53 miljonu eiro ERAF naudas “veiksmes stāstos” kultūrā galmam nevis tautai

Hipotēze “”veiksmes stāsti” kultūrā galmam nevis tautai” apstiprinājusies jau n-tās reizes.
“Protesti.lv” piedzīvojumi ES struktūrfondu 2007.- 2013.gada plānošanas perioda noslēguma pasākumā „25 veiksmes stāsti kultūrā”, kas notika 17.12.2015 plkst. 11:00 LNMM. Apsargs sākumā laipni aicina pie reģistrācijas galda. Pie reģistrācijas paskaidroju, ka esmu blogeris un vēlos reģistrēties, meitenes man laipni atļauj reģistrēties. Paņemu bukletu, pasākuma programmu un eju uz garderobi. Noeju pa kāpnēm lejā. Sagaida “Baltais galdauts”, taču garderobē piesteidzas apsargs un paziņo, ka mana reģistrācija anulēta un “slēgtajā” pasākumā man ieeja slēgta. Protestēju: “Esmu blogeris un vēlos gūt informāciju par šiem “veiksmes stāstiem”. Nav jau nekāds privātais pasākums: “veiksmes stāstu” prezentācijas pasākums taču finansēts no ES fondu un Latvijas budžeta līdzekļiem. Kāpēc tāda “šķirošana”? Kāpēc LR Kultūras ministrija, kurai tauta uzticējusi pienākumu integrēt sabiedrību, pēkšņi nodarbojas ar kaut ko pavisam pretēju – “šķirošanu” un sabiedrības dalīšanu ar ielūguma kā “atšūšanas” procesuāla palīginstrumenta palīdzību?” Devos pie reģistrācijas galda un informēju par savu sašutumu. Meitenes nevarībā plāta rokas un saka, ka esot bijuši “ielūgumi”. Lūdzu, lai parāda, kādi tie “ielūgumi” izskatās? Meitenes atbild, ka “ielūgumi” esot izsūtīti adresātiem pa e-pastiem. Es oponēju, ka reģistrējušās esot arī vairākas citas personas pasākuma vietā uz vietas pierakstoties, bet mani vienīgo “atšuj”. Sapratu, ka “veiksmes stāsti” kultūrā demokrātiskajā Latvijā nav kuram katram domāti, tāpēc arī rakstu savus novērojumus par galma piekopto dubultmorāli. “Ar Baltā galdauta svētkiem vēlamies iedibināt jaunu tradīciju Latvijas valstiskuma svinīgai atzīmēšanai kopā ar pašiem tuvākajiem – ģimenēs un kaimiņu kopienās, tiekoties pie skaisti klāta galda ar baltu galdautu un tādējādi veicinot piederības izjūtu savai apkaimei un valstij, kā to darījuši mūsu senči. Tas būs kā skaists svinību simbols ar atbilstošu saturu, godinot savas apkaimes nozīmīgākos notikumus un personības, kā arī iesaistot vietējās kultūras tradīcijas,” akcentē Baltā galdauta forumā Kultūras ministre Dace Melbārde. Jau divus gadus visā Latvijā ar plašas sabiedrības līdzdalību tiek rosinātas un apkopotas idejas valsts simtgades svinībām. Kultūras ministrijas paspārnē izveidotais Latvijas valsts simtgades birojs ir organizējis vairāk nekā 80 diskusiju, piedaloties vismaz 5300 cilvēkiem, un apkopojis vairāk nekā 700 ideju no visiem Latvijas reģioniem. Apkopojot šīs idejas, īpaši izceļas sabiedrības aicinājums simtgadi veidot kā visas tautas svētkus un šo notikumu svinēt visiem kopā (skat. info: http://www.diena.lv/diena-tv/dzive/tiesraide-kulturas-darbinieku-balta-galdauta-forums-par-latvijas-simtgades-svinibam-14120043 ). Kārtējo reizi pārliecinos, ka Liānas Langas teiktajam “Latviju sagandē sistēmiskas pārejas trūkums no totalitārisma uz brīvību” (skat. info: http://www.protests.online/947-2/ ) ir ikdienas praksē gūti n-tie apstiprinājumi. Latviju tiešām pārņēmusi šī negausīgā slepenības, šantāžas “kultūra”, nevienlīdzība un egoisms. Latvijas politikā un arī kultūrā neesot spēkā ne solījumu izpilde, ne teiktā atbilstība darītajam. Prātā uzjundī šaubas par to, vai LV simtgades svinības, kam no LV budžeta atvēlēts 30 miljoni eiro finansējums, tiešām notiks atbilstoši “kultūras runājošo galvu” komncepcijās solītajam, vai tie būs svētki tikai “krējumam”?

