pirmdien, 27 aprīlis, 2026
HomeUncategorizedVai "Brexit" sekos arī "Nexit"?

Vai “Brexit” sekos arī “Nexit”?

Britu balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) satricinājis visu kontinentu un licis uzdot jautājumi, vai arī citas dalībvalstis nevarētu sekot Lielbritānijas piemēram. Viena no valstīm, kur šis jautājums šķiet īpaši aktuāls, ir Nīderlande.
Nīderlandiešu eiroskeptiskās Brīvības partijas līderis Gērts Vilderss bija viens no pirmajiem, kas apsveica savus kolēģus Ziemeļjūras pretējā krastā ar jauno “Neatkarības dienu”, un Nīderlandes vēlētāji, tāpat kā briti, pauž arvien lielāku neapmierinātību gan ar imigrāciju, gan ar Briseles birokrātiju.
Tomēr tas nenozīmē, ka “Nexit” būtu neizbēgams.
“Mūsu ieinteresētība kopējā tirgū ir pat vēl lielāka nekā Apvienotās Karalistes ieinteresētība,” sarunā ar britu sabiedrisko raidorganizāciju BBC norāda Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms. Viņš uzskata, ka “Brexit” atbalstītāji dzīvojot paši savā pasaulē, taču atšķirībā no britiem nīderlandieši labāk izprotot, kas likts uz spēles, jo 80% valsts eksporta kopapjoma nodrošina tirdzniecība ar citām ES dalībvalstīm.
“Noteikti parlamentā diez vai ir jebkāds atbalsts referendumam. Liels vairākums nīderlandiešu uzskata, ka mums jāatrodas ES, to reformējot, padarot to labāku. Mēs būtu gribējuši to darīt kopā ar britiem,” atzīst Deiselblūms. “[Referendumam par izstāšanos no ES] ir arī ļoti mazs atbalsts mūsu tautā. Ļoti nedaudziem ir vēlme pēc šāda referenduma.” Un arī nesenās aptaujas liecina, ka neliels vairākums nīderlandiešu iebilst pret referendumu, kurā būtu jāatbild uz jautājumu, vai Nīderlandei jāpaliek ES, vai arī no jāpamet. Piemēram, saskaņā ar aptauju, ko veicis Maurisa de Honda sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums, pret šādu tautas nobalsošanu iestājas 53% respondentu.
“Mēs neuzlūkojam ES kā apdraudējumu, kā milzu impērisku briesmoni. Mēs to uzlūkojam kā ko tādu, ar ko iespējams vest sarunas,” savukārt norāda laikraksta “NRC Handelsblad” galvenais redaktors Hanss Steketē. “Tas ir kā ar Briseles kāpostiem. Jums tie var negaršot, taču jūs tos ēdat, jo zināt, ka tie jums nāk par labu. Iekšēji jūtu, ka ļaudis sacīs: “Labi, ja tas ir tas, kas notiek pēc “Brexit”, mums noteikti divreiz jāpārdomā.”
Tajā pašā laikā ietekmīgais nīderlandiešu eiroskeptiķu aktīvists Tjerī Bodē uzskata, ka Eiropas politiķi apzināti un ciniski cenšas britus sodīt par viņu balsojumu, lai atturētu citus no sekošanas viņu paraugam. “Vai viņi patiesi domā tādā veidā paturēt valstis [ES]? Iebiedējot un apkarojot Lielbritāniju? Tas agrāk vai vēlāk atspēlēsies. Tā nav pozīcija, kas noturama ilgtermiņā,” brīdina Bodē, kas bija viens no galvenajiem organizatoriem, kas Nīderlandē panāca referenduma sarīkošanu par ES sadarbības līgumu ar Ukrainu. Šī tautas nobalsošana, kas gan nebija tiesiski saistoša, notika aprīlī, un nīderlandieši tajā tā dēvēto asociācijas līgumu noraidīja.
Tomēr patiesās “Brexit” sekas nekļūs īsti skaidras, kamēr netiks iedarbināt Lisabonas līguma 50.pants, kas regulē dalībvalsts izstāšanos no ES. Taču, kamēr Apvienotās Karalistes nākotne kopīgajā tirgū ir vēl miglā tīta, pragmātiskie nīderlandiešu politiķi cenšas pievilināt bankas un uzņēmumus, kas, bažījoties par turpmāko piekļuvi ES tirgum, varētu pamest Lielbritāniju.
