“Olainfarm” mantinieces: Valērijs Maligins savu mantu novēlēja trīs bērniem un šī griba būtu jārespektē

Strīdos starp farmācijas kompānijas “Olainfarm” mantiniecēm pašlaik ir iezīmējušās divas puses. Valērija Maligina vecākā meita Irina Maligina, kura līdz šim bija arī mantojuma aizgādne, 4.septembrī “Olainfarm” akcionāru sapulcē mainīja iepriekš iecelto padomi un par tās priekšsēdētāju kļuva jurists Pāvels Rebenoks. Savukārt pārējās mantinieces – Nika Saveļjeva un jaunākās meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze – vērsušās tiesībsargājošajās institūcijās ar lūgumu sākt kriminālprocesu saistībā ar reiderismu uzņēmumā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu. Tāpat ir pieprasīts sasaukt uzņēmuma ārkārtas akcionāru sapulci.
Kā ir izveidojusies situācija, kurā viena mantiniece nav respektējusi divu citu intereses, un vai to ir iespējams risināt intervijā aģentūrai LETA stāsta zāļu ražotāja “Olainfarm” bijušā īpašnieka Valērija Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas likumiskā pārstāve (dabiskā aizbildne) Signe Baldere-Sildedze, V. Maligina meita Nika Saveļjeva un viņas vīrs, pilnvarotais pārstāvis Sergejs Saveļjevs:
Maija nogalē tika parakstīta vienošanās starp Valērija Maligina meitām kā mantiniecēm un atraitni Elīnu Maliginu, kura V.Maligina testamentā netika minēta. Līdz ar to šķita, ka konflikts ģimenē par mantojumu ir atrisināts. Kas notika un kādēļ tagad ir iesniegumi policijā, par “Olainfarm” padomes sastāvu?
S.Baldere-Sildedze: Visā šajā mantojuma procesa laikā situācija bija diezgan sarežģīta – galvenokārt no [tagadējo “Olainfarm” padomes locekļu un (arī iepriekš) Elīnas Maliginas pārstāvju] Pāvela Rebenoka un Mārtiņa Krieķa puses. Notārs mūs vairākas reizes aicināja uz viedokļa tuvināšanu. Īpaši viegli mums negāja un bija visādi sarežģījumi. Tas arī atlika vienošanās datumu līdz maija beigām. Tajā brīdī man arī likās ļoti interesanti, kādēļ Elīnas Maliginas kundze izmanto zvērinātu advokātu pakalpojumus, ja viņai jau pēc likuma pienākas viena astotā daļa no mantojuma kopējās masas. Viņa pati likumīgā kārtā naudas izteiksmē varēja saņemt šo vienu astoto daļu no mantojuma. Visa šī perioda laikā līdz maijam Krieķa un Rebenoka kungs vērsās pie manis – es te tagad runāšu tikai par sevi -, un piedāvāja savus pakalpojumus, vēl būdami saistīti ar Elīnu Maliginu, jo vēl šobrīd vienošanās ar E.Maliginu nav izpildīta.
Jūnijā notika akcionāru sapulce, kurā tika ievēlēta “Olainfarm” padome. Mēs visi (t.i., V.Maligina mantinieces savos viedokļos) bijām vienoti, ievēlot padomē tādus profesionāļus kā Ivaru Kalviņu, Ivaru Godmani, kurš bija padomes loceklis vēl Valērija Maligina laikā. Arī Milana Beļeviča ir profesionāls cilvēks. Tāpat padomē tika ievēlēta Irina Maligina un es. Visus trīs mēnešus, kopš strādāja šī padome, mūsu skatījums par uzņēmuma attīstību bija vienots. Iebildumu nebija ne no Irinas Maliginas puses, ne no citiem padomes locekļiem. No manas puses tikai bija jautājumi, kad bija runa par “Olainfarm” valdes priekšsēdētāja Oļega Grigorjeva atbilstību amatam. Šis jautājums tika pacelts un, skatot jautājumu par viņa atbilstību, mēs bijām vienoti, ka tā neatbilda tam nepieciešamajam, kas bija vajadzīgs “Olainfarm”
Tad kādēļ 4.septembrī tika ievēlēta cita “Olainfarm” padome un no iepriekšējās pārvēlēja tikai jūs un Irinu Maliginu?
