Būs jāceļ visas lietas augšā, ja Strīķe nav Strīķe

Andrejs Eksniņš, 12.Saeimas deputāts.
“Gadījumā, ja apstiprināsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka paustais par to, ka viņa vietniece Juta Strīķe, nav Juta Strīķe – tas būs starptautisks skandāls ar nozīmīgām juridiskām sekām”, norāda Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.
“Būs jāceļ augšā visas lietas, pie kurām Strīķe ir strādājusi, kādus šo lietu ietvaros dokumentus ir parakstījusi, kādas liecības tiesās ir sniegusi un kādas provokācijas, lai kādu iesēdinātu, īstenojusi”, norāda deputāts.
“Turklāt, Strīķei ir bijusi arī pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Kas jau pašreiz dod pamatu uzdot jautājumus par Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas kompetenci, kad šīs iestādes ir nogulējušas viltvārdi”, uzskata Elksniņš.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/FA524744-5EFF-45B4-86A4-A2BF8645DFD2/
Streļčenoks ar stāstu par Strīķes it kā šaubīgo identitāti atrod dzirdīgas politiķu ausis. Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija šodien nolēma vērsties pie Satversmes aizsardzības biroja (SAB) ar lūgumu sniegt skaidrojumu, vai ir pamats apšaubīt pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ilggadējai darbiniecei Jutai Strīķei, ņemot vērā KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka publiski izskanējušos paziņojumus par viņas identitāti.
Šodien apakškomisijā viens no darbakārtības jautājumiem bija KNAB veiktās strukturālās izmaiņas, taču pēc deputāta Kārļa Seržanta (ZZS) intereses diskusija radās par Strīķes identitāti un viņas patieso vārdu. Seržants gan norādīja, ka šis jautājums cilāts pirms desmit gadiem un viņam liekas, ka šobrīd tas interesējot vien dzelteno presi, tomēr viņš rosināja vērsties SAB.
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks skaidroja, ka viņš kā iestādes vadītājs esot atbildīgs par valsts noslēpuma objektu aizsardzību, tāpēc viņu uztraucot, vai par Strīķes identitāti nav notikusi dokumentu viltošana.
KNAB vadībai esot radies jautājums, vai Strīķe ir pamatoti un tiesiski saņēmusi valsts pilsonību, taču skaidrību viest neesot izdevies, jo birojs šajā jautājumā saņēmis lielu pretestību, sūdzējās Streļčenoks. “Kad mēs sākām interesēties, saņēmām ļoti lielu pretestību. No tās pašas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes,” apgalvoja Streļčenoks.
Streļčenoks atgādināja, ka 2015.gadā KNAB vērsās SAB, taču līdz pat šodienai neesot gūts apstiprinājums par to, vai Strīķe var “baudīt pielaidi valsts noslēpuma objektam”.
Saistībā ar KNAB priekšnieka Streļčenoka izteikumiem bijušais biroja priekšnieks, tagad Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs rosināja apakškomisijai vērsties ar jautājumiem SAB.
SAB preses pārstāve Iveta Maura aģentūrai LETA teica, ka SAB nav komentējis un nekomentēs nevienas amatpersonas pārbaudes lietas vai informāciju par šīm pārbaudes lietām.
Streļčenoks šorīt LTV paziņoja, ka viņam ir ļoti lielas šaubas par Strīķes patieso identitāti. “Mēs vairāk un vairāk nonākam pie jautājuma, vai tiesājamies ar to personu, kas sevi pozicionē par Jutu Strīķi. (..) Šajā situācijā mēs padziļināti pārbaudām arī personas [Strīķes] identitāti [..] un konstatējam, ka ir jautājums par to, kas persona ir: Anna vai arī Juta,” sacīja Streļčenoks.
Viņš skaidroja, ka savulaik Strīķe publiskajā telpā esot izteikusies, ka nekad iepriekš viņas vārds nav bijis Anna, taču KNAB konstatējis, ka vairākos dokumentos Strīķe sevi nosaukusi par Annu.
Streļčenokam esot šaubas arī par Strīķes pilsonību, līdz ar to rodoties bažas par viņai piešķirto augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam.
Viņš uzsvēra, ka jau vairākus gadus iepriekš KNAB konstatējis, ka minētie fakti par Strīķi ir bijuši zināmi SAB, taču no tā neesot sagaidīta atbilstoša rīcība. “Neskatoties uz to, ka ir šaubas un noteikta informācija nosūtīta [SAB], līdz šim brīdim persona ir ar visaugstāko pielaidi,” pauda Streļčenoks.
Laikraksts “Neatkarīgā” 2011.gadā vēstīja, ka tā rīcībā esot nonākuši materiāli, “kuros sniegta informācija par dažām gan līdz šim zināmām, gan ne tik zināmām KNAB vadītāja vietnieces Strīķes biogrāfijas niansēm”. Laikraksts šos materiālus bija nosūtījis Latvijas drošības iestādēm.
Laikrakstam adresētajā sūtījumā bijis “uzsvērts un analizēts nu jau plašākai sabiedrībai zināmais fakts, ka vēl astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā šobrīd visiem zināmajai personai ar vārdu Juta Strīķe bijis pavisam cits vārds – Anna Potapova”.
Arī pati KNAB vadītāja vietniece savulaik žurnālistiem nenoliedza, ka 1987.gada 26.jūnijā 584.Maskavas vidusskolas izsniegtais teicamnieces diploms uz Annas Potapovas vārda patiešām esot viņas. Tomēr par Annu viņa nekad neesot tikusi saukta – kļūda notikusi tikai direktores pārrakstīšanās dēļ.
“Neatkarīgajai” adresētajā sūtījumā esot lasāms, ka Potapovu atgriešanos Latvijā klājot aizdomīgas neziņas ēna – pase, ar kuru Potapovs ieradies Latvijā un uz kuras pamata vēlāk saņēmis jau Latvijas valsts izdotu personas dokumentu, pēc avota sniegtās informācijas, neesot atrodama nevienā datubāzē vai reģistrā. Tas raisot aizdomas par šā dokumenta autentiskumu, un izteikta pat versija, ka šis dokuments varētu būt bijusi tā dēvētā piesegpase, ko specdienesti, šajā gadījumā acīmredzot Krievijas, izsniedz personām, lai saviem darbiniekiem atvieglotu legalizēšanos un pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu.
Laikrakstam adresētajā sūtījumā arī bijušas izteiktas aizdomas par Strīķes stažēšanos Dānijas policijā, izsakot teorētisku versiju, ka arī šāda nosūtīšana darbā ārvalstīs nereti tiekot izmantota atsevišķu ar specdienestiem saistītu personu biogrāfijas uzlabošanai.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/8AC0B6CE-B14E-49E9-B9DC-16EAA86CEE25/