Prezentēta grāmata “Latvijas ārstniecības iestažu gatavība katastrofu pārvarēšanā”
Iepazīstināšana ar grāmatu “Latvijas ārstniecības iestažu gatavība katastrofu pārvarēšanā” notika 2018.g. 22. oktobrī plkst. 15:00
Latvijas Universitātes Mazajā Aulā, Raiņa bulvārī 19.
Grāmatu 2018. gadā angļu valodā ir izdevusi Baltijas Aizsardzības koledža Tartu, Igaunijā, papīra un elektroniskajā, on-line formātā. Grāmata balstīta uz pētījumu, kurš veikts Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes (MF) ietvaros ar Latvijas slimnīcu biedrības atbalstu. R. Ražuks ir LU MF pasniedzējs, bet B. Sepodes – LU MF absolvente.
Pēdējās desmitgadēs pasaule piedzīvojusi ievērojamu dažāda veida katastrofu un no tām cietušo cilvēku skaita pieaugumu. Tāpēc ticamība, ka ārstniecības iestādes un mediķi saskarsies ar tām ir krietni pieaugusi. Šis pētījums ir veltīts lai izvērtētu Latvijas ārstniecības iestāžu un ārstu gatavību katastrofu pārvaldīšanai.
Pētījuma materiāls tika vākts no 2016. gada oktobra līdz 2017. gada februārim. 21 Latvijas slimnīcu administrācijai tika nosūtīta Pasaules Veselības organizācijas Adaptēta gatavības ārkārtas situācijām izvērtēšanas aptaujas lapa (Adapted Survey of the Hospital Emergency Checklist – World Health Organization Regional Office for Europe, 2011). Jautājumi bija par vadību un kontroli, šķirošanu, pakalpojumu un cilvēkresursu pieejamības nepārtrauktību medicīnisko piederumu rezervēm. 305 ārstiem no šīm slimnīcām tika uzdoti līdzīgas ievirzes jautājumi, kuru pamatā bija Djalali et al. 2014. gada anketa.
Pētījuma rezultāti liecina, ka tikai absolūtais mazākums Latvijas ārstniecības iestāžu (19,05%) piemēro galvenos principus un stratēģiju, sagatavojot Rīcības plānu ārkārtas situācijām, kā arī vadās pēc tiem sava personāla apmācībā. Vienīgi 23,81% slimnīcu bija atbilstoša Ārkārtas situāciju vadības sistēma, kā arī reāla darbības koordinācijas kārtība ar kaimiņos esošajām ārstniecības iestādēm un veselības aprūpes sistēmas administrāciju. Nodrošināt slimnīcu izdzīvošanai ārkārtas situācijā vitāli nepieciešamos nepārtraukta nodrošinājuma un loģistikas ceļus bija sagatavojušas tikai 23,81% slimnīcu.
Tikai 13,77% ārstu šajās slimnīcās zināja par esošo Rīcības ārkārtas situācijā plānu. Apmācības civilajā aizsardzībā un katastrofu medicīnā bija nodrošinātas tikai 11,8% ārstu. Jāatzīmē, ka 71,15% aptaujāto ārstu izteica vēlmi apmeklēt katastrofu medicīnas apmācības.
Secinājumos autori konstatēja, ka Latvijas ārstniecības iestādes un ārsti nav sagatavoti rīcībai katastrofu gadījumos.
Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas apstākļos, jo tās neievēro noteiktus katastrofu medicīnas starptautiskus principus vai pamatnostādnes, un tām nav piemērotu alternatīvu plānu, kas katastrofas gadījumā ir neaizstājams dzīvības glābšanai.
Latvijas veselības aprūpes iestādes nenodrošina precīzu apmācību par incidentu vadības sistēmas ieviešanu saviem darbiniekiem. Tā rezultātā lielākā daļa medicīnas darbinieku nav pilnībā informēti par viņu lomu un pienākumiem masveida negadījumu vai katastrofu gadījumā, un viņi nespēj darboties kā kompetenta komanda. Slimnīcu ārkārtas situāciju plāni jāuzskata par obligātiem un neaizskaramiem.
