Uzņēmēji: progresīvu nodokli regresīvas nodokļu sistēmas apstākļos ieviest nav godīgi

Pēc 25 gadus ilgas šiverēšanas pa Latvijas nodokļu sistēmu mūsu valsts galvenie politiķi pērn apstākļu spiesti pirmo reizi sadūšojās ieviest kādu nodokli, kas lai arī attālu, tomēr atgādina par citur pasaulē izplatītajiem progresīvajām nodokļu likmēm.  Proti fiskālo interešu vārdā Laimdotas Straujumas valdība ieviesa maksājumu, kas patlaban tiek saukts par “solidaritātes nodokli”. Šo nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus un tātad – skaidra bilde – šā nodokļa maksātājam nekāda, pat iluzora labuma no tā nav.
2015. gadā saskaņā ar likumu alga, no kuras tiek iekasēti sociālie maksājumi,  nevarēja pārsniegt 48 600 eiro gadā jeb vidēji nedaudz vairāk par 4000 eiro mēnesī. No summas, kas pārsniedza šos 4000 eiro mēnesī, līdz šā gada 1. janvārim sociālās iemaksas nebija jāveic. Tagad ir, un jaunais nodoklis skar aptuveni 4700 cilvēku.
Tā kā nodoklis tiek iekasēts “kopīgajā katlā”, ar solidaritāti tam ir visai attāls sakars – protams, ja par “solidaritāti” neuzskatām turīgāko pilsoņu gatavību daļu no saviem ienākumiem atdot politiķiem, lai tie tad ar tiem rīkojas pēc sava prāta. 
Taču nu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) informē, ka 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi tā dēvēto “solidaritātes nodokli” ir apstrīdējuši Satversmes tiesā cerībā atgūt “pārmaksātos” līdzekļus un panākt jaunieviestā nodokļa atcelšanu.
Prasība pamatota ar to, ka solidaritātes nodoklis ir “pretrunā ar iepriekš sagatavotajām stratēģijām”, kas nostiprinātas valdības deklarācijā un dažādos normatīvajos dokumentos, bet kurus likumdevējs ir ignorējis, norāda LTRK vadītājs Jānis Endziņš. LTRK vērš arī uzmanību uz to, ka Latvijā katastrofāli trūkst lielo algu saņēmēju, kuri ne tikai nomaksā vairāk nodokļu, bet arī ir daudz maksātspējīgāki, tādējādi ceļot visu valsts labklājību kopumā.
Un ziniet, lai arī solidaritātes nodoklis pastāv daudzās pasaules – un arī Eiropas Savienības (ES) valstīs – Endziņam un uzņēmējiem šoreiz varētu būt taisnība, bet ne jau tāpēc, ka nevienam nepatīk zaudēt nopelnīto naudu, bet gan tādēļ, ka kopumā regresīvās nodokļu sistēmas apstākļos viens atsevišķi ņemts “progresīvais” nodoklis patiešām ir neloģisks un nepatīkams svešķermenis.
Ja valdība vēlētos nodokļu slogu izlīdzināt, t.i., vairs neveidot to tā, ka relatīvi mazāku ienākumu guvēji jeb, izsakoties latviski, nabagi no saviem grašiem maksā lielākus nodokļus nekā turīgāki pilsoņi, tad “solidaritātes” nodokļa apstrīdētāji zaudētu savu galveno argumentu. Turpretim tagad “solidaritātes nodoklis” tik ļoti neiederas kopējā sistēmā, ka Satversmes tiesai nāksies ap to krietni pamocīties, bet tās spriedumu prognozēt ir grūti.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/uznemeji-regresivas-nodoklu-sistemas-apstaklos-ieviest-progresivu-nodokli-nav-godigi