NEPLP vērsīsies tiesā pret bijušo Latvijas Radio valdi
Rīga, 24.okt., LETA. Latvijas Radio kapitāldaļu turētāju sapulcē šodien pieņemts lēmums vērsties tiesā pret bijušo Latvijas Radio valdi par radio nodarīto zaudējumu solidāru atlīdzību, šodien žurnālistiem sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Ivars Āboliņš.
Āboliņš pastāstīja, ka šodien notikusi Latvijas Radio kapitāldaļu turētāju sapulce, kurā pieņemts lēmums vērsties tiesā ar civilprasību pret Latvijas Radio bijušo valdi – Aldi Pauliņu, Sigitu Roķi un Uldi Lavrinoviču par zaudējumu solidāru atlīdzināšanu.
Prasības summa ir 33 193,41 eiro. Prasība tiek celta saistībā ar Latvijas Radio nodarītajiem zaudējumiem, būtiskām grāmatvedības un personāldatu nesakritībām un pilnīgu tiesisko seku neizvērtēšanu.
Āboliņš norādīja, ka 2016.gada pārskatā netika iekļauta ievērojama summa saistību ar uzkrātajiem un neizmantotajiem darbinieku atvaļinājumiem.
NEPLP loceklis Patriks Grīva uzsvēra, ka iepriekš Latvijas Radio bija sarežģīts laiks, kad tostarp izteikta neuzticība Latvijas Radio valdei. “Ne viss ir gājis gludi, bet esam apmierināti ar situāciju, kāda ir tagad,” vērtēja Grīva.
“[Valsts kontroles] ziņojumā lasāms par riskiem, slēdzot sponsorēšanas līgumus, kur norādītas raidījuma tēmas, kas var radīt risku par raidījuma saturu,” atgādināja Grīva. Tāpat konstatēti dubultie finansējuma riski, ka sadarbības parteru, sponsoru finansējums norādīts līgumos neparedzētiem izdevumiem, par ko jau samaksāts no valsts budžeta.
Revīzijas periodā izmaksātas būtiskas piemaksas par papildu darbu darbiniekiem. Papildu revidenti norādīja, ka kapitlāsabiedrības rentabilitātes rādītāji kopš 2014.gada strauji kritušies un bijuši zem nulles, pastāstīja Grīva.
Āboliņš skaidroja, ka lēmums pieņemts šodien, jo iepriekšējais darbs bija turpinājies, tika saņemts Latvijas Radio izveidotās grupas ziņojums, kuru izvērtējot, pieņemts attiecīgais lēmums.
Uz jautājumu par to, vai Latvijas Radio gada pārskati un revidentu atzinumi jau iepriekš nesniedza faktus, kas kalpoja par pamatu lēmumam vērsties tiesā, NEPLP locekļi atzina, ka 2016.gada atskaitēs neparādījās grāmatvedības problēmas, ko konstatēja Valsts kontrole. “Man tas bija pārsteigums, jo gada pārskatu auditēja starptautiski atzīts uzņēmums. Uzdevām jautājumu, kāpēc tas tā varēja notikt. Atbilde ir tāda, ka tie ir dati, ar kuriem strādāja auditēšanas firma. Acīmredzot, kaut kas auditorfirmām tika neiedots vai apzināti noslēpts,” teica NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.
Āboliņš uzsvēra, ka brīdī, kad tika izteikta neuzticība iepriekšējai Latvijas Radio valdei, par lēmuma pamatotību nebija nekādu šaubu. “Valsts kontroles revīzija dod papildu materiālu, ar ko tālāk strādāt. Tas arī plašākai sabiedrībai parāda, ka visas Latvijas Radio problēmas, kuras aktualizējām pagājušajā gadā, konstatēja arī Valsts kontrole,” pauda Āboliņš.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A9807EF1-7501-49A8-81D8-108A05898058/
Bijusī Latvijas Radio valdes locekle Roķe nepiekrīt NEPLP pārmetumam par uzņēmumam radītajiem zaudējumiem
Rīga, 24.okt., LETA. Nav skaidrs, par kādiem bijušās Latvijas Radio valdes radītiem zaudējumiem Nacionālā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) plāno vērsties tiesā, aģentūrai LETA sacīja bijusī Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe.