Ņemot vērā veselības aprūpes iestāžu slikto gatavību rīkoties pēc iespējamās katastrofas, Latvijas ārsti nav pietiekami sagatavoti katastrofu novēršanai arī kā individuālie profesionāļi.
Tā kā lielākā daļa aptaujāto ārstu apgalvo, ka viņiem ir pieredze katastrofu situācijās, vienlaikus nezinot par savu lomu oficiālajā ārkārtas situācijas plānā un incidentu vadības sistēmas ieviešanā, tas liecina par trūkumu sistēmā, ko var uzlabot tikai ar izglītības, apmācības un medicīniskās izpratnes palīdzību.
Intervētie Latvijas medicīnas ārsti atzina, ka viņiem nav pietiekamas izglītības un apmācības katastrofas gadījumā, bet viņi būtu gatavi saņemt apmācību katastrofu medicīnā, lai novērstu atšķirības starp kompetencēm.
Saskaņā ar Sendai sistēmas katastrofu riska mazināšanai principiem (2015. gads) ir būtiska nozīme medicīnas darbinieku sagatavošanā, lai izprastu katastrofu draudu risku, kā arī īstenotu katastrofu draudu mazināšanas praksi un stratēģiju. Arī Latvijas Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums (2016) norāda, ka šajā jomā ir obligāti jāveic apmācība.
Tā kā šie ir jauni likumi, un uz profesionāļiem, kas pašlaik strādā slimnīcās, šīs tiesiskās apmācības normas neattiecas, jo nav iekļautas apmācības programmā, priekšā stāv liels darbs, lai likvidētu atklātos trūkumus. Ieteicams pētījumu pēc dažiem gadiem atkārtot. Turklāt, ja nepieciešams, šī pētījuma atkārtošana notiktu ar atbilstošām korekcijām (piemēram, iekļaujami jauni pasākumi, ja tos aktualizēs tuvākajā nākotnē). Jauns pētījums parādītu uzlabojumus sagatavotības līmenī attiecībā uz Latvijas ārstniecības iestādēm un medicīnas personālu.
Medicīnas studentu izglītībai saistībā ar katastrofu draudu mazināšanu ir galvenā loma, un tā ir jāuzskata par prioritāti, kas jāsāk īstenot valsts izglītības līmenī medicīnas mācību programmās, lai paaugstinātu nākotnes ārstu izpratni katastrofu pārvaldībā.
Standartizētu protokolu, unificētas apmācības un mācību ieviešana valsts civilās aizsardzības sistēmas ietvaros, kaimiņu slimnīcu, policijas, ugunsdzēsēju, veselības aizsardzības iestāžu un slimnīcu darbinieku iesaistīšana pilnīgi noteikti varētu uzlabot iespēju labāk reaģēt katastrofu gadījumos.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/82EB2174-837B-465B-BE2B-027FF00D7030/
Saeimas apakškomisijā apšauba secinājumus LU pētījumā par slimnīcu gatavību katastrofām
Rīga, 30.okt., LETA. Veselības ministrijas (VM) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra eksperti, kā arī kādreizējais šī centra vadītājs, otrdien Saeimas komisijā apšaubīja pētījumu, kurā secināts, ka Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā.
Pētījumu veikusi Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte kopā ar Latvijas slimnīcu biedrību, un tas otrdien tika apspriests Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē.
Kādreizējais NMPD Katastrofu medicīnas centra vadītājs, pašreizējais Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (LRA) sacīja, ka pētījuma secinājumi ir neatbilstoši, kā arī nes Latvijai neslavu. Tāpat deputāts uzskata, ka pētījums nav zinātnisks.
NMPD Katastrofu medicīnas centra pārstāvji sēdē informēja, ka ir neizpratnē par pētījuma secinājumu, ka veselības aprūpes iestādes nav gatavas katastrofām, jo tās neievēro noteiktus starptautiskus principus vai pamatnostādnes katastrofu medicīnā. Pētījumā neesot neviena atsauce uz Latvijas normatīvajiem aktiem, kas nosaka, kurām ārstniecības iestādēm nepieciešams katastrofu medicīnas plāns, kas veidots saskaņā ar starptautiskām vadlīnijām.
