Pašreizējā «dienas stacionāru» sistēma liek cilvēkiem palikt parādā slimnīcām

Dzintars Zaļūksnis
Vai gan būtu jābrīnās, ka pēc kādreizējās veselības ministres Ingrīdas Circenes (vai kāds viņu vēl atceras?) veiktās “reformas”, kuras rezultātā daudzas “mazās” slimnīcas tika likvidētas, bet citas pārtapa “dienas stacionāros”, kur pacientiem, kas “pārnakšņo”, jāmaksā kā par viesnīcu, medicīnas iestādes ir sākušas hroniski mocīties ar neapmaksātiem rēķiniem?
Sevišķi asi tas izpaužas Rīgas stacionāros, kuros ārstējas slimnieki no visas Latvijas.
Tā Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ziņo, ka pacientu parāds tai ir sasniedzis 4,5 miljonus eiro, bet parādnieku skaits jau pārsniedz 60 000 cilvēku. Viegli sarēķināt, ka viens bijušais pacients-nemaksātājs slimnīcai ir parādā vidēji 75 eiro. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem šī summa patiešām ir būtiska. Jā, slimnīcu var saprast. Bet saprast var arī tās parādniekus.
2015. gadā pacienti Austrumu slimnīcai palika parādā 600 000 eiro, bet 2014. gadā – 700 000 eiro. Bēdīgā statistika turpinās visai plūdeni: šā gada pirmajā pusgadā pacienti Austrumu slimnīcai palikuši parādā 300 000 eiro. Gadā no parādniekiem vidēji izdodas atgūt ap 130 000 eiro.
Neko radikālu darīt šajā ziņā neviens nevēlas: mediķi tomēr nav parādu piedzinēji. Slimnīca apelē pie sirdsapziņas un lūdz cilvēkus neaiziet no medicīnas iestādes, neatrisinot jautājumu par rēķina apmaksu, ja nav iespējas samaksāt uz vietas un visu summu, vērsties pie personāla un pārrunāt jautājumu par atliktā maksājuma noformēšanu. Slimnīca ieviesusi iespēju pacientiem veikt atliktos maksājumus, kā arī norēķināties pa daļām. Daudzi izmanto, bet daļai arī rēķina sadalīšana nav “paceļama”.
Pēc slimnīcas pārstāves vārdiem, nav iespējams iezīmēt kādu vienotu nemaksātāja portretu – tie ir gan pensionāri, gan studenti un bezdarbnieki, gan cilvēki ar zemiem ienākumiem un sociāli nelabvēlīgās cilvēku grupas. Slimnīcā palīdzība tiek sniegta arī trešo valstu pilsoņiem, no kuriem pērn tikai katrs desmitais norēķinājās par saņemtajiem ārstniecības pakalpojumiem. Tāpat ir tādi cilvēki, kuri gada laikā slimnīcā nonāk vairāk nekā desmit reizes un visas reizes nesamaksā.
Bijušā veselības ministra un miljonāra Gunta Belēviča ārsta apmeklējumi rāda, ka arī turīgi cilvēki meklē iespēju, kā izvairīties no maksas par veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpēc nav pārliecības, ka godīgas maksāšanas principi tiks ievēroti arī Gaiļezerā topošajā VIP pacientu nodaļā, kuru veidot tās pašas Austrumu slimnīcas valdei ir uzdevusi Veselības ministrija.
Uzskatu, ka pašreizējās maksas sistēmas apstākļos parādu problēma nav atrisināma principā, jo ļauj politiķiem “kaunīgi” noklusēt faktu, ka bezmaksas veselības aprūpes Latvijā vairs praktiski nav. Jaunās veselības ministres Andas Čakšas attieksme vieš zināmas cerības, ka varētu notikt pozitīvas pārmaiņas. Tomēr valdošās koalīcijas politiķu un personīgi Ministru prezidenta Māra Kučinska iecirtīgā nevēlēšanās redzēt veselības aprūpes sistēmu kā tādu liek šīs cerības iebāzt dziļā jo dziļā atvilktnē.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/pasreizeja-dienas-stacionaru-sistema-liek-cilvekiem-palikt-parada-slimnicam