Saeimas vai Prezidenta atlaišana?

Valsts prezidenta kanceleja (VPK) ceturtdien tiksies ar 12.Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA), kura izpilda Valsts prezidenta pienākumus, aģentūrai BNS apstiprināja kancelejā.
Pēc tikšanās kVPK sniegs plašāku informāciju par sarunas rezultātiem.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar savu 19.janvāra paziņojumu uz slimības laiku ir uzticējis Valsts prezidenta vietas izpildīšanu Saeimas priekšsēdētājai līdz turpmākiem paziņojumiem.
Kamēr Vējonis atgūs veselību, Saeimas priekšsēdētāja prezidenta vietā var lemt tikai par atsevišķiem jautājumiem, iepriekš skaidrojusi VPK. Spīkere var izsludināt Saeimas pieņemtos likumus, apturēt lēmumu izsludināšanu, ja to prasītu viena trešdaļa deputātu un tamlīdzīgus jautājumus. Vienlaikus viņa nevar pieņemt lēmumus, kas saistīti ar paša prezidenta pārliecību.
Jau vēstīts, ka Vējonim trešdien Stradiņa slimnīcā tika veikta sirds operācija, jo sepses infekcija bija bojājusi sirds vārstuli, kas nomainīts ar protēzi. Ceturtdienas Stradiņa slimnīcas paziņojums liecina, ka pacientam tiek turpināta terapija un viņš ceturtdienas rītā ir pamodies no medikamentozā miega. Prezidents atrodas intensīvās terapijas nodaļā nepārtrauktā ārstu uzraudzībā.
Atveseļošanās process ir individuāls un atkarīgs no organisma spējām tikt galā ar pēcoperācijas stāvokli un infekciju, norāda slimnīca.
…Info avots : http://m.apollo.tvnet.lv/zinas/prezidenta-kanceleja-ceturtdien-tiksies-ar-murnieci/718654
Saeimas spīkers prezidenta prombūtnē nav tiesīgs atlaist Saeimu un nominēt premjeru
 Andris Lācars 
Situācija ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa veselības problēmām, kas viņam pagaidām vēl nezināmu laiku liedz pildīt pienākumus, aktualizē jautājumu – cik lielā mērā prezidentu var aizstāt pēc ranga nākamās valsts amatpersonas, kā arī to, cik ilgi valsts galva var būt tā sauktajā prombūtnē slimības dēļ. 
Atšķirībā no kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā, Latvijā likumi neparedz īpašas procedūras, lai nodrošinātu, ka prezidenta prombūtne nerada sekas valsts pārvaldei.
Šobrīd prezidenta pilnvaras ir nodotas Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (Nacionālā apvienība). Taču runa ir tikai par tā dēvētajām obligātajām pilnvarām. Tā ir likumu izsludināšana vai arī apturēšana, ja to prasa vismaz trešdaļa deputātu. Apstākļos, kad valstī ir demisionējusi valdība un nav zināms, vai drīz tiks izveidota un apstiprināta jauna, tieši prezidenta loma ir unikāla.
“Ja mēs runājam par premjera nominēšanu vai par valdības veidošanas sarunām, vai par Saeimas atlaišanu, vai par citām šāda veida veida pilnvarām, kas ir atkarīgas no prezidenta ieskata, šādas pilnvaras uz Saeimas priekšsēdētāju nepāriet. Tās ir prezidenta tiesības, kas ir viņa rīcības brīvība un kas jebkurā gadījumā paliek pie Valsts prezidenta,” stāsta Valsts prezidenta padomniece Kristīne Jaunzeme.
Lietuvā un Igaunijā ir procedūras, kā prezidenta veselības problēmu gadījumā tiek noteikts, vai viņš spēj pildīt savus pienākumus. Latvijā šādas procedūras nav. “Mūsu likumi šo jautājumu neregulē. Nav noteikts laika rāmis, cik viņš ilgi var būt prombūtnē veselības dēļ vai citu apstākļu dēļ,” atklāja Jaunzeme.
Valsts galvu var atlaist pēc vismaz 50 deputātu pieprasījuma, ko pēc tam atbalsta vismaz  66 tautas kalpi. Atlaist Saeimu, kas nespēj ilgstoši izveidot valdību, var prezidents. Tiesa, tas arī jāapstiprina tautas referendumā  Vienlaikus nav termiņa, cik ilgi drīkst meklēt jaunu premjeru un ļaut strādāt demisionējušai valdībai.
