Arī šodien saglabājas priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegums
Rīga, 6.okt., LETA. Latvijā arī šodien, 13.Saeimas vēlēšanu dienā, ir spēkā priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegums, aģentūru LETA informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).
Šodien priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos un publisku personu institūcijās un kapitālsabiedrībās, kā arī aģitācijas kā maksas pakalpojuma veikšana publisko elektronisko sakaru tīklos, tai skaitā internetā ir aizliegta. Izņēmums gan attiecas uz paziņojumu izvietošanu, kuri informē par partijas vai deputāta kandidāta tikšanos ar vēlētājiem.
Priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības un aģitācijas materiālu izvietošanas noteikumu ievērošanas kontroli veic Valsts policija un pašvaldības policija. Līdz ar to gadījumā, ja iedzīvotāju rīcībā ir informācija par skrejlapām, kas tiek izplatītas, par laicīgi nenoņemtām priekšvēlēšanu reklāmām vai vēlētāju aģitēšanu pie iecirkņiem, iedzīvotāji aicināti vērsties Valsts policijā vai attiecīgajā pašvaldības policijā.
Gadījumos, ja ir informācija par priekšvēlēšanu aģitācijas un slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas finansēšanas ierobežojumu neievērošanu, iedzīvotāji aicināti par to ziņot Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojam pa tālruni 8000 2070, 67 356 161 vai mobilajā lietotnē “Ziņo KNAB”.
Tikmēr Drošības policija (DP) aicina Latvijas iedzīvotājus informēt DP par gadījumiem, kad personai ir solīts samaksāt, piesolīti citi materiāli un nemateriāli labumi par tās balsi vai citā veidā ietekmēta brīva izvēle. Vienlaikus sabiedrība tiek aicināta informēt DP arī par gadījumiem, kad pastāv aizdomas par vēlēšanu komisijas locekļa iespējamām pretlikumīgām darbībām, piemēram, apzināti nepareizu balsu saskaitīšanu par labu kādai partijai vai deputāta kandidātam.
Iespēju robežās DP aicina personas, kurām ir šāda veida informācija, konstatēt pēc iespējas precīzākas iespējamo pārkāpumu detaļas. Proti, piefiksēt tos foto, video vai audio ierakstos. DP garantē informācijas avota konfidencialitāti.
Iedzīvotāji par nelikumībām aicināti zvanīt pa tālruni 67 208 964 vai rakstīt e-pastu uz adresi “dpdd@dp.gov.lv” jebkurā diennakts laikā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/33CAE81A-017E-4DB5-97FC-5CBE3015E2F6/
DP līdz sestdienas vakaram saņēmusi 70 signālus par iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem
Rīga, 6.okt., LETA. Drošības policija (DP) līdz sestdienas vakaram saņēmusi aptuveni 70 signālus par iespējamu prettiesisku vēlētāju ietekmēšanu un citiem ar vēlēšanu norisi saistītiem iespējamiem pārkāpumiem, aģentūru LETA informēja DP.
Šī informācija apkopota par laika posmu pirms vēlēšanām, kā arī vēlēšanu dienā līdz plkst.19.
Vairums signālu uz šo brīdi jau ir pārbaudīti un informācija nav apstiprinājusies, vienlaikus vairākos gadījumos informācijas pārbaude vēl nav noslēgusies. Patlaban neviens kriminālprocess nav sākts.
DP pateicas visiem, kuri līdz šim ir informējuši dienestu par iespējamiem pārkāpumiem vēlēšanu laikā. DP arī uzsver, ka garantē informācijas avota konfidencialitāti.
Par apzinātu prettiesisku kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus vai tikt ievēlētai, ir paredzēta kriminālatbildība, atgādina DP. Par nelikumīgu atzīstama rīcība, ja kavēšana brīvi realizēt tiesības vēlēt notikusi, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā. Tāpat Krimināllikumā ir noteikta atbildība par apzinātu balsu nepareizu saskaitīšanu, kā arī par apzinātu aizklātas balsošanas pārkāpšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona vai vēlēšanu komisijas loceklis.
