Valsts kontrole: Necaurskatāma pedagogu atlīdzības sistēma rada risku prettiesiskam valsts līdzekļu izlietojumam un apdraud profesijas prestižu
Rīga, 12.okt., LETA. Neskaidra, nesaprotama un necaurskatāma pedagogu atlīdzības sistēma rada risku prettiesiskam valsts līdzekļu izlietojumam un apdraud profesijas prestižu, uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontrole veikusi revīziju, vērtējot, vai valsts piešķirtā mērķdotācija pedagogu darba samaksai pašvaldībās tiek izlietota likumīgi, kā arī lai sekmētu pašvaldību pārziņā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas sistēmas atbilstību normatīvajiem aktiem. Revīzijā secināts, ka pedagogu darba samaksas sistēmā nepieciešami būtiski pilnveidojumi un uzlabojumi gan valsts, gan pašvaldību un to pārziņā esošo skolu līmenī, kā arī ir jāuzlabo kontroles par mērķdotāciju līdzekļu izmantošanu pašvaldību un skolu līmenī.
Revīzijā tika iekļautas Auces, Burtnieku, Kocēnu, Kokneses, Krimuldas, Krustpils, Ķeguma, Neretas, Salas un Vecumnieku novadu pašvaldības un 32 to izglītības iestādes.
Vērtējot jautājumu par darba samaksu, Valsts kontrole noskaidrojusi, ka neviena no revīzijā iekļautajām skolām nav pilnībā ievērojusi regulējumu. Secināts, ka pedagogu slodze un alga skolās tiek noteikta pēc skolas vadības ieskatiem. Tikai 12 no 32 skolām ir izstrādāta darba samaksas noteikšanas kārtība, savukārt tikai piecās skolās no 32 skolām ir aprakstīta paaugstinātas darba algas likmes noteikšana. Vienlaikus secināts, ka piemaksas tiek noteiktas par pamatpienākumu izpildi. Piemēram, Kocēnu novadā noteikta piemaksa par klases audzināšanu, citviet tiek piemaksāts par klases sakārtošanu pirms mācībām.
Kontekstā ar naudas balvām un prēmijām Valsts kontrole noskaidroja, ka tās tiek izmaksātas bez skolotājiem saprotamiem kritērijiem. Arī tad, ja skolā ir kritēriji prēmiju piešķiršanai, tie nereti netiek ievēroti. Vairāk nekā 44 000 eiro pērn prēmijās piešķirti bez personīga ieguldījuma vērtēšanas, savukārt vēl apmēram 32 000 eiro piešķirti, vērtējumu veicot formāli, secinājusi Valsts kontrole.
Tāpat atklājies, ka četrās no revidētajām pašvaldībām netiek ievērots tas, ka 20,43% no mērķdotācijas summas paredzēti skolas vadītājam, vietniekiem un atbalsta personālam, savukārt nevienā pašvaldībā nav ievērots, ka 13,5% no mērķdotācijas summas domāti pedagogu papildu pienākumiem un mēneša likmes palielināšanai.
Savukārt kontekstā ar darba laika uzskaiti Valsts kontrole noskaidrojusi, ka tikai 11 skolas norādījušas darba stundas par prombūtnē esošu kolēģu aizvietošanu, savukārt virsstundas netiek uzskaitītas nevienā skolā.
Valsts kontrole secinājusi, ka, lai arī Izglītības un zinātnes ministrija ilgākā laika posmā ir mēģinājusi izveidot uz pedagogu personīgo ieguldījumu un darba intensitāti balstītu apmaksas sistēmu, paveiktais nav pietiekams.
Krūmiņa uzsvēra, ka valsts mērķdotācija pedagogu atalgojumam ir vairāk nekā 320 miljoni eiro, turklāt šis jautājums skar aptuveni 28 000 pedagogu. “Neskaidra, nesaprotama, necaurskatāma atlīdzības sistēma rada ne tikai augstu risku, ka nodokļu maksātāju nauda netiks izlietota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, bet tā vienlaikus negatīvi ietekmē arī pedagoga profesijas prestižu,” uzskata Krūmiņa, piebilstot, ka valsts, kas domā par savu nākotni, to nevar atļauties.