Laikraksts “The New York Times” šonedēļ atzina, ka Amsterdamai ir vislielākās izredzes konkurencē ar Dublinu, Frankfurti un Parīzi kļūt par globālo finanšu galvaspilsētu, atņemot šo godu Londonai. Tas iedvesmo Nīderlandes galvaspilsētas mēra vietnieci Kaisu Olongrenu, kura, vēršoties īpaši pie Āzijas un ASV uzņēmumiem, sola, ka “būdami Amsterdamā, jūs esat Eiropas tirgū”. “Uzņēmumiem tieši tagad ir svarīga piekļuve Eiropas Savienības (ES) iekšējam tirgum. Mēs cenšamies, cik vien iespējams, būt tam gatavi. Mēs jūtamies ļoti tuvi Londonas Sitijai, taču tajā pašā laikā mēs esam konkurenti,” uzsver Olongrena.
Taču par vienu no šķēršļiem var izrādīties baņķieru atalgojuma griesti, ko 2015.gadā ieviesa Nīderlandes valdība. Premjerministrs Marks Rite gan cenšas nomierināt banku sektoru, ļaujot noprast, ka prēmiju ierobežojums ar 20% no gada algas attiecībā uz ārvalstniekiem varētu tikt piemērots “elastīgi”.
Šobrīd Nīderlandes ierobežojumi ir daudz stingrāki nekā visā ES, kur baņķieru prēmijas kopš globālās finanšu krīzes nedrīkst pārsniegt 100% no gada algas, taču Deiselblūms neizrāda nekādu vēlmi šos iegrožojumus mīkstināt. “Patiesi lielas investīciju bankas darbojas saskaņā ar prēmiju kultūru. Lielākā daļa atalgojuma tajās ir prēmijas, taču es tam nesaskatu vietas Nīderlandē,” atzīst finanšu ministrs.
Tikmēr Rite britu balsojumu uztver arī personiski. Līdzšinējā Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona personā viņš zaudējis tuvu līdzgaitnieku un sabiedroto. Par abu tuvajām attiecībām liecina nesenā nīderlandiešu kolēģa atzīšanās, ka viņš bieži pa e-pastu sarakstījies ar Daunigstrītas 10.nama saimnieku, taču tā pamatā nav bijusi lietišķa sarakste, bet dažādas “muļķības”.
Rite, kas pats sevi dēvē par anglofilu, pēc britu balsojuma par izstāšanos no ES ieņēmis nedaudz mērenāku nostāju pret Londonu, nekā citu dalībvalstu līderi, norādot, ka britus nevajadzētu steidzināt, ņemot vērā, ka Lielbritānija cietusi “politisku, ekonomisku, monetāru un konstitucionālu krahu”. Iespējams, galvenā šīs piesardzīgās attieksmes auditorija ir pašas Nīderlandes vēlētāji, kurus premjers cenšas brīdināt par nepieciešamību rūpīgi apdomāt savu rīcību. “Brexit”, par ko briti nobalsojuši pirms 2017.gada Nīderlandes vēlēšanām, varētu dot Ritem iespēju saviem vēlētājiem nodemonstrēt priekšrocības, kādas sniedz valsts dalība ES.
Arī citviet Eiropā britu negaidītā izvēle, šķiet, raisījusi istablišmenta cerības, ka tā varētu kalpot par līdzekli eiroskeptiķu iegrožošanai. Taču, piemēram, Nīderlandē līdz vēlēšanām atlikuši vēl astoņi mēneši, kuru laikā noskaņojums atkal varētu mainīties.
(Avots: BBC.)
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133A0C35-395D-7CC8-C29E-75C466D57BD5/
Geert-Vilders-eirosceptic

RELATED ARTICLES

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here

- Advertisment -

Most Popular

Recent Comments

haralds elceris on Pidriķis vai sabotieris?
haralds elceris on Nacionālās apvienības cirks
haralds elceris on Nodokļu reforma ir vilšanās
haralds elceris on Latvija uz kara takas
haralds elceris on Latvija uz kara takas