“Sadalāmie bēgļi” no gada nevārda un “Mūs var glābt aukstums un nabadzība” no gada spārnotā teiciena izkrituši

Gada vārda titulu iegūst “atkraste”; spārnotais teiciens – “salauztā slotaskāta krimināllieta”
Rīga, 25.janv., LETA. Par 2015.gada vārdu atzīta “atkraste”, savukārt spārnotā teiciena titulu saņēma “salauztā slotaskāta krimināllieta”.
Kā pirmdien paziņoja Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopa, vārdu “atkraste” valodnieki iesaka izmantot turpmāk, runājot par jūras daļu, kurā iespējams veikt saimniecisko darbību un kas atrodas tālāk par piekrastes joslu. Šis vārds veidots pēc latviešu valodas likumībām un paplašina terminoloģiju.
Starp gada vārda kandidātiem bija tādi vārdi kā “pārzīmološana”, “rītdienīgs”, “daksītis”, “papēžmeitene” un “Porziņģis”.
Vārda “Porziņģis” parādīšanos topā skaidroja kā teju vienīgo latviešu vārdu, kas skanējis visā pasaulē.
Gada nevārda tituls šogad piešķirts vārdam “uzstādījums”. Šī vārda konkurenti bija arī “Kleever”, “brančs”, “sadalāmie bēgļi”, kā arī “oriģinālā māsa”.
Žūrija uzskata, ka vārds “uzstādījums” šogad atkal tika lietots ļoti aktīvi arī gadījumos, kur būtu labāk lietot šī vārda sinonīmus.
Savukārt par gada savārstījumu atzīta “instrukcija bērna lietošanai skolā”.
Finālā iekļuvušo spārnoto teicienu vidū bija arī “Es tajā laikā biju Ķīnā”, “Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reižu gribējis tajā iekost”, “Sods par braukšanu sabiedriskajā transportā” un “Mūs var glābt aukstums un nabadzība”.
Rīgas Latviešu biedrības balvu nolemts piešķirt Vladim Spārem kā asprātīgākās prātulas “ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reizes gribējis tajā iekost” autoram.
Kā sacīja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, valodas kopšana ir nepieciešama. Valodas mācīšanos, pēc Gailīša domām, pozitīvi ietekmē šādu konkursu rīkošana, jo tie uzrunā visus Latvijā. “Sacīkste par gada vārdu ir ārkārtīgi rosinošs konkurss, kur var piedalīties gan sirmgalvis, gan bērns, kas pasaka pirmos vārdus. Ja pie valodas apmācības nāk atraktīvā sacensība, tad kļūst interesantāk,” sacīja Gailītis.
Žūrijas locekle Ieva Kolmane sacīja, ka tendences valodā ir ļoti ilgas un lēnas, un ļoti reti gadās, ka tendences “uzzibsnī kā meteorīti”. Ilgstošās tendences saistītas ar citu valodu ietekmēm – angļu valoda un krievu valoda Latvijā patlaban dod stiprākās tendences. “Ir vesels lērums vārdu, ko uztveram kā paši savus vārdus, ignorējot, ka tie nākuši no citām valodām, piemēram, baznīca, zupa,” sacīja Kolmane.
Aptauju jau trīspadsmito gadu rīko RLB Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un LZA Terminoloģijas komisiju.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/87D61A21-0BF4-4D12-8B41-93A3D522EE0C/