16.3.2016 Rīgā plkst. 9:00 pikets pie Krievijas vēstniecības, bet plkst. 9:30 – pie Vācijas vēstniecības

Ieva Brante
No Ievas Brantes, Lienes Cipules, Guntara Cipuļa, Venta Zvaigznes, Mārtiņa Mintaura, Alda Lejnieka, Rudītes Kalpiņas, Ervīna Kraukļa, Liānas Langas informācija medijiem
16.martā otrreiz piketēsim par taisnīgu attieksmi pret leģionāriem un Latvijas vēsturi.
Arī šā gada 16.martā no plkst.9:00 līdz plkst.10:00 pie Krievijas un Vācijas vēstniecības (pie katras 30 minūtes) notiks pagājušajā gadā iedibinātais pikets, lai sabiedrībai un medijiem atgādinātu par PSRS un nacistiskās Vācijas īstenoto prettiesisko rīcību okupētās Latvijas teritorijā 2.pasaules kara laikā. Vācija savus kara noziegumus ir nožēlojusi, bet Krievija turpina no tiem norobežoties, aizbildinoties, ka nav PSRS un tās režīma politiskā mantiniece. Šādi argumenti ir vismaz liekulīgi, zinot, ka Krievija pārņēmusi PSRS īpašo statusu ANO Drošības padomē, uzsver savu īpašo lomu uzvarā pār nacismu un Krievijas pašreizējais līderis PSRS sabrukumu nosaucis par 20.gadsimta traģēdiju.
Pēdējos gados 16.marts Rīgas centrs tiek pārvērsts par informatīvā kara cīņu lauku, kurā Krievijas apmaksāti ‘antifašisti’ starptautiskā līmenī publiski nomelno Latviju kā vietu, kur “atdzimst nacisms.” Šī nepatiesā politiskā retorika tiek izmantota arī pārējās Baltijas valstīs un Ukrainā. Tolerantajai un miermīlīgajai Latvijas sabiedrībai tā nav pieņemama.
Latviešu leģiona izveide 1943.gadā bija starptautisko tiesību, t.i., 1907.gada Hāgas konvencijas par sauszemes kara likumiem un paražām pārkāpums, tādēļ leģionāri juridiskā izpratnē ir nacistiskās Vācijas prettiesiskās rīcības upuri. To faktiski atzina arī Nirnbergas tribunāls, kurā starptautiski nosodīja vācu nacisma noziegumus. Tribunāls ņēma vērā, ka iesaukšanai vācu militārajos formējumos Latvijas un Igaunijas teritorijā bija piespiedu raksturs. Tāpēc latviešu un igauņu leģionārus neapsūdzēja kā noziedzīgo nacistu organizāciju dalībniekus.
Arī PSRS okupētās Latvijas teritorijā pārkāpa starptautiskos likumus. Laikā no 1944. gada 5. augusta, kad Latvijas teritorijā izsludināja mobilizāciju Sarkanajā armijā, līdz 1945. gada 1. jūlijam kopumā tika mobilizēti 57422 Latvijas pilsoņi. Nav pamatoti mūsdienu Krievijas apgalvojumi, ka PSRS mobilizējusi savas valsts pilsoņus, jo Latvija PSRS sastāvā bija iekļauta nelikumīgi, pēc padomju okupācijas un aneksijas 1940. gadā. Latvijas Republikas okupāciju un tās pilsoņu pārvēršanu PSRS pilsoņos Rietumu Sabiedrotie neatzina ne Otrā pasaules kara laikā, nedz arī pēc tā beigām.
1998.gada 29.oktobrī Latvijas Republikas 6.Saeima pieņēma deklarāciju par “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā.” Tajā ir teikts:
“Okupācijas režīmi pieļāva daudzkārtējus starptautisko tiesību normu un cilvēktiesību pārkāpumus un pat kara noziegumus pret Latvijas tautu. Abas okupācijas varas pārkāpa 1907.gada IV Hāgas konvenciju par sauszemes kara likumiem un paražām, kas aizliedz valsts iedzīvotāju mobilizāciju okupētājvalsts armijā vai iesaistīšanu pusmilitāros darbos (konvencijas 52. pants). Abas okupācijas varas iesauca okupētās Latvijas pilsoņus savos bruņotajos spēkos un iesaistīja dažādos pusmilitārajos formējumos. Par izvairīšanos draudēja ieslodzīšana koncentrācijas nometnēs vai nāves sods. Rezultātā Latvijas pilsoņiem nācās Otrā pasaules kara laikā karot citam pret citu. Piespiedu atrašanās PSRS bruņoto spēku rindās netiek uzskatīta par Staļina asiņainā režīma atbalstīšanu, turpretī piespiedu atrašanos to latviešu leģionāru rindās, kuri karoja Vācijas bruņoto spēku sastāvā, šobrīd zināmi politiskie demagogi traktē kā Vācijas fašistiskā režīma atbalstīšanu, lai gan latviešu leģiona iekļaušana Waffen SS sastāvā nekādā ziņā nebija atkarīga no Latvijas pilsoņiem.”