“Tas nav noteikts. Demisionējušai valdībai ir visas tās pašas tiesības un pilnvaras, kas ir iepriekšējai valdībai. Ja ir problēmas ar atsevišķu ministru posteņiem, piemēram, satiksmes ministru, ko šobrīd amatu apvienošanas kārtībā pilda  Kozlovska kungs, Saeima nav aprobežota lemt par pagaidu ministra iecelšanu,” atzina Jaunzeme.
Satversme paredz, ka Saeimu var atlaist arī pēc referenduma, ko ierosinājusi vismaz desmitā daļa vēlētāju
…Info avots : http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/saeimas-spikers-prezidenta-prombutne-nav-tiesigs-atlaist-saeimu-un-nominet-premjeru.a165156/
Saeimas priekšsēdētāja Valsts prezidenta prombūtnē nevar pārņemt viņa pilnvaras vairākos būtiskos jautājumos, piemēram, par Saeimas atlaišanu un premjerministra nominēšanu, sacīja bijušais Saeimas Juridiskā biroja padomnieks, konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.
Lūgts komentēt situāciju, kad Valsts prezidenta pilnvaras uz Raimonda Vējoņa slimības laiku ir uzticētas Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Pastars norādīja, ka šādam noregulējumam laika rāmji nav noteikti. «Laikam šeit nav principiālas nozīmes. Pilnvaru izpilde notiek saziņā, bet tas nenozīmē, ka visas pilnvaras ir nodotas Saeimas priekšsēdētājai,» sacīja Pastars.
«Ir pilnīgi skaidrs, ka ne Saeimas atlaišana, ne premjerministra nominācija nav nododamas. To visu var tikai prezidents.
Ja runājam par citiem kārtējiem darbiem, tas atkarīgs no paša prezidenta,» norādīja Pastars. «Ja prezidents ir rīcībspējīgs, to visu var darīt viņš pats. Šeit pamatā mēs varam runāt par likuma izsludināšanu un neatliekamajiem darbiem, kurus prezidents pats nav spējīgs paveikt,» piebilda eksperts.
Pastars aicināja nepārspīlēt pilnvaru uzticēšanas lomu.
«Prezidents ir un paliek Raimonds Vējonis,»
sacīja Pastars, «galu galā dokumenti jau nāk no prezidenta kancelejas. Tikmēr vizītēs vai citās tikšanās var piedalīties arī ārlietu ministrs vai premjerministrs.»
Runājot par likuma «Par valsts noslēpumu» 5.pantu, kas nosaka, ka informācijai par valsts vadītāju veselības stāvokli ir aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību, Pastars pauda viedokli, ka tas neliek izpaust visus datus par prezidenta veselības stāvokli. Šāda veida dati esot jāsniedz samērīgi situācijai, vērtējot no sabiedrības interešu un nozīmīguma viedokļa.
«Piektais pants nav jātulko tā, ka katrs cilvēks var dabūt jebkādu prezidenta slimības vēsturi un analīzes par jebkuru laika periodu.
Tas ietu pāri mērķim,» sprieda Pastars. Runājot par ASV piemēru, viņš norādīja, ka ar noteiktu regularitāti tiek sagatavoti pārskati par prezidenta stāvokli, kuru var izpaust tikai ar prezidenta piekrišanu.
Arī partijas «Vienotība» līdere, Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Solvita Āboltiņa sacīja, ka «bez dziļas analīzes» var teikt, ka šīs ir prezidenta pilnvaras, kas nepāriet pienākumu izpildītājam. Viņa pauda viedokli, ka gadījumā, ja valdība netiktu izveidota, nākamā Ministru prezidenta kandidāta nominēšana nebūs Valsts prezidenta pienākumu izpildītājas – Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) – kompetencē.
Āboltiņa arī pauda cerību, ka Valsts prezidenta veselības stāvoklis jau rīt būs tāds, lai viņš spētu komunicēt un vēlāk arī nepieciešamības gadījumā parakstīt attiecīgus dokumentus.
Tas, ka prezidents nevar pildīt pienākumus, patlaban nevar ietekmēt valdības veidošanas procesu, uzskata Āboltiņa.
