Izskatīšanai pirmajā lasījumā nodod pretrunīgi vērtētos grozījumus LELB likumā

Rīga, 25.sept., LETA. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien izskatīšanai pirmajā lasījumā nodeva likumprojektu par grozījumiem Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) likumā.
LELB arhibīskaps Jānis Vanags sēdes sākumā norādīja, ka baznīca vēlas virzīt likumprojektu, nesaskatot būtiskas pretrunas ar Latvijas Evaņģēliski lutrerisko baznīcu ārpus Latvijas (LELBĀL). LELB pārstāvis Romāns Ganiņš pastāstīja, ka vasarā starp abām baznīcām notikušas sarunas, kas esot bijušas sekmīgas, turklāt panākta vienošanās atjaunot Sadarbības padomes darbu. Vienlaikus Ganiņš atzina, ka LELB ir gatava no likumprojekta svītrot lietas, kas kādā veidā aizskar LELBĀL.
LELBĀL pārstāvis pastāstīja, ka kopīgajās sarunās no LELB saņemts lūgums nenostāties pret likumprojektu. LELBĀL pašlaik noraidošā attieksme šajā jautājumā ir saistīta galvenokārt ar likumprojekta preambulu. “Mūsu nostāja ir, ka mēs gribētu redzēt LELB priekšlikumu konkrēti par šo preambulu. Viens ir, ka [vajadzētu] izņemt vārdu “vienīgā”, kas ir pats svarīgākais. Mūsu ieskatā preambula neatbilst labām partnerattiecībām starp abām baznīcām. Lai noņemtu mūsu pretestību šim likumprojektam, gribam, lai preambula tiktu noņemta vai arī iesniegta jauna,” pauda LELBĀL pārstāvis.
Vācu Evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijā pārstāvis atzina, ka likumprojekts viņu baznīcu skar mazāk, taču arī attiecināmās nianses ir pietiekami būtiskas un tās saistītas ar sākto apvienošanās procesu.
Tieslietu ministrijas ieskatā likumprojekts ir politiski ierosināts, līdz ar to tā tālāka virzīšana arī ir politisks lēmums, vienlaikus uzsverot, ka likumprojektā tomēr ir vairākas juridiski precizējamas detaļas. Arī Uzņēmumu reģistrs paudis līdzīgu viedokli.
Pret likumprojekta tālāku virzību iestājās Saeimas Juridiskais birojs. Biroja pārstāve Lilita Vilsone skaidroja, ka likumprojektā ir virkne konceptuāla rakstura jautājumu, turklāt neesot pieņemami, ka baznīca cenšas nokārtot savus iekšējos jautājumus ar valsts palīdzību.
Deputāts Ringolds Balodis gan norādīja, ka jautājums ir jārisina un Vanaga vēršanās ar likumprojektu Saeimā, viņaprāt, ir pareizs solis, lai to darītu.
Komisijas pārstāve Lolita Čigāne šādam vērtējumam nepiekrita, norādot, ka likumprojektā ir daudz pretrunu un neskaidru jautājumu, kā arī sarežģītu juridisku nianšu, turklāt vasaras laikā komisijai nav tikuši iesniegti likumprojekta grozījumi, kas varētu risināt minētos jautājumus.
“Kāpēc tagad, kad ir panākts trauslais līdzsvars starp abām draudzēm, tas būtu jājauc ar šādu politisko lēmumu? Mēs kā Saeima, atbalstot likumprojekta virzību pirmajā lasījumā, pateiksim, ka virziens ir pareizs. Šis likumprojekts nav mainījies, un tas joprojām šķeļ gan pašu baznīcu, gan arī valsti,” teica Čigāne.
Politiķis Augusts Brigmanis (ZZS) savukārt norādīja, ka, lai gan tagad, zinot visas likumprojekta nianses, viņš to atkal neparakstītu, taču viņš uzskata, ka likumprojektu tomēr nedrīkst “paslaucīt zem tepiķa”, jo tas, viņaprāt, ir ļoti būtisks un Saeima var līdzēt situācijas atrisināšanā.
Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), uzklausot klātesošos, secināja, ka baznīcu pārstāvji nerunāja par šķelšanās pazīmēm likumā, tāpēc, gan ņemot vērā nepieciešamos uzlabojumus, likumprojekts būtu tomēr virzāms izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Par likumprojekta virzību nobalsoja vairākums komisijas deputātu. Vienlaikus deputāti izšķīrās par to, ka likumprojekts paliks 13.Saeimas izvērtēšanā.
Kā ziņots, Cilvēktiesību komisija jūnijā vēl nepieņēma lēmumu attiecībā uz grozījumiem likumā, kas paredz noteikt, ka valsts atzīst LELB darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.
Diskusijās komisijas sēdē iezīmējās viedokļu atšķirības par likumprojektu starp LELB un LELBĀL pārstāvjiem. Reizē no deputātiem izskanēja aicinājums rast risinājumu šajā jautājumā abu baznīcu pārstāvju savstarpējas sarunās.
LELB un LELBĀL pēc tam jūnija beigās vienojās atjaunot ciešāku dialogu, tajā skaitā Sadarbības padomes darbību, aģentūru LETA informēja LELB.
Likumā arī plānots noteikt, ka jebkuras sarunas ar baznīcas garīdznieku audio, video vai citā digitālā formātā drīkst ierakstīt tikai ar personīgu garīdznieka piekrišanu.
Pirms jūnija apspriedēm LELBĀL pauda uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Tāpat būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, norādīja LELBĀL.
Savukārt LELB iepriekš pauda uzskatu, ka grozījumi likumā novērsīs līdzšinējās domstarpības valsts un baznīcas starpā, kā arī palīdzēs samazināt valsts iespēju iejaukties baznīcas iekšējās lietās. LELB arī norādīja, ka nekad nav iebildusi un neiebilst, ja LELBĀL pārstāvji veido savu tiesiski atsevišķu baznīcu Latvijā, bet tad tā ir jauna baznīca, kas arī nekādā veidā nevarot pretendēt uz to pašu tiesisko statusu, kāds ir LELB.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EFBD5-90DF-0082-0067-F23E5DA77A0B/