“Arī šogad Vācijai un Krievijai atgādināsim par noziegumiem pret Latviju 2.pasaules kara laikā. Kādēļ to darīt 16.martā? Jo tieši Latviešu leģiona izveide ir tam apliecinājums,” skaidro Ieva Brante, pilsoniski aktīva juriste.
“Valsts līmenī leģionāru likteņa un 2.pasaules kara notikumi jāskaidro vairāk. Nav pieņemama situācija, kad politiskā vara norobežojas no leģionāriem un pašas pieņemtās deklarācijas “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”. Došos piketēt, jo mūsu attieksmei pret leģionāriem un Latvijas valsts jaunāko laiku vēsturi ir jābūt taisnīgai un atbilstīgai demokrātiskai iekārtai,” informē dzejniece Liāna Langa.
Papildu informācija: Ieva Brante, tālr. 26031999, Liene Cipule 25449094
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/8FF9CEB9-0080-48B9-8BFE-53904E48DEC4/
Juriste un sabiedriskā aktīviste Ieva Brante Rīgas domē pieteikusi divus 16.marta piketus, informēja pašvaldībā
Pikets pie Krievijas vēstniecības pieteikts no plkst.9 līdz 9.30. Brante norāda, ka tas tiek rīkots, lai atgādinātu Krievijai par noziegumiem, ko tā veikusi pret Latviju Otrā pasaules kara laikā. Pikets pie Vācijas vēstniecības Rīgā notiks pēc tam – no plkst.9.30 līdz 10, lai Vācijai atgādinātu par noziegumiem, ko tā veikusi pret Latviju Otrā pasaules kara laikā, liecina saņemtais pieteikums.
Katrs pikets pulcēs ap 50 dalībniekus.
Starp piketa iniciatoriem līdzās viņai un Brantei minēta arī Liene Cipule, Guntars Cipulis, Vents Zvaigzne, Mārtiņš Mintaurs, Aldis Lejnieks, Rudīte Kalpiņa un Ervīns Krauklis. Piketi pie šo valstu vēstniecībām notiks jau otro gadu, aģentūrai BNS norādīja viena no piketa iniciatorēm Liāna Langa.
Pēc akciju rīkotāju uzsvērtā, “arī šogad Vācijai un Krievijai atgādināsim par noziegumiem pret Latviju Otrā pasaules kara laikā, un tas notiek 16.martā, jo tieši latviešu leģiona izveide ir tam apliecinājums”.
“Vācija savus kara noziegumus ir nožēlojusi, bet Krievija turpina no tiem norobežoties, aizbildinoties, ka nav PSRS un tās režīma politiskā mantiniece,” pauž piketa rīkotāji.
Paziņojumā medijiem viņi norāda, ka latviešu leģiona izveide 1943.gadā bija starptautisko tiesību pārkāpums. Arī PSRS okupētās Latvijas teritorijā pārkāpa starptautiskos likumus.
Jau ziņots, ka Rīgas dome iepriekš 16.martā atļāvusi trīs pasākumu norisi – “Daugavas Vanagi Latvijā” Limbažu nodaļa no plkst.11 līdz plkst.13 rīko gājienu maršrutā Jāņa baznīca – Brīvības piemineklis. Gājiena laikā pie Brīvības pieminekļa tiks izvietots nožogojums.
No plkst.7 līdz plkst.13 laukumā pie Brīvības pieminekļa pasākumu iecerējusi rīkot biedrība “Nacionālo karavīru atbalstam”. Šim pasākumam būs ierādīta vieta pieminekļa laukuma malā.
Sapulci no plkst.9 līdz plkst.15 bija pieteikusi biedrība “Latvijas Antinacistiskā komiteja”, lai norādītu uz “Waffen-SS” noziegumu attaisnošanas bīstamību, pauž rīkotāji. Pasākumu atļauts rīkot Bastejkalnā.
…Info avots: http://www.delfi.lv/news/national/politics/aktiviste-ieva-brante-pieteikusi-divus-16-marta-piketus.d?id=47181023