Jānis Mākoņkalns
Kāpēc nedrīkst veidot koalīciju ar KPV LV
Pēc vēlēšanām KPV LV ir uzsākusi izmisīgu un strauju rebrendinga kampaņu ar mērķi izmainīt pašu izveidoto bļauru, populistu un slikto zēnu imidžu, lai topošo kolēģu un sabiedrības acīs pārtaptu par kompetentu, pragmātisku un uz dialogu vērstu valstsvīru komandu. Ir skaidrs, ka šādas kampaņas mērķis ir koalīcijas veidošanas procesa centrālā spēlētāja JKP pārliecināšana, ka nākamajā koalīcijā viens oligarhu projekts (ZZS) ir jānomaina ar citu (KPV LV).
Līdz ar to uz šo brīdi konservatīvo priekšā stāv divi reāli koalīcijas veidošanas ceļi – sadarboties ar veco eliti, kuru reprezentē ZZS, vai arī mainīt iepriekšējo gadu status quo un uzsākt sadarbību ar jaunajām partijām, kuru priekšgalā sevi pozicionē KPV LV. Praksē tas nozīmētu, ka konservatīvajiem tuvāko nedēļu laikā būs jāpieņem ārkārtīgi grūta un svarīga izvēle starp diviem ļaunumiem.
Izvērtējot vairākus faktorus, es esmu nonācis pie secinājuma, ka šajā scenārijā KPV LV ir nosacīti lielākais ļaunums un JKP vajadzētu izvairīties no tālākas sadarbības ar to. Skaidrības labas uzskaitīšu dažus iemeslus, kādēļ JKP, manuprāt, būtu jāizvairās no koalīcijas dibināšanas ar KPV LV.
Nestabilitāte. 1) Partijas līderi Artuss Kaimiņš, Atis Zakatistovs un Linda Liepiņa tiek apvainoti partijas pretlikumīgā finansēšanā. KNAB ir paziņojuši, ka līdz šī gada beigām KPV LV lietu plāno nodot kriminālvajāšanai. Tas nozīmē, ka nākamā Saeimas sasaukuma laikā viena no valdību veidojošajām partijām varētu palikt bez saviem līderiem, kas varētu destabilizēt politisko situāciju valstī.
2) KPV LV sevi iepriekš ir pierādījusi kā nekonsekventu partiju bez ilgtermiņa stratēģijas. Kaimiņa un Gobzema politiskā stratēģija līdz šim ir bijusi saistīta ar ad hoc lēmumiem un vērsta tikai uz partijas iekļūšanu 13.Saeimā. KPV LV iepriekšējās darbības liecina, ka ar to nākamās valdības ietvaros visticamāk būs grūti sadarboties personību līmenī, kā arī koordinēt valstij svarīgu ilgtermiņa reformu veikšanu.
3) Tāpat nedrīkst aizmirst bēdīgi slavenās Zatlera Reformu partijas likteni, kura līdzīgi KPV LV veiksmīgi ekspluatēja Latvijas sabiedrībā esošās populisma vēsmas, iesaistījās koalīcijas izveidē un tikpat ātri sabruka iekšējo domstarpību dēļ. Latvijai jau ir viena negatīva pieredze, kad jauna un populistiska partija beidz savu pastāvēšanu, tiklīdz saskaras ar politiskajai varai līdzi ejošajiem izaicinājumiem un atbildību.
Šlesera/Meroni ietekme. 1) Cenšoties pretoties Lemberga ietekmei Latvijas politikā, JKP iešaus paši sev kājā, valdībā ievelkot vēl niknākus un slīpētākus politekonomiskos aktorus Ainara Šlesera un Rūdolfa Meroni veidolā. Gan Šlesers, gan Meroni ir draudzīgi noskaņoti pret Krieviju un politiku uztver kā personīgo rotaļu laukumu.
2) Tikmēr Lemberga ietekme Latvijas politikā turpina samazināties. Viņa ilggadējais politprojekts ZZS piedzīvo iekšēju krīzi, un partijas biedru vidū trūkst vienprātības par Ventspils mēra atbalstīšanu. KPV LV tiek tieši vadīti no augšas, savukārt partijas virvīšu raustītāji uz šo brīdi atrodas daudz labākās un stabilākās pozīcijās nekā aiz ZZS stāvošais Lembergs. Varas atdošana KPV LV visticamāk iedzītu pēdējo naglu ZZS zārkā, taču to vietā nāktu Latvijai, iespējams, vēl draudīgāki spēlētāji.
