Nauda seko skolēnam, pacients-zārkam, bet zārkam – PVN

Roberts Ozols
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis kārtējo reizi stāsta, ka viņa kantora uzrakstītās “pedagogu atalgojuma reformas” rezultātā mērķdotācija pedagogu algām pieaugšot aptuveni 88% pašvaldību. Ievērojāt? Šadurskis atkal atradis jaunu skatupunktu, no kura viņa plāni skatāmi iespējami “rožainā gaismā”.
41% pašvaldību, stāsta Šadurskis, mērķdotācija pieaugtu par vairāk nekā 15%, vēl 21% pašvaldību mērķdotācijas apmērs pieaugtu robežās no 10% līdz 15%, aptuveni sestdaļai pašvaldību mērķdotācija palielinātos par aptuveni 5% līdz 10%, bet vēl vidēji katrai desmitajai pašvaldībai mērķdotācija kāptu par 5%.
Nu, jā, mērķdotācijas apmērs samazinātos 12% pašvaldību. Taču daļa no tām esot [bagātās] Pierīgas pašvaldības, kurās tomēr tiekot lēsts skolēnu skaita pieaugums, tāpēc šīm pašvaldībām mērķdotācija varētu “palikt nemainīga”. Vārdu sakot, klausieties, ko saka tēvocis Kārlis, un viss būs “bumbās”!
Un koalīcija klausās: tā ir piekritusi “pedagogu atalgojuma reformu” virzīt izskatīšanai valdībā, kura to izskatīšot 5. jūlijā. Plānots, ka “reforma” stāsies spēkā šā gada 1. septembrī.
Pēc sarunām ar Finanšu ministriju un pašvaldībām par reformai nepieciešamajiem papildu līdzekļiem un finansiālo slogu, ko reforma varētu radīt pašvaldībām, izskatīta iespēja pirmsskolas pedagogiem atalgojumu līdz paredzētajiem 680 eiro par vienu likmi kāpināt divu gadu laikā. Tas nozīmētu, ka pirmajā reizē pirmsskolas pedagogiem likme kāptu līdz 620 eiro – tas notiktu no šā gada 1. septembra. Savukārt noteikto likmes apmēru 680 eiro vērtībā plānots sasniegt pēc gada – 2017. gada 1. septembrī. Pārējiem pedagogiem tātad likme būs 680 eiro (pirms nodokļu nomaksas, protams) jau šogad.
Ja netiks pieņemts jaunais pedagogu darba samaksas modelis, tad Latvijā viena skolēna izglītošana maksātu visvairāk no Eiropas Savienības (ES) valstīm, bet pedagogiem būtu viszemākās algas, tā dramatiskā balsī skaidro Šadurskis.
Pagaidām gan saglabājas spēcīgas šaubas gan par “jaunā modeļa” ilgtspēju, gan par sagaidāmajām sekām. Vēl vairāk: ar ļoti lielu ticamības pakāpi varam prognozēt, ka mazo skolu likvidēšanas process turpināsies – varbūt pat paātrināsies, bet daļai pašreizējo pedagogu nāksies pārkvalificēties vai “uzsēsties uz kakla” Latvijas sociālajai sistēmai. Šadurska aizstāvētais modelis citādu risinājumu nemaz nepieļauj. Tāpēc beigu beigās “reformas” negatīvās blaknes var trekni pārstrīpot tās iespējamo pozitīvo efektu.
Bet ja tā, tad varbūt ir vērts tomēr atteikties no pasen pieņemtā un laika gaitā sevi diskreditējušā modeļa “nauda seko skolēnam”? Nu, nedarbojas tas Latvijā, nedarbojas un nedarbosies: bērnu mūsu valstī ir pārāk maz, tie ir pārāk “izkaisīti” valsts teritorijā, turklāt vismaz pusei viņu vecāku rocība nav pietiekami liela, lai varētu atļauties apmaksāt bērnam ikdienas transportu uz 10-20-30 un pat vairāk kilometru attālu mācību iestādi un atpakaļ. Kur nu vēl pilnvērtīgs uzturs, kvalitatīvs apģērbs un apavi, nepieciešamie mācību līdzekļi…
Kādā no šai tēmai veltītiem pētījumiem, kas veikts ASV, secināts: “Lai arī šis koncepts [nauda seko skolēnam ] pirmajā acu uzmetienā varētu šķist loģisks, pat viena skolēna aiziešana skolā, ko viņš pametis, rada svārstību efektu. Principa “nauda seko skolēnam” finansiālā ietekme uz naudas plūsmu skars visus pārējos skolēnus, kas šajā skolā palikuši. Ja publisko skolu vienlaikus pametīs vairāki skolēni, “paņemot līdzi” valsts finansējumu, kas paredzēts viņu izglītošanai, negatīvās sekas var sašūpot skolas pamatus.”