Roķe uzsvēra, ka Valsts kontroles ziņojumā viņa nav saskatījusi nevienu norādi par to, ka Latvijas Radio iepriekšējā valde būtu nodarījusi zaudējumus uzņēmumam. “Līdz ar to nav skaidrs, kā šī summa [kuru vēlas piedzīt NEPLP] veidojusies un kas šie ir par zaudējumiem, kurus padome vēlas piedzīt,” pauda Roķe.
Viņa atgādināja, ka Latvijas Radio tapis nemitīgi auditēts. “Auditori nekad nav norādījuši uz zaudējumiem vai kaut ko likumam neatbilstošu. NEPLP Revīzijas komisija arī pastāvīgi darbojās, un visa finanšu informācija tika sniegta. Ir pārsteidzoši, ka pēc tik ilga laika tiek runāts par zaudējumiem uzņēmumam,” teica Roķe.
Viņasprāt, NEPLP paustie apgalvojumi saistībā ar iespējamu dokumentu apzinātu nerādīšanu auditoriem var tikt vērtēti kā neslavas celšana. “Nekad nevienam auditoram nekas nav ticis ne slēpts, ne nerādīts, pilnīgi viss, ko auditori gribējuši redzēt, viņi ir redzējuši. Tā ir ļoti netīkama interpretācija vai pieņēmums no NEPLP puses,” sacīja bijusī Latvijas Radio valdes locekle.
Pat tad, ja ir bijusi grāmatvedības kļūda, tad uzņēmumam zaudējumi faktiski nav radīti, pārliecināta Roķe, uzsverot, ka piedzenamā summa tāpat nevarētu tikt saistīta ar Latvijas Radio darbiniekiem izmaksātajām prēmijām.
Kā ziņots, Latvijas Radio kapitāldaļu turētāju sapulcē šodien pieņemts lēmums vērsties tiesā pret bijušo Latvijas Radio valdi par radio nodarīto zaudējumu solidāru atlīdzību, trešdien žurnālistiem sacīja NEPLP loceklis Ivars Āboliņš.
Āboliņš pastāstīja, ka šodien notikusi Latvijas Radio kapitāldaļu turētāju sapulce, kurā pieņemts lēmums vērsties tiesā ar civilprasību pret Latvijas Radio bijušo valdi – Aldi Pauliņu, Sigitu Roķi un Uldi Lavrinoviču par zaudējumu solidāru atlīdzināšanu.
Prasības summa ir 33 193,41 eiro. Prasība tiek celta saistībā ar Latvijas Radio nodarītajiem zaudējumiem, būtiskām grāmatvedības un personāldatu nesakritībām un pilnīgu tiesisko seku neizvērtēšanu.
Āboliņš norādīja, ka 2016.gada pārskatā netika iekļauta ievērojama summa saistību ar uzkrātajiem un neizmantotajiem darbinieku atvaļinājumiem.
NEPLP loceklis Patriks Grīva uzsvēra, ka iepriekš Latvijas Radio bija sarežģīts laiks, kad tostarp izteikta neuzticība Latvijas Radio valdei. “Ne viss ir gājis gludi, bet esam apmierināti ar situāciju, kāda ir tagad,” vērtēja Grīva.
“[Valsts kontroles] ziņojumā lasāms par riskiem, slēdzot sponsorēšanas līgumus, kur norādītas raidījuma tēmas, kas var radīt risku par raidījuma saturu,” atgādināja Grīva. Tāpat konstatēti dubultie finansējuma riski, ka sadarbības parteru, sponsoru finansējums norādīts līgumos neparedzētiem izdevumiem, par ko jau samaksāts no valsts budžeta.
Revīzijas periodā izmaksātas būtiskas piemaksas par papildu darbu darbiniekiem. Papildu revidenti norādīja, ka kapitlāsabiedrības rentabilitātes rādītāji kopš 2014.gada strauji kritušies un bijuši zem nulles, pastāstīja Grīva.
Āboliņš skaidroja, ka lēmums pieņemts šodien, jo iepriekšējais darbs bija turpinājies, tika saņemts Latvijas Radio izveidotās grupas ziņojums, kuru izvērtējot, pieņemts attiecīgais lēmums.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F54D15CB-B50C-4913-92D8-C474B5244E39/
NEPLP locekle: Pie sliktākā scenārija mums būs jāiemācās savu dzīvi plānot esošā budžeta ietvaros
Rīga, 24.okt,. LETA. Pie sliktākā scenārija, proti, nesaņemot papildu finansējumu, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) būs jāiemācās savu dzīvi plānot esošā budžeta ietvaros, žurnālistiem sacīja NEPLP locekle Gunta Līdaka.
