Kāds Latvijai labums vai ļaunums no «Brexit»

Roberts Ozols
Lielbritānijā ir noticis referendums par valsts turpmāko dalību Eiropas savienībā (ES). 23. jūnijā tika atvērti balsošanas iecirkņi, un briti aktīvi sniedza savas atbildes uz jautājumu “Vai Apvienotajai Karalistei vajadzētu palikt Eiropas Savienības dalībniecei, vai arī vajadzētu no Eiropas Savienības aiziet?” (Should the United Kingdom remain a member of the European Union or leave the European Union?
Krustiņu, kas nozīmē “Jā” (Yes), balsotājs varēja ielikt vai nu pie “vajadzētu no Eiropas Savienības aiziet”, vai – “vajadzētu palikt Eiropas Savienības dalībniecei”. Pirmā risinājuma piekritēji ieguvuši palamu “Brexiters” (no Britu/British un izeja/exit), otrā – “palicēji” (Remainers).
Balsu skaitīšana sākās uzreiz pēc iecirkņu slēgšanas plkst. 22:00 pēc vietējā (plkst. 24:00 pēc Latvijas) laika. Provizoriskos rezultātus sola jau 24. jūnijā ap plkst. 4:00 pēc Latvijas laika, bet oficiālie rezultāti tiks pasludināti 24. jūnija rītā Mančestrā. Tas viss notiks drīz, bet pašlaik,  23. jūnija rītā, vēsu galvu apsvērsim, kā britu referendums varētu ietekmēt dzīvi Latvijā.    
Īsi pirms referenduma sabiedriskās domas aptaujas uzrādīja, ka “breksiteru” un “rimeineru” skaits ir teju vienāds, tādēļ referenduma iznākumu neesot iespējams prognozēt. Nobalsot reģistrējies rekordliels skaits britu – 46,5 miljoni. Lielbritānijas palikšanas ES atbalstītājiem it kā bija neliels pārsvars – kopš 15. jūnija veiktās astoņās aptaujās vidējie rādītāji ir tādi, ka 45% balsos par palikšanu ES, pret 44%, bet 11% vēl nav izlēmuši. Tomēr 22. jūnijā publicēta 5000 cilvēku aptauja internetā parādīja, ka galīgo lēmumu vēl nebija pieņēmusi gandrīz trešdaļa vēlētāju.
Tāpēc šis līdzsvars varētu būt mānīgs: pēc balsojuma varētu pat atklāties, ka vienai no pusēm patiesībā ir bijis 5-10% pārsvars.
Kas Latvijā mainīsies pēc tādu brēku sacēlušā “Brexit”? Ja uzvarēs “palicēji”, tad – pilnīgi nekas. Starptautiskajā teātrī Apvienotā Karaliste gan būs zaudējusi savu spēcīgāko šantāžas instrumentu sarunās ar ES un tuvākajā nākotnē būs spiesta mīkstināt toni visās frontēs.
Ja uzvarēs “brexiteri” –, Latvijā nemainīsies gandrīznekas. Tā kā izstāšanās no ES procedūrai līdz šim nav bijis ne tikai precedenta, bet pat skices, varam pieņemt, ka šī procedūra – ja līdz tai vispār nonāks – būs visai ilgstoša un savstarpējas demagoģijas bagāta, bet rezultāts, visdrīzāk, būs nevis pilnīga izstāšanās, bet gan asociētas attiecības – līdzīgas, kādas tās pašlaik ir ES un Norvēģijas starpā. Kādu brīdi lejup slīdēs britu mārciņas un eiro kurss, taču ikdienā mēs to nejutīsim – kā nejutām mūsu pašreizējās nacionālās valūtas kursa lejpuslīdi pērn praktiski visa gada garumā. Arī Latvijas un Lielbritānijas ekonomiskās attiecības, visdrīzāk, īpaši nemainīsies.
Vislielākās pārmaiņas, protams, gaida tos pagaidām vēl Latvijas pilsoņus, kas Apvienoto Karalisti izvēlējušies par savu otro dzimteni. Daļa no tiem, kas tur dzīvo ilgāk, centīsies iegūt britu kroņa pavalstniecību, tādējādi saraujot visas saites ar Latviju. Pārējiem dzīve taipus Lamanša noteikti kļūs mazāk trekna, tāpēc nāksies izvēlēties – atgriezties dzimtenē, vai arī pārcelties uz citu ES valsti. Ilgtermiņā, iespējams, Brexit varētu izrādīties efektīvāks reemigrācijas projekts nekā visi, ko līdz šim ir piedāvājusi Latvijas valdība.
Rezumējot varam secināt, ka Apvienotās Karalistes palikšana ES vai aiziešana no tās dzīvi Latvijā ietekmēs minimāli, ja vispār ietekmēs. Iespējams, kādam Latvijā atgriezīsies labs draugs vai tuvs radinieks. Taču iespējams arī pretējais –, ka kāds tuvs cilvēks nomainīs Latvijas pilsoņa pasi pret Lielbritānijas pavalstnieka pasi un šajā pusē parādīsies arvien retāk.
Taču dzīve turpināsies vienā un otrā gadījumā.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/kads-latvijai-labums-vai-launums-no-brexit