Partiju vēlēšanu programmu vērtējums izglītībai

Ziņu aģentūra LETA publicē “Ekonomistu apvienības 2010” politisko partiju programmu izvērtējumu dažādās jomās. Vērtēta programmu ilgtspēja jeb partiju piedāvājuma spēja nodrošināt Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības līdzsvarotu attīstību ilgtermiņā, kā arī programmas saturīgums, tostarp detalizācijas pakāpe, realizācijas iespējamība un atbilstība kopējām partijas programmas nostādnēm.
Eksperti vērtēja partiju vēlēšanu 4000 zīmju programmas, kā arī to partiju izvērstās vēlēšanu programmas, kuras bija pieejamas šo partiju interneta vietnēs. Vērtēšanas metodisko vadību nodrošināja un galīgo vērtējumu sagatavoja ekspertu grupa, kuras sastāvā ir apvienības biedri – ekonomisti Māris Avotiņš, Juris Cebulis, Andris Liepiņš, Elmārs Kehris un tieslietu eksperts Lauris Liepa.
Šajā publikācijā analizēti partiju programmās iekļautie izglītības jautājumi. Tostarp vērtēts, kā partijas savās programmās pievērušās izglītībai, zinātnei un pētniecībai, darbaspēka pieejamībai un kvalitātei.
Latvijas ekonomikai viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem ir spēja nodrošināt kvalificētu darbaspēku, kas veicinātu inovatīvu un konkurētspējīgu nozaru attīstību.
Partijas tika vērtētas pēc to programmās minētajām aktualitātēm, kas palīdzētu Latvijas ekonomikai pārvarēt šo izaicinājumu. Galvenie faktori, kuri būtu jārisina, lai uzlabotu esošo situāciju: jāatrisina ieilgusī izglītības sistēmas reforma, jāattīsta zinātnes un pētniecības programmas, jānodrošina darbaspēka pieejamība.
Latvijas izglītības sistēma ir novecojusi un nespēj sagatavot augsti kvalificētus speciālistus mūsdienu darba tirgum. Izglītības sistēmas reforma ir nepieciešama, lai cilvēks un darbaspēks kopumā būtu nodrošināts ar zināšanām, kas vajadzīgas 21. gadsimtā. Mūsdienu sabiedrībā nepietiek tikai ar eksaktajiem priekšmetiem, protams, programmēšanas un citas IT zināšanas ir svarīgas, bet nepieciešams attīstīt arī humanitāro un kreatīvo domāšanu, kā arī problēmu risināšanas un komunikācijas spējas.
Izglītības sistēmas problēmas novērojamas, sākot ar pirmsskolas iestādēm, kur bērniem daudzos reģionos vienkārši pietrūkst vietas bērnudārzos. Vispārējās izglītības iestāžu lielākais izaicinājums ir izveidot optimālu skolu modeli, ko primāri ir ietekmējusi iedzīvotāju migrācija. Latvijas augstskolām ir līdzīga problēma: studentu skaits samazinās, bet kopējais augstskolu skaits ir viens no augstākajiem Eiropā pret iedzīvotāju skaitu. Pedagogu un pasniedzēju algas nav konkurētspējīgas. Lai izglītības līmenis uzlabotos, mums nepieciešami profesionāli mācībspēki, kuri spētu izglītot skolēnus un studentus. Minētās problēmas ir plaši diskutētas, piemēram, Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē 2017 “Izglītība: no viduvējības uz izcilību”, kā arī veikti starptautisku organizāciju pētījumi. Visu politisko spēku programmās vajadzētu būt skaidram plānam, kā uzlabot un reformēt mūsu izglītības sistēmu.
Mēs dzīvojam digitalizācijas laikmetā, un daudzi runā par ceturto industriālo revolūciju, bet mūsu valsts cīnās ar neefektīvām e-sistēmām. Problēma nav tikai valsts sektorā, bet kopējā tautsaimniecības modelī, kur daudzi nejūtas droši riskēt un ieguldīt naudu inovācijās. Moderna ekonomika nav iedomājama bez inovatīviem, tehnoloģiskiem un konkurētspējīgiem uzņēmumiem. Valsts tiešā veidā nevar ietekmēt privāto biznesu, bet var veicināt zinātnes un pētniecības programmas. Latvijā izpētes un attīstības izmaksas no IKP neveido pat 0,5%, lai gan Eiropas Savienības valstu vidējais līmenis ir virs 1,5%. No kaimiņiem igauņiem mēs atpaliekam trīs reizes un no lietuviešiem divas reizes. Partijām, domājot par valsts ekonomikas attīstību, ir jābūt skaidram modelim, kā veicināt zinātnes, inovāciju un pētniecības programmas.
Darbaspēka pieejamību īpaši skar cilvēku migrācija: daudzi ir aizbraukuši, daudzi turpina to darīt, daudzi no provinces pārcēlušies uz Rīgu. Infrastruktūra, kas atbild par cilvēku pārvietošanos, ir nepiemērota pašreizējajiem apmēriem. Ja kāds tam nepiekrīt, lai darbdienu rītos paskatās sastrēgumus, iebraucot un vakaros izbraucot no Rīgas.
