Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk valsts līmenī noteikt references algas būvniecības profesiju grupās, kas ļautu ievērojami samazināt ”aplokšņu algu” īpatsvaru, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
Otrs variants ir noslēgt ģenerālvienošanos nozarē, ko paredz Darba likums. Ja šo vienošanos noslēgtu uzņēmumi, kas veido 60% no nozares apgrozījuma, tad pārējiem tā būtu obligāti jāievēro.
Fromane uzskata, ka ar šiem pasākumiem jau tuvākajos gados ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē varētu samazināt uz pusi.
“Patlaban jau ir izstrādāts ļoti apjomīgs un detalizēts plāns ēnu ekonomikas apkarošanai būvniecībā. Ņemot vērā to, ka pēc visiem pētījumiem ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē ir ap 50%, turklāt tas jau ilgstoši ir daudz augstāks nekā citās nozarēs, skaidrs, ka nepieciešama kompleksa valdības vienošanās ar nozari, kādā veidā mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru. Arī pati nozare tajā ir ļoti ieinteresēta,” uzsvēra Fromane.
Viņa skaidroja, ka ir identificēti galvenie šī un nākamā gada uzdevumi, jo visus plāna punktus uzreiz ieviest nav iespējams. “Šos galvenos uzdevumus jau esam piedāvājuši valdībai un esam sākuši sarunas, lai parakstītu memorandu, kurā būtu iekļauta gan nozares apņemšanās, gan nepieciešamais atbalsts no valdības,” sacīja Fromane.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja sacīja, ka ”aplokšņu algu” mazināšanai būtu nepieciešams komplekss risinājums, kas paredz noteikt references algas profesiju grupās nozarē nodarbinātajiem, kuras varētu noteikt Valsts ieņēmumu dienests (VID) vai valdība.
“Protams, ka būvniecībā nodarbinātajiem reālās algas ir daudz lielākas nekā valstī noteiktā minimālā alga, taču pēc statistikas datiem redzams, ka oficiāli būvstrādnieki saņem tikai nedaudz virs minimālās algas – aptuveni 420-430 eiro mēnesī. Šīs oficiālās algas tālu atpaliek no reālajām algām. References algas, kuras VID varētu noteikt, analizējot uzņēmumu datus, ir viens variants, bet otrs ir ģenerālvienošanās nozarē. Šādu ģenerālvienošanos paredz Darba likums, to noslēdz darba devēji ar arodbiedrību, to atzīst valdība. Šāda ģenerālvienošanās patlaban vēl nav noslēgta nevienā nozarē, jo to ir diezgan sarežģīti noslēgt – jāpiedalās darba devējiem, kas veido vismaz 60% no visas nozares apgrozījuma. Būvniecības nozares apgrozījums ir ļoti liels, tāpēc šobrīd veicam detalizētu izpēti, cik reāli būtu noslēgt šādu ģenerālvienošanos,” skaidroja Fromane.
Viņa piebilda, ka tajā gadījumā, ja vienojas 60% no nozares, tad atbilstoši likumam ģenerālvienošanās ir jāievēro visai nozarei. Līdz ar to ģenerālvienošanās ir ļoti nopietns algu regulēšanas instruments, bet arī pietiekami sarežģīts. Ja ģenerālvienošanos noslēgt neizdodas, ņemot vērā nozares milzīgo apgrozījumu, tad references algas ir alternatīvs risinājums.
“Ja ir noteiktas references algas, tad VID ir daudz vienkāršāk pierādīt, ka tās netiek ievērotas. Protams, jau tagad VID redz, ka, piemēram, vienā reģionā darbinieki saņem divreiz lielākas algas nekā otrā, bet nozares apstiprināto references algu ieviešanas gadījumā varētu redzēt, ka, maksājot visus nodokļus, mazākas algas tirgū nav iespējamas. Tas ir viens no ceļiem, ko redzam ”aplokšņu algu” mazināšanai, jo būtu nepieciešams nomaksāt nodokļus vismaz no references algām pat tad, ja reālā alga būtu nedaudz lielāka vai mazāka. Ģenerālvienošanās, protams, būtu daudz efektīvāks instruments, bet tā prasa daudz sarežģītāku sagatavošanos,” sacīja Fromane.
Jautāta, kad references algas varētu ieviest, Fromane izteica cerību, ka tas tiks izdarīts šogad vai, vēlākais, nākamgad. “Tas nav tālas nākotnes uzdevums, jo aplokšņu algu problēma ir ļoti liela un tā visiem traucē strādāt,” piebilda Fromane.
Visu interviju ar Fromani var lasīt biznesa portāla “Nozare.lv” sadaļā “Viedokļi, intervijas” (http://www.nozare.lv/comments/item/133A0044-9FC8-3820-525F-D04A8AB53C13/ ) un aģentūras LETA sadaļā LETA+ (http://www.leta.lv/plus/133A0044-9FC8-3820-525F-D04A8AB53C13/ ).
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/0FFCD516-A9EC-452B-BAD2-FCDF71E5A5A0/

”Aplokšņu algu” mazināšanai būvniecībā piedāvā ieviest references algas vai nozares ģenerālvienošanos
RELATED ARTICLES
Recent Comments
on “Eurostat”: Latvijā izdevumi “tankiem” lielāki, bet sociālajai aizsardzībai zemāki nekā ES vidēji
on VID detalizēti skaidro: Kurā brīdī naudas pārskaitījums kļūst aizdomīgs un ir apliekams ar nodokli?
on Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par rosinājumu liegt transporta atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem
on Čekas maisu saturs ar nolūku esot izrevidēts: Trakums ap Čekas maisiem jeb, kas slēpjas aiz maisiem?
on VIDEO: Lēmumu par ūdensmetēja un aizturēto autobusa izrādīšanu 18. novembra parādē pieņēmis Ķuzis
on Tiesībsargs mudina Vējoni uzturēt jautājumu par nepilsoņa statusa piemērošanas izbeigšanu bērniem
on Izbeidz kriminālprocesu par neizpaužamu ziņu atklāšanu, kurā lieciniece bija žurnāliste Margēviča
on Bijušā finanšu policista lieta rāda: ja prokuratūra būtu gribējusi, „oligarhu lietai” būtu rezultāts
on VDI lems, vai sākt administratīvo lietu par bērna nodarbināšanu Valdemāra ielas bruģēšanas darbos
on Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on Tāda tā “demokrātija”: Kamēr vairums pensionāru grimst nabadzībā, daži saņem 19,2 tūkstošus mēnesī
on Tāda tā “Latvijas Attīstībai”: Bijušais politiķis Repše izmisīgi meklē darbu un iestājas zemessargos
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on VIDEO: Eiroskeptiķi pret Latvijas “baltā karoga” svētkiem ES un “Jaunās pasaules kārtības” projektos
