Antons Selezņovs
Kāpēc 13. Saeimas var kļūt par unikālajām Latvijas vēsturē? Redzot priekšvēlēšanu aptauju rezultātus, acīs iekrīt viena politiskā spēka rezultāts, kas variējas ap 5%. Šī partija ir Nacionālā apvienība (NA). Ar ko tad šī partija ir īpaša Latvijas politiskajā skatuvē? Tās vēsture sākas līdz ar LNNK dibināšanu, tomēr laika gaitā tā ir transformējusies par veselu partiju apvienību, par ko arī būs šis stāsts. Kopš 2010. gada šī partija ietilpst valdošās koalīcijas sastāvā, ņemot vērā ievērojamu valdīšanas laiku, partija spētu daudz ko pozitīvi uzlabot valstī, bet nekas tamlīdzīgs līdz šim nav noticis. Pati partija sevi uzskata par labējo ar nacionāli konservatīvo orientāciju, bet vai mēs, būdami vēlētāji, varētu apstiprināt šo apzīmējumu? Nekādā gadījumā! Būdama koalīcijas sastāvā, partija darīja visu, lai izskatītos pēc sociāli liberālās partijas, kas darbojusies pret valsts interesēm. Piedāvāju ieskatīties partijas (ne)darbos:
1. Pirmā aktivitāte, kas būtiski ietekmē katru Latvijas iedzīvotāju un sevišķi ietekmē Latvijas uzņēmējus, ir akcīzes nodokļu paaugstināšana. Runa ir, protams, par nodokļa paaugstināšanu degvielai. Partija ir balsojusi par to ļoti cītīgi, kā rezultātā uzņēmējiem nākas maksāt arvien lielāku īpatsvaru ieņēmumu degvielai, tā vietā lai investētu sava biznesa modernizācijā. Parastais Latvijas iedzīvotājs ne tikai maksā akcīzes nodokli, bet ik gadu nomaksā prāvu naudas summu par sava transportlīdzekļa ekspluatāciju, kas it kā tiek novirzīta autoceļu uzturēšanai. Nekas tamlīdzīgs nav novērojams mūsu kaimiņvalstīs, tomēr ceļu kvalitāte tur ir krietni labāka. Uz manu jautājumu, kāpēc tas tika darīts, NA pārstāvis R. Kols atbildēt nespēja, vēlāk vienkārši izdzēšot manu jautājumu.
2. Partija ir bijusi starp Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieviešanas atbalstītājiem. Kad partija “No sirds Latvijai” mēģināja atcelt šo nodokli vienīgajam īpašumam kā tas ir Lietuvā, NA deputāti mēģināja apturēt šo iniciatīvu. Tāpēc gan fiziskas, gan juridiskas personas izjūt savos izdevumos maksāšanu “par gaisu”, proti, par to, kas viņiem pieder vai to, ko viņi bija nopirkuši par savu nopelnīto naudu.
3. Šo nedarbu gan izjūt uzņēmēji. 2017. gada februārī Saeima ratificēja CETA līgumu, kas paredz brīvu tirdzniecību ar Kanādu. Kā tas ietekmē Latviju? Atbilde ir skaidra: ļoti negatīvi. Sevišķi to izjutīs kokapstrādes nozares uzņēmumi, kad Eiropas tirgu piesātinās ar zemās kvalitātes zāģmateriāliem no šīs valsts. Kā nekā, Latvijas ražotājiem ES tirgus vēl joprojām ir svarīgākais produktu realizācijā. Polijas labējā partija Kukiz’15 balsoja pret šo līgumu, arī ungāru Fidesz vienbalsīgi šo neratificēja, labējā Brīvības partija Austrijā iestājusies pret šo līgumu, Čehijas SPD darīja līdzīgi. Skaidri var saredzēt, ka šīs labējās partijas rūpējas par vietējo uzņēmumu saglabāšanu. Kur palika NA? Tā, protams, nobalsoja par. Iespējams, vēlme iepatikties Kanādas un ASV politiķiem ir uzvarējusi veselu saprātu.
4. 2015. gada nelegālās imigrācijas jautājums vēl joprojām nav līdz galam atrisināts. Skaidrs, ka to negrib nedz ES iestādes, nedz NVO, kurus finansē ļoti labi pazīstams miljardieris no ASV. Latvijas koalīcija piekrita uzņemt t.s. patvēruma meklētājus, tomēr ir viena nianse. NA, būdama koalīcijas partija, neiebilda un atbalstīja bēgļu uzņemšanu. Protams, mēs varam runāt par problēmas ētisko aspektu, tomēr gados jaunie vīrieši ne sevišķi iederas bēgļa definīcijā. Vācu publicists T. Saracīns 2010. gadā izdotajā grāmatā “Deutschland schafft sich ab” apšauba šo imigrantu lietderību ekonomikai, ko spēj radīt imigranti no Tuvajiem Austrumiem. Tagad NA biedri savās facebook lapās norāda un atklāti melo, kā viņi cīnījās pret bēgļu uzņemšanu, pat slavējot Ungārijas premjerministru V. Orbānu. Mēs visi zinām, ka V. Orbāns patiešām ir aizstāvējis savas valsts pozīciju ES līmenī, sameklējot sabiedrotos Polijā, Itālijā, Slovākijā, Čehijā un Austrijā. NA politiķi arī šeit nav izdarījuši itin neko.