Lai novērstu lieku birokrātismu pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba uzskaitē un apmaksā, mazinātu augstskolas pārkāpumu riskus un padarītu sistēmu vienkāršāk uztveramu, valstī nepieciešami skaidrāki pedagogu darba samaksas noteikumi, uzskata Valsts kontrole.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AF5ABF12-DE94-4ED6-A834-0622D141A727/
Pēc revīzijas rosina pedagogiem noteikt 40 stundu darba nedēļu
Rīga, 12.okt., LETA. Valsts kontrole ieteikusi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izvērtēt iespēju vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem noteikt normālo jeb 40 stundu slodzi nedēļā, atsakoties no līdzšinējās 30 stundu slodzes.
Valsts kontrole revīzijā “Vai valsts mērķdotācijas pedagogu atlīdzībai vadības sistēma ir efektīva un nodrošina normatīvo aktu prasībām atbilstošu līdzekļu izlietojumu?” vērtēja, vai valsts piešķirtā mērķdotācija pedagogu darba samaksai pašvaldībās tiek izlietota likumīgi, kā arī lai sekmētu pašvaldību pārziņā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas sistēmas atbilstību normatīvajiem aktiem.
Revīzijā secināts, ka pedagogu darba samaksas sistēmā nepieciešami būtiski pilnveidojumi un uzlabojumi gan valsts, gan pašvaldību un to pārziņā esošo skolu līmenī, kā arī ir jāuzlabo kontroles par mērķdotāciju līdzekļu izmantošanu pašvaldību un skolu līmenī.
Darba stundu pārsniegumi konstatēti septiņu pašvaldību 19 skolās (kopumā revīzijā apskatītas 11 pašvaldības un 32 tajās esošas skolas). Valsts kontrolē pastāstīja, ka ir bijuši gadījumi, kad darbiniekiem, kam ir teju maksimālā darba slodze, vēl visa gada garumā ticis maksāts par papildu pienākumiem, kas pārsniedz 40 stundas nedēļā. Savukārt kādam pedagogam Atašienē, apvienojot četrus amatus, saskaitītas vairāk nekā 50 darba stundas nedēļā.
Valsts kontrolē norādīja, ka 40 stundu slodzē nedēļā būtu skaidri jānosaka pienākumi, kas jāveic skolotājiem, pildot pedagoģisko darbu. Tāpat nepieciešams nodalīt pārējo – nepedagoģiskā – darba apjomu, kas būtu papildu darbs par atbilstošu piemaksu un padarīto sistēmu saprotamu.
Valsts kontroles ieskatā skolās ir nepieciešams arī veikt detalizētu visu pedagogu darba stundu uzskaiti, turklāt tā, lai uzskaite uzrādītu gan iepriekš plānotās darba stundas, gan kopumā visas pedagoga nostrādātās stundas.
Pašreizējā prakse liecina par nepilnīgu stundu uzskaiti vai gluži pretēji – par stundu uzskaiti dubultā apmērā, secināts Valsts kontroles revīzijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/981980BD-8349-4E14-8C24-681EA55EC1E0/
IZM: Valsts kontroles revīzijā izvēlētās skolas nesniedz visaptverošu skatu par kopējo pedagogu darba samaksas organizēšanu Latvijā
Rīga, 12.sept., LETA. Valsts kontroles revīzijā “Kā organizē un apmaksā pedagogu darbu Latvijā?” izvēlētās skolas nesniedz visaptverošu skatu par kopējo pedagogu darba samaksas organizēšanu Latvijā, aģentūrai LETA pauda Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
IZM piešķir valsts finansējumu pašvaldībām pedagogu darba samaksai, ņemot vērā skolēnu skaitu atbilstošajā izglītības programmā un tai noteiktos papildu koeficientus. Ministrija nodrošina līdzekļu izlietojuma kontroli, pēc nepieciešamības veicot grozījumus normatīvajos aktos, tādējādi sekmējot pedagogu atalgojuma sistēmas sakārtošanu un darba samaksas paaugstināšanu. Lai veicinātu efektīvu līdzekļu pārvaldību, noteikts, ka pašvaldībām ministrijai ik gadu jāiesniedz pārskati par piešķirtā finansējuma izlietojumu. Ministrija pārskatus izvērtē, datus analizē un veic normatīvajos aktos noteiktās kontroles.