Tāpēc Latvijas iedzīvotāji aicināti informēt DP pa tālruni 67208964 vai e-pastu “dpdd@dp.gov.lv” par gadījumiem, kad personai ir solīts samaksāt, piesolīti citi materiāli un nemateriāli labumi par viņas balsi vai citā veidā ietekmēta brīva izvēle.
Vienlaikus DP aicina informēt arī par gadījumiem, kad pastāv aizdomas par vēlēšanu komisijas locekļa iespējamām pretlikumīgām darbībām, piemēram, apzināti nepareizu balsu saskaitīšanu par labu kādai partijai vai deputāta kandidātam.
DP atgādina, ka priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības un aģitācijas materiālu izvietošanas noteikumu ievērošanas kontroli veic Valsts policija un Pašvaldības policija. Līdz ar to gadījumā, ja iedzīvotāju rīcībā ir informācija par skrejlapām, kas tiek izplatītas vēlēšanu dienā, par laicīgi nenoņemtām priekšvēlēšanu reklāmām vai vēlētāju aģitēšanu pie iecirkņiem, iedzīvotāji aicināti vērsties Valsts policijā vai attiecīgās pilsētas pašvaldības policijā. Aģitācija ir aizliegta ne tikai pašā vēlēšanu dienā, bet arī dienu pirms vēlēšanām.
Gadījumos, ja ir informācija par priekšvēlēšanu aģitācijas un slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas finansēšanas ierobežojumu neievērošanu, iedzīvotāji aicināti par to ziņot Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojam pa tālruni 80002070, 67356161 vai mobilajā lietotnē “Ziņo KNAB.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B5AEB0F5-425C-414E-8B47-771F8B01E3AF/
DP aicina informēt par iespējamo balsu pirkšanu Saeimas vēlēšanās
Rīga, 6.okt., LETA. Drošības policija (DP) aicina Latvijas iedzīvotājus informēt par iespējamiem balsu pirkšanas gadījumiem šodien paredzētajās Saeimas vēlēšanās, aģentūru LETA informēja DP.
DP aicina informēt gadījumiem, kad personai ir solīts samaksāt, piesolīti citi materiāli un nemateriāli labumi par tās balsi vai citā veidā ietekmēta brīva izvēle.
Iedzīvotāji par nelikumībām aicināti zvanīt pa tālruni 67 208 964 vai rakstīt e-pastu uz adresi “dpdd@dp.gov.lv” jebkurā diennakts laikā.
DP atgādina, ka priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības un aģitācijas materiālu izvietošanas noteikumu ievērošanas kontroli veic Valsts policija un Pašvaldības policija. Līdz ar to gadījumā, ja iedzīvotāju rīcībā ir informācija par skrejlapām, kas tiek izplatītas vēlēšanu dienā, par laicīgi nenoņemtām priekšvēlēšanu reklāmām vai vēlētāju aģitēšanu pie iecirkņiem, iedzīvotāji aicināti vērsties Valsts policijā vai attiecīgās pilsētas pašvaldības policijā. Aģitācija vēlēšanu dienā ir aizliegta.
Gadījumos, ja ir informācija par priekšvēlēšanu aģitācijas un slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas finansēšanas ierobežojumu neievērošanu, iedzīvotāji aicināti par to ziņot Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojam pa tālruni 8000 2070, 67356161 vai mobilajā lietotnē “Ziņo KNAB”.
DP jau šonedēļ paziņoja, ka saņēmusi informāciju par iespējamu prettiesisku kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus vai gatavošanos šādām darbībām. Patlaban tiek veikta iegūtās informācijas pārbaude.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/78BFA121-F6AE-47A0-979D-616134C75744/
Policijai sestdien ziņots par 14 iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem
Rīga, 6.okt., LETA. Valsts policija šodien līdz plkst.12 saņēmusi informāciju par 14 iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, aģentūrai LETA pastāstīja policijas preses pārstāve Gita Gžibovska.
