PB eksperti kritizē Latvijas nodokļus, bet Kučinskis sola, ka «likmes necelšot»

Roberts Ozols
Ministru prezidents Māris Kučinskis izdarījis aplam viltīgu gājienu: LNT raidījumā “900 sekundes” apsolījis, ka “nākamgad nodokļu likmes Latvijā noteikti nepalielināsies” un pēc tam to pašu vēl arī apstiprinājis savā “Facebook” profilā. Ja Latvija būtu patiešām demokrātiska valsts, kurā politiķi apzinās, kā sabiedrība uztver viņu solījumus, varētu sasit plaukstas un jautrā noskaņojumā gatavoties līgošanai.
Taču Latvijas “demokrātijas” pieredze rāda, ka visi noklusējumi jātulko par labu nevis vēlētājiem, bet politiķiem. Tāpēc, lai veltīgi nelolotu ilūzijas, atzīsim:
1) Ministru prezidents ir solījis nepaaugstināt tikai esošo nodokļu un tikai likmes;
2) Ministru prezidents nav solījis neieviest jaunus nodokļus;
3) Ministru prezidents nav solījis saglabāt visas nodokļu atlaides;
4) Ministru prezidents nav solījis saglabāt nodokļu pazeminātās likmes;
5) Ministru prezidents nav solījis nepalielināt ar nodokļiem apliekamo bāzi;
6) Ministru prezidents nav solījis nevienu nodokļu likmi samazināt;
7) Ministru prezidents nav solījis novērst nodokļu sistēmas regresīvo (t.i., nelielu ienākumu guvējiem nelabvēlīgu) raksturu.
Patiesībā Kučinskis nav solījis neko tādu, par ko vajadzētu priecāties, jo pašlaik runāt par, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vai iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes palielināšanu būtu vairāk nekā nepieklājīgi.
Turklāt interesanti, ka ar šādu savu “pussolījumu” Ministru prezidents ir labākajā gadījumā visai savdabīgi “interpretējis” valdības šā gada janvārī pasūtīto un nodokļu maksātājiem 300 000 eiro izmaksājušo Pasaules bankas/PB (The World Bank, WB) ekspertu veikto pētījumu par Latvijas nodokļu politikas izvērtējumu. Šis PB pētījums nule ir tapis pieejams arī sabiedrībai, un tur atrodamas vairākas lietas, kas Kučinska solījumu nostāda visai nepatīkamā rakursā.
Tā PB eksperti ir secinājuši, ka “Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā”:
paplašinot nodokļu bāzi (to nedarīt Kučinskis nav solījis), paaugstinot nodokļu likmes (to viņš nedarīšot) un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (tas tiks darīts jebkurā gadījumā).
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD) valstīm, un tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, bet nodokļa piemērošanas bāze – šaura, turklāt Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā UIN sistēma ir sarežģīta, turklāt tā deformē sistēmu un rada nevienlīdzību. PB eksperti iezīmē vairākus UIN reformas virzienus. Piemēram, tiek ieteikts paplašināt nodokļu bāzi un pārskatīt UIN nodokļa atlaides.
PB eksperti secinājuši, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standarta likme Latvijā “ir tuva vidējam ES rādītājam”, tomēr nozīmīga PVN ieņēmumu daļa netiek iekasēta izvairīšanās no nodokļiem dēļ. PB eksperti (un droši vien arī Kučinskis) pieļauj, ka būtu iespējams atteikties no izņēmuma gadījumiem, kur pašlaik netiek pievienota standarta PVN likme, un “ieviest vienotu likmi”. Samazinātā PVN likme izmaksājot 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tiesa, PB eksperti neatgādina, ka lielākajā daļā turīgo valstu, piemēram, pārtikas produktiem ir noteiktas samazinātās vai pat nulles PVN likmes. ES ir tikai viena valsts – Slovākija, kurā nav samazināto PVN likmju.
Tieši otrādi: esot iespējams “uzmanīgi pārskatīt samazinātās PVN likmes piemērošanu precēm un pakalpojumiem, īpaši apkurei un viesnīcu pakalpojumiem”. Nu, jā, pazemināto PVN likmju atcelšana esot “politiski jutīgs jautājums”. Tiesa, PB eksperti rosina apsvērt iespēju samazināt PVN slieksni, bet to gan Kučinskis nevienam nav solījis.
Nu, skaidrs, ka PB ekspertiem īpaši nepatīk mikrouzņēmumu nodoklis (MUN), kas “negatīvi ietekmē sociālās drošības sistēmu” un “kropļo tirgu”. Tāpēc PB iesaka pakāpeniski atteikties no MUN režīma, lai uzņēmumus un darbiniekus “virzītu atpakaļ uz vispārējo nodokļu režīmu”. Kāds būtu risinājums jaunu uzņēmumu atbalstam? PB uzskata, ka varētu ieviest “mērķētus nodokļu atvieglojumus stārtapiem” ierobežotu laika periodu – piemēram, trīs gadus pēc uzņēmuma dibināšanas.
Nu, un, dabiski, PB iesaka ieviest progresīvo sistēmu, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes – t.i., noteikt atšķirīgas IIN likmes: zemāka IIN likme mazāku algu saņēmējiem un augstāka likme – lielāku algu saņēmējiem, piemēram, attiecīgi 19%, 23% un 29% IIN likmi. Bet nedomājiet, ka PB ir kāds labdarības kantoris: PB ekspertu piedāvātais zemākais slieksnis progresivitātes ieviešanai ir… 360 eiro, bet augstākais – 1300 eiro. tas nozīmē, ka “algām līdz 360 eiro mēnesī varētu ieviest mazāko IIN likmi 19% (nevis vispār atbrīvot no IIN, kā tas ir, piemēram, Vācijā un Lielbritānijā! – R.O.), algām no 360 līdz 1300 eiro – 23%, bet virs 1300 – 29%.
Ieviešot progresīvo IIN, vairs nebūtu nepieciešamība piemērot diferencēto neapliekamo minimumu.
PB eksperti atzīmē, ka Latvijā nodokļu ienākumi no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ir augstāki nekā Baltijas kaimiņvalstīs, bet zemāki nekā daudzās turīgākās ES valstīs. Un fantastisks secinājums! – laika gaitā NĪN “varētu būt nozīmīgāka loma kopējos nodokļu ieņēmumos, kā tas ir dažās augstu ienākumu valstīs”.
Vārdu sakot, PB eksperti uzskata, ka Latvija ir pietiekami turīga, lai iedzīvotāji šur tur maksātu vēl augstākus nodokļus. Lielisks arguments valdošajai koalīcijai, plānojot nākamā gada valsts ieņēmumus.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/pb-eksperti-kritize-latvijas-nodoklus-bet-kucinskis-sola-ka-likmes-necelsot