Tāpat centra pārstāve informēja, ka Latvijā šiem plāniem jābūt 21 neatliekamās medicīnas slimnīcai un astoņām specializētajām slimnīcām. Visām neatliekamās palīdzības slimnīcām ir šie plāni, tāpat kā 75% no specializētajām slimnīcām.
NMPD Katastrofu medicīnas centra vadītāja Olita Kravčenko norādīja, ka viņu satrauc, ka pētījums tapis angļu valodā, jo informācija par slimnīcu gatavību katastrofām tiek sniegta trīs starptautiskām organizācijām, bet tagad tapis pētījums, kurš atspoguļojot realitātei neatbilstošu situāciju. “Tagad sanāk, ka kāda no pusēm sniedz nepatiesu informāciju,” sacīja Kravčenko.
Arī VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Antra Valdmane norādīja, ka viņu satrauc, ka pētījums pieejams internetā angļu valodā, paužot pārliecību, ka pētījumā paustais neatspoguļo slimnīcu gatavību katastrofām, bet gan ārstniecības personu izpratni par katastrofām un to plāniem.
Jau ziņots, ka pētījumā, kurš patlaban pārtapis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pasniedzēja, 12.Saeimas deputāta Romualda Ražuka grāmatā “Latvijas ārstniecības iestāžu gatavība katastrofu pārvaldīšanā”, pausts, ka Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā, jo tās neievēro noteiktus starptautiskus principus vai pamatnostādnes katastrofu medicīnā.
Pētījuma materiāls ticis vākts no 2016.gada oktobra līdz 2017.gada februārim. Adaptētas Pasaules Veselības organizācijas gatavības ārkārtas situācijām izvērtēšanas aptaujas tika nosūtītas 21 Latvijas slimnīcu administrācijai, jautājumi bija par vadību un kontroli, šķirošanu, pakalpojumu un cilvēkresursu pieejamības nepārtrauktību medicīnisko piederumu rezervēm. Pētījuma laikā 305 ārstiem no šīm slimnīcām tika uzdoti līdzīgas ievirzes individuālie jautājumi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133F0267-8B6E-DE60-D6F2-6582F0FF8A24/
Eksperte: LU pētījums par slimnīcu gatavību katastrofām radīs maldīgu priekšstatu par situāciju Latvijā
Rīga, 30.okt., LETA. Latvijas Universitātes (LU) kopā ar Latvijas Slimnīcu biedrību veiktais pētījums, kurā secināts, ka Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā, ārzemēs radīs maldīgu priekšstatu par situāciju Latvijā, aģentūrai LETA šāda bažas pauda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Olita Kravčenko.
Viņa norādīja, ka saistībā ar pētījuma publikāciju angļu valodā ir radies “rūgtums”, jo to lasīs visi, un tiks radīts maldīgs priekšstats par situāciju Latvijā. “Mani visvairāk satrauc tieši secinājumi, jo pētījums ir izdots angļu valodā un pieejams mūsu valstij draudzīgai un nedraudzīgai publikai un spēkiem,” sacīja Kravčenko.
Pēc viņas paustā, pats apgalvojums, ka Latvijā ārstniecības iestādes nav gatavas katastrofām, jo nestrādā ar starptautiskām rekomendācijām, ir liela nepatiesība. Kravčenko uzvēra, ka visa katastrofu medicīnas sistēma Latvijā ir atbilstoša starptautiskai praksei, sākot ar pirmajiem starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem 2007.gadā no Pasaules Veselības Organizācijas, kas noteica savus standartus un nepieciešamās kapacitātes rīcībai ārkārtas situācijā. Šiem noteikumiem sekoja Eiropas Savienības regula par pārrobežu veselības apdraudējumiem un pēc tam arī likums par Eiropas gatavības plānošanu ārkārtas situācijām.