Pārsvarā saņemta informācija par nenoņemtiem aģitācijas plakātiem. Policija par šiem gadījumiem sāks administratīvās lietvedības.
Tāpat vienā no gadījumiem ziņotājs informējis policiju, ka iedzīvotājiem tiek dalītas kādas partijas skrejlapas. Saistībā ar šo gadījumu sākta administratīvā lietvedība. Partijas nosaukumu policija gan neatklāj.
Nekādi citi būtiski sabiedriskās pārkāpumi saistībā ar vēlēšanām nav konstatēti.
Jau ziņots, ka piektdien līdz plkst.19 bija reģistrēti 32 savlaicīgi nenovāktas priekšvēlēšanu aģitācijas gadījumi.
Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs piektdien bija saņēmis “pietiekami daudz informācijas” par iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem. Iedzīvotāji ziņojuši gan par apmaksātu aģitāciju internetā, gan fizisku bukletu dalīšanu, informēja birojā. Tas informāciju pārbaudot, izvērtējot, apkopojot un pēc nepieciešamības tā tiekot nodota Valsts policijas rīcībā.
Vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanu dienas priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos un publisku personu institūcijās un kapitālsabiedrībās, kā arī aģitācijas kā maksas pakalpojuma veikšana publisko elektronisko sakaru tīklos, tai skaitā internetā ir aizliegta. Izņēmums gan attiecas uz paziņojumu izvietošanu, kuri informē par partijas vai deputāta kandidāta tikšanos ar vēlētājiem.
Gadījumā, ja iedzīvotāju rīcībā ir informācija par skrejlapām, kas tiek izplatītas, par laicīgi nenoņemtām priekšvēlēšanu reklāmām vai vēlētāju aģitēšanu pie iecirkņiem, iedzīvotāji aicināti vērsties Valsts policijā vai pašvaldības policijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9D9F35BC-6E7A-4BF3-ACFA-09E8CE02BC6C/
Latvijā notiek 13.Saeimas vēlēšanas
Rīga, 6.okt., LETA. Šodien no plkst.7 līdz 20 Latvijā notiks 13.Saeimas vēlēšanas.
Kā aģentūru LETA informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), 13.Saeimas vēlēšanās darbosies 1075 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem 954 vēlēšanu iecirkņi atradīsies Latvijā, bet 121 vēlēšanu iecirknis – ārvalstīs.
Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali – Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Rīgas vēlēšanu apgabalā ietilps arī vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs.
Latvijas parlamentā ir 100 deputātu vietu. Katrā apgabalā ievēlamo deputātu skaitu nosaka CVK atbilstoši likuma nosacījumiem. 13.Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā jāievēl 35 deputāti, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 25, Latgales vēlēšanu apgabalā – 14, Zemgales vēlēšanu apgabalā – 14 un Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 12 deputāti. Atjaunotajā Latvijā notikušajās parlamenta vēlēšanās arvien ir pieaudzis Rīgā iegūstamo deputātu mandātu skaits.
Par iekļūšanu Saeimā sacentīsies 16 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā iekļauts 1461 deputātu kandidāts.
Vēlēšanās no kandidātiem 997 jeb 68,2% ir vīrieši un 464 jeb 31,8% ir sievietes. No vecuma grupām visvairāk pārstāvēti ir pretendenti vecumā no 31 līdz 40 gadiem – 356 jeb 24,4%, savukārt vismazāk kandidātu ir vecumā pēc 80 gadiem – seši jeb 0,4%. Visjaunākajam kandidātam ir 21 gads, visvecākajam ir 88 gadi, savukārt kandidātu vidējais vecums ir 46,5 gadi.
Atbilstoši kompānijas “Norstat” jaunākajai vēlētāju aptaujai, kas veikta septembra otrajā pusē, līderpozīcijās atrodas partija “Saskaņa”, par kuru bijuši gatavi balsot 12,7% aptaujāto. Tālāk seko Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 10,7%, “KPV LV” – 8,4%, Jaunā konservatīvā partija (JKP) – 7,7%, “Jaunā Vienotība” – 6,1% un “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) – 6%.