Nabagie nomaksā bagāto bezmaksas ielūgumus.
26.11.2015 žurnālā “Ir” 27.-30.lpp. ļoti labs raksts par nabadzīgākās tautas daļas totālu diskrimināciju kultūras pasākumos salīdzinājumā ar maksātspējīgiem. Bagātiem vienmēr ir n-tie bezmaksas ielūgumi un pat nodrošināts bezmaksas transpots nokļūšanai uz daudzām kultūras un izklaides vietām. Vita Matīsa žurnāla “Ir” 30.lpp. stāsta tieši par Liepājas Dzintara koncertzāles atklāšanu un dārgo biļešu epopeju- tā no sērijas “nabagais maksā dārgi, jo jāsamaksā arī par bagāto bezmaksas ielūgumiem un ekstrām”
Vitas Matīsas žurnāla ,,IR,, intervija 26.11.- 2.12.2015 30.lpp.
“…Biju Liepājā uz koncertzāles atklāšanu ne uz prominenču vakaru, bet iepriekšējā vakarā, kur visiem bija jāmaksā. Mana mamma bija liepājniece, viņa nesen nomira ASV. Pirmais žests-nopirkām 10 biļetes Liepājas audzēkņiem, kas ir nākamā koncertzāles publika. Ziniet, vidējā cena bija 50 eiro. Liepājā!
Bija ļoti jauks vakars, Bēthovens burvīgs, akustika vienreizēja. Nākamajā vakarā pa televīziju skatījos atklāšanu ,,prominencēm,, un domāju par kādu pretrunu. Pirmo reizi biju braukusi Rīgas-Liepājas ceļu šādā laikā, novembrī. Draņķīgs, migla, vēl tīšām pamaldījos pa mazajiem, nolaistajiem ceļiem pie Džūkstes, Lestenes. Absolūts tukšums, izmisums, braucot cauri šiem Kurzemes katla laukiem gadalaikā, kad tur risinājās kaujas. Mans tēvs bija leģionārs un stāstīja, ka acu priekšā krita viņa draugs, 19 gadus vecs puisis no Latgales, kura miršanas mokas tēvs bija spiests klusināt, lai pretiniekam nenodotu pozīcijas.
Tēvs bija skola direktors Jaunpiebalgā, ienākot vāciešiem, viņa kāds skolotājs aiz greizsirdības denuncēja kā komunistu, kopā ar ebrejiem viņš gadu nosēdēja Daugavpilī cietumā, bet tāda ir Latvijas ironija- tūlīt pēc tam tika iesaukts leģionā. Es braucu un domāju- viņi te cīnījās par Latvijas ideju, nepazušanu. Vai šie un citi zēni zaudēja dzīvību tādēļ, lai Latvijā izveidotos šī nomenklatūras kasta, kas bez jebkādas samaksas var tikt ne tikai pie skaista koncerta, bet pie visādiem citiem labumiem? Vai nevajadzētu vienreiz beigt šos bezmaksas ielūgumus izredzētiem cilvēkiem, kas ir atlieka no padomju laikiem? Vai viņiem pašiem arī nav neērti? Tā taču ir tā naudīgā Latvijas daļa.
Īstenībā man arī bija aicinājums, bet personisku iemeslu dēļ netiku.