Pēdējā laika prakse Latvijā šo secinājumu ir “apstiprinājusi” – ar ik gadus slēgtām lauku jeb “mazajām” skolām. No tām līdz ar skolēniem “aizgājusī” nauda daudz ātrāk sasniedz “kritisko masu”, un tad birokrāti ar vieglu roku un sirdi skolu vienkārši likvidē, līdz ar to intelektuāli noplicinot plašu teritoriju.
Tajā pašā pētījumā teikts: “Ja skolā klasēs ir bijuši vidēji 20 skolēni, bet tagad palikuši 17, [atbilstoši konceptam “nauda seko skolēnam”] skolai nekas cits neatliek, kā atlaist vienu skolotāju”, bet vienas klases 17 skolēnus sadalīt starp pārējām klasēm – atkal zaudējot daļu valsts finansējuma un iekļūstot lejupejošā spirālē, kas “signalizē par skolas beigu sākumu”. Lai tā nenotiktu, ASV un citās attīstītās valstīs finansējums izglītībai tiek piesaistīts teritoriālajai plānošanai nevis “seko skolēnam”. Taču tas ir pārāk sarežģīti, turklāt prasa kvalitatīvu plānošanu un kārtīgu galvas lauzīšanu.
Tāpēc Šadurskis un viņa kantoris neko negrib dzirdēt par izglītības finansēšanas principu mainīšanu. Un tāpēc viņa ministrēšanas laikā vēl palikušās skolas ārpus pilsētām pamazām kļūs “nerentablas” un tiks slēgtas – jo nauda no tām būs “aizgājusi” līdz ar skolēniem, kuru vecāki vēlēsies, lai viņu bērns iegūst labu izglītību, bet to nemūžam nespēs nodrošināt skolas, kurās “pazudīs” skolotāji, bet dažādu vecumu klases tiks “apvienotas”, lai tikai spētu “izvilkt” vēl kādu mācību gadu. Kamēr tas striķis pārtūks.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/pedagogu-algu-reforma-sadurska-stasts-un-naudas-celi
Arī pēc panāktā “kompromisa” pedagogu algu reformai joprojām trūkst 4,8 miljoni eiro. Arī pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA), Izglītības un zinātnes ministrijas un Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) panāktā kompromisa pedagogu algu reformai trūkst 4,8 miljoni eiro.
Kā 30.6.2016 pēc tikšanās sacīja Kučinskis, šāda situācija radusies, jo panākta izpratne par to, ka internātskolu uzturēšanas izmaksas pašvaldības vēl nav spējīgas pārņemt.
Kučinskis sacīja, ka 4,8 miljoni eiro jāatrod kaut kur citur. “Meklējam iespējas, kur palielināt pārejas periodus,” teica Ministru prezidents.
Kā norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), redzot situāciju, ka pašvaldības nevarēs pārorientēties, varētu tikt noteikt viena gada pārejas periods. Šajā laikā būs jāatrod optimālais risinājums.
Kā ziņots, koalīcija piekrita izskatīšanai valdībā virzīt pedagogu atalgojuma reformu. Ministru kabinetā to plānots izskatīt 5.7.2016, dienu pirms tam to apspriežot Ministru kabineta komitejā. Plānots, ka reforma stāsies spēkā šī gada 1.9.2016.
Pēc sarunām ar Finanšu ministriju, kā arī pašvaldībām par reformai nepieciešamajiem papildu līdzekļiem un finansiālo slogu, ko reforma varētu radīt pašvaldībām, izskatīta iespēja pirmsskolas pedagogiem atalgojumu līdz paredzētajiem 680 eiro par vienu likmi kāpināt divu gadu laikā.
Tas nozīmētu, ka pirmajā reizē pirmsskolas pedagogiem likme kāptu līdz 620 eiro – tas notiktu jau no šī gada 1.septembra. Savukārt noteikto likmes apmēru 680 eiro vērtībā plānots sasniegt pēc gada – 2017.gada 1.septembrī.
Patlaban LIZDA uztur prasību par pedagogu slodzes veidošanas metodikas iekļaušanu normatīvajos aktos, pedagogu atalgojuma palielinājuma grafiku, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma un darba slodzes vienlīdzību, Pierīgas pedagogu atalgojuma līmeņa saglabāšanu, papildu piemaksām īpašos apstākļos strādājošiem pedagogiem, kā arī augstskolu akadēmiskā personāla atalgojuma palielināšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/1777236F-D74A-4818-A87A-7612716AC9A1/