Prokuratūra pārbauda Juraša “kukuļa lietu”

Ieva Cielava, žurnāls “Ir”, portāls “irir.lv”
Saistībā ar pirms trīs nedēļām žurnālā “Ir” publicēto informāciju par vienu miljonu eiro liela kukuļa piedāvājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam Jurim Jurašam, prokuratūrā tiek veikta pārbaude, ceturtdien vēsta žurnāls “Ir”.
Kā norāda žurnāls, uz Juraša paziņojumu, ka viņam pērn piedāvāts kukulis un KNAB vadība šo informāciju ignorējusi, tiesībsargājošās iestādes līdz šim reaģējušas miegaini. Jurašs pats nav aicināts ne uz vienu iestādi sniegt paskaidrojumu par notikušā apstākļiem, kas met ēnu uz KNAB un tā priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku. Tāpēc 25.jūlijā Jurašs pats uzrakstījis iesniegumu prokuratūrai par iespējamu KNAB vadības vēršanos pret viņu ar nolūku slēpt savu bezdarbību.
Virsprokurors Ingemārs Masaļskis žurnālam apstiprināja, ka prokuratūra pārbaudīs dažādus iesniegumus saistībā ar šo lietu, tajā skaitā arī Juraša iesniegumā minēto. “Pārbaude ir sākta, un pārbaudes ietvaros viss tiks izvērtēts,” teica Masaļskis.
Žurnāls arī atklāj, ka “Latvijas dzelzceļa” vadības kukuļošanas lieta, kurā kukulis piedāvāts Jurašam, nav vienīgā pēdējo gadu laikā, kurā KNAB darbinieki informējuši vadību par kukuļa piedāvāšanu vai nodomiem to darīt, bet reakcijas nav bijis. “Vēl divi manas struktūrvienības darbinieki ir informējuši par iespējami plānotu koruptīvu noziedzīgu nodarījumu, un šie signāli atstāti bez jebkādas vērības. Vismaz neviens no šiem darbiniekiem par to nav informēts,” stāsta Jurašs.
“Ir” tikās ar vienu no šiem KNAB darbiniekiem, pēc kura lūguma nemin viņa vārdu publiski. “Personīgi arī es šādu ziņojumu esmu sniedzis biroja vadībai,” KNAB darbinieks stāsta par situāciju pirms aptuveni diviem gadiem. “Es noskaidroju pierādījumu avotus par vienas personas iespējamiem plāniem kukuļot KNAB amatpersonu. Nekavējoties par šīm ziņām sastādīju rakstveida dokumentu, adresētu biroja vadībai, bet nekāda reakcija uz to nav sekojusi,” stāsta KNAB darbinieks. KNAB Iekšējās drošības birojs neesot izrādījis nekādu interesi, tāpēc darbinieks pats bijis spiests “veikt neformālus pasākumus, lai vismaz tas [kukuļdošanas mēģinājums] nenotiktu”. Šis KNAB darbinieks, līdzīgi kā Jurašs, gatavs detalizētu informāciju par notikušo atklāt prokuratūrai.
KNAB uz jautājumiem par šiem gadījumiem nesniedz atbildes pēc būtības un atteica “Ir” interviju ar Streļčenoku, kurš šonedēļ atgriezies no atvaļinājuma. KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča sacīja: “KNAB viss notiek tā, kā prasa likums. Kā šāda rakstura informācija ir jāvērtē, tā arī tiek vērtēta, un, ja kādai personai ir šaubas par iestādes vadītāja iespējamo bezdarbību, šī persona nevis medijos gari un plaši izvērš diskusiju par iespējamo faktu slēpšanu, bet taisnā ceļā dodas pie uzraugošās institūcijas – pie prokurora.”
Lai gan likums aizliedz piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par korupciju un amatpersonu nelikumīgu rīcību, Jurašs pieļauj – KNAB mēģinās viņa atklātību izmantot, lai atņemtu speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu un apgrūtinātu turpmākas iespējas atrast darbu. Bez viņa piekrišanas viņam pašlaik esot atņemti visi klasificētie dokumenti, datortehnika. “Šobrīd izmisīgi tiek mēģināts atrast vismaz formāli kaut ko, lai man radītu nelabvēlīgas sekas. Tā ir vistīrākajā veidā atriebība, to var salīdzināt ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo esmu norādījis uz iestādes vadības bezdarbību,” komentē Jurašs, kura pēdējā darba diena KNAB būs 14.augustā.
Jau vēstīts, ka jūlija vidū saistībā ar formālu biroja restrukturizāciju Jurašs saņēma darba uzteikumu KNAB un intervijā “Ir” atklāja, ka pērn oktobrī viņam piedāvāts miljonu eiro liels kukulis, lai tobrīd izmeklēšanā esošā “Latvijas dzelzceļa” vadības lieta no kukuļdošanas gadījuma pārvērstos par tirgošanos ar ietekmi, par ko paredzēts daudz maigāks sods. Par kukuļa piedāvājumu viņš oficiāli informējis Streļčenoku, bet nekāda rīcība, cik viņam zināms, nav sekojusi.
KNAB pērn augustā īstenoja vērienīgu operāciju, aizturot “Latvijas dzelzceļa” šefu Uģi Magoni, kurš automašīnā atgriezās no Igaunijas ar gandrīz pusmiljonu eiro skaidrā naudā. Magoni tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no igauņu uzņēmēja Oļega Osinovska saistībā ar dīzeļlokomotīvju iepirkumu LDz meitasuzņēmumā. Jūlijā prokuratūra sāka Magoņa un Osinovska kriminālvajāšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/20BC5E34-FA5A-47B3-9CB7-0AF32032D0EF/