Jūs būtu braukusi? Citur pasaulē būtu tā, ka esat ielūgts, bet jums vismaz jāmaksā, tāpat kā parastajiem mirstīgajiem. Tāpēc arī veidojas netaisnības sajūta Latvijas sabiedrībā, ka ir tie kuriem privilēģijas, un ir pārējie. Tas ir vesels komplekss- ja neesi izredzēto lokā, tev nekas nespīd šajā valstī. Tādēļ jau tik krampjaini turas šajā lokā iekšpusē, jo dzīvē ārpus tā ir smagāka. Es domāju, šie zēni krita, lai būtu taisnīgums. Netaisnīgums Latvijā ir ļoti akūts. Drīzāk šī iemesla dēļ cilvēki brauc projām, nevis tikai tāpēc, ka nav pietiekami ienesīgs darbs…”: …Info avots: http://www.irlv.lv/2015/11/25/ista-drosibas-fronte-pratos
Publicēts : http://www.protests.online/nabagie-nomaksa-bagato-bezmaksas-ielugumus/

Notiks ES struktūrfondu 2007.- 2013.gada plānošanas perioda noslēguma pasākums „25 veiksmes stāsti kultūrā”
15.12.2015.
Kultūras ministrija ielūdz mediju pārstāvjus uz Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda noslēgumu „25 veiksmes stāsti kultūrā” ceturtdien, 17.decembrī pulksten 11 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Kr.Valdemāra ielā 10a.
Par ES struktūrfondu veiktām investīcijām kultūras nozarē 2007.-2013.gada plānošanas periodā runās kultūras ministre Dace Melbārde, uzsverot, ka „Kultūra 21. gadsimtā ir ne tikai tradīciju un vērtību kopums, tā ir arī iedvesmas avots un radošu paņēmienu instruments, kas labvēlīgi ietekmē kvalitatīvu darba un dzīves apstākļu radīšanu un sociālekonomisko attīstību. Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.–2013. gada plānošanas periods ir veiksmīgi noslēdzies, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu vairāk nekā 53 miljonu eiro apmērā. Tādējādi ir izdevies radīt jaunas telpas kultūrai gan Rīgā, gan Latvijas reģionos, padarot profesionālo mākslu pieejamāku plašai sabiedrībai, kā arī atjaunot daudzus dievnamus, kas bieži vien ir vietējas nozīmes kultūras centri.”.
2007.-2013.gada Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā Kultūras ministrijas aktivitāšu ietvaros īstenoti 27 projekti 25 objektos. Kopā ar virssaistībām piešķirts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 53,12 miljonu eiro apmērā. Vislielākais ERAF līdzfinansējums piešķirts Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam – 13,05 miljonu eiro apmērā, arī daudzfunkcionālajam centram „Lielais dzintars” (8,53 mlj eiro), Rīgas Domam (8,34 mlj eiro), daudzfunkcionālajam centram Rēzeknē – Latgales vēstniecībai „GORS” (7,5 mlj eiro).
Ieguldītās investīcijas kultūrā ir pozitīvi ietekmējušas tautsaimniecības attīstību – ir pieaudzis gan mājsaimniecību izdevumu apjoms atpūtai un kultūrai, 2014.gadā sasniedzot 7.9% no kopējiem patēriņa izdevumiem (salīdzinoši 2004.gadā – 6,2%), gan palielinājusies vietējo un ārvalstu iedzīvotāju līdzdalība kultūras aktivitātēs – ievērojami audzis apmeklējumu skaits kultūras pasākumu norises vietās no 14,5 mlj. apmeklētājiem 2004.gadā līdz 19,2 mlj. apmeklētājiem gadā 2014.gadā.
Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda noslēguma pasākumā „25 veiksmes stāsti kultūrā” par kultūras nozares ES struktūrfondu īstenoto projektu pieredzes stāstīs vairāki runātāji. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atjaunotni 21.gadsimta sabiedrībai prezentēs LNMM direktore Māra Lāce. Par ES struktūrfondu piesaistīto finansējumu dievnamu renovācijas projektiem Latvijā un Rīgas Doma atjaunošanas projektiem klātesošos uzrunās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Savukārt par Rēzeknes daudzfunkcionālā centra Latgales vēstniecības „GORS” nozīmi Latgales reģiona attīstībā informēs Latgales vēstniecības “GORS” vadītāja Diāna Zirniņa.