Pedagogiem atalgojumā ir jāsaņem viss valsts piešķirtais finansējums, un tam pilnā apmērā jāatspoguļojas tarifikācijā. Tāpēc pašvaldību izglītības iestāžu kopējais pedagogu tarifikācijās uz kārtējā gada 1.septembri neatspoguļotais finansējums nedrīkst pārsniegt 2% no pašvaldībai piešķirtās mēneša mērķdotācijas. Ja pašvaldībā gada beigās izveidojies neizlietotās valsts mērķdotācijas uzkrājums, kas lielāks par 1% no piešķirtās mērķdotācijas, tad attiecīgi nākamajā periodā ministrija samazina mērķdotāciju pārsniegtās summas apmērā. Šī norma pirmo reizi tiek piemērota no šā gada 1.septembra un ir veikts ieturējums kopumā par summu 1,4 miljoniem eiro.
Revīzijas ziņojumā atsevišķos jautājumos ir novērota nepilnīga izpratne par izglītības sistēmas pārvaldību, pašvaldību un to izveidoto iekšējās kontroles sistēmu dažādību. Ministrijas ieskatā pašvaldības, kuras tika izvēlētas kā revidējamās vienības, ir mazas pašvaldības ar salīdzinoši nelielu audzēkņu skaitu, ar vienveidīgu izglītības iestāžu tīklu.
IZM norādīja, ka revīzijai izvēlētā skolu un pašvaldību izlase nav visaptveroša un neļauj vispārināt revīzijā secināto par kopējo pedagogu darba samaksas organizēšanu Latvijā. “32 jeb 4,8% no 660 pašvaldību vispārējās izglītības iestādēm, kurās mācās 2,6% no pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu skolēniem, un desmit no 119 pašvaldībām nav pietiekami reprezentatīva izlases kopa,” uzskata ministrija.
Taču IZM atzīst, ka atsevišķi Valsts kontroles ieteikumi var palīdzēt pašvaldībām pilnveidot to iekšējās kontroles sistēmu, lai to izglītības iestādēs būtu vienota pieeja normatīvā regulējuma piemērošanā. Pašvaldībām kā skolu dibinātājām ir pienākums organizēt procesu tā, lai valsts piešķirto finansējumu pedagogu darba samaksai izlietotu racionāli un efektīvi, rūpējoties gan par realitātei atbilstošu skolu tīklu, gan par pedagoģiskā personāla skaitu, lai bērniem tiktu nodrošinātas kvalitatīvas un pieejamas izglītības iespējas. Revīzijas ziņojumā gan nav atrodama informācija par pašvaldību, tajā skaitā izglītības pārvalžu, darbību, nodrošinot pedagogu atlīdzības sistēmas iekšējās kontroles, akcentēja IZM, piebilstot, ka nav arī vērtēti cēloņi, kādēļ pašvaldību izglītības iestādes ir pārkāpušas normatīvo aktu prasības – vai tā ir sarežģīta un neskaidra normatīvā bāze, vai arī izglītības iestāžu rīcības sekas.
Revīzijā konstatētā atšķirīgā pieeja piemaksu, prēmiju un naudas balvu kritēriju noteikšanas un piešķiršanas kārtībā vienas pašvaldības skolās liecina par pašvaldības izglītības pārvaldes nepietiekamu iesaistīšanos izglītības procesā, vērtēja IZM. Pašvaldības nenodrošina pietiekamu kontroli pār to, vai izglītības iestādes izpilda Ministru kabineta noteikumos prasīto, ka izglītības iestādē jābūt izstrādātai kārtībai piemaksu, prēmiju un naudas balvu noteikšanai ar skaidri definētiem kritērijiem. Saskaņā ar Pedagogu darba samaksas noteikumiem pedagogu mēneša darba algas likmi nosaka izglītības iestādes vadītājs, tāpat noteikumos skaidri definēta piemaksu noteikšana pedagogiem par darbu īpašos apstākļos.
