Dzīvokļu privatizācija bija krāpšana: tiesiskā paļāvība Latvijā kā spekulantu un afēristu privilēģija

Juris Paiders
Redakcijā vērsās kāda lasītāja, kura pauda sašutumu par to, ka Latvijas likumdevēji visus Latvijas iedzīvotājus sadalīja divās grupās. Ir skaitliski neliela, privileģēta grupa, kuras labā tiek pakārtoti likumi, un tad ir beztiesīgā grupa – iedzīvotāju lielākā daļa, kur tiek regulāri apkrāpti ar likumdevēju izstrādātām netaisnīgām shēmām. Šāda politika izpaužas attieksmē, ka tiesiskā paļāvība tiek atzīta tikai kā nekustamo īpašumu, spekulantu un visdažādāko afēristu privilēģija. Īpaši ciniski vienkāršo ļaužu pazemošana un viņu tiesību ignorēšana izpaužas piespiedu nomas gadījumā.
Kā liecina iesniegtie dokumenti, pēc tam, kad lasītāja privatizēja dzīvokli, tas tika ierakstīts zemesgrāmatā bez jebkādiem apgrūtinājumiem. Pēc pāris gadiem pašvaldība pārdeva zemi zem dzīvojamās mājas kādam īpašniekam, un tagad privatizēts īpašums vairs nav pilnībā privāts. Tam ir parādījies apgrūtinājums, kas izpaužas pienākumā maksāt regulāru piespiedu nomu. Tagad sanāk, ka, lai pārtrauktu piespiedu nomu, lai dzīvoklis kļūtu atkal par īstu privātīpašumu, dzīvokļa īpašniekiem ir jāveic atkārtota privatizācija: ir jāatpērk nekustamais īpašums no afērista, kas ar pašvaldības darboņu svētību tika pie zemes zem mājas.
Tā arī ir. 17.3.2016 Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja «piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas» likumprojektu, kas paredz iespēju piespiedu nomas maksu (6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības) izbeigt tad, ja dzīvokļa īpašnieki samaksās iespaidīgu vienreizēju maksājumu, kas būs atkarīgs no zemes kadastrālās vērtības, izpērkamās zemes platības, dzīvojamās mājas lieluma un konkrētā dzīvokļa platības.
Šāda vai līdzīga problēma – piespiedu dalītā īpašuma attiecībās – skar ļoti daudzus – kopā vismaz 3677 daudzdzīvokļu mājas ar 111 000 dzīvokļiem.
Secinājums ir neglaimojošs. Latvijā, veicot dzīvokļu privatizāciju, tika īstenota gigantiska mēroga krāpšana. 111 tūkstoši dzīvokļu īpašnieku tika maldināti, ka viņi iegūs dzīvokli savā īpašumā. Patiesībā viņi kā īpašumu nopirka (privatizēja par sev piešķirto valsts īpašuma daļu) pienākumu maksāt zemes īpašniekiem 6% no zemes kadastrālās vērtības piespiedu kārtā. Attiecībā pret 111 tūkstošiem dzīvokļu Latvijā tika īstenota nevis dzīvokļu privatizācija, bet kaut kas cits – mūža saistību pārdošana.
Latvijas vara pret ievērojamu Latvijas iedzīvotāju daļu ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu. Pirms darījuma dzīvokļu privatizētāji un pircēji netika brīdināti, ka īpašumiem ir būtisks un smags apgrūtinājums.
Visi šie darījumi ir jāuzskata par negodīgiem, un tāpēc būtu korekti atrast risinājumu, respektējot, ka 111 tūkstoši dzīvokļu īpašnieku maldināti. Turklāt ir jāņem vērā, ka šie cilvēki jau ir cietuši netaisnīgus un ievērojamus zaudējumus, maksājot piespiedu nomu daudzus gadus.
Pašreizējie Saeimā iesniegtie risinājumi ir netaisnīgi un nevienlīdzīgi – tie ir radīti tikai jaunizcepto zemes īpašnieku interesēs.
Saeimai ir nekavējoties jālabo pieļautā netaisnība, un, tā kā dzīvokļu īpašnieki ir daudzus gadus maksājuši netaisnīgi lielu piespiedu nomu, tad būtu pilnīgi normāli, ja piespiedu dalītā īpašumā esošu dzīvokļu īpašnieki vairs neciestu nekādus zaudējumus.
Tā kā netaisnības cēlonis ir valdošās politiskās kliķes darījumi, diemžēl netaisnības risinājums būtu jāīsteno, iesaistot valsts budžetu.
Taisnīgs risinājums būtu vienreizēja, no valsts rēķina izmaksāta kompensācija visiem piespiedu dalītā īpašuma attiecībās esošiem zemes īpašniekiem zemes kadastrālās vērtības apjomā. Turklāt, ņemot vērā Latvijas starptautiskās saistības par valsts budžeta deficīta maksimālo apmēru, kompensācija būtu izmaksājama 25–50 gadu laikā, sadalot maksājamus līdzīgās daļās un vēlākiem maksājumiem piemērojot procentu likmi, kas būtu vienāda pašreizējai starpbanku kredītu likmei eiro.
Diemžēl līdzšinējā pieredze liecina, ka neatkarīgi no politiskā krāsojuma koalīcija vienmēr pārcentīgi aizstāvēja konkrētas lobiju grupas – nekustamo īpašumu spekulantu intereses. Varbūt ir pēdējais laiks mainīties un nostāties sabiedrības vairākuma pusē.
…Info avots: http://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/167757-dzivoklu-privatizacija-bija-krapsana.htm