ES fondu nozīme kultūras pieminekļu atjaunošanā mūsdienu pilsētvidē būs galvenā tēma Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājam Jurim Dambim. Bet par plānotajiem darbiem ES struktūrfondu investīcijās kultūrai 2014. – 2020.gada plānošanas periodā stāstīs Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš.
Gatavojoties valsts simtgades svinībām, viens no nozīmīgākajiem rituāliem būs Latvijas sapošana, veidojot simbolisku saikni ar gatavošanos ikviena cilvēka dzimšanas dienai, kad, gaidot viesus, sakārtojam savu dzīves telpu. Tāpēc arī jaunajā 2014.–2020. gada plānošanas periodā iesākto darbu nepieciešams turpināt, mērķtiecīgi plānojot kultūras nozares attīstībai pieejamo ES struktūrfondu līdzfinansējumu un apzinoties kultūrpolitikas mērķus un prioritātes.
Uzziņai:
Kultūras ministrija kā atbildīgā iestāde 2007.-2013.gada ES struktūrfondu plānošanas periodā administrēja darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.4.3.pasākuma”Kultūrvides sociālekonomiskā ietekme” šādu aktivitāšu ieviešanu:
3.4.3.1. aktivitāte „Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide”;
3.4.3.2. aktivitāte „Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana”;
3.4.3.3.aktivitāte „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā”, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.
3.4.3. pasākuma mērķis – kultūrvides sakārtošana un kultūras mantojuma objektu atjaunošana, tai skaitā kultūras pieminekļu saglabāšana, kas atrodas privātīpašumā un nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas, lai palielinātu kultūras mantojuma objektu sociālekonomisku un inovatīvu izmantošanu, kā arī attīstītu teritoriju ekonomisko rosību un nodrošinātu daudzfunkcionālu infrastruktūru pakalpojumu sniegšanai kultūras, izglītības, brīvā laika pavadīšanas, sabiedrisko pasākumu, uzņēmējdarbības, biznesa un citās jomās.
Atbalstu aktivitāšu ietvaros saņēma Rēzeknes, Cēsu, Liepājas pilsētas jaunu daudzfunkcionālo centru izveidei, Ventspils, Kuldīgas, Bauskas, Daugavpils un Rīgas pašvaldības nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošanai un visām lielākajām Latvijas konfesijām piederošu nozīmīgu dievnamu – Rīgas Doma baznīcas, Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles, Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīcas, Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas, Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskās baznīcas, Alūksnes, Āraišu, Tukuma, Lielvārdes, Katlakalna, Valmieras Sv.Sīmaņa evaņģēliski luterisko baznīcu un Nikolaja klostera baznīcas atjaunošanai, kā arī citu privātīpašumā esošo kultūras pieminekļu – Baltijas šokolādes muzeja, Koka arhitektūras centra „Kalnciema kvartāls”, Bīriņu un Blankenfeldes muižu un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ēkas saglabāšanai un sociālekonomiskās izmantošanas palielināšanai.
Informāciju sagatavoja:
Iveta Bērziņa-Bebriša,
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste,
67330254, 26304460
Iveta.Berzina-Bebrisa@km.gov.lv
…Info avots: http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/?news_id=7141
Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda noslēgums „25 veiksmes stāsti kultūrā”
Pasākuma pamatinformācija
Datums: 2015. gada 17. decembris
Laiks: 10:30
Pasākuma tips: Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda noslēgums „25 veiksmes stāsti kultūrā”
Vieta: Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Kr.Valdemāra iela 10a, Rīgā
Pasākuma maksa: Bezmaksas
Papildus informācija
Darba valoda: Latviešu
Mērķa grupa/s: Kultūras ministrijas 2007.-2013.gada plānošanas perioda aktivitāšu finansējuma saņēmēji, plānošanā un administrēšanā iesaistītās personas
Organizē: Kultūras ministrija
….Info avots: http://www.esfondi.lv/informativi-pasakumi/KM-planosanas-perioda-noslegums