Atbilstoši Izglītības likumam izglītības iestādes vadītājs savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemj par izglītības iestādes intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu izmantošanu un nosaka izglītības iestādes darbinieku darba samaksu, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto darba samaksu. “IZM vienmēr ir uzsvērusi izglītības iestāžu autonomijas nozīmi, kas sekmē vienlīdzīgas iespējas skolām attīstīties. Skolas direktors ir atbildīgs par darba organizēšanu un slodžu plānošanu, tai skaitā darbinieku amata aprakstu sagatavošanu un skaidriem kritērijiem piemaksām un citiem skolas iekšienē risināmiem atlīdzības jautājumiem,” skaidroja ministrijā, uzsverot, ka tā strādājusi, lai veicinātu birokrātiskā sloga samazināšanu, nodrošinot pedagogu darba samaksas kontroles mehānismus un finanšu atskaišu pieejamību elektroniski.
IZM nepiekrīt apgalvojumam, ka Pedagogu darba samaksas noteikumi neatbilst Satversmei attiecībā uz pedagogu virsstundu darba apmaksu. Normatīvais regulējums neliedz apmaksāt pedagogu virsstundu darbu atbilstoši Darba likuma regulējumam, ja pedagoga darba specifika pēc būtības ir saistīta ar virsstundu darba veikšanu. Tāpat jāņem vērā, ka skolotājam, aizvietojot kolēģi prombūtnes laikā, nereti palielinās darba intensitāte, jo mācību process ir jāīsteno skolēniem pieejamā laikā. Tādēļ, aizvietošanu apmaksājot kā virsstundu darbu, izveidotos situācija, ka darbinieks par vienu darba stundu saņemtu trīskāršu samaksu, norādīja IZM. Atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem IZM turpinās darbu pie pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveides, izvērtējot iespēju ieviest normālās darba organizācijas elementus izglītības sistēmā.
Attiecībā uz iepazīstināšanu ar skolotājam tarificēto darba algu ministrija akcentē, ka jau tagad pie vienādas aprēķina sistēmas ir pašvaldības un izglītības iestādes, kas var izpildīt Darba likumā noteiktās normas un savlaicīgi informēt pedagogus par paredzamo slodzi un atlīdzību. “Pašvaldībām un izglītības iestādēm rūpīgāk jāveic izglītības procesa un finanšu plānošanas darbs un jāpiemēro normatīvajos aktos noteiktās mērķdotāciju aprēķina formulas,” mudināja IZM.
Ministrijā uzsvēra, ka tā vairākkārtīgi rosinājusi veikt mērķdotāciju aprēķinu gada pēdējiem četriem mēnešiem, balstoties uz skolēnu skaitu mācību gada beigās, taču šāds priekšlikums nav guvis pašvaldību atbalstu.
Kā norādīja IZM, tā ir atvērta konstruktīvai sadarbībai ar Valsts kontroli, lai veicinātu ieteikumu ieviešanu un jau tagad ir saskaņojusi ieteikumu ieviešanas grafiku, tādējādi iespēju robežās pilnveidojot mērķdotāciju piešķiršanas un izlietošanas kontroles procesus.
LETA jau vēstīja, ka revīzija tika veikta, lai izvērtētu, vai valsts piešķirtā mērķdotācija pedagogu darba samaksai pašvaldībās tiek izlietota likumīgi, kā arī lai sekmētu pašvaldību pārziņā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas sistēmas atbilstību normatīvajiem aktiem.
Valsts kontrole secinājusi, ka pedagogu darba samaksas sistēmā nepieciešami būtiski pilnveidojumi un uzlabojumi gan valsts, gan pašvaldību un to pārziņā esošo skolu līmenī, kā arī ir jāuzlabo kontroles par mērķdotāciju līdzekļu izmantošanu pašvaldību un skolu līmenī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0A446D8D-776D-4A5F-91AB-F01C6D194814/