Reputācijas riski. 1) KPV LV gan Rietumu, gan Latvijas informācijas telpā tiek uzskatīta par klaji populistisku un, iespējams, prokremlisku partiju. Partijas iekļūšana koalīcijā varētu radīt draudus Latvijas reputācijai Rietumos – mūsu partneri to uzskatītu par zīmi, ka Latvija ir nostājusies uz politiskās nestabilitātes ceļa.
2) KPV LV līderu priekšvēlēšanu agresīvās retorikas un izplatīto melu ignorēšana kalpos kā pierādījums JKP līderu bezprincipialitātei. Sadarbošanās ar KPV LV būtu reputācijas drauds visai Latvijas politiskajai sistēmai, jo pierādītu iepriekš sabiedrībā plaši izplatītu tēzi, ka Latvijas politiķiem galvenais ir nauda un vara, nevis sekošana saviem ideāliem.
Uz šo brīdi aiz KPV LV sēdošie PR speciālisti ir uzsākuši mērķtiecīgu pret JKP vadību vērstu līderu ietekmēšanas procesu, kura mērķis ir pārliecināt konservatīvo lēmumpieņēmējus, ka valdības kodols ir jāveido kopā ar KPV LV. Lai gan īstermiņā tas ļautu saīsināt partijām nepatīkamo koalīcijas veidošanas procesu, ilgtermiņā tas var izrādīties neizdevīgs un nepopulārs lēmums, kas kaitētu pašiem JKP.
Ar šo ziņu es aicinu visus JKP biedrus saglabāt vēsu prātu un vēlreiz izvērtēt KPV LV patiesos nodomus un to, ko no šādas sadarbības iegūtu ne tikai jūs kā politiķi, bet valsts un sabiedrība kopumā!
…Info avots: https://m.pietiek.com/raksti/kapec_nedrikst_veidot_koaliciju_ar_kpv_lv
Pabriks: Valdības veidošanā redzami samērā lieli sarežģījumi
Rīga, 11.okt., LETA. Pēc pirmās eiforijas par vēlēšanu rezultātiem ir redzami samērā lieli sarežģījumi Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un “KPV LV” sāktajās sarunās par nākamās valdības veidošanu, šādu viedokli LTV “Rīta panorāmā” pauda apvienības “Attīstībai/Par” (AP) premjera amata kandidāts Artis Pabriks.
Pabrika vērtējumā, politisko spēku pirmais sarunu raunds ir viesis vairāk jautājumu nekā atbilžu. Politiķis atgādināja, ka AP ir tikusies gan ar JKP, gan ar “KPV LV” un secinājusi, ka ir punkti, kuros spēku viedokļi sakrita, bet ir arī virkne jautājumu, par kuriem viedokļi ir diametrāli pretēji, piemēram, par tiesiskuma jautājumiem, par mediju brīvību vai par iekļaujošas sabiedrības veidošanu.
Pabriks skaidroja, ka AP sarunās atgādinājusi, ka diviem “KPV LV” potenciālajiem deputātiem [Artusam Kaimiņam un Atim Zakatistovam] ir sagaidāmas kriminālas apsūdzības par iespējamu nelikumīgu partijas finansēšanu. AP vēlējusies uzzināt, kāda būs kolēģu rīcība šajā jautājumā, un no “KPV LV” puses saņēmusi paziņojumu, ka tā balsos pret šo cilvēku izdošanu kriminālvajāšanai, kas AP nav pieņemams. Arī no JKP puses AP neesot ieguvusi skaidru pozīciju, vai šāda “KPV LV” pozīcija viņiem ir pieņemama.
Tāpat AP neesot skaidrs, kāda no “KPV LV” puses ir iecerēta sadarbība ar masu medijiem, jo partijai noteikti neesot pieņemami attiecības ar medijiem veidot pēc “tādas Trampa tipa taktikas”.
Sarunās ar JKP “Attīstībai/Par” bijuši arī aktuāli jautājumi par redzējumu, kā īsti veidot valsts pārvaldi, uz kuriem skaidras atbildes neesot saņemtas.
Šādos apstākļos AP veidojošās trīs partijas nolēmušas ceturtdienas vakarā sasaukt vadības sanāksmi, lai izdiskutētu radušos situāciju. Sanāksme plānota plkst.18 politiskā spēka birojā Krišjāņa Barona ielā 32-2. Provizoriski tā varētu ilgt apmēram divas stundas.
