Saeima krietni sadārdzina termiņuzturēšanās atļaujas

Pašpasludinātās Nacionālās apvienības sūrais darbs tautas labā ir nesis savus augļus. Noslēdzot apmēram pusotru gadu ilgo procesu, Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā. Izmaiņas ir skārušas vairākus likuma aspektus, arī termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu un pagarināšanu.
Cita starpā parlaments ir atbalstījis 5000 eiro maksu valstij par daļas no termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) otrreizēju pagarināšanu. Tāda pati maksa noteikta attiecībā uz vēl vienas daļas TUA pagarināšanu pirmo reizi. Dažas TUA saņēmēju grupas šī norma neskars, jo tām likumā ir noteikti citi maksājumi.
5000 eiro maksa par TUA pagarināšanu neattieksies uz vairākiem ieguldījumu veidiem – piemēram, uz ieguldījumiem kapitālsabiedrībās un valsts vērtspapīru pirkšanu. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka šo termiņuzturēšanās atļauju turētājiem jau ir pienākums veikt konkrētu iemaksu budžetā par šo atļauju pagarināšanu.
TUA turētājiem, kuri to ieguvuši par nekustamā īpašuma iegādi līdz 2014. gadā veiktajām likuma izmaiņām, pirmo reizi pagarinot šo atļauju, nebūs jāmaksā minētā iemaksa. Taču maksājums būs jāveic, TUA pagarinot otrreiz.
Pagarinot pēc 2014. gada likuma grozījumiem par nekustamā īpašuma iegādi iegūto TUA, 5000 eiro nāksies maksāt jau pirmajā reizē.
Saskaņā ar spēkā esošajām normām TUA par ieguldījumiem tiek piešķirtas uz pieciem gadiem. Līdz ar to par otrreizējo pagarināšanu maksājums būs jāveic desmit gadus pēc pirmās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas.
Ministru kabinetam (MK) piešķirtas tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus TUA izsniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem. Valdība varēs izdot noteikumus, paredzot, kuras trešās valsts valstspiederīgajiem un uz kādu termiņu tiek apturēta attiecīgo TUA izsniegšana.
Ierobežojumus varēs noteikt attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.
Likumā tagad noteikts, ka ārzemnieks termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt arī tad, ja ārpus Rīgas, Jūrmalas, Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novada viņš būs nopircis ne vairāk kā divus nekustamos īpašumus (izņemot, ja nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme) un katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, un kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 eiro.
Daļēji saglabājot likumā noteikto un veicot arī papildinājums, apstiprinātā redakcija nosaka, ka nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai tā iegādes brīdī būs jābūt ne mazākai par 80 000 eiro. Ja divi nekustamie īpašumi būs iegādāti ārpus minētajām teritorijām, katra nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai tā iegādes brīdī būs jābūt ne mazākai par 40 000 eiro.  Ar minētās normas akceptēšanu daļēji atbalstīta Latvijas Darba devēju konfederācijas izteiktā ideja par atļauju ārzemniekiem iegādāties divus nekustamos īpašumus.
Veiktas arī izmaiņas kārtībā, kādā TUA varēs iegūt, veicot ieguldījumus kapitālsabiedrībā. Noteikts, ka, lai šādā veidā iegūtu uzturēšanās atļauju, papildus vēl jāsamaksā nodeva valsts budžetā – 10 000 eiro. Viens apakšvariants nosaka, ka uzņēmuma kapitālsabiedrībā ir jāiegulda 50 000 eiro, ja uzņēmumā ir nodarbināti līdz 50 darbiniekiem un apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro.
Savukārt, ja uzņēmumā tiek nodarbināti vairāk nekā 50 darbinieki, un uzņēmuma gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro, tad pamatkapitālā jāiegulda vismaz 100 000 eiro. Likumā arī iekļautas normas par to, kādām minimālajām nodokļu summām jābūt iemaksātām valsts vai pašvaldību budžetos, ja ieguldījumi veikti kapitālsabiedrībās. Šīs summas ir vismaz 40 000 vai 100 000 eiro gadā atkarībā no tā, kāda līmeņa ieguldījumi veikti.
No apstiprinātajiem grozījumiem izriet, ka uz Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) loma informācijas sniegšanā saistībā ar lēmumiem par ārzemnieku tiesībām vai tiesību liegumu ieceļot un uzturēties Latvijā. Likuma izmaiņas ļaus izmantot arī MIDD sniegto informāciju, piemēram, par to, vai ārzemnieks apdraud valsts drošību.
Likumā kā kompetentās valsts iestādes, uz kuru pamata iespējams pieņemt attiecīgos lēmumus, jau iepriekš ir minētas Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts policija vai attiecīgas kompetences iestāde ārvalstīs.
Ārzemniekiem, kuriem atbilstoši likumā minētiem specifiskiem nosacījumiem izsniegta TUA, to varēs anulēt, ja viņu Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds pārsniegs 150 eiro.
Likuma grozījumi kopumā ļauj prognozēt, ka ienākumi no TUA turpinās samazināties, iespējams, pēc kāda laika stabilizējoties kādā noteiktā līmenī. Vai un kā koalīcijai izdosies kompensēt finansiālo “robu”, ko iecirtīs tālāka TUA programmas sašaurināšana, to rādīs jau šā gada budžeta skaitļi. Pagaidām varam konstatēt pirmos cietušos: ģimenes, kas, iegādājoties pirmo dzīvokli, par kredītu būs spiestas maksāt vairāk. Par to lasiet šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/nacionala-apvieniba-ir-panakusi-ka-par-pirmo-majokli-naksies-maksat-vairak
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/saeima-krietni-sadardzina-terminuzturesanas-atlaujas