Viņa uzsver, ka Valsts prezidents savu uzdevumu jau ir veicis, nominējot Ministru prezidenta amata kandidātu, proti, uzticot valdības veidošanu Zaļo un zemnieku savienības pārstāvim, Saeimas deputātam Mārim Kučinskim. «No mums atkarīgs, vai šī valdība tiks izveidota, cik ātri tas notiks, cik rīcībspējīga un ilgtspējīga tā būs,» sacīja Āboltiņa.
Jau ziņots, ka Vējonis pirmdien tika nogādāts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā «Gaiļezers». Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā iepriekš apstiprināja, ka Vējonis devies uz stacionāru, lai nodrošinātu pēc iespējas drīzāku atveseļošanos no vīrusa infekcijas.
Izvērtējot Vējoņa veselības stāvokli, ārsti nolēma turpmāko prezidenta ārstēšanu veikt Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā atbilstoši tās profilam.
Prezidents tika ievietots Latvijas Kardioloģijas centrā, kur trešdien viņam veikta sirds operācija.
…Info avots: http://m.tvnet.lv/article/592695
Jānis Lasmanis
Pātaga pār topošo koalīciju – Saeimas atlaišana
F64Lai uzklausītu premjerministra amata kandidāta Māra Kučinska piedāvājumu par amatu sadalījumu topošajā valdībā, ar viņu šodien tiksies Vienotības sarunu vedēji, kuriem nav tiesību atteikties no pieprasīto sešu ministriju portfeļiem. Visticamāk, bez premjerministra amata palikusī Vienotība no saņemtā piedāvājuma atteiksies, un šajā kontekstā koalīcijas partneri atgādina, ka, valdības veidošanai nonākot bezizejā, vienīgā izeja būtu Saeimas atlaišana.
Jau vēstīts, ka Vienotība kā centriski labējo spēku lielākā Saeimas frakcija vēlas sešus ministru amatus – ārlietu, iekšlietu, izglītības un zinātnes, ekonomikas, satiksmes un tieslietu. Pēdējo divu ministriju sadalīšana starp topošās koalīcijas partneriem pielīdzināma Gordija mezglam, kuru atšķetināt var tikai ar izlēmīgu, varbūt ne visiem pieņemamu risinājumu, jo ne Nacionālā apvienība grib atdot Tieslietu ministrija, ne Zaļo un zemnieku savienība gatava atkāpties no prasības par Satiksmes ministriju.
Aizmirst nedrīkst
Ņemot vērā to, ka tieši šo ministriju sadalīšana valdības veidošanu šajā posmā novedusi strupceļā, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars atgādina, ka, koalīcijai nespējot vienoties par valdību, nekas cits neatliks kā atlaist Saeimu.
«Uz šādu risinājumu es neskatos pozitīvi, [Valda Zatlera rīkojums, kas rosināja atlaist Saeimu] rīkojums numur divi pierādīja, ka tas nav nekāds brīnumlīdzeklis, taču situācijās, kad citi līdzekļi izsmelti, tā ir pēdējā izeja no strupceļa,» saka politiķis un, norādot uz Vienotības atbildību risinājuma meklējumos, piebilst: «Ja kādam ir interese šādu bezizejas situāciju uzturēt, jāatceras, ka šis Damokla zobens karājas pār galvām.»
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis gan ir pārliecināts, ka M. Kučinskim izdosies gūt Saeimas vairākuma atbalstu, taču gadījumā, ja tas neizdosies, stafete esot jāpārņem Nacionālajai apvienībai. R. Dzintars tik tālu nākotnē nelūkojas un paust gatavību uzņemties valdības veidošanu nav gatavs – par to būtu jālemj partijai.
«Man ir jābūt pārliecinātam, ka mūsu valdību apstiprinās, bet, ja tas neizdosies, aplis vēl nav noiets. Vienotība savu iespēju ir izsmēlusi, tāpēc atbildība būtu jāuzņemas Nacionālajai apvienībai,» saka ZZS frakcijas vadītājs. Ja valdību izveidot neizdotos arī Nacionālajai apvienībai, tad gan nekas cits neatliktu kā rosināt Saeimas atlaišanu. «Ja politiķi nevarēs vienoties, tie jāsoda, kaut arī politiskajai sistēmai tas īsti labi nebūtu, taču šādu iespēju izslēgt nevar,» saka A. Brigmanis.