Pabriks stāstīja, ka AP biedriem piedāvās visu jautājumu spektru pārrunāt pašu iniciētās sarunās arī ar pārējiem politiskajiem spēkiem. Viņaprāt, partiju sarunas ir jāturpina, turklāt “pa visu lauku”, liekot noprast, ka no sarunām nevajadzētu izslēgt nevienu tā saucamo centriski labējo politisko spēku.
Piemēram, par JKP lēmumu neturpināt sarunas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) Pabriks izteicās, ka tas, protams, esot “ļoti apetītelīgs lēmums jebkurai jaunai partijai”, bet vienlaikus esot jāsaprot, ka ZZS nav viendabīga partija un tajā ir bijuši gan spilgti ministri, gan daži līderi, kas ar vēlēšanām izstumti no politikas. Apspriežot nākamo valdību, mums ir jādomā iekļaujošāk, izteicās politiķis.
Pabriks uzsvēra, ka pašlaik nevarot pateikt, ar kuru no partijām AP visvairāk varētu būt “pa ceļam”, jo AP cerot, ka spēs atrast kontaktu ar jebkuru saprātīgi domājošu cilvēku, bet esot arī tādi, ar kuriem tas neesot iespējams. Viņš nevēlējās prognozēt, vai jauna valdība būs līdz Latvijas simtgades svētkiem 18.novembrī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133F0133-D8CA-1145-52FA-737BECD98C0D/
“KPV LV” un VL-TB/LNNK līdzīgi viedokļi par izglītību valsts valodā un vairākām reformām
Rīga, 11.okt., LETA. Partijai “KPV LV” un nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) ir līdzīgi viedokļi par izglītību valsts valodā un vairākām reformām.
Pēc abu partiju tikšanās “KPV LV” līderis Aldis Gobzems sacīja, ka šī bija ļoti konstruktīva saruna ar labiem rezultātiem. Abas partijas esot atradušas “pietiekami daudz nopietnu saskarsmes punktu” – nostāja par izglītību valsts valodā skolās un bērnudārzos, izglītības reformu, teritoriālo reformu, efektīvāku valsts pārvaldi, kā arī par demogrāfijas jomas jautājumiem.
VL-TB/LNNK politiķis Roberts Zīle arī sarunas vērtēja kā konstruktīvas, piebilstot, ka uzsvars likts uz satura jautājumiem. Par amatiem un to, kura partija varētu uzņemties valdības veidošanu, netika diskutēts, norādīja Zīle.
Viņa vērtējumā “KPV LV” un Jaunā konservatīvā partija (JKP) īsteno dažādu sarunu taktiku. To, kura no tām būs sekmīgāka, varēšot redzēt sarunu gaitā.
Kā ziņots, saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem “Saskaņa” nākamajā parlamentā ieguvusi 23 deputātu vietas, “KPV LV” un JKP – pa 16, “Attīstībai/Par” un VL-TB/LNNK – pa 13, Zaļo un zemnieku savienība – 11, bet “Jaunā Vienotība” – astoņas deputātu vietas.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/35FE860B-48E3-404B-A698-35590ABFDA22/
“KPV LV” neesot apspriedusi jautājumu par iespējumu nostāju, ja būtu jābalso par Kaimiņa vai Zakatistova izdošanu
Rīga, 11.okt., LETA. “KPV LV” neesot apspriedusi jautājumu par nostāju, ja parlamentam būtu jābalso par potenciālo deputātu Artusa Kaimiņa un Ata Zakatistova izdošanu saistībā ar kriminālprocesu par iespējamu nelikumīgu partijas finansēšanu.
Apvienības “Attīstībai/Par” (AP) premjera amata kandidāts Artis Pabriks LTV “Rīta panorāmā” skaidroja, ka AP sarunās atgādinājusi, ka diviem “KPV LV” potenciālajiem deputātiem [Artusam Kaimiņam un Atim Zakatistovam] ir sagaidāmas kriminālas apsūdzības par iespējamu nelikumīgu partijas finansēšanu. AP vēlējusies uzzināt, kāda būs kolēģu rīcība šajā jautājumā, un no “KPV LV” puses saņēmusi paziņojumu, ka tā balsos pret šo cilvēku izdošanu kriminālvajāšanai, kas AP nav pieņemams. Arī no JKP puses AP neesot ieguvusi skaidru pozīciju, vai šāda “KPV LV” pozīcija viņiem ir pieņemama.
“KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems žurnālistiem sacīja, ka nevēlētos komentēt citu partiju viedokļus par “KPV LV”. Viņš teica: “”KPV LV” negrib komentēt citu partiju viedokļus par mums, un īpaši nevēlamies komentēt viedokļus par to, kas ir noticis sarunās, un ko ir komentējis cilvēks, kas nav bijis šajās sarunās klātienē.”
Taujāts par “KPV LV” nostāju, ja būs jābalso par šo jautājumu, Gobzems pauda, ka pašlaik “KPV LV” vēl nav parlamenta frakcijas, šāds jautājums arī nav apspriests partijas valdē, līdz ar to citu partiju pārstāvju paustais netikšot komentēts.
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) līdz šī gada beigām plāno Ģenerālprokuratūrai nodot kriminālvajāšanai lietu par partijas ”KPV LV”, iespējams, nelikumīgu finansēšanu.
“Kriminālprocesā par partijas “KPV LV” nelikumīgu finansēšanu KNAB veic aktīvu izmeklēšanu un virzās uz kriminālprocesuālo mērķu sasniegšanu. Krimināllietu Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai KNAB plāno nodot līdz šā gada beigām,” aģentūru LETA informēja KNAB.
KNAB kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas “KPV LV” finansēšanu jūnijā aizturēja Saeimas deputātu Kaimiņu, “KPV LV” valdes locekli Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu. Vēlāk trijotne tika atbrīvota un viņiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Kriminālprocesā divas personas atzītas par aizdomās turētām par politiskās organizācijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kas izdarīta personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī par krāpšanu, kas izdarīta personu grupā un lielā apmērā.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/C11E2B5B-DE3F-4AAD-A68C-62AD1514E10D/
Birkavs: Lai respektētu vēlētāju viedokli, valdībā būtu jāaicina ne vairāk kā viena līdzšinējās koalīcijas partija
Rīga, 11.okt., :LETA. Lai respektētu vēlētāju pausto viedokli, valdībā būtu jāaicina ne vairāk kā viena līdzšinējās koalīcijas partija, aģentūrai LETA sacīja kādreizējais Ministru prezidents Valdis Birkavs.
Situācija ir ļoti līdzīga tai, kas bija Latvijā 1995.gada decembrī – toreiz Saeimā iekļuva 11 partijas, valdībā – septiņas, atgādināja Birkavs.
“Patlaban ir partija, kas līdzīga “zīgeristu” komandai, un ir vismaz četras jaunas partijas, kurām iekļūšana valdībā ir izdzīvošanas jautājums. Vienīgā partija, kurai ir stabils vēlētājs, ir nacionālā apvienība. Domāju, ka šīs partijas, saprotot, ka tām, neskatoties uz balsu skaitu, jānoturas, lai izdzīvotu, atradīs kopīgu valodu,” sacīja Birkavs.
Tāpat ekspremjers pauda, ka sarkanās līnijas, ko iezīmē partijas, nenodrošina valsts drošību. “Tās nav sarkanās līnijas, lai aizsargātu Latviju kā valsti. Tā ir muižas sēta, kuru viņi būvē, lai nodrošinātu paši sevi,” teica Birkavs. Viņaprāt, sarkanās līnijas partijām nodrošina ierobežotu teritoriju, ko iespējams vieglāk kontrolēt.
“Smieklīgi, ka partijas sevi uzskata par tik vājām, ka baidās no partijas, kas ir blakus. Kurš Eiropas Savienības un NATO valsts stūri pie tik liela latviskā elektorāta pārākuma var pagriezt citā virzienā?” retoriski vaicāja Birkavs, uzsverot, ka šādas bailes ir nevis par Latvijas, bet savas, proti, partijas drošību. “Politisko pretinieku turēšana aiz sētas ir savas labsajūtas nodrošināšana, nekas vairāk,” uzskata bijušais politiķis.
Birkavs arī pauda neapmierinātību par to, ka līdzšinējās publiskajās partiju sarunās teju nemaz nav izskanējušas valsts prioritātes. “Neviens nerunā, uz kurieni valsts ies,” secinājis Birkavs, piebilstot, ka viņš neredz kādu kopīgu mērķi, kas vienos un “sacementēs” partijas.
Koalīcijai ar piecām partijām ir vajadzīgs spēcīgs līderis, pārliecināts Birkavs, taču patlaban tam, ka tāds būs, esot maz ticības.
