Īrijā piektdien notiek prezidenta vēlēšanas
Dublina, 24.okt., LETA–DPA. Īrijā piektdien notiek prezidenta vēlēšanas, taču tās nesagādā īpašu intrigu, jo aptaujas liecina, ka divas trešdaļas balsu saņems pašreizējais valsts galva Maikls Higinss.
Lai gan vēlēšanās startē seši kandidāti, vairums vēlētāju uzskata, ka to iznākums ir jau iepriekš paredzams.
77 gadus vecais leiboristu veterāns Higinss startē kā neatkarīgais kandidāts, taču arī vairums no viņa pieciem sāncenšiem arī nepārstāv nevienu politisko partiju.
Savu kandidātu izvirzījusi vienīgi īru republikāņu partija “Sinn Fein”.
Trīs no Higinsa sāncenšiem – Šons Galahers, Gevins Dafijs un Pīters Keisijs – ir uzņēmēji.
2011.gada vēlēšanās “Sinn Fein” kandidāts un tagad jau nelaiķis Mārtins Makginess tika kritizēts par nekompetenci Īrijas politikā, jo visu savu iepriekšējo politisko karjeru viņš bija aizvadījis Ziemeļīrijā.
Šoreiz “Sinn Fein” izvirzījusi visslavenākā īru komponista tradicionālista Šona O Riedas meitu Liedu Nī Reidu.
Viņa uzaugusi Korkā un tagad dzīvo valsts rietumdaļā, kur vairums iedzīvotāju runā īru valodā. Nī Reida kopš 2014.gada pārstāvējusi Īriju Eiropas Parlamentā (EP), darbojoties Eiropas Apvienotajā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku frakcijā.
Iepriekš viņa kritizēta par atteikšanos Īru republikāņu armiju (ĪRA) atzīt par teroristisku organizāciju.
Nī Reida, saskaņā ar tradicionālo “Sinn Fein” politiku iestājas par Īrijas vienotību, saskatot “Breksitā” iespēju šī mērķa reālai īstenošanai.
Tomēr saskaņā ar aptauju, kuras rezultātus 17.oktobrī publicēja laikraksts “Irish Times”, “Sinn Fein” kandidāte var cerēt tikai uz 11% balsu.
“Breksitu” savā kampaņā izmatojis arī 58 gadus vecais veiksmīgais uzņēmējs Dafijs, kurš uzsver, ka pārzina tirdzniecības jautājumus un spēs uzturēt diplomātiskās attiecības ar Lielbritāniju.
Tomēr Dafija izredzes jau kampaņas sākumā iedragāja atklātībā nākušais fakts, ka 1978.gadā viņš bijis iesaistīts autoavārijā, kurā smagi cietusi kāda motocikliste, un šobrīd uzņēmēju atbalsta tikai četri procenti vēlētāju.
Savukārt 61 gadus vecais Keisijs, kura uzņēmējdarbība saistīta ar ASV, sola izmantot valsts labā īru diasporu. Taču viņa atbalstītāju skaits ir vēl niecīgākas – tikai divi procenti.
Vēl viena neatkarīgā kandidāte ir Džoana Frīmena, kura kļuvusi pazīstama, dibinot organizāciju “Pieta House”, kas sniedz atbalstu potenciālajiem pašnāvniekiem. Viņa par savas kampaņas galveno uzsvaru pasludinājusi īru tautas “līdzcietības” vairošanu.
Tomēr Frīmena izpelnījusies kritiku par savu pārāk kvēlo katolicismu, kas arvien sekulārākajā īru sabiedrībā vairs netiek uzskatīts par priekšrocību, un par viņu gatavi balsot vien pieci procenti aptaujāto.
Galahers, kurš iepriekš bijis saistīts ar centriski labējo partiju “Fianna Fail” neveiksmīgi startējis jau 2011.gada prezidenta vēlēšanās. Viņš savā kampaņā uzsvēris, ka Īrujas nākotni saista ar trīs pamatprincipiem – “cieņu, atbildību un kopienu”.