Par “Attīstībai/Par” esot gatavi balsot 2,6% aptaujāto, bet tālāk seko “Progresīvie” – 2,1%, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) – 1,4%, “No sirds Latvijai” (NSL) – 1,3%, “Latvijas Krievu savienība” (LKS) – 0,8%, “Rīcības partija” – 0,2% un citi. Joprojām teju trešdaļa – 32,4% – aptaujāto apgalvojuši, ka izvēli vēl nav izdarījuši, bet 6,9% teikuši, ka vēlēšanās nepiedalīsies.
Savukārt pētījumu centra SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktā aptauja, kas notika no 8.līdz 18.septembrim, liecina, ka lielākais atbalsts aizvien būtu partijai “Saskaņa” – 17,2%.
ZZS izvēlējušies 9,4%, VL-TB/LNNK atbalsta 6,9%, bet partiju “KPV LV” 6,2%. Tām seko JKP ar 5,2% un “Attīstībai/Par” ar 5%. “Jauno Vienotību” atbalstītu 3,8% respondentu. Septembra vidū atbalsts LRA pēc SKDS datiem bija 2,2%, LKS – 1,7%, NSL – 1,5% un “Progresīvajiem” – 1,2%. Pārējo vēlēšanām pieteikto partiju saraksti netika sasnieguši pusprocenta atbalstu. 25,5% vēl nezināja, par kuru sarakstu balsot, savukārt 12,7% aptaujāto pateica, ka nepiedalīsies vēlēšanās.
Ja neizlēmušo balsis sadalītos tieši proporcionāli savu izvēli izdarījušajiem, Saeimā tad iekļūtu septiņas partijas: “Saskaņa” (27,8%), ZZS (15,2%), VL-TB/LNNK (11,1%), “KPV LV “(10,1%), JKP (8,4%), “Attīstībai/Par” (8,1%) un “Jaunā Vienotība” (6,1%). Šādi rēķinot, pārmāk tālu no 5% barjeras nebūtu arī LRA (3,6%), bet divu procentu robežu, kas pēc reāla vēlēšanu rezultāta ļauj saņemt valsts finansējumu, šajā aptaujas griezumā pārsniedz arī LKS (2,8%) un NSL (2,4%).
Ar 13.Saeimas vēlēšanām reģistrētajiem kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem, priekšvēlēšanu programmām iespējams iepazīties adresē “https://sv2018.cvk.lv” un vēlēšanu iecirkņos.
Balsstiesības parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Vēlētāji drīkst balsot jebkurā iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Balsotājus reģistrē, ierakstot balsotāju sarakstā un izdarot atzīmi (spiedogu) vēlētāja pasē vai vēlētāja apliecībā, ja vēlētājam ir tikai personas apliecība un nav pases.
Pilsonim no visām vēlēšanu zīmēm jāizvēlas viena – ar to kandidātu sarakstu, par kuru vēlas balsot. Vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu vai ar “+” atzīmēt kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta vai izsvītrot tos kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta. Vēlēšanu zīme jāieliek vēlēšanu aploksnē, aploksne jāaizlīmē un jāiemet vēlēšanu kastē.
Vēlētājs, kurš iepriekš nodevis balsi glabāšanā, drīkst balsot atkārtoti vēlēšanu dienā, taču tikai tajā iecirknī, kur nodevis balsi glabāšanā. Šajā gadījumā vēlētāja iepriekš nodotā balss tiks anulēta, vēlēšanu rezultātam pieskaitot vēlēšanu dienā nodoto balsojumu.
Trīs dienu laikā, kad vēl pirms Saeimas vēlēšanu dienas atsevišķos vēlēšanu iecirkņos bija iespējams nodot balsis parlamenta vēlēšanās, šo iespēju ir izmantojuši 2,18% jeb 33 767 vēlētāji.
Balsu skaitīšana sāksies pēc iecirkņu slēgšanas. Balsu skaitīšanai iecirkņos varēs sekot līdzi novērotāji un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Vēlēšanu rezultāti vēlēšanu naktī tiks publicēti CVK 13.Saeimas vēlēšanu mājaslapā “https://sv2018.cvk.lv”.
