Ko upurēsim Eiropas drošības vārdā – cilvēktiesības, peļņu, iespēju dzīvot pilnvērtīgi?

Marta Kive, biznesa augstskolas “Turība” sabiedrisko attiecību vadītāja
Pērnā gada nogalē saskaņoti terorakti – eksplozijas pie futbola stadiona, apšaudes restorānos un ķīlnieku sagrābšana teātrī – satricināja Parīzi, šī gada martā sprādzienu sērija satrieca Briseli, pagājušajā nedēļā Nicā pastrādātajā teroraktā tika noslepkavoti 84 cilvēki – upuru un ievainoto skaits šajos teroraktos ir biedējošs, turklāt šie notikumi skaidri iezīmē drošības situāciju Eiropā.
Kādā virzienā raudzīties Eiropas iedzīvotājiem? Kā šāda mēroga terorakti ietekmē un arī nākotnē ietekmēs Eiropas valstu drošību, ekonomiku, sabiedrības domāšanu un citus būtiskus aspektus? Kādas aktivitātes būtu jāveic, lai veicinātu drošību un stabilitāti Eiropā? Tā kā šie dramatiskie notikumi skar dažādus sabiedrības dzīves aspektus, ir apkopoti vairāku nozaru ekspertu viedokļi un nākotnes prognozes.
Terorisms ir XXI gadsimta mēris
Biznesa augstskolas Turība tiesību zinātņu docētājs Edgars Oļševskis skaidro: “Terorisms neapšaubāmi atzīstams par vienu no lielākajiem demokrātijas un cilvēktiesību apdraudējumiem mūsdienu pasaulē. Tam ir vairāki cēloņi, taču neviens no tiem neattaisno tās metodes, ko pielieto teroristi savu mērķu sasniegšanai. Mēs dzīvojam vērtību globālas sadursmes laikmetā, un no tā, kurš uzvarēs, ir atkarīga cilvēces nākotne. Terorisms neatzīst cilvēka dzīvību par galveno vērtību, neatzīst nevienu par nevainīgu, neatzīst morāli, brīvu un kritisku domāšanu, vispusēju izglītību, līdzjūtību un žēlsirdību. Pasaule pazīst terorismu jau vairākus gadsimtus, taču tikai pēdējos gados tas sasniedza tik satraucošu apmēru, un ir ticis pavērsts nevis pret politiskajām personām, bet pret civiliedzīvotājiem, nešķirojot vecumu, dzimumu un tautību. Terorisms ir XXI gadsimta mēris. Šo diagnozi apzinās teroristi – un tas ir viens no viņus motivējošiem faktoriem, šo apdraudējumu apzinās arī demokrātiskās valstis, un šajā gadījumā tas liek tām darboties pie jaunu metožu izstrādes un ieviešanas proaktīvajai terorisma novēršanai.”
Terorisma apkarošanas metodēm ir jābūt stingrā saskaņā ar cilvēktiesībām
“Ar nožēlu jāatzīst, ka ne vienmēr šīs metodes atbilst cilvēktiesību standartiem (piemēram, spīdzināšana ieslodzījuma vietās, vēršanās pret teroristu radiniekiem, nogalināšana aizturēšanas vietā utt.). Vieglāk būtu ierobežot cilvēktiesības, aizbildinoties ar drošības apsvērumiem un nevērtējot šo ierobežojumu proporcionalitāti. Piemēram, vieglāk būtu aizliegt sapulces un gājienus, ņemot vērā teroristu noslieci iedarbināt spridzekļus cilvēku pūlī. Taču vieglāk nenozīmē viedāk un labāk. Bez gājieniem un sapulcēm valsts vara zaudē saikni ar tautu un tautas uzticību valstij. Un šāda valsts nekad nebūs spējīga apturēt ārējo ienaidnieku. Terorisma apkarošanas metodēm ir jābūt stingrā saskaņā ar cilvēktiesībām un tiesiskuma standartiem. Rezultātā patiesība uzvarēs. Tomēr ir svarīgi uzvarēt šajā cīņā ar tiesiskām metodēm cilvēktiesību ietvaros, jo tikai tā mēs spētu parādīt savu cilvēcisko pārākumu par teroristiem,” piebilst E.Oļševskis.
Izraēla kā piemērs Eiropai
Plašsaziņas līdzekļos plaši izskan dažādi viedokļi par to, kas būtu jādara pašiem iedzīvotājiem – vai turpināt dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi, vai ievērot papildus drošības pasākumus, apmeklēt vai neapmeklēt sabiedriskus pasākumus u.tml. “Mafijas krusttēvs mācīja domāt tā, kā domā tavs ienaidnieks. Ļoti ticams, ka ienaidnieks domā tā: neviens eiropietis, nevienā Eiropas nostūrī, pat tik tālā kā Latvija, nedrīkst justies droši. Tas jāpatur prātā. Nīcas terora akts nenotiktu, ja nebūtu pieļauta vienkārša paviršība – policists naivi noticēja pasaciņai par saldējumu. Izraēla visai veiksmīgi izvairās no terora aktiem, lai gan ir pats iekārotākais teroristu mērķis. Kāpēc gan lai mēs to nevarētu?” retoriski jautā Biznesa augstskolas Turība profesors, vēsturnieks Guntis Zemītis.
Izraēlas drošības iestāžu darbinieki ir apguvuši speciālas iemaņas un zināšanas, lai atpazītu potenciālos teroristus un viņu mērķus. Bruņutransportieri un karavīri ir ierasta lieta Izraēlas ielās, īpaši masu pasākumos, tāpat arī rūpīgas pārbaudes lidostās un dažādās sabiedriskās vietās.
Terorisms skar ikvienu jomu, arī ekonomiku
Mūsdienu sabiedrībā grūti nodalīt vienu jomu no citas, drošības problēmas smagi skar arī tādas nozares kā tūrismu, tautsaimniecību un valsts ekonomiku kopumā. Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes docētāja Zane Driņķe uzsver: “Terorisma sekas noteikti jūt un jutīs visās jomās – gan uzņēmēji, gan patērētāji. Iespējams, varētu būt mazāka investīciju ieplūšana Eiropā un lielāka piesardzība, uzsākot jaunu uzņēmējdarbību vai attīstot esošo. Katrā ziņā, šobrīd konkrētas prognozes būtu pāragri sniegt, jo jādzīvo pilnvērtīgi visiem arī turpmāk. Terorisms maina mūsu ikdienu, un tas ietekmēs arī Eiropas kopējo un katras dalībvalsts ekonomisko attīstību.”
Tuvākie notikumi rādīs, vai terorisma vilnis Eiropā patiešām radīs jaunu ikdienu – stingrākus drošības pasākumus, armijas klātbūtni Eiropas lielākajās pilsētās, jaunus aizliegumus un plašākas pilnvaras tiesībsargiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/05753231-F9D9-46E2-A802-2021A78E3B0A/