Pirms septiņiem gadiem Galahers vēlēšanās ieguva otro vietu, un šobrīd aptaujas viņam sola 12% balsu.
Higins, kurš savas ilgās politiskās karjeras laikā cita starpā bijis arī pirmais Īrijas mākslu un kultūras ministra, sabiedrībā tiek uztverts kā stabilitātes faktors.
Taču daži viņu uzskata par pārāk vecu prezidenta amatam, jo, beidzoties otrajam septiņus gadus ilgajam pilnvaru termiņam, Higinss būs jau 84 gadus vecs.
Pašreizējais prezidents tiek kritizēts arī par pārlieku daudzu pienākumu uzņemšanos.
Vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām Īrijā piektdien notiek referendums par konstitūcijas grozījumiem, kas paredz izslēgt no pamatlikuma normu, ar kuru “zaimošana” pasludināta par sodāmu noziegumu.
Lai gan, visticamāk, vairums īru atbalstīs šo ierosinājumu, tas sabiedrībā raisījis tik maz emociju, ka pastāv šaubas, vai vēlētāju aktivitāte būs pietiekama, lai tautas nobalsošanu atzītu par notikušu.
Kā norāda eksperti, pilsoņi nesaskata, ka šis jautājums varētu kādā veidā ietekmēt viņu ikdienas dzīvi, jo pēdējā reize, kad kāds Īrijā tika notiesāts par zaimošanu, bija 1703.gadā, tas ir, vēl ilgu laiku pirms valsts neatkarības pasludināšanas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/278702E0-9BD5-4192-B1C0-32B99A7CFDAA/
Īri turpina “sekularizēt” savu pamatlikumu
Šodien, 26.oktobrī, Īrijā vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām notiek referendums par konstitūcijas grozījumiem, kas paredz izslēgt no pamatlikuma normu, ar kuru “zaimošana” pasludināta par sodāmu noziegumu, un labvēlīgs balsojuma iznākums varētu būt kārtējā zīme, ka īru sabiedrība, kura vēl nesen bija pakļauta vispārējai katoļu baznīcas ietekmei, piedzīvo straujas pārmaiņas.
Šī šogad ir jau otrā reize, kad īriem referendumā dota iespēja grozīt konstitūciju. Maijā ar lielu balsu vairākumu vēlētāji atbalstīja pamatlikuma grozījumus, kas ļāva liberalizēt līdz šim pastāvējušo abortu aizliegumu. Savukārt 2015.gadā notikušajā referendumā īri atbalstīja viendzimuma laulību legalizāciju.
Šobrīd Īrijas konstitūcija nosaka, ka “zaimojoša, musinoša vai nepiedienīga satura” publikācijas vai izteikumi “ir noziegums, kas sodāms saskaņā ar likumu”. Kā skaidro Dublinas Trīsvienības koledžas tiesību zinātnes lektors Deivids Kenijs, lai gan konstitucionāli zaimošana ir pretlikumīga kopš 1937.gada, likumā tā definēta tikai 2009.gadā. Lai persona tiktu notiesāta par zaimošanu, tiesai jākonstatē, ka izteikums vai publikācija bijusi acīmredzami aizskaroša, izsaucot smagu ticīgo aizvainojumu, un ka apsūdzētā persona rīkojusies ar nolūku izraisīt šādu aizvainojumu. Ja persona tiktu atzīta par vainīgu zaimošanā tai draudētu 25 000 eiro liela sodanauda.
