Modīsies pie “ES drupu kaudzes”

Debatēs Saeimā norāda uz risku reiz pamosties pie “ES drupu kaudzes”
Rīga, 26.janv., LETA. Nav šaubu, ka šogad viens no lielākajiem Eiropas un pasaules izaicinājumiem būs migrācijas krīze un šīs krīzes seku novēršana, Saeimas ikgadējās ārpolitikas debatēs norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Viņš uzrunā deputātiem norādīja, ka Eiropas politiskai un ekonomiskai vienotībai pārbaudījums būs gaidāmais referendums par Lielbritānijas turpmāko dalību blokā un Šengenas zonas nākotne. Ministrs arī uzsvēra, ka gan Eiropas Savienības (ES), gan ikvienas dalībvalsts līderiem būs jāpieliek maksimāli pūliņi, lai rastu adekvātus, savstarpēji pieņemamus un ilgtermiņa risinājumus. “Pretējā gadījumā mēs kādu rītu tik tiešām varam pamosties pie drupu kaudzes, ko sauca par ES,” brīdināja ministrs.
Rinkēvičs arī deputātiem skaidroja, ka spilgts apliecinājums pašreizējai ES krīzei ir migrācija, jo pagājušais gads skaidri izgaismoja faktu, ka migrācijas krīzi ES neviena valsts nevar atrisināt viena pati. “Taču joprojām neesam gatavi saskaņotai un vienotai rīcībai. Šī krīze ir metusi izaicinājumu ES vērtībām,” norādīja Rinkēvičs.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) debatēs uzsvēra, ka Latvijai ir jāpiedalās bēgļu problēmas risināšanā, bet tikai ar tādiem risinājumiem, kas neapdraud Latvijas iekšējo mieru, drošību un stabilitāti.
Lai nosargātu Latviju, mums vienlaikus ir jānosargā starptautiskā vide, kurā atrodamies, uzsvēra Kalniņš. Proti, lai aizstāvētu mūsu valsti, valodu un kultūru un novērstu ārējos draudus, mums ir jāstrādā ar sabiedrotajiem, ar kuriem saistīta lielākā daļa Latvijas nacionālo interešu, – Eiropas Savienību (ES) un NATO. Tādēļ šogad Latvijas ārpolitikas būtiskākā prioritāte ir aizsargāt un stiprināt šīs divas organizācijas, skaidroja Kalniņš.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V) akcentēja, ka, imigrācijas krīzi risinot ar sienas uzcelšanu sev apkārt, Eiropā drīz vien sāks dominēt rūgts aizvainojums un līdzīga veida noskaņojums, liekot mūsu pasaules daļai nokļūt līdzīgā stāvoklī, kāds bija starp abiem pasaules kariem.
Viņa atgādināja, ka no vēstures zināms, ar ko beidzās šis periods. Taču imigrācijas krīze ir jāvērtē kā izaicinājums, ar kuru Eiropa var tikt galā, akcentēja politiķe.
Tikmēr Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS) uzsvēra, ka humānisma vērtības ir jāatbalsta, reizē skaidri demonstrējot spēju no valsts izraidīt ekonomiskos migrantus. Tāpat viņš akcentēja, ka Latvija nedrīkst nedz sevi izolēt ar nepārtrauktiem protestiem un iebildumiem, nedz kļūt arī par klusējošiem līdzi skrējējiem, kas atskaņo atbalstošas frāzes, kuras ir politiski korektas, taču nerisina problēmas pēc būtības. Latvijai ir jāspēj formulēt savus priekšlikumus kompromisu veidošanā, un iespēja vai nevēlēšanās risināt šos jautājumus kopīgi Eiropas līmenī radīs spiedienu meklēt nacionālus risinājumus, tostarp atjaunojot robežkontroli.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vārdā deputāts Kārlis Seržants norādīja, ka no ārlietu ministra bija gaidījis plašāku viedokli par bēgļu problemātiku, Eiropas šķelšanos, kā arī Šengenas zonas vājumu. Viņš arī uzsvēra, ka pat tad, ja kuluāros tiek izskatīta iespēja, ka Šengenas zonā paliek piecas līdz sešas valstis, šis fakts bija jāiekļauj ministra sagatavotajā ikgadējā ārpolitikas ziņojumā.
Deputāts arī atgādināja ZZS nostāju bēgļu jautājumā – līdz šim uzņemtās saistības ir jāpilda, taču kategoriski noraidāma obligāto kvotu ieviešana vai bēgļu uzspiešana.
Runājot par migrācijas jautājumu, deputāts Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK), runājot frakcijas vārdā, norādīja, ka Rīgā pēc vairāku gadu pārtraukuma parādījušies plakāti, kuri pauž: “Nē, migrantiem!” Viņš arī atzina, ka tā ir ļoti jūtīga tēma pēc kolonizācijas viļņiem, kuri gāzās pāri Latvijai PSRS okupācijas laikā. Tāpat Šnore norādīja, ka ārlietu ministrs vēl salīdzinoši nesen paziņoja, ka 776 migranti, kuri jāuzņem Latvijai, valsti neapdraud. Tomēr pagājušajā nedēļā jau demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) Saeimā esot norādījusi, ka šo cilvēku uzņemšana radīs jaunus riskus un izaicinājumus Latvijas drošībai.
“Ja migrantu uzņemšana rada draudus Latvijai, kādēļ pieņēma lēmumu tos uzņemt?” vaicāja deputāts. “Jo ĀM to aktīvi lobēja, noraidot jebkādus nacionālās apvienības pretargumentus, kā arī iestājās par to, ka jāklausa EK,” viņš sacīja, piebilstot, ka EK priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera un Vācijas kancleres Angelas Merkeles piekoptā politika šajā jautājumā nav pareiza.
Deputāta ieskatā abu minēto amatpersonu politika nerisina migrācijas krīzi, bet gan to padziļina.
Politiķis gan pauda atzinību par to, ka ārlietu ministra ziņojumā drošība ir iekļauta kā viena no galvenajām prioritātēm, norādot, ka jāturpina stiprināt Latvijas drošība, kā arī jāvairo NATO valstu militārā klātbūtne Latvijā, kā arī jāstiprina transatlantiskā saite.
Runājot par galvenajiem izaicinājumiem, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) minēja terora draudus, konfliktus un migrācijas krīzi Eiropā, kā arī “agresīvu, revanšistisku un neprognozējamu lielvalsti” kaimiņos.
Pašlaik galvenais ir stiprināt Latvijas drošību, akcentēja Mūrniece, piebilstot, ka runā par drošību visplašākajā nozīmē. Proti, drošība ir gan NATO ilgtermiņa klātbūtne mūsu reģionā, stipra un darboties spējīga ES, gan Latvijas ekonomiskā drošība.
Partijas “No sirds Latvijai” līdere Inguna Sudraba debatēs pauda viedokli, ka Latvijas ārlietu resoram jāspēj aizstāvēt sabiedrības intereses, izvirzot mērķus saistībā ar katru pasaules reģionu un katru situāciju, taču ārlietu ministra ziņojums rada iespaidu, ka tā autori pasauli uzskata par sastingušu un nemainīgu.
Politiķe pauda, ka ES ir problēmas kopējas ārpolitikas un drošības politikas īstenošanā. Kā piemēru Sudraba minēja Francijas rīcību, kad tā pēc teroraktiem Parīzē sāka koordinēt militāro rīcību Tuvajos Austrumos kopā ar Krieviju.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/9B808C2D-759D-4AEC-9123-85230D826947/