Pirmie vēlēšanu rezultāti sadalījumā pa kandidātu sarakstiem no mazākajiem vēlēšanu iecirkņiem gaidāmi ap pusnakti, puse iecirkņu rezultātu varētu būt saskaitīti līdz plkst.3 vai plkst.4 naktī, bet lielākā daļa iecirkņu – līdz plkst.6 rītā. Par kandidātiem nodotais balsu skaits varētu būt zināms svētdien, 7.oktobrī. Galīgos vēlēšanu rezultātus CVK plāno apstiprināt trīs nedēļu laikā pēc vēlēšanām.
Deputātu vietu sadalē nepiedalīsies tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņems mazāk nekā 5% no nodoto balsu kopskaita.
CVK uzziņu tālrunis ir 67049999, kur iespējams saņemt informāciju par vēlēšanu iecirkņiem un balsošanas kārtību. Šodien tas strādās no plkst.7 līdz plkst.24.
Centrālās vēlēšanu komisijas brīfings par vēlēšanu dienas norisi notiks šodien plkst.21 Rīgas Kongresu namā, Krišjāņa Valdemāra ielā 5, Rīgā.
Aizejošajā 12.Saeimā 2014.gadā tika ievēlēta partija “Saskaņa” ar 24 deputātu mandātiem, partija “Vienotība” ar 23 parlamentāriešiem, Zaļo un zemnieku savienība ar 21 deputātu, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK ar 17, Latvijas Reģionu apvienība ar astoņiem un partija “No sirds Latvijai” ar septiņiem mandātiem. Partiju frakcijas 12.Saeimas laikā ir piedzīvojušas būtiskas izmaiņas, piemēram, “Vienotības” frakcija ir sarukusi teju uz pusi, bet “No sirds Latvijai” frakcija vispār beigusi pastāvēt, jo faktiski visi tās deputāti pieslējušies citiem politiskajiem spēkiem.
Sākotnēji valdību veidoja partija “Vienotība”, taču tā piedzīvoja iekšēju šķelšanos, kā rezultātā varu pārņēma Zaļo un zemnieku savienība.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B8F0B423-45E2-48BA-A575-4CFD71D9C161/
Saeimas vēlēšanās notiek balsošana 954 vēlēšanu iecirkņos Latvijā
Rīga, 6.okt., LETA. Sestdiena rītā durvis ir vēruši 954 Latvijā esošie 13.Saeimas vēlēšanu iecirkņi, kas balsotājiem būs atvērti līdz plkst.20.
Kā aģentūru LETA informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), 13.Saeimas vēlēšanās darbosies 1075 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem 954 vēlēšanu iecirkņi atrodas Latvijā, bet 121 vēlēšanu iecirknis – ārvalstīs.
Pirmajiem Latvijas pilsoņiem 13.Saeimas vēlēšanās bija iespēja balsot jau piektdienas vakarā no plkst.21 pēc Latvijas laika Ouklendā, Jaunzēlandē, un tur vēlēšanas jau tuvojas izskaņai. Savukārt pēdējie vēlēšanu iecirkņi tiks aizvērti Losandželosas, Sietlas, Sanfrancisko pilsētās ASV un Vankūverā, Kanādā. Šie iecirkņi tiks slēgti tikai svētdien plkst.6 no rīta pēc Latvijas laika.
Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali – Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Rīgas vēlēšanu apgabalā ietilps arī vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs.
Latvijas parlamentā ir 100 deputātu vietu. Katrā apgabalā ievēlamo deputātu skaitu nosaka CVK atbilstoši likuma nosacījumiem. 13.Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā jāievēl 35 deputāti, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 25, Latgales vēlēšanu apgabalā – 14, Zemgales vēlēšanu apgabalā – 14 un Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 12 deputāti. Atjaunotajā Latvijā notikušajās parlamenta vēlēšanās arvien ir pieaudzis Rīgā iegūstamo deputātu mandātu skaits.