S.Baldere-Sildedze: 4.septembrī es biju komandējumā ārzemēs un personīgi sapulcē nepiedalījos. Kā jau iepriekš bija publicēts, tad akcionāru sapulces darba kārtībā bija statūtu grozījumi, lai mēs kā uzraugošā institūcija – padome – varētu vairāk uzraudzīt valdi uzņēmuma izdevumos. Tas bija mūsu galvenais mērķis, kā arī apstiprināt dividenžu izmaksu oktobra sākumā. Bet 4.septembrī viss notika tā, kā notika. Es par to iepriekš nezināju. “Olainfarm” notika tā saucamais “apvērsums”. Arī tas, ko Rebenoka kungs izplata presē, ka es nebiju akcionāru sapulcē, nav tiesa, un ir viltus ziņa. Man pieder manas privātās “Olainfarm” akcijas, un es tiku pārstāvēta ar manas pilnvarotās personas piedalīšanos sapulcē. Es biju sagatavojusies tai akcionāru sapulcei, kas bija paredzēta. Mēs ar manu pilnvaroto personu arī sniedzām informāciju tiesībsargājošajās iestādēs par to, kā šī sapulce noritēja, un kādi dokumenti jau bija sagatavoti pirms sapulces.
Ja es pareizi saprotu, tad līdz 4.septembrim ar Irinu Maliginu jums nekādu konfliktu nebija?
S.Baldere-Sildedze: Nebija. Mēs visi jau bijām vienojušies un sastrādājušies, un mūsu mērķi bija vienoti. Notāre mūs informēja, ka 28.augustā tiks sagatavota mantojuma apliecība, bet Irina Maligina 4.septembrī vēl balsoja kā formāls mantojuma masas aizgādnis. Tiesiski to viņa vēl drīkstēja darīt, bet viņa to izmantoja tikai savās interesēs, kas bija pretējas abu pārējo mantinieču interesēm. Bet tas, protams, tagad ir jānoskaidro tiesībsargājošajām instancēm.
Kā saprotu, tad viens no domstarpību cēloņiem varētu būt arī “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Grigorjevs?
S.Baldere-Sildedze: Arī Irina Maligina bija par to, ka jālemj par O.Grogrojeva atbrīvošanu no amata. Tas ir fiksēts padomes sēžu protokolos, ka mēs bijām vienoti jautājumā – izvērtēt Oļega Grigorjeva darbu. No viņas nebija saņemti nekādi iebildumi.
Televīzijā tika atskaņots arī ieraksts, kurā Rebenoka un Krieķa kungi runā ar Saveļjevas kundzi. Kad šī saruna notika?
N.Saveļjeva: Tas bija nedēļu pirms 4.septembra akcionāru sapulces. Mana māsa [Irina Maligina] mani un manu vīru, kas ir manis pilnvarotā persona, ļoti palūdza tikties ar Krieķa kungu, lai aprunātos un lai viņš kaut ko mums izstāstītu. Viņš mums piedāvāja savus pakalpojumus ar apšaubāmiem nodomiem. Viņš apgalvoja, ka mūsu labā var izdarīt jebko. Reāli skatoties, viņš mums stāstīja pasakas. Zinot viņa pagātni, mums tiešām nebija nekādas vēlmes ar viņu strādāt. Mēs no šī piedāvājuma atteicāmies. Mēs ar vīru pēc tam uz nedēļu bijām aizbraukuši uz Maskavu, un māsa man katru dienu rakstīja ar jautājumiem, vai mēs piekritīsim, vai mēs esam izlasījuši līguma sagatavi vai nē. Mēs visu laiku teicām, ka nē, līdz 4.septembrī mums piezvanīja no akcionāru sapulces – neatceros tieši kurš -, un jautāja, vai mēs vispār zinām, kas tagad notiek? Izrādījās, ka ir atlaista iepriekšējā padome un ievēlēta jauna. Mēs neko par to nezinājām. Mēs lasījām to pašu informāciju, ko ikviens var izlasīt biržā. Tieši tā tas arī notika.
Jūsuprāt, kas bija šīs uzstājības mērķis, ja mantojuma apliecības bija jau sagatavotas?
N.Saveļjeva: Patiesībā man nav ne jausmas. Mūsu attiecībās tiešām viss bija kārtībā. Mums nebija nekādu pretrunu vai konfliktsituāciju.
