Vienīgie, kam piena nozares krīze ir izdevīga, varētu būt tirgotāji

Roberts Ozols
Gāžoties piena iepirkuma cenām, par kurām lopkopji spiesti atdot pārstrādei savu produkciju, un tajā pašā laikā piena produktu cenām lielveikalu plauktos saglabājot apbrīnojamu stabilitāti, aktualizējas jautājums, kurā “piena ceļa pie patērētāja” posmā patlaban tiek gūta vislielākā peļņa. Ja “piena zemniekus” iepirkuma cenas dzen izmisumā un bankrotā, tad virspeļņa nonāk vai nu pārstrādātāju, vai tirgotāju kontos.
Taču pērnā gada darbības rezultāti rāda, ka arī piena produkcijas ražotāji nav tie, kas pašlaik “peldas naudā”.
Tā atbilstoši Firmas.lv datiem piena pārstrādes uzņēmuma AS “Rīgas piena kombināts” (RPK) apgrozījums pagājušajā gadā bija 90,06 miljoni eiro, kas ir 26% samazinājums salīdzinājumā ar 122,32 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmuma zaudējumi pērn bija 6,14 miljoni eiro – salīdzinājumā ar 6,01 miljona zaudējumiem 2014. gadā.
Kā norādīts vadības ziņojumā, apgrozījuma kritums un zaudējumi saistīti ar ievērojamo eksporta samazinājumu. Pārskata gadā uzņēmums eksportēja produkciju par 19,3 miljoniem eiro, kas ir trīskārt mazāk nekā 58,8 miljonu rādītājs iepriekšējā gadā. Galvenie eksporta tirgi pērn bijuši Azerbaidžāna, Lietuva, Polija un Nīderlande.
RPK pamatkapitāls ir 24 612 402 eiro, uzņēmumā pagājušajā gadā strādāja 598 darbinieki.
RPK ietilpst “Food Union” grupā, kura 2014. gada vasarā paziņoja, ka sakarā ar Krievijas noteikto embargo par 15-30% samazina savas produkcijas vairumtirdzniecības cenas un aicināja tirgotājus solidarizēties. Vai jūs šo solidaritāti pamanījāt? Es nē.
Pērnais gads nav bijis veiksmīgs arī Jelgavas piena pārstrādes rūpnīca SIA “Latvijas Piens”: Firmas.lv ziņo, ka pagājušajā gadā “Latvijas Piens” strādājis ar 11,82 miljonu eiro apgrozījumu, un tas ir 58% kritums salīdzinājumā ar 28,33 miljonu rādītāju 2014. gadā.
Uzņēmuma zaudējumi pieauguši līdz 2,47 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 1,26 miljonu eiro zaudējumiem 2014. gadā.
Kā norādīts vadības ziņojumā, pērn pasaules tirgos saruka realizācijas cenas sieriem, sasniedzot visu laiku zemākos rādītājus, kas savienojumā ar Krievijas embargo negatīvi ietekmēja uzņēmuma finanšu rādītājus. Tāpat 2015. gadā maksātnespējīgs kļuva lielākais akcionārs – piena kooperatīvs “Trikāta KS”, kas nozīmēja rūpnīcas jaudu ievērojamu samazināšanos līdz brīdim, kad par akcionāru 2016. gada 30. martā kļuva graudkopības kooperatīvs “Latraps”.
Reaģējot uz būtiskām izmaiņām nozarē, “Latvijas Piens” pērn turpinājis jaunu eksporta tirgu meklējumus, sākot produktu tirgošanu Zviedrijā, Taivānā, Saūda Arābijā. Aktīva sadarbība sākta ar partneriem Itālijā un Grieķijā. “Latvijas Piena” pamatkapitāls ir 8 239 300 eiro, nodarbināto skaits pērn – 111.
Tie gan ir tikai divi no Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem, tomēr rezumējot varam konstatēt, ka arī pārstrādātājiem šis nav “veiksmes stāsts”, bet piena nozares krīze vairāk nekā parasti ļauj pelnīt ja nu vienīgi piena produktu vairum- un mazumtirgotājiem.
Kurš no viņiem “nokāš” lielāku krējuma kārtiņu? Diezin vai pircējam atbilde uz šo jautājumu būs interesanta.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/vienigie-kam-piena-nozares-krize-ir-izdeviga-varetu-but-tirgotaji