Par iekļūšanu Saeimā sacenšas 16 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā iekļauts 1461 deputātu kandidāts.
Balsstiesības parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Vēlētāji drīkst balsot jebkurā iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Balsotājus reģistrē, ierakstot balsotāju sarakstā un izdarot atzīmi (spiedogu) vēlētāja pasē vai vēlētāja apliecībā, ja vēlētājam ir tikai personas apliecība un nav pases.
Saņemtajai vēlēšanu aploksnei jābūt apzīmogotai ar attiecīgā iecirkņa zīmogu, bet zīmju komplektā jābūt 16 attiecīgā vēlēšanu apgabala zīmēm, sagrupētām kandidātu sarakstu numerācijas secībā. Par vēlēšanu materiālu saņemšanu personai jāparakstās balsotāju sarakstā. Balsošanai ir jāizmanto vēlēšanu kabīne vai nodalījums.
Pilsonim no visām vēlēšanu zīmēm jāizvēlas viena – ar to kandidātu sarakstu, par kuru vēlas balsot. Vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu vai ar “+” atzīmēt kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta vai izsvītrot tos kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta. Vēlēšanu zīme jāieliek vēlēšanu aploksnē, aploksne jāaizlīmē un jāiemet vēlēšanu kastē.
No visām vēlēšanu zīmēm jāizvēlas viena – ar to kandidātu sarakstu, par kuru vēlas balsot. Vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu vai ar “+” atzīmēt kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta vai izsvītrot tos kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta. Vēlēšanu zīme jāieliek vēlēšanu aploksnē, aploksne jāaizlīmē un jāiemet vēlēšanu kastē.
Atzīme “+” ir līdzskaitāma, ja tā ir izdarīta tam paredzētajā vietā – rombā. Krustu veidojošās līnijas var būt jebkādā izvērsumā vai pagrieziena leņķī (“+” vai “×”), bet šo līniju krustpunktam jāatrodas romba iekšpusē. Atzīme “+” var atrasties rombā pilnīgi vai daļēji – arī ir pāri romba malām. Kandidāta vārda un uzvārda svītrojums ir līdzskaitāms, ja līnija ir vilkta attiecībā uz šo kandidātu un skar vismaz vienu kandidāta vārda vai uzvārda burtu. Jebkādas citas atzīmes vēlēšanu zīmē, piemēram “-“, “*”, “?”, uzraksti, zīmējumi to nepadara par nederīgu. Skaitot balsis par kandidātu, šādas atzīmes neņem vērā.
Neizmantotās zīmes var atstāt iecirknī vai no zīmēm pie izejas līdzņemšanai izveidot pilnu zīmju komplektu, lai nebūtu iespējams uzzināt, kā nobalsots.
Vēlētājs, kurš iepriekš nodevis balsi glabāšanā, šodien drīkst balsot atkārtoti, taču tikai tajā iecirknī, kur nodevis balsi glabāšanā. Šajā gadījumā vēlētāja iepriekš nodotā balss tiks anulēta, vēlēšanu rezultātam pieskaitot vēlēšanu dienā nodoto balsojumu.
Trīs dienu laikā, kad vēl pirms Saeimas vēlēšanu dienas atsevišķos vēlēšanu iecirkņos bija iespējams nodot balsis parlamenta vēlēšanās, šo iespēju ir izmantojuši 2,18% jeb 33 767 vēlētāji.
Balsu skaitīšana sāksies pēc iecirkņu slēgšanas. Balsu skaitīšanai iecirkņos varēs sekot līdzi novērotāji un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Vēlēšanu rezultāti vēlēšanu naktī tiks publicēti CVK 13.Saeimas vēlēšanu mājaslapā “https://sv2018.cvk.lv”.
Pirmie vēlēšanu rezultāti sadalījumā pa kandidātu sarakstiem no mazākajiem vēlēšanu iecirkņiem gaidāmi ap pusnakti, puse iecirkņu rezultātu varētu būt saskaitīti līdz plkst.3 vai plkst.4 naktī, bet lielākā daļa iecirkņu – līdz plkst.6 rītā. Par kandidātiem nodotais balsu skaits varētu būt zināms svētdien, 7.oktobrī. Galīgos vēlēšanu rezultātus CVK plāno apstiprināt trīs nedēļu laikā pēc vēlēšanām.
