Koalīcijas jampampi un opozīcijas pajoļi, par ko mēs īsti runājam?

Dzintars Zaļūksnis
Pēc pēkšņas iemešanas tirgus attiecībās visas valdības un politiķi vairāk nekā 25 gadu garumā ir daudz paveikuši, lai Latvijas sabiedrība tā arī nespētu apjēgt, kas īsti ir tirgus, kā tajā pozicionēt gan sevi, gan savu ģimeni un uzņēmumu un, galu galā, ko prasīt no valsts.
Visu šo laiku varu apkalpojošie propagandisti ir centušies mums iestāstīt divas lietas: 1) jebkurš diletants var spriest par ekonomiku; 2) primārais, galvenais un faktiski vienīgais vērtējums var būt tikai un vienīgi makroekonomisks.
Mikroekonomika (tā ekonomikas daļa, kas attiecas uz patērētājiem, mājsaimniecībām, uzņēmumiem) kā tāda oficiālajā propagandā allažiņ ir tikusi ignorēta, neuztraucoties, ka makroekonomisko skaitļu – iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, inflācija/deflācija, nodarbinātība valsts līmenī, nodokļu likmes u.tml. – bārstīšana patiesībā neko nepierāda, ja to neatbalsta mikroekonomiskie rādītāji – indivīda un viņa ģimenes labklājības līmenis, patērētāju pirktspēja, uzņēmumu spējas nomaksāt nodokļus un iegūt apgrozāmos līdzekļus u.tml.
Tā kā Latvijā kopš Tautas frontes laikiem darbojas dihotomiska varas mantošanas sistēma, nekas šajā ziņā nav mainījies kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma. Pat ideoloģiski svarīgākais sauklis “pastalās, bet brīvi” ir palicis nemainīgs – ja nu vienīgi mazliet “piefrizēts” atkarībā no konjunktūras. Tagad, piemēram, to varētu formulēt apmēram tā: “bez biksēm, bet ar NATO, OECD un citiem sabiedrotajiem”.
Vārdu sakot, valdošā koalīcija neko nemaina un nemainīs. Kādēļ gan, ja nav pieprasījuma? Vēlēšanu sistēma šobrīd ir tik ļoti sacementēta, ka pat “protesta balsojums” vērsīsies pret pašiem protestētājiem un par labu pie varas esošajiem.
Tāpēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) statistikas datu apkopojumu “Bērni Latvijā” varam uzskatīt tikai par kārtējo skaitļu apkopojumu, kas no koalīcijas tauku kārtiņas atleks kā lietus piliens. Kā nu ne, ja atkal runa ir par to, kas mūsu valstī nemaz neeksistē – par mikroekonomiku.
Izrādās, Latvijā 77,7% (!) mājsaimniecību tikai ar grūtībām spēj nosegt visus ikdienas izdevumus: statistika par 2015. gadu liecina, ka 16,9% mājsaimniecību visus ikdienas nepieciešamos izdevumus sedz ar lielām grūtībām, 28,2% ar grūtībām un 32,6% ar “nelielām grūtībām”. Tikai 17,1% Latvijas mājsaimniecību ikdienas izdevumus spēj segt “samērā viegli”, 4,6% viegli un 0,5% – ļoti viegli.
Ko tas nozīmē? Ka, rēķinot atbilstoši Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” metodikai, gandrīz 80% Latvijas mājsaimniecību dzīvo dziļā nabadzībā. Un nevajag te piesaukt IKP, “fiskālās intereses” vai vidējās algas pieaugumu – tā ir reālā (mikroekonomiskā) aina, ko savām roķelēm “uzgleznojuši” valdošās koalīcijas jampampi. Tie paši jampampi, kurus nākamajās, aiznākamajās un droši vien vēl kādās turpmākajās vēlēšanās varā iebalsos tie, kas šobrīd sūrojas par naudas trūkumu un grūto dzīvi. Jo propaganda viņiem zemapziņā būs ieborējusi, ka, “balsojot par ārpussistēmas partijām, jūs atbalstāt Kremli, Putinu un visus ļaunos spēkus”.
Tāpēc samierinieties nu, ka labprātīgi dzīvojam Eiropas valstij neiedomājami pazemojošā stāvoklī: ikviens bērns statistiski vidējam latvietim “apēd” krietnu daļu no jau tāpat neesošās labklājības. Lūdzu, statistika!
Mājsaimniecībās, kurās dzīvo pāris ar vienu bērnu, tikai 10,1% ir lielas grūtības segt ikdienas izdevumus, savukārt 24% to izdarīt ir grūtības un 34,5% nelielas grūtības (kopā 68%). Šajās mājsaimniecībām 21,2% ikdienas izdevumus nosegt ir samērā viegli, 9,2% viegli un 0,9% ļoti viegli.
Turpretim mājsaimniecībās, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem, 24,1% visus nepieciešamos ikdienas izdevumus sedz ar lielām grūtībām, 31,1% ar grūtībām un 29,4% ar nelielām grūtībām (kopā – 84,6%!). Tikai 0,7% mājsaimniecību, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem, ikdienas izdevumus sedz “ļoti viegli”.
Arī daudzbērnu mājsaimniecībās (pāris ar trim un vairāk bērniem) 22,5% ar lielām grūtībām spēj nomaksāt ikdienas izdevumus.
Statistika liecina, ka zemākie nepieciešamie ienākumi mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā, lai spētu segt visus ikdienas ienākumus, ir 482,71 eiro, bet vidēji Latvijas mājsaimniecībās šī summa ir attiecīgi 386,91 eiro mēnesī. 75,1% Latvijas mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi uz vienu cilvēku ir mazāki par zemāko nepieciešamo.
Jo vairāk bērnu, jo lielāka iespēja, ka cilvēka, eiropieša cienīgais dzīvei naudas nepietiks. Latvijas politiskie liberāļi, kuru apziņa, šķiet, iestrēgusi 19. gadsimta beigās, teiks: tad nevajag gādāt bērnus, ja negribat pazemināt dzīves līmeni! Jā, tikai nezin kāpēc bagātās valstis patlaban bezkaunīgi “savāc” mūsu “nevajadzīgo” jauno paaudzi, bet “liberāļi” klusē lupatiņā, jo nav īsti ko teikt, izņemot – “tas taču labi, ka robežas vaļā!”
Vai ne, koalīcijas jampampi un oficiālās opozīcijas pajoļi? Vai varbūt jūs nemaz nesaprotat, par ko es te runāju?
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/koalicijas-jampampi-un-opozicijas-pajoli-par-ko-mes-isti-runajam