Līdaka atzina, ka pēdējais pusotrs gads NEPLP nav bijis viegls. “Mums ir liels prieks, ka Valsts kontroles ziņojums ir apstiprinājums tam, ka esam uzņēmuši pareizo ceļu,” Valsts kontroles revīziju NEPLP un sabiedriskajos medijos vērtēja Līdaka, uzsverot, ka revidentu secinājumi attiecas ne tikai uz esošo, bet arī iepriekšējo NEPLP sastāvu.
Viņa atzina, ka publiskajā telpā nereti tiek apšaubīta NEPLP leģitimitāte. Lai arī NEPLP locekļus ievēl likumdevējs, Līdaka uzsvēra, ka NEPLP ir neatkarīga un nepakļaujas politiskajam spiedienam. “Ja kādam ir aizdomas, tad esam gatavi iepazīties ar šiem argumentiem. Mums ir ļoti svarīga regulatora neatkarība,” sacīja Līdaka.
NEPLP locekle uzsvēra, ka pārmaiņu realizēšanai nepieciešama sadarbība, kas no visām iesaistītajām pusēm prasa savstarpējo uzticēšanos, godīgumu un sadarbošanos. “Ja tas iztrūkst, tad rezultāts nebūs iespējams,” piebilda Līdaka.
Svarīgs faktors ir likumdevējs, uzsvēra Līdaka, piebilstot, ka kopīgiem spēkiem jārisina jautājums par sabiedriskā medija likuma pieņemšanu, kas tagad ir iestrēdzis atbildīgajā Saeimas komisijā. “Tas varētu atrisināt sabiedriskā medija tālākās attīstības jautājumus kontekstā ar stratēģijā paredzētu punktu par vienota sabiedriskā medija izveidi. Mēs principiāli par to iestāsimies. Saprotam, ka bez digitālās pieejas sabiedrisko mediju nākotne ir apdraudēta,” teica Līdaka.
Tāpat jādomā par sabiedrisko mediju drošību un neatkarību, kas saistīts arī ar iziešanu no reklāmas tirgus. “Ceram, ka tas varētu nodrošināt neatkarību un drošību no dažādiem finansējumiem,” pauda NEPLP pārstāve.
Viņasprāt, ir sperti būtiski soļi sabiedriskā pasūtījuma izstrādes principu maiņā. Tā kā sabiedriskā pasūtījuma izpildē iesaistīti arī komercmediji, tādējādi veicinot mediju daudzveidību, NEPLP ieskatā vajadzētu precizēt terminus, kas ir sabiedriskais pasūtījums un kas ir valsts atbalsts. Līdaka uzsvēra, ka ir ļoti būtiski ir panākt, lai sabiedriskais pasūtījums būtu visaptverošs, dažādās platformās un mediju grupās.
Uzsverot, ka sabiedriskajiem medijiem ir nepieciešams papildu finansējums, Līdaka gan atzina, ka “pie sliktākā scenārija mums sava dzīve būs jāiemācās plānot esošā budžeta ietvaros”.
Kā ziņots, Valsts kontroles revīzijā secināts, ka NEPLP nav nodrošinājusi efektīvu Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio pārvaldību. Valsts kontrolē atzina, ka NEPLP sadarbībā ar sabiedrisko mediju valdēm jāveido un jāstiprina mūsdienīgām prasībām atbilstoši, neatkarīgi sabiedriskie mediji, kas sniedz sabiedrībai daudzveidīgu informāciju un nav atkarīgi no politiķu lēmumiem par darbības nepārtrauktībai nepieciešamo līdzekļu iepriekš neparedzētas piešķiršanas.
Revīzijā konstatētais liecina, ka NEPLP nav nodrošinājusi efektīvu LTV un Latvijas Radio pārvaldību, kā arī pārdomātu, ilgtspējīgu šo kapitālsabiedrību attīstību, jo ne Latvijas Radio, ne LTV vadība nav plānojusi un ieguldījusi finanšu resursus ilgtermiņa attīstībā, ik gadu paļaujoties uz papildu līdzekļu pieprasīšanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/866A74D6-4C2F-4FDA-A6E5-1FB15AC2D983/
Ķezbere: Nav šaubu, ka esošajā NEPLP sastāvā nav politisko ielikteņu
Rīga, 24.okt., LETA. Nav šaubu, ka esošajā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sastāvā nav politisko ielikteņu, otrdien žurnālistiem sacīja NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.