Jūs abas arī esat pieprasījušas sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci. Kā nojaušams no pretējās puses teiktā, viņi uzskata, ka jums nav tādu tiesību. Kāda būs jūsu rīcība, ja akcionāru sapulce netiks sasaukta?
S.Baldere-Sildedze: Akcionāru sapulci nevar nesasaukt, jo katrai no mantiniecēm piederošās akcijas jau atsevišķi veido 5% no kopējā akciju kapitāla. Komercikumā ir teikts, ja kopā ir vairāk par 5%, tad ir tiesības pieprasīt akcionāru sapulces sasaukšanu. Mums kopā ar Niku ir atbilstošs akciju skaits, tādēļ mums ir likumīgas tiesības lūgt sasaukt šo ārkārtas akcionāru sapulci. Valdei pēc likuma ir trīs mēneši akcionāru sapulces sasaukšanai.
Rebenoka kungs intervijā LETA pauž viedokli, ka līdz tiks noslēgta vienošanās par mantojuma sadali katrai mantiniecei pieder viena trešā domājamā daļa no mantojuma, nevis konkrētas akcijas, un tādēļ ar tām joprojām nevar rīkoties. Jūsu pozīcija ir, ka tas nav šķērslis?
S.Baldere-Sildedze: Akcijas jau ir sadalītas. Man nav izprotams, kā padomes priekšsēdētājs atļaujas risināt mantojuma jautājumus, kas nav viņa kā amatpersonas kompetence.
Bet sarunas par mantojuma sadali notiek?
S.Baldere-Sildedze: Vienošanās ir jāslēdz par kustamo mantu un nekustamajiem īpašumiem. Bet tas nav aktuāls jautājums un nekādi neietekmē “Olainfarm” darbību. Tas ir mantinieču privāto attiecību jautājums un neattiecas uz “Olainfarm”, jo akcijas jau ir atsevišķi sadalītas. Rebenoka un Krieķa kungs profesionāli strādā uz medijiem un prezentē sevi uz āru, bet viņi sniedz arī daudz viltus informāciju jūsu lasītājiem. Tādi izteikumi no viņu puses, kā: “Mēs varam pieņemt lēmumu nesasaukt akcionāru sapulci”, parastā valodā ir tikai blefs. Ļoti daudz blefa. Publika to lasa, viņi māk sevi prezentēt un lasītājos tas rada sajūtu, ka tā tas laikam ir. Īstenībā tas neatbilst likumam.
Vēl viens Rebenoka kunga izteikums ir, ka iepriekšējā padome plānoja pārņemt daudzas valdes funkcijas, pārņemt operatīvo vadību, sagraut uzņēmuma vērtību no iekšienes un “pa lēto” pārdot. Jūs bijāt padomē un arī teicāt, ka padomei bija vēlme vairāk kontrolēt valdi un uzņēmuma izdevumus. Vai jūs saskatiet, ka padomei bija šāds mērķis?
S.Baldere-Sildedze: Es esmu kategoriski pret šādiem izteikumiem. Viss, kas notika padomes sēdēs, ir protokolēts. Ir ierakstīts katrs solis, kā mēs pieņēmām lēmumus un par tiem diskutējām. 4.septembra akcionāru sapulces publicētajā darba kārtībā bija statūtu grozījumi. Līdz decembrim, kad Valērijs Maligins aizgāja, viņš bija viens lielākais akcionārs, un viņš bija arī valdes priekšsēdētājs. Viņš bija tiesīgs lemt uz spriest par visiem lēmumiem, izdevumiem, līgumiem un saistībām. Pēc viņa nāves tas viss sadrumstalojās trīs daļās un tad, kad tika ievēlēta šī padome, mums kā uzraugošajai institūcijai bija jāsaprot, kas notiek uzņēmumā, t.sk., ar uzņēmuma finansēm. Tas mums lika aizdomāties un pievērst lielāku uzmanību pārraudzībai, tostarp, lai izdevumi būtu ar attiecīgu pamatojumu. Tādēļ izmaiņas statūtos nebija domātas, lai kontrolētu valdi. Tieši tagad notiek tas, ko Rebenoka kungs min, – padome diktē valdei, ko un kā darīt. Piemēram, visa padome dodas ceļojumā uz Maskavu kārtot tās saistības, kuras būtu jākārto “Olainfarm” valdei. Labi, ka vismaz valdes priekšsēdētājs viņiem ir līdzi.