Spiesta piekrist
A. Brigmanis gan uzskata, ka pat pesimistiskākajā scenārijā Vienotība sevi neredz opozīcijā, tāpēc valdība būs, taču, ja līdzšinējā varas partija tomēr nolemj iespītēties un koalīcijā nestāties, palīdzīgu roku došot mazās opozīcijas partijas.
«Viņiem galdā būs tās ministrijas, no kurām būs atteikusies Vienotība. Uz tādu piedāvājumu citā gadījumā viņiem būtu grūti pat cerēt,» pieņemot, ka mazo opozicionāru kārdinājums būs pārāk liels, lai no tā atteiktos, saka politiķis.
Savukārt Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, norādot, ka vēl vienas Saeimas atlaišana valstij nodarītu tikai ļaunu, aicina politiķus nepieļaut šādu situāciju. S. Āboltiņa arī atklāja, ka šāds scenārijs pārrunāts arī ar Valsts prezidentu un viņš šādu iespēju vērtējis ļoti negatīvi. Turklāt labāks Saeimas sastāvs, pēc viņas domām, nekļūtu un koalīcijas izveidošana būtu vēl sarežģītāka.
Metode ir
Tomēr vismaz šodien Vienotība joprojām būs spiesta turēt valdības veidošanas procesu uz bremzēm. Neoficiāla informācija liecina, ka Vienotībai tīkamus kompromisus M. Kučinskis nepiedāvās un status quo nemainīsies – premjerministra amata kandidāts Vienotībai nepiedāvās tās iecerētās ministrijas un pat ne iecerēto ministriju skaitu.
Savs problēmas risinājums kandidātam gan esot. Proti, oficiālo sarunu turpinājumā, kas notiks pirmdien, viņš partijas iepazīstinās ar savu redzējumu par ministrijām veicamajiem darbiem.
M. Kučinskis cerot, ka, uzklausot viņa redzējumu, kāda no partijām pārdomās un atteiksies no savām prasībām par labu sāncensei.
Par to, ka līdz Saeimas atlaišanai nenonāks, liecina arī politisko partiju reitingi, kuros kādreiz ietekmīgā Vienotība kritiski tuvojas liktenīgajai piecu procentu robežai. Jau paliekot opozīcijā, ir grūti audzēt politisko kapitālu, bet Saeimas ārkārtas vēlēšanas, visticamāk, nozīmētu to, ka Vienotību noslauka no lielās politikas skatuves
…Info avots : http://nra.lv/politika/161013-pataga-par-toposo-koaliciju-saeimas-atlaisana.htm
Gadījumā, ja neizdosies izveidot Zaļo un Zemnieku savienības virzīta premjera Māra Kučinska valdību netiek izslēgts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis varētu lemt par Saeimas atlaišanu, otrdien intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Viņš norādīja, ka galvenā problēma valdības veidošanā ir tā, ka vairāk tiek runāts par portfeļu sadali, nevis darāmajiem darbiem.
Vaicāts, vai Nacionālā apvienība būtu gatava atteikties no Tieslietu ministrijas, kuru savā pārziņā vēlas “Vienotība”, Bērziņš vēlreiz uzsvēra, ka svarīgi ir apspriest darāmos darbus, izvairīgi atbildot, vai partija pie konkrētiem apstākļiem atteiktos no Tieslietu ministrijas pārvaldības.
Viņš pauda cerību, ka valdība tomēr tiks izveidota. Vienlaikus viņš pieļāva, ka partija “Vienotība” izmanto apstākli, ka tā dēvētās mazās Saeimas frakcijas – Latvijas reģionu apvienība un “No sirds Latvijai” – atteicās atbalstīt jaunveidojamo Māra Kučinska (ZZS) valdību, tādējādi mazinot manevru iespējas tās veidošanas procesā.
Viņš norādīja, ka gadījumā, ja neizdosies izveidot Kučinska valdību, variantu nav daudz – Valsts prezidents Raimonds Vējonis var lemt par jauna premjera kandidāta izvirzīšanu, vai arī par Saeimas atlaišanu.
…Info avots : http://www.labdien.lv/berzins-neizsledz-iespeju-par-saeimas-atlaisanu/