Deputātu vietu sadalē nepiedalīsies tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņems mazāk nekā 5% no nodoto balsu kopskaita.
Aizejošajā 12.Saeimā 2014.gadā tika ievēlēta partija “Saskaņa” ar 24 deputātu mandātiem, partija “Vienotība” ar 23 parlamentāriešiem, Zaļo un zemnieku savienība ar 21 deputātu, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK ar 17, Latvijas Reģionu apvienība ar astoņiem un partija “No sirds Latvijai” ar septiņiem mandātiem. Partiju frakcijas 12.Saeimas laikā ir piedzīvojušas būtiskas izmaiņas, piemēram, “Vienotības” frakcija ir sarukusi teju uz pusi, bet “No sirds Latvijai” frakcija vispār beigusi pastāvēt, jo faktiski visi tās deputāti pieslējušies citiem politiskajiem spēkiem.
Sākotnēji valdību veidoja partija “Vienotība”, taču tā piedzīvoja iekšēju šķelšanos, kā rezultātā varu pārņēma Zaļo un zemnieku savienība.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8725C13C-8E1E-46F0-8261-860A9D473EE7/
Saeimas vēlēšanās līdz plkst.16 nobalsojuši 39% vēlētāju; aktivitāte mazāka nekā iepriekšējās vēlēšanās
Rīga, 6.okt., LETA. 13.Saeimas vēlēšanās līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, Latvijā nobalsojuši vairāk nekā 604 tūkstoši vēlētāju jeb 39% balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Tostarp sestdien no plkst.7 līdz 16 nobalsojis 571 tūkstotis vēlētāju jeb 36,85% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Iedzīvotāju aktivitāte šajās Saeimas vēlēšanās līdz plkst.16 ir mazāka nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā – pirms četriem gadiem Saeimas vēlēšanās šajā laikā bija nobalsojuši kopumā 42,29% vēlētāju.
Informācija par vēlētāju aktivitāti apkopota par 954 iecirkņiem no kopumā 955 iecirkņiem – pagaidām datu nav par nobalsojušajiem vienā iecirknī Vidzemē.
Jau vēstīts, ka sestdien Latvijā notiek 13.Saeimas vēlēšanas. Kopumā Latvijā un ārvalstīs balsstiesīgo skaits ir 1 548 100.
Līdz sestdienai balsi glabāšanā nodeva 2,18% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Vēlēšanu iecirkņi Latvijā sestdien ir atvērti no plkst.7 līdz 20.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7E51BC60-80F6-49AF-AD9D-AA9D0F37C565/
LETA, sabiedriskie mediji un RSU veiks vēlētāju aptauju pie iecirkņiem
Rīga, 6.okt., LETA. Šodien, 13.Saeimas vēlēšanu dienā, Nacionālā informācijas aģentūra LETA, Latvijas Televīzija (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) visā Latvijā veiks jau nobalsojušo vēlētāju aptauju pie iecirkņiem, lai uzreiz pēc iecirkņu slēgšanas plkst.20 varētu informēt par prognozējamo vēlēšanu iznākumu.
Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz pētījumu centrs SKDS.
Aptaujā pie vēlēšanu iecirkņiem intervētāji pēc nejaušības principa anonīmi iztaujās gandrīz 6500 savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušo pilsoņu. Intervētāji būs sastopami pie vairāk nekā 70 iecirkņiem gan pilsētās, gan novados.
Nosakot iecirkņus, pie kuriem veikt aptauju, tiek ņemts vērā ievēlamo deputātu skaits katrā vēlēšanu apgabalā, iepriekšējo vēlēšanu pieredze, aktivitātes rādītāji dažādos vēlēšanu dienas laikos un citi kritēriji.
