Korupciju un savtīgās intereses piesegs ar steidzamības kārtībā kriminālizētiem “hibrīdkara” pantiem

Saeima 2016. gada 3.martā mainīja sēdes darba kārtību, un steidzamības kārtībā balsoja izmaiņas Krimināllikumā – grozīti 80., 80.1 , 81., 85.panti, ieviesti jauni 81.1 un 95.1 panti.
Steidzamības statuss nozīmē, ka likumu pieņem divos lasījumos, un iebildes nevarēs izteikt Valsts prezidents, ja saskatīs nepilnības likumā.
Nav paskaidroti steidzamības iemesli.
Deklarēts mērķis – aizstāvēt Latvijas suverenitāti “hibrīdkara” apstākļos.
Ir kļuvusi realitāte dažādas darbības kas vērstas pret Latviju, un, saprotami, suverenitāte ir jāaizstāv.
Aizstāvot jāatrod tā pieļaujamā robeža, līdz kurai drīkst ierobežot personas un tautas tiesības un brīvības, lai nepārvērstos valsts interešu aizstāvēšana (definētas Latvijas Satversmes preambulā) uz pretējo – kādas korporatīvas grupas interešu aizstāvēšanā.
Suverenitātes nostiprināšana ir pasākumu komplekss – demokrātija, laba pārvaldība, sabiedrības līdzdalība, ekonomikas attīstība un labklājība, caurspīdīgums finansēs, izglītība; militārie pasākumi un, saprotami, arī atbildība par rīcību, ja tā vērsta uz Latvijas kā valsts likvidāciju un Satversmes preambulas noliegšanu.
Medijos nav skaidrojuma, nav arī bijušas diskusijas Saeimā – kā represīvās varas plašā ieviešana tiks kontrolēta un ierobežota, lai nepārkāptu Satversmē un ES līgumā garantētās cilvēktiesības.
Pēc anotācijā minētā, daži izteikumi rada neizpratni.
Par noziegumu piedāvāts atzīt darbības: “neizpaužamu ziņu vākšana” “valsts noslēpuma nelikumīga iegūšana” arī tad, ja personai nav bijis nekādu sakaru ar ārvalstu dienestiem.
Paredzēts sodīt personas, kuras publisko ierobežotas pieejamības informāciju, vai iesniedz ziņas starptautiskajām organizācijām. Anotācijā ir pretruna – personas nodomu varēs neņemt vērā. (“Nav nozīmes tam, vai persona rīkojusies personīgu interešu vadīta, iedzīvošanās nolūkā vai kādā citā nolūkā”).
Demokrātiju nodrošina preses brīvība, publiskojot ziņas arī tādās jomās, kurās ir noteikta ierobežota pieejamība – par korupciju iepirkumos; izmeklēšanas vilcināšanu organizētās noziedzības lietās, vai naudas atmazgāšanu banku darījumos.
Starptautisko organizāciju vēršanos pret korupciju Latvijā paredz 26.05.1999. “Konvencija par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas” un jaunākas konvencijas.
Nav skaidrs, ko ir domājuši grozījumu autori. Ja korumpēta amatpersona panāk, ka Latvijai kaitējoša darījuma dokumentus valdība attiecina klasificēto sarakstā, tad par korupcijas darījumu neviens pilsonis nedrīkst informēt ES Revīzijas palātu, Eiropas Komisiju un Eiropas parlamentu? Ko saka Eiropas pretkorupcijas iestādes?
Būtu vajadzīgs skaidrojuma pieprasījums projektu un rosināt publisku diskusija. Nosūtīt arī lūgumus Eiropas institūcijām sniegt viedokli.
Kurš to uzņemas ierosināt ? Kādas ir vēl citas idejas?
Trūkumi būtu jāatsedz un jānovērš. Nedrīkstētu notikt, ka jaunos pantus likumā var plaši un brīvi interpretēt, kāds noteikti to izlietos negodprātīgi, lai veiktu valsts interesēm pretējo- piesegtu korupciju un apspiestu preses brīvību un demokrātiju.
Savu suverenitāti Latvijas tauta un valsts var aizsargāt ar rīcību:
a) mobilizējot tautas aktivitāti, uzņēmējdarbību un stiprinot demokrātiju(piemērs – Somija, jautājumu plaša apspriešana, pretkorupcijas pasākumi);
b) ieviešot labu un atvērtu pārvaldību, budžeta caurspīdīgumu, informācijas atklātību un nodrošinot preses brīvību, atklājot patiesā labuma guvējus dažādos darījumos un ofšoros reģistrētajās firmās;
c) veicot pasākumus pret organizēto noziedzību un korupciju, iedzīvotāju līdzdalību var aktivizēt, Saeimai pieņemot Trauksmes cēlēju aizsardzības likumu;
d) iesniedzot starptautiskajās organizācijās ES un ANO lūgumus sniegt konkrētas palīdzības programmas, kā arī iesniedzot informāciju un petīcijas par atkāpēm no konvencijām.
…Info avots: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/30EDC058E283C869C2257F6A003B9620?OpenDocument