RSU pētnieki: Ekonomiskās krīzes sekas un mācībstundas politiskā līmenī nav apzinātas; turpmākām krīzēm Latvija nav gatava.
Globālo ekonomisko un finanšu krīzi Latvija pārvarēja iedzīvotājiem sāpīgā veidā, pielietojot iekšējo devalvāciju, kas deva īslaicīgu stabilizāciju par dārgu sociālo cenu – palielinājās emigrācija, sociālā nevienlīdzība un vertikālā spriedze starp politisko eliti un vienkāršajiem iedzīvotājiem, secināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jaunatklātajā kolektīvajā monogrāfijā “Ekonomiskā krīze Latvijā: veiksmes stāsta pēcgarša”. Turklāt politiskā līmenī turpmāko krīžu menedžmenta modelis vēl arvien nav izstrādāts – uz to diskusijā grāmatas atklāšanā norādīja politikas un ekonomikas eksperti.
“Nekad neesmu piekritis tam, ka veids, kā Latvija pārvarēja krīzi, ir veiksmes stāsts. Domājot par nākotni – tāda veida ekonomika, kāda ir Latvijā, ir pakļauta krīzēm. Tajās mums uzmanības fokusā jāpatur ne tik daudz uzņēmēji vai cilvēki darbspējīgā vecumā, bet tieši sociāli neaizsargātākās grupas,” politiķis Ivars Godmanis norādīja sociālantropologa Klāva Sedlenieka vadītajā diskusijā, kur bijušais Latvijas Ministru prezidents piedalījās kopā ar politologu prof. Juri Rozenvaldu, prof. Innu Dovladbekovu, RSU dekāni Taņu Lāci, kā arī pētniecēm Diānu Kalniņu un Sanitu Vasiļjevu.
Vaicāti, vai Latvija ir gatava turpmākām krīzēm, eksperti norādīja uz vairākiem trūkumiem valsts pārvaldē, krīzes risināšanas posmā trūka vienots un nosvērts skatījums uz risināšanas mehānismiem, bet pēckrīzes periodā politiskā līmenī pietrūkusi šīs pieredzes apkopošana un analīze. “Iedzīvotāji, protams, ir izdarījuši savus secinājumus – ir piesardzīgāki, tērējot nopelnīto un plānojot kredītus, kā arī ilgtermiņa noguldījumus. Vērtējot pēc mūsu veiktajām aptaujām tas galvenokārt tādēļ, ka nevar paļauties uz sociālo aizsardzību no valsts puses,” uzsvēra prof. Inna Dovladbekova.
Lai noskaidrotu, kā Latvijas iedzīvotāji ir pārvarējuši krīzi, 2013.-2015.gadā RSU zinātnieki īstenoja pētījumu “Krīzes pārvarēšana Latvijā: ekonomiskie, sociālie un komunikācijas aspekti”. Analīzes pamatā ir plaša empīrisko pētījumu bāze un pētījumu rezultāti apkopoti RSU profesora Sergeja Kruka redakcijā izdotajā kolektīvajā monogrāfijā “Ekonomiskā krīze Latvijā: veiksmes stāsta pēcgarša”, ko veidojis 12 autoru kolektīvs: Anželika Berķe-Berga, prof. Inna Dovladbekova, Diāna Kalniņa, Normunds Kozlovs, prof. Sergejs Kruks, Ksavjē Lands, Taņa Lāce, asoc.prof. Anda Rožukalne, asoc.prof. Ritma Rungule, asoc.prof. Ilva Skulte, Sanita Vasiļjeva un asoc.prof. Dainis Zelmenis.
Tā kā krīze ir skārusi vairākumu iedzīvotāju (aptaujā to atzinuši 80% respondentu), pētnieki izvirzīja pieņēmumu, ka negatīvā pieredze būs aktivizējusi viņu sociālo dzīvi, kopīgas problēmas risinot mijiedarbībā ar līdzpilsoņiem. Pieņēmums nav apstiprinājies. Par spīti tam, ka jau daudzus gadus respondenti negatīvi vērtē valsts pārvaldes darbu, viņi nav gatavi īstenot pilsoņa lomu, formulējot alternatīvo dienaskārtību, dibinot interešu, savstarpējās palīdzības un tamlīdzīgas brīvprātīgas asociācijas. Izplatītākas ir individuālās problēmu risināšanas taktikas: paļaušanās uz personiskajiem resursiem, bēgšana no realitātes, pavadot laiku interneta sociālajos medijos, kā arī emigrācija uz Rietumeiropu.
Pilns diskusijas video skatāms RSU YouTube kanālā, bet foto lejupielādējami.
Par RSU: www.rsu.lv.
Papildu informācija: Edijs Šauers, RSU Komunikācijas departamenta direktors,
tālr.67409278, mob.tālr.29471298, e-pasts: edijs.sauers@rsu.lv
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/81546B09-BDF2-45B5-9A8E-4BEFFE20EE57/
“Veiksmes stāsta” pēcgarša: Latvijā arī turpmāk ekonomiskām krīzēm nav gatava
RELATED ARTICLES
Recent Comments
on “Eurostat”: Latvijā izdevumi “tankiem” lielāki, bet sociālajai aizsardzībai zemāki nekā ES vidēji
on VID detalizēti skaidro: Kurā brīdī naudas pārskaitījums kļūst aizdomīgs un ir apliekams ar nodokli?
on Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par rosinājumu liegt transporta atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem
on Čekas maisu saturs ar nolūku esot izrevidēts: Trakums ap Čekas maisiem jeb, kas slēpjas aiz maisiem?
on VIDEO: Lēmumu par ūdensmetēja un aizturēto autobusa izrādīšanu 18. novembra parādē pieņēmis Ķuzis
on Tiesībsargs mudina Vējoni uzturēt jautājumu par nepilsoņa statusa piemērošanas izbeigšanu bērniem
on Izbeidz kriminālprocesu par neizpaužamu ziņu atklāšanu, kurā lieciniece bija žurnāliste Margēviča
on Bijušā finanšu policista lieta rāda: ja prokuratūra būtu gribējusi, „oligarhu lietai” būtu rezultāts
on VDI lems, vai sākt administratīvo lietu par bērna nodarbināšanu Valdemāra ielas bruģēšanas darbos
on Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on Tāda tā “demokrātija”: Kamēr vairums pensionāru grimst nabadzībā, daži saņem 19,2 tūkstošus mēnesī
on Tāda tā “Latvijas Attīstībai”: Bijušais politiķis Repše izmisīgi meklē darbu un iestājas zemessargos
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on VIDEO: Eiroskeptiķi pret Latvijas “baltā karoga” svētkiem ES un “Jaunās pasaules kārtības” projektos