5. Atsevišķus vārdus veltīsim VARAM vadītājam. Depozītsistēma ir vārds, kas pēdējos gados arvien vairāk parādās plašsaziņas līdzekļos. Domāju, ka cilvēkiem tas kļūst arvien ierastāks. Šai sistēmai ir daudz priekšrocību. Gan tīrākas ceļmalas, meži un apkārtējā vide, nododot visu taru pārstrādei, pie tam saņemot par to nelielu naudiņu, gan arī samazinās dzēriena gala cena (piem. Vācijā). Ministrs sola to ieviest vairākus gadus, minot nepārliecinošus argumentus, kāpēc vēl joprojām nekas nav ieviests. Koncepciju vēl izstrādāja VARAM ministrs E. Sprūdžs, tomēr plāns vēl joprojām vien atrodams google vietnē… Pietiek parunāt ar lietuvieti, igauni, lai uzzinātu, kā sistēmas ieviešana mainījusi iedzīvotāju paradumus un kā ir ietekmējusi apkārtējo vidi. Ar to aizdomīgas darbības nebeidzas. 2017. gada rudenī piedāvāti priekšlikumi grozījumiem mežsaimniecību regulējošajos normatīvajos aktos. Ministrs nav paudis savu viedokli, tomēr, parādoties sociālajos tīklos “dabas aizsardzības” NVO reklāmai, ministrs ir pieņēmis viņu pusi, nepadomājot par to, ka grozījumi spētu ne tikai uzlabot meža vērtību Latvijā, bet arī palielinātu saražotas koksnes apmēru Latvijā, rezultātā mūsu uzņēmēji spētu ne tikai palielināt savu īpatsvaru Eiropas tirgū, bet arī radītu jaunas darbvietas, tomēr ministram tas traucēja…
6. Neesmu stiprs tieslietās, tomēr arī NA vadītā Tieslietu ministrija tiešām ir izlutinājusi valstī tādu sabiedrības grupu kā maksātnespējas administratori. Cilvēki, kuru uzdevums ir iznīcināt svešu darbu rezultātu jeb uzņēmumu. Mēs noteikti esam redzējuši maksātnespējas administratoru ienākumus, ko publicēja laikraksts “Dienas Bizness”. Vai tiešām šīs sabiedrības kategorija tik cītīgi strādā, lai gūtu šādus ieņēmumus. Noteikti nē.
Svarīgi būtu minēt, ka bez šiem (ne)darbiem situācija valstī paliek saspringta. Neapdomātas nodokļu politikas dēļ, kā rezultātā daudzi Latvijas uzņēmumi pārcēlās uz Igauniju, bet pēc A. Bites kunga atzinumiem par uzņēmējdarbības uzsākšanu šis skaits noteikti pieaugs. Sabiedriskajos medijos uzņēmējiem ir izveidots negatīvs tēls, it kā viņi gribētu piekrāpt valsti, bet patiesībā viņi grib dzīvot, radīt un attīstīties savā valstī. Saasina situāciju etniskais jautājums, kad NA, izmantojot primitīvus saukļus ( slaveno “krievi nāk”), nepamatoti izpauž naidpilnu attieksmi pret Latvijā dzīvojošajām mazākumtautībām. Vēsturiski Latgales teritorijā dzīvo ievērojama krievu kopiena, Daugavpils pusē ir ievērojama poļu kopiena. Sanāca, ka kopienas saziņai izmanto krievu valodu, lai gan šo kopienu jaunieši brīvi pārvalda valsts valodu – latviešu valodu. Viņi grib piederēt šai valstij un nedoties svešumā, tomēr NA politiķu primitīvie lozungi demotivē to darīt, sevišķi tik primitīvi saucieni kā E. Šnores par krievu utīm.
Kā mēs varētu rīkoties šajā gadījumā? Problēmas risinājums ir ļoti vienkāršs. Š.g. 6. oktobrī dodamies uz vēlēšanu iecirkni, kur nebalsojam par NA, kā arī citām koalīcijas partijām, kuras nav sodījušas NA par nedarbiem (V, ZZS). Tā vietā, lai atbalstītu Latvijas uzņēmējus, kas būtu no viena no labējās partijas pazīmēm, partija vien dara visu, lai Latvijas uzņēmēju skaits samazinātos un vispār iznīktu. Izlasot šo publikāciju un iedziļinoties tajā, mēs pamodīsimies 7. oktobrī citā valstī. Tā būs valsts, kurā mēs kopā risināsim valsts problēmas, centīsimies palīdzēt viens otram, lai jau pēc īsa laika mēs varētu lepoties ar savu valsti… Padalieties, ja Jums nav vienaldzīga Latvijas rītdiena!
…Info avots: https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=1949880805058797&id=100001106896768