Birkavs pauda neizpratni par nepieciešamību koalīcijai nodrošināt lielu balsu pārākumu, jo, viņaprāt, neliels pārākums ar nedaudz vairāk par 50 balsīm koalīciju spētu mobilizēt. “Pie lielas koalīcijas var mierīgi gulēt, lai citi strādātu. Un tad izrādās, ka neviens nestrādā,” pauda Birkavs, piebilstot, ka uz topošo valdību viņš pagaidām raugās skeptiski.
Lai respektētu vēlētāju vai vienas lielas daļas vēlētāju viedokli, Birkava ieskatā koalīcijā varētu paņemt ne vairāk kā vienu no līdzšinējām koalīcijas partijām. Viņaprāt, vēlēšanu rezultāts parādījis, ka iedzīvotāji vēlas jaunus cilvēkus un jaunu politiku. Birkava vērtējumā šīs koalīcijas veidošanas tempu varētu ietekmēt jautājums par to, kas sagaidīs valsts simtgadi.
Birkavs mudināja ļaut partijām ilgāk pastrīdēties, lai rezultātā vienotos par kopīgu plānu un ministru portfeļus iedalītu kompetentiem cilvēkiem, uz kuriem varētu paļauties.
LETA jau vēstīja, ka saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem “Saskaņa” nākamajā parlamentā ieguvusi 23 deputātu vietas, “KPV LV” un Jaunā konservatīvā partija – pa 16, partiju apvienība “Attīstībai/Par” un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – pa 13, Zaļo un zemnieku savienība – 11, bet “Jaunā Vienotība” – astoņas deputātu vietas.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/7A9EB8AC-53CA-4F1D-AEFA-D0F33BDD338B/
“Attīstībai/Par!” valdības veidošanas sarunās iestāsies par tiesu varas un mediju brīvības respektēšanu
“Attīstībai/Par!” valdības veidošanas sarunās iestāsies par tiesu varas un mediju brīvības respektēšanu
Rīga, 11.okt., LETA. Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” valdības veidošanas sarunās iestāsies par tiesu varas, tajā skaitā attiecībā arī uz koalīcijas politiķiem tiesībsargājošo iestāžu pieņemto lēmumu, kā arī mediju brīvības respektēšanu, šodien pēc politiskā spēka paplašinātās sanāksmes žurnālistiem pavēstīja apvienības līderi.
“Attīstībai/Par!” Ministru prezidenta amata kandidāts Artis Pabriks norādīja, ka pēc pirmajām sarunām ar Jauno konservatīvo partiju (JKP) un partiju “KPV LV” viņa pārstāvētajai “Attīstībai/Par!” trūkst informācijas, kā tālāk varētu virzīties, lai veidotu rīcībspējīgu valdību. Pēc notikušajām sarunām ir radusies virkne jautājumu un bažas, norādīja Pabriks.
Tāpēc politiskais spēks nolēmis turpināt sarunas ar pārējām trīs partijām, kurām pastāv kāda iespēja veidot valdību – “Jauno Vienotību”, nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).
Vaicāts, vai tas nozīmē, ka “Attīstībai/Par!” ir sākusi valdības veidošanas sarunas, Pavļuts atbildēja, ka politiskais spēks ir uzņēmies lielāku lomu sarunās.
“Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka sarunas ar “Jauno Vienotību”, VL-TB/LNNK un ZZS tiek rīkotas, lai uzzinātu šo partiju viedokli par notiekošajām sarunām un to, cik lielā mērā tām ir svarīgas minētās lietas, par ko bažas ir paudusi “Attīstībai/Par!”. Runa ir par mediju neatkarību un riskiem par iejaukšanās mediju un citu institūciju darbā un tiesībsargājošo iestāžu lēmumu respektēšanu, ja tiek lūgts ļaut kriminālvajāšanu sākt pret kādu no koalīcijas deputātiem.
Pūce norādīja, ka “absolūtais minimums”, kas būtu jānostiprina iespējamajā vienošanās dokumentā par valdības izveidošanu, ir tas, ka ievēlētie politiķi nevar iejaukties tiesu varas lēmumos. To viņš sacīja kontekstā ar nepieciešamību Saeimai respektēt tiesībsargājošo institūciju lūgumus ļaut sākt kriminālvajāšanu, piemēram, pret koalīcijas deputātiem, ja tas tiks lūgts. Tāpat ievēlētajiem politiķiem esot jārespektē mediju tiesības darīt Satversmē nostiprināto darbu.