Turklāt, ja mēs gribējām vairāk uzraudzīt uzņēmuma izdevumus, tad tas loģiski neiet kopā ar to, ka mazinātos uzņēmuma vērtība. Ja mēs vairāk gribam kontrolēt izdevumus, tad tas nozīmē, ka mēs gribam, lai uzņēmumā paliek vairāk naudas. Pēc manas vienkāršās matemātikas tas sanāk tieši tā.
Turklāt 4.septembra akcionāru sapulcē tika paceltas padomes locekļu algas, tātad izmaksas.
N.Saveļjeva: Attiecībā uz uzņēmuma vērtības mazināšanu, katrs var ieiet biržas interneta lapā un paskatīties, ka “Olainfarm” akcijas cenai pēc tam, kad padome tika ievēlēta 5.jūnijā, nebija tāds kritums kā pēc tam, kad padome tika ievēlēta 4.septembrī. Kad tika ievēlētas šīs personas, akciju kritums bija kritisks. Pēc vienkāršas padomes pārvēlēšanas nekas tāds nenotiktu. Pēc akcijas cenas jau var secināt, vai pēc cilvēku domām tā ir laba padome. Cilvēki ar sodāmību uzņēmumā neko labu nevar ieguldīt.
Jau minējāt, ka iepriekšējā padomē rosinājāt vērtēt Grigorjeva kunga atbilstību valdes priekšsēdētāja amatam. Kas bija tas, kas jums šķita neatbilstošs?
S.Baldere-Sildedze: Kad mēs padomē veicām analīzi par “Olainfarm” budžetu un finansēm, konstatējām, ka ir daudz nepamatotu izdevumu, neizprotamu saistību, neizprotamu līgumu, kurus mēs padziļināti gribējām izprast. Jā, Oļegs Grigorjevs līdz Valērija Maligina nāvei bija valdē, viņš vadīja vienu uzņēmuma departamentu. Bet viņš nebija valdes priekšsēdētājs. Ja Valērijs Maligins pats būtu viņam šo uzņēmumu uzticējis, devis vadību… Viņš šo amatu ieņēma pēc Valērija Maligina aiziešanas.
Jūs arī esat vērsušās policijā ar iesniegumu par reiderismu “Olainfarm”. Vai no policijas ir kāda reakcija, vai esat aicinātas sniegt liecības?
S.Baldere-Sildedze: Tam visam ir noteikta procedūra un vēl nav iestājies tas termiņš, kad viņi mūs aicinās.
S.Saveļjevs: Karš – informatīvais un ne tikai –, kas tagad notiek, ne pie kā laba nenovedīs. Vienīgie, kuri šajā karā zaudēs, ir mantinieki. Visi, kuri ir apkārt, no tā tikai vinnēs. Valērijs Maligins savu mantu novēlēja savām trīs meitām un katrai ir jāsaņem tas, kas viņai pienākas. Censties atņemt svešu nav pareizi un tā tam nevajadzētu notikt, kaut vai aiz cieņas pret savu tēvu. Katram mantiniekam ir jābūt iespējai rīkoties ar savu daļu tā, kā tas uzskata par nepieciešamu. Mēs dzīvojam brīvā valstī, brīvā pasaulē un nevienam nav jānorāda, kā rīkoties ar savu īpašumu, visam ir jābūt likumīgi. No savas puses es neuzskatu, ka bija pamats tik steidzamai padomes pārvēlēšanai. It īpaši redzot kandidātus, kuri rezultātā padomē nonāca. Par to, ka padomē nonāca divi mantinieku pārstāvji, jautājumu nav, bet pārējie trīs… Viens ir cilvēks ar sodāmību, bet otrs joprojām ir Irinas advokāts, un vēl viens viņa biroja darbinieks. Iespējams, tā ir sava veida koalīcija padomē, lai jebkurā gadījumā iznāktu trīs pret diviem. Interesanta ir situācija arī ar cilvēku, kurš nonāca valdē Laura Macijevska vietā, – Ingu Krūkli. Viņa ir bijusī “SEB bankas” darbiniece un “SEB Banka” ir galvenais “Olainfarm” kreditētājs. Man šī situācija šķiet interesanta. Iespējams, parādīsies vēl kādas situācijas, kuras parādīs “SEB Bankas” atkarību vai neatkarību. To mēs redzēsim turpmāk.
