Roberts Ozols
Valsts kontroles atzinumā par valsts budžeta plānošanas efektivitāti teikts, ka Latvijas valsts budžets neatbilst attīstības ilgtermiņa mērķiem. Mums joprojām ir vērojams ilgtspējīgas domāšanas deficīts, norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa, kura uzskata, ka ļoti ātri esam aizmirsuši krīzes mācību: mēs it kā apzinājāmies pieļautās kļūdas, tomēr ātri vien atkal esam ieslīguši pašapmierinātībā.
Kā vienu no vieglprātīgas attieksmes piemēriem valsts attīstības ilgtermiņa plānošanā Valsts kontrole min ārējā parāda apjomu. No vienas puses, Latvijas ārējā parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) atbilst Māstrihtas kritērijiem un nav lielāka par 60%: mūsu valstij tā ir pat krietni zemāka, 40%. “Pilnīgi iespējams, ka Latvijai vajadzētu aplēst optimālo valsts parāda apjomu, ievērojot mūsu valsts specifiku,” uzskata Krūmiņa. Tomēr Finanšu ministrija neuzskata par vajadzīgu to darīt. Valsts kontrole ir pārliecināta, ka Latvijai vajadzētu īpaši rūpīgi pārdomāt to, kādu ārējā parāda apjomu mēs varam atļauties, ievērojot valsts ļoti sliktos demogrāfiskos rādītājus.
“Patlaban sanāk tā, ka gadu no gada valsts parāds aug, tāpēc ka valsts budžetā tiek iestrādāts deficīts, kura segšanai pastāvīgi jāņem jauni kredīti, skaidro Krūmiņa. “2016. gadā valsts parāds bija 10 miljardu eiro. Tātad rēķinot uz vienu ekonomiski aktīvu iedzīvotāju tas bija 11 000 eiro. Salīdzinājumā ar 2012. gadu valsts parāds ir palielinājies par 11%, lai gan jauni kredīti it kā nav ņemti. Fakts, ka, pienākot samaksas termiņam, valsts parāds tiek nevis segts, bet gan nemitīgi pārfinansēts, liecina par nepārdomātu īstermiņa politiku, kas negatīvi ietekmēs nākamās paaudzes.”
Krūmiņa ir aprēķinājusi, ka, pasliktinoties demogrāfiskajai situācijai (samazinoties ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam), valsts parāds, rēķinot to uz vienu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, līdz 2030. gadam palielināsies no 11 uz 21 tūkstoti eiro. Valsts kontrolieres īpašu sašutumu izraisa fakts, ka ar budžeta deficīta un valsts parāda palielināšanas palīdzību tiek finansētas nevis nākotnē vērstas investīciju programmas, bet gan aktuālie tēriņi. Tādējādi, protams, tiek pārkāpts paaudžu atbildības princips.
13. Saeimas sastāvs pašlaik ir skaidrs, tomēr vēl nav nav iezīmējušās pat aptuvenas valdošās koalīcijas aprises. Par spīti visiem skaistajiem apgalvojumiem, parlamentā iekļuvušās partijas atkal sāk ar to, ar ko parasti sākušas: krēslu un “siles vietu” dalīšanu. Potenciālie valdošie spēki jau ir piedraudējuši gan atcelt Veselības aprūpes finansējuma likumu, kurš patiešām nav ideāls, tomēr vismaz piedāvā saprotamu algoritmu veselīgas aprūpes finansējuma palielināšanai, gan paust dīvainu prieku par to, ka jaunajā Saeimā vairs nevarēšot efektīvi darboties pašvaldību lobijs, tāpēc ar Latvijas provinci nu varēšot “darīt visu, kas ienāk prātā”.
Tajā pašā laikā idejas par valsts budžeta ienākumu palielināšanu nedzird nedz no Jaunās konservatīvās partijas, nedz partijas “KPV LV”. Un tas raisa bažas par to, ka nauda Latviju turpinās pamest – varbūt pat vēl ātrākos tempos nekā Danas Reiznieces-Ozolas “kretīnu šaha” partijā. Skatoties uz Jāņa Bordāna un Alda Gobzema rosīšanos diemžēl šī iespēja šķiet arvien ticamāka.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/valsts-kontroliere-latvijas-areja-parada-dinamika-ir-katastrofala
Nav pamata uzskatīt, ka arī jaunās ģenerācijas politiķi nenodedzinās Latvijas naudu. Foto: Shutterstock