Tāpēc politiskais spēks vēlas veikt konsultācijas ar “Jauno Vienotību”, VL-TB/LNNK un ZZS pirms iesaistīties otrajā sarunu aplī ar vadošajiem sarunu organizatoriem – JKP un “KPV LV”.
Atkarībā no tā, kuros laikos izdosies sarunāt tikšanās ar minētajām trim partijām, “Attīstībai/Par!” varot arī nesanākt laiks piektdien tikties ar JKP. Tādā gadījumā politiskais spēks lūgs JKP pārcelt tikšanos uz pirmdienu, norādīja Pavļuts.
Vaicāts, vai pieļauj iespēju Ministru prezidenta amatu, Pabriks atbildēja, ka respektē vēlētāju izvēli, ka “Attīstībai/Par!”, lai gan tikai ar dažām balsīm, bet atrodas ar aiz JKP un “KPV LV”. Reizē viņš vēlas lielāku skaidrību par abu šo partiju nostājām, taču jautājums par iespēju politiķim uzņemties kādu lielāku lomu nav šodienas dienaskārtībā, norādīja politiķis.
Pavļuts pauda, ka “Attīstībai/Par!” iebilst pret to, kas tika novērots gan priekšvēlēšanu laikā, gan pēc tā – necieņa pret žurnālistiem, mēģinājumi ierobežot mediju viedokļa paušanas neatkarību. Ne JKP, ne “KPV LV” atbildes “Attīstībai/Par!” šajos jautājumos nepārliecināja un nenomierināja, norādīja partiju apvienības abi līdzpriekšsēdētāji.
“Esam par demokrātisku, tiesisku Latviju, un ir grūti runāt par rīcības programmu ar cilvēkiem, par kuru pamatvērtībām mums ir jautājumi un nav atbilžu. (..) Es ticu, ka par daudziem jautājumiem vienosimies ļoti vienkārši, bet, ja ir šaubas par patiesu uzticību demokrātiskām institūcijām, tas rada mums ļoti lielu problēmu,” sacīja Pūce. Viņš norādīja, ka, pastāvot šādām šaubām, ir diezgan grūti pēc tam paļauties uz partneri.
Politiskā spēka pārstāvji arī norādīja, ka pašlaik nav skaidrs iespējamās koalīcijas sastāvs. “Attīsītībai/Par!” vēlētos, lai nākamnedēļ, ejot uz sarunām pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, būtu izdarīts maksimālais, lai iezīmētos koalīcijas aprises, norādīja Pavļuts.
Kā ziņots, pēc pirmās eiforijas par vēlēšanu rezultātiem ir redzami samērā lieli sarežģījumi JKP un “KPV LV” sāktajās sarunās par nākamās valdības veidošanu, šādu viedokli LTV “Rīta panorāmā” pauda Pabriks.
Pabrika vērtējumā, politisko spēku pirmais sarunu raunds ir viesis vairāk jautājumu nekā atbilžu. Politiķis atgādināja, ka AP ir tikusies gan ar JKP, gan ar “KPV LV” un secinājusi, ka ir punkti, kuros spēku viedokļi sakrita, bet ir arī virkne jautājumu, par kuriem viedokļi ir diametrāli pretēji, piemēram, par tiesiskuma jautājumiem, par mediju brīvību vai par iekļaujošas sabiedrības veidošanu.
Pabriks skaidroja, ka AP sarunās atgādinājusi, ka diviem “KPV LV” potenciālajiem deputātiem [Artusam Kaimiņam un Atim Zakatistovam] ir sagaidāmas kriminālas apsūdzības par iespējamu nelikumīgu partijas finansēšanu. AP vēlējusies uzzināt, kāda būs kolēģu rīcība šajā jautājumā, un no “KPV LV” puses saņēmusi paziņojumu, ka tā balsos pret šo cilvēku izdošanu kriminālvajāšanai, kas AP nav pieņemams. Arī no JKP puses AP neesot ieguvusi skaidru pozīciju, vai šāda “KPV LV” pozīcija viņiem ir pieņemama.
Tāpat AP neesot skaidrs, kāda no “KPV LV” puses ir iecerēta sadarbība ar masu medijiem, jo partijai noteikti neesot pieņemami attiecības ar medijiem veidot pēc “tādas Trampa tipa taktikas”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/094BC222-AB9C-4A42-AEAA-6256856E3195/