Pirmkārt, jau cilvēki, kuri pašlaik tur ir nonākuši, īsteno savas intereses. Ja lēmums par padomes maiņu būtu kopīgs, tad tiktu īstenotas arī kopīgas intereses. Ja ar mantojuma aizgādnes tiesībām vecākā no māsām padomē ieliek cilvēkus, kuri iepriekš nebija nekādos plānos, un uzskata viņus par augstas klases profesionāļiem, bet atcelts tiek Ivars Kalviņš… Man nav nekādu iebildumu pret Rebenoka vai Krieķa izglītību, esmu pārliecināts, ka viņi ir labi juristi. Taču “Olainfarm” ir farmācijas, nevis juridisks uzņēmums. Tāds cilvēks kā Ivars Kalviņš ļoti spēcināja kolektīvu un kopējo izpratni.
Cik zinu, tad viņi arī runā par to, ka Nika un Signe ar savu rīcību samazina akciju vērtību. Tas skan vienkārši muļķīgi. Ja uzņēmumā ienāk cilvēki, kuriem ar to iepriekš nav bijis nekāda sakara, un tad saka, ka ir izcēlusies panika un „mēs vienkārši gribam strādāt”… Akcionāri arī grib noteiktu kontroli, lai būtu pārliecība, ka uzņēmums strādā labi un produktīvi, visiem dodot labumu. Iespējams, viņi uzņēmumu juridiski var novest līdz tādam stāvoklim, ka pēc gada tas mums, un ar mums es domāju pilnīgi visus akcionārus, vairs nebūs nekas vērtīgs. Pilnīgi iespējams, ka tiks slēgti līgumi, kuri uzņēmumu var novest līdz sliktam finanšu stāvoklim, bankrotam. To mēs nezinām. Šajā situācijā, iespējams, ir ieinteresētas personas, kuras gribēs pārņemt uzņēmumu par ļoti lētu cenu un akcionāriem piedāvāt kā suņiem kauliņus, lai mums nepaliktu nekas.
Pirms tam jūs minējāt, ka jums nebija aizdomas, kādēļ pirms akcionāru sapulces notika saruna ar Krieķa kungu. No jūsu tagad teiktā es saprotu, ka jums ir aizdomas par mēģinājumu izkrāpt, izmanīt mantotās daļas uzņēmumā, izmantojot juridiskus līdzekļus?
N.Saveļjeva: Mēs uzskatām, ka vienīgais, kas viņu varētu interesēt, ir uzņēmuma izlaupīšana vai izzagšana – vai nu savā, vai kādu savu priekšnieku labā. Es nezinu, ar ko viņi strādā, ar ko un kādas attiecības viņiem ir. Es nedomāju, ka Irina būtu tā persona, kura mums visu varētu atņemt. Es nedomāju, ka viņu plānos ir strādāt Irinas labā. Tas ir tikai tas, ko viņi šobrīd rāda cilvēkiem. Es domāju, ka viņiem ir savs priekšnieks, kurš viņus kontrolē un Irina ir tikai veids, kā iekļūt uzņēmuma valdē vai padomē.
S.Saveļjevs: Šī situācija ir arī ļoti interesanta no tā viedokļa, ka labi zinot, ka visas mantinieces sēž pie viena galda un konstruktīvi risina visus darba jautājumus, pēkšņi parādījās cilvēki, kuri piedāvāja lielisku risinājuma veidu visām problēmām. Tādēļ arī rodas jautājums, vai tas viss notiek tāpat vien un vai tās visas tiešām ir sakritības.
Kopš pavasara ir izskanējušas dažādas versijas par to, ka “Olainfarm” grib pārņemt. Ir izskanējis Jura Savicka vārds, Kirova Lipmana un “Grindeks” vārds. Vai kāds jūs ir uzrunājis un jautājis par iespējām iegādāties jūsu daļas vai sadarboties citā veidā?
N.Saveļjeva: Ne Lipmans, ne Savickis personīgi man nekādus piedāvājumus nav izteikuši – ne par pirkšanu, ne par pārdošanu, ne par ko vispār. Ar Lipmana kungu es savā dzīvē vispār nekad neesmu runājusi. Savicka kungs ir mūsu ģimenes draugs un ar viņu mēs esam runājuši tikai par tīri cilvēciskām lietām, neko vairāk.
S.Baldere-Sildedze: Mani arī neviens nav uzrunājis. Arī nekādi starpnieki.
Tomēr viņu abu vārdi publiski