Aptaujā iegūtie dati dos ticamu priekšstatu par to, kāds būs vēlēšanu iznākums un kuru partiju deputāti tiks ievēlēti Saeimā. Tomēr tie nebūs oficiālie rezultāti, kas ļautu paziņot partiju iegūto vietu skaitu. Atšķirības starp aptaujas un oficiālajiem rezultātiem ietekmē daļas aptaujāto balsotāju nevēlēšanās atklāt savu izvēli. Parasti tādu ir piektdaļa no aptaujātajiem.
Oficiālos rezultātus apkopo Centrālā vēlēšanu komisija, kas pirmos datus sola paziņot ap pusnakti. Svētdienas rītā būs zināmi vēlēšanu rezultāti lielākajā daļā iecirkņu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/65F5FD67-E570-4AC4-842A-8DD322FEA6CB/
Saeimas vēlēšanas novēros 63 starptautiskie novērotāji no 15 valstīm
Rīga, 6.okt., LETA. Šodien 13.Saeimas vēlēšanu uzraudzīšanā piedalīsies 63 starptautiskie novērotāji no 15 valstīm, aģentūrai LETA pavēstīja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Šie novērotāji ir no tādām valstīm kā Azerbaidžāna, Baltkrievija, Bulgārija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Koreja, Krievija, Lietuva, Moldova, Uzbekistāna, Ukraina, kā arī no Eiropas drošības un sadarbības organizācijas jeb EDSO.
Tāpat novērošanā piedalīsies 72 brīvprātīgie novērotāji, no kuriem 14 to darīs iecirkņos ārvalstīs. Partiju oficiāli virzīto novērotāju skaits nav zināms, jo viņiem iepriekš nav jāpiesakās un viņi var reģistrēties uzreiz uz vietas vēlēšanu iecirknī, aģentūrai LETA pavēstīja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Saeimas vēlēšanu norisi un balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņos drīkst novērot partiju un partiju apvienību, kuru kandidātu saraksti reģistrēti vēlēšanām, pilnvaroti novērotāji, CVK un pašvaldību vēlēšanu komisiju pilnvaroti novērotāji, kā arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par novērotājiem nedrīkst būt deputātu kandidāti.
Brīvprātīgajiem novērotājiem CVK mājaslapā bija jāapgūst kurss “13.Saeimas vēlēšanu kārtība”, jāaizpilda reģistrācijas anketa un jāizvēlas iecirknis, kurā novērot balsošanas norisi un balsu skaitīšanu.
CVK vadītājs Arnis Cimdars skaidroja, ka fotografēšanas un filmēšanas noteikumi iecirkņos neattiecas uz privātpersonām, kas vēlēšanu iecirkņos grib uzņemt fotopašportretus jeb tā dēvētos “pašiņus”. Gan privātpersonas, gan novērotāji, gan arī iecirkņa darbinieki drīkst iemūžināt foto un video, kas nav saistīti ar citu personu identitāti. Kā piemēru CVK vadītājs minēja vēlēšanu urnas plombēšanas numurus, ko drīkst fotografēt.
Krietni stingrāki noteikumi attiecas uz novērotājiem, kas dodas pie vēlētājiem, piemēram uz mājām. “Tādā gadījumā filmēt un fotografēt iespējams tikai ar nepārprotamu šī vēlētāja piekrišanu,” sacīja Cimdars, uzsverot, ka vēlētāja neiebilšana pret notikuma fotografēšanu vai filmēšanu nenozīmē, ka persona piekrīt šādām darbībām. Lai neizplatītu pilsoņu sensitīvos datus, tik pat strikti šis noteikums novērotājiem jāievēro dodoties pie vēlētājiem uz pansionātiem vai slimnīcām.
13.Saeimas vēlēšanas notiks 954 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un 121 vēlēšanu iecirknī 45 valstīs. Vēlēšanu iecirkņi balsotājiem šodien būs atvērti no plkst.7 līdz plkst.20 pēc vietējā laika.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3732776A-A73F-480A-A3C7-198E1A45E657/
FOTO avots: https://www.facebook.com/photo.php?fbid=1712577048865236&set=a.588675444588741&type=3&theater