Ar šo Īrijas likuma normu saskāries arī britu komiķis Stīvens Frajs, kurš 2015.gadā īru sabiedriskās raidorganizācijas RTE raidījumā “Dzīves jēga” izteicās, ka neredz nekāda pamata cienīt “kaprīzu, mazisku, stulbu dievu, kurš radījis netaisnības un sāpju pilnu pasauli”. “Dievs, kurš radījis šo visumu, ja to radījis dievs, nepārprotami ir maniaks, galīgs maniaks, pilnīgi savtīgs,” šajā intervijā piebilda Frajs. Kāds pilsonis par britu komiķa izteikumiem iesniedza Īrijas policijai sūdzību, un “Garda” saskaņā ar 2009.gada likumu uzsāka izmeklēšanu, kas vēlāk gan tika izbeigta.
Tomēr, kā liecina tiesu aktis, patiesībā par zaimošanu Īrijā neviens nav notiesāts kopš 1703.gada, kad Dublinas uniātu sludinātājam Tomasam Emlainam par šādu nodarījumu tika piespriests gadu ilgs cietumsods un 1000 mārciņu liela sodanauda. Šo sodu Emlains izpelnījās ar grāmatu, kurā viņš atļāvās apgalvot, ka Jēzus neesot vienlīdzīgs ar Dievu tēvu un kuras publicēšana izsauca toreizējā sabiedrībā sašutuma vētru.
Savukārt pēdējais zināmais gadījums, kad pret kādu personu uzsākta tiesiskā vajāšana par zaimošanu, bijis 1855.gadā, tas ir, labu laiku pirms Īrija ieguva neatkarību. Tad par zaimošanas likumu upuri kļuva redemptoristu priesteris Vladimirs Pečerins, kurš aicināja ļaudis savākt “ļaunās” grāmatas, lai viņš pēc tam tās publiski sadedzinātu. Priesterim nezinot, kāds starp “ļaunajām” grāmatām bija atnesis arī Bībeli, un Pečerins tika apsūdzēts zaimošanā par Svēto rakstu dedzināšanu. Tomēr tiesa viņu attaisnoja, jo apsūdzētais bija rīkojies bez ļauna nolūka.
Vēl viens mēģinājums panākt kāda tiesāšanu par zaimošanu fiksēts 1995.gadā. Tolaik, divas dienas pēc pretrunīgi vērtētā referenduma par laulības šķiršanas legalizāciju, laikraksts “Sunday Independent” publicēja karikatūru, kurā bija attēloti trīs ministri, kas atsakās no priestera sniegtā svētā vakarēdiena. Šī karikatūra tādā mērā aizvainoja kādu Korveja kungu, ka viņš mēģināja privātā kārtā panākt laikraksta notiesāšanu par zaimošanu. Tomēr Augstākā tiesa 1999.gadā atzina, ka zaimošana likumā nav pietiekami skaidri definēta, lai laikrakstu sodītu par šādu nodarījumu.
Savukārt 2010.gadā Pols Džils veica 626 kilometrus garu pārgājienu no Mizenheda Korkā līdz Malinhedam Donegalā Ziemeļīrijā, protestējot pret 2009.gadā pieņemto Nomelnošanas likumu, kas saturēja normas arī par zaimošanu. 2012.gadā sasauktā Konstitucionālā sapulce, kuras uzdevums bija pārskatīt 1937.gada konstitūciju, savā 2014.gadā publicētajā ziņojumā cita starpā ierosināja svītrot no pamatlikuma arī norādi uz zaimošanu. Taču uzsākt plašāku kampaņu par konstitūcijas grozīšanu zaimošanas jautājumā pilsonisko tiesību aizstāvjus mudināja tieši Fraja lieta.
Tomēr, atšķirībā no referendumiem par viendzimuma laulību atzīšanu un par abortu legalizāciju, šis referendums nav raisījis lielas kaislības īru sabiedrībā. Nav arī skaidri izteiktas kampaņas nedz par, nedz pret grozījumu apstiprināšanu. Tomēr atsevišķas organizācijas vai sabiedrības grupas ir paudušas savu viedokli.