Lielākā daļa jeb 61,2% uzņēmēju jau izjūt problēmas ar kvalificēta darbaspēka atrašanu, bet vairāk nekā piektdaļa paredz, ka tādas drīzumā gaidāmas. Uzņēmumi īpaši izjūt tieši kvalificēto profesionāļu trūkumu, ko īstermiņā risinās ar algu celšanu, bet tas izraisītu darba tirgus pārkaršanu un samazinātu uzņēmumu konkurētspēju. Latvijas ekonomika ir sasniegusi pagrieziena punktu, ārvalstu darbaspēka ievešana ir neizbēgama, ja vēlamies, lai ekonomika turpina attīstīties. Ilgtermiņā kvalificēta darbaspēka pieejamības problēma būtu jānodrošina izglītības sistēmai un mūžizglītības programmām, bet uz šo risinājumu vien vairs nevaram paļauties.
Latviju 100.gadadienā gaida jauni izaicinājumi. Nākamajiem valsts vadītājiem un tiem, kas vēlas par viņiem kļūt, jābūt skaidrai vīzijai, kā tos pārvarēt. Programmas ir partiju mērķu, darbu un domāšanas atspoguļojums, pēc tām tiks vērtēta to spēja pārvarēt izaicinājumus.
Vērtējot partiju programmas pēc to satura un ilgtspējības modeļa, var secināt, ka visas programmas uzsvēra izglītības aktualitātes, bet tikai dažas partijas izvirzīja mērķus, kā veicināt zinātnes un pētniecības programmas vai strukturizēti risināt darbaspēka jautājumus.
Nacionālā Apvienība ieguva visvairāk punktu, jo viņu plašajā programmā ir skaidri noteiktas problēmas un to risinājumi, partija ir definējusi skaidru ekonomikas attīstības virzienu. Tam pamatā ir uzsvars uz cilvēku spēju attīstīšanu, kas palīdzētu modernizēt tautsaimniecības sektorus. Zinātne, inovācijas un informācijas tehnoloģiju attīstība ir viens no partijas svarīgākajiem uzstādījumiem, lai nodrošinātu modernu tautsaimniecības nozaru attīstību nākotnē. Partija iestājas par zinātnes finansējuma palielināšanu līdz 3% no IKP. NA ir definējusi, kā veicināt izglītības kvalitāti un novērst problēmas visos izglītības iestāžu līmeņos. Partijas plāns darbaspēka jautājumā ir koncentrēties uz reemigrācijas programmām un transporta nozares modernizāciju. Partija norāda precīzu stratēģiju, kā modernizēt mūsu ekonomiku un sabiedrību kopumā, bet līdz šim pie varas esošajai partijai nav izdevies veikt plašas reformas.
“Attīstībai/Par!” skaidri definē modernizācijas modeli, kur ekonomika ir digitāla, mašīnintelekts un roboti veicina darba ražīgumu, inovācijas un jaunuzņēmumi attīstās. Augstskolu modernizācijas plāns paredz piesaistīt plašāku valsts finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, kā arī nodrošināt racionālu līdzekļu sadali, kam ilgtermiņā būtu jāpanāk nozares konkurētspējas veicināšana. Partija norāda, ka viņu veidotā migrācijas politika piesaistīs augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm. Partija skaidri ir uzsvērusi darbaspēka piesaistīšanas aktualitātes, tas palīdz programmai nodrošināt augstāko vērtējumu pēc ilgtspējības kritērijiem. “Attīstības/Par!” programmas skaidri iestājas par svarīgāko izglītības, inovāciju un darbaspēka izaicinājumu pārvarēšanu. Nākotnes tautsaimniecības modeļa pamatā būtu inovācijas, digitalizācija un kvalificēts darbaspēks.
ZZS un JKP partiju programmas iestājas par izglītības un inovāciju programmu veicināšanu un ierindojas dalītajā trešajā vietā. ZZS programmas vairāk atgādina universitāšu pētnieciskos darbus un atpaliek no citām partijām skaidru un vienotu mērķu definēšanā. JKP programma precīzi norāda mērķi veicināt zinātnes un inovāciju programmas, kā arī veicināt modernas izglītības sistēmas izveidi, bet īsajā programmā pietrūkst detalizācijas, kā panākt šo plānu izpildi. Partijas programmās uzsver vairākas aktualitātes par izglītību un inovācijām, bet trūkst skaidra attīstības modeļa izklāsta, kā valstij pārvarēt izaicinājumus, lai Latvija spētu kļūt par valsti ar modernu ekonomiku.
“Jaunā Vienotība” un “Saskaņa” 4000 zīmju programmās uzsver galvenās aktualitātes, bet trūkst precīza skaidrojuma, kā paveikt iecerētos darbus.
KPV LV programmās vairāk koncentrējas uz problēmu definēšanu un nepiedāvā precīzus plānus savu apjomīgo reformu modelim, tas samazina kopējo programmas vērtību.
LRA vismazāk no visām partijām koncentrējas uz šī izaicinājuma pārvarēšanu, norādītie punkti bija vispārēji un nekonkrēti.
Digitalizācijas laikmetā un 4. industriālās revolūcijas priekšvakarā NA un “Attīstībai/Par!” Precīzi spēj definēt mērķus un plānus, kā Latvijas ekonomikai pārvarēt vienu no nozīmīgākajiem nākotnes izaicinājumiem – nodrošināt kvalificētu darbaspēku, kas veicinātu inovatīvu un konkurētspējīgu nozaru attīstību. Abas minētās partijas iestājas par tautsaimniecības modernizāciju, zinātnes un inovāciju programmu attīstību un modernu izglītības sistēmu, kas nodrošinātu mūsu cilvēkus ar zināšanām un spējām, kas nepieciešamas 21. gadsimtā.
• Publicēta: 04.10.2018 02:59
• Nozare.lv, LETA
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133F00B0-CF2B-D71D-5021-BD8B12EF7559/