Ķezberes ieskatā Valsts kontrole pusotra gada garumā veikusi apjomīgu darbu, kas palīdzēšos NEPLP turpmāk plānot savu darbību.
Vērtējot sabiedriskā pasūtījuma organizēšanu un īstenošanu, Ķezbere norādīja, ka, viņasprāt, sabiedriskais pasūtījums tiek realizēts efektīvi, to darot atbilstoši šim mērķim pieejamajam finansējumam un iespējām. Viņa gan atzina, ka iespējams darīt arī vairāk.
“Latvijas sabiedrisko mediju vieta Eiropā finansējuma ziņā ir godpilnajā pēdējā vietā,” uzsvēra Ķezbere, piebilstot, ka arī ar esošo finansējumu sabiedriskie mediji ir uzrādījuši labu rezultātu. Ķezbere norādīja, ka Valsts kontroles revīzija veikta par periodu no 2016. līdz 2017.gadam, kurš NEPLP vadītājas ieskatā sadalāms divos etapos, kurus iezīmē NEPLP kadru maiņa.
“Tagad ir cits sastāvs un cita attieksme pret darāmajiem darbiem. Esam pietiekami profesionāli un atbildīgi cilvēki. Nav nekādu šaubu, ka politiskie ielikteņi diez vai mēs te kāds esam. Mēs saprotam, ko mēs darām,” vērtēja Ķezbere.
Viņa gan atzina, ka NEPLP pati nevar paveikt visus darbus, uz ko norādīja Valsts kontrole. Piemēram, NEPLP funkciju nošķiršana, par ko aizrādīja revidētāji, ir Saeimas kompetence.
Ķezbere pastāstīja, ka NEPLP apstiprināja nozares Nacionālo attīstības stratēģiju līdz 2022.gadam, kurā formulēti nākotnē veicamie uzdevumi. Daļa no tiem sasaucas ar Valsts kontroles ziņojumā uzliktajiem pienākumiem un darbiem, atzina Ķezbere.
Būtiski saprast, ka NEPLP ir starpnieki starp sabiedriskajiem medijiem un komercmedijiem, kas īsteno sabiedrisko pasūtījumu, no vienas puses un valdību un Saeimu, kas pieņem un veido valsts budžetu, no otras puses, uzsvēra NEPLP priekšniece. “Nav mūsu diemžēl varā noteikt to, cik lielas valsts budžeta iespējas ir vai nav,” teica Ķezbere, piebilstot, ka īsti nepiekrīt Valsts kontroles pārmetumiem par papildu līdzekļu pieprasīšanu un neplānotu investīciju plūsmu.
“Esam gājuši runāt ar valdību un atbildīgo Saeimas komisiju par nepieciešamību veidot investīcijas attīstībai. Arī abas ēkas prasa ieguldījumus. Tās lietas nav tikai NEPLP spēkos,” akcentēja Ķezbere, piekodinot, ka arī šie jautājumi tiks mērķtiecīgi virzīti sarunās par papildu nepieciešamo finansējumu nozarei.
Kā ziņots, Valsts kontroles revīzijā secināts, ka NEPLP nav nodrošinājusi efektīvu Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio pārvaldību. Valsts kontrolē atzina, ka NEPLP sadarbībā ar sabiedrisko mediju valdēm jāveido un jāstiprina mūsdienīgām prasībām atbilstoši, neatkarīgi sabiedriskie mediji, kas sniedz sabiedrībai daudzveidīgu informāciju un nav atkarīgi no politiķu lēmumiem par darbības nepārtrauktībai nepieciešamo līdzekļu iepriekš neparedzētas piešķiršanas.
Revīzijā konstatētais liecina, ka NEPLP nav nodrošinājusi efektīvu LTV un Latvijas Radio pārvaldību, kā arī pārdomātu, ilgtspējīgu šo kapitālsabiedrību attīstību, jo ne Latvijas Radio, ne LTV vadība nav plānojusi un ieguldījusi finanšu resursus ilgtermiņa attīstībā, ik gadu paļaujoties uz papildu līdzekļu pieprasīšanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0DE04CEA-3273-4D3A-82C1-A8683B868988/
FOTO avots: https://skaties.lv/zinas/latvija/neplp-versisies-tiesa-pret-bijuso-latvijas-radio-valdi/