Konstitūcijas grozījumus aicinājusi atbalstīt apvienība “Ateistiskā Īrija”. Pat katoļu baznīca un Īrijas anglikāņu baznīca atzinušas, ka normas par zaimošanas sodāmību ir “novecojušas”. Īrijas katoļu bīskapu konference savā oktobra paziņojumā norādījusi, ka zaimošanas sodāmība “dod pamatu bažām, ņemot vērā, kādā veidā šādas normas citās pasaules daļās tikušas izmantotas, lai attaisnotu vardarbību un minoritāšu apspiešanu”.
Ar aicinājumu balsot “par” pagājušajā nedēļā nācis klajā arī tieslietu ministrs Čārlijs Flanagans. Savukārt Dublinas Trīsvienības koledžas tiesību zinātnes profesore Ivana Bačika uzskata, ka šie grozījumi bija jau sen jāveic. “Konstitucionāls zaimošanas, reliģijas nomelnošanas noziegums nevar tikt saglabāts modernā, demokrātiskā republikā,” uzsver Blačika, piebilstot, ka šādas normas esamība Īrijas likumdošanā kalpo citām valstīm ārpus Eiropas kā attaisnojums savu zaimošanas likumu saglabāšanai.
Tikmēr senators Ronans Mulens izteicies, ka referendums esot nevajadzīgs un ka tas ignorē konstitūcijas “tiesiski vēsturisko kontekstu”. Mulens, kurš 2018.gadā dibinājis Cilvēka cieņas aliansi cīņai pret geju laulībām un abortiem, arī norādījis, ka tautas nobalsošanai neesot nekāda sakara ar runas brīvības aizsardzību un ka tā esot nodokļu maksātāju naudas izšķiešana.
Savukārt Īrijas Islāma kultūras centra pārstāvis Ali Selims, kas ik pa brīdim nāk klajā ar skandaloziem paziņojumiem, apgalvojis, ka konstitūcijā paredzētie sodi par zaimošanu garantējot reliģisko kopienu tiesības un brīvības. “Jebkas, kas veicina cieņu pret citām reliģijām un ļauj mums saglabāt Īrijā situāciju, kurā mēs visi kopā sadzīvojam, jāsaglabā,” sarunā ar RTE uzsvēris Selims.
Tomēr ierindas īrus šis jautājums maz uztrauc, un pastāv iespēja, ka vēlētāju zemās aktivitātes dēļ referendumu nebūs iespējams atzīt par notikušu. Korkas Universitātes koledžas politikas zinātnes lektore Terēza Reidija atzīst par “visai ticamu”, ka referendums tomēr izdosies, taču piebilst, ka pilsoņi neceļ “lielu brēku” par to, vai “zaimošana” paliks konstitūcijā, vai arī tiks svītrota no tās. Viņa norāda, ka šis jautājums tieši neietekmē vēlētāju personīgo dzīvi, atšķirībā no referendumiem par viendzimuma laulībām un abortiem.
Ja konstitūcijas grozījumi referendumā tiks apstiprināti, tad valdība varēs ķerties pie attiecīgu grozījumu sagatavošanas arī Nomelnošanas likumā. Šobrīd nekas arī neliecina, ka kaut kas varētu mainīties līdzšinējā īru dzīvē un Īrijas tiesu praksē, ja “nelaimīgā” norma arī paliks valsts pamatlikumā. Taču salimu un mulinu izteikumi liecina, ka reliģiskie fanātiķi nebūt nav apglabājuši kara cirvi, un vismaz klusībā lolo cerības kādreiz atkal to pielietot par pamācību visiem ne- vai ne tā ticīgajiem.
(Avoti: BBC/DPA.)
• Publicēta: 26.10.2018 01:02
• BBC/DPA, LETA
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133F01F7-2273-FA5F-7BFF-3F91C8A5E135/
Attēla avots: https://www.businesspost.ie/politics/the-race-for-the-aras-428686