Kravčeno sacīja, ka, pirmajā tvērienā izlasot pētījumu, radies iespaids, ka tajā apkopota aptaujas anketa, turklāt arī ārstu aptaujāšanā bijušas problēmas. Ja ārstam nenoformulē jautājumu atbilstoši tam, kā viņš zina šo pārvaldību latviešu valodā, mediķis var neatbildēt, jo terminu neatpazīst. Eksperte norādīja, ka pētījumā pārtulkotā terminoloģija neatbilst tam, kā par šiem jautājumiem ruinā latviešu valodā.
Eksperte bija skeptiska arī par secinājumiem saistībā ar katastrofu medicīnas plāniem, jo uz pētījuma uzsākšanas laiku praktiski visām slimnīcām plāni bija iesniegti saskaņošanā. Ar visiem gan šajā laikā plāni netika saskaņoti, jo tiem bija jāatbilst starptautiskām rekomendācijām. Vienlaikus Kravčenko uzsvēra, ka 2017.gadā pilnīgi visi plāni ir atbilstoši un saskaņoti.
Kravčenko arī norādīja, ka visām slimnīcām nav nepieciešami katastrofu medicīnas plāni, bet gandrīz visām, kurām tiem ir jābūt, tādi arī ir, proti, obligāti plāniem jābūt slimnīcām, kuras darbojas ārkārtas situācijās – slimnīcas ar visu diennakti strādājošām neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļām, kā arī specializētajām slimnīcām, piemēram, Traumatoloģijas centram.
Pēc viņas paustā, pētījums vairāk bijis veltīts tam, kāda ir ārstniecības personu gatavība, proti, pētījumam drīzāk būtu jāsaucas “Ārstniecības personu gatavība katastrofām”. Eksperte atzina, ka visām ārstniecības personām nav katastrofu medicīnas apmācība, tomēr profesionālās pilnveides kursos šis prasmes var apgūt.
Kravčenko arī norādīja, ka Latvija desmit gadu laikā ir krietni uzlabojusi savu gatavību katastrofām, kā arī izstrādājusi gatavības plānus, kas, viņasprāt, ir ļoti liels sasniegums. Tas nozīmē, ka izvērtēti gan iekšējie, gan ārējie riski, un slimnīcas zina kā viņas reaģētu katastrofu gadījumā.
Jau ziņots, ka Veselības ministrijas (VM) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra eksperti, kā arī kādreizējais šī centra vadītājs, otrdien Saeimas komisijā apšaubīja pētījumu, kurā secināts, ka Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā.
Pētījumu veikusi Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte kopā ar Latvijas slimnīcu biedrību, un tas otrdien tika apspriests Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē.
Kādreizējais NMPD Katastrofu medicīnas centra vadītājs, pašreizējais Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (LRA) sacīja, ka pētījuma secinājumi ir neatbilstoši, kā arī nes Latvijai neslavu. Tāpat deputāts uzskata, ka pētījums nav zinātnisks.
Pētījumā, kurš patlaban pārtapis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pasniedzēja, 12.Saeimas deputāta Romualda Ražuka grāmatā “Latvijas ārstniecības iestāžu gatavība katastrofu pārvaldīšanā”, pausts, ka Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā, jo tās neievēro noteiktus starptautiskus principus vai pamatnostādnes katastrofu medicīnā.
Pētījuma materiāls ticis vākts no 2016.gada oktobra līdz 2017.gada februārim. Adaptētas Pasaules Veselības organizācijas gatavības ārkārtas situācijām izvērtēšanas aptaujas tika nosūtītas 21 Latvijas slimnīcu administrācijai, jautājumi bija par vadību un kontroli, šķirošanu, pakalpojumu un cilvēkresursu pieejamības nepārtrauktību medicīnisko piederumu rezervēm. Pētījuma laikā 305 ārstiem no šīm slimnīcām tika uzdoti līdzīgas ievirzes individuālie jautājumi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BBF7240D-3501-4DD4-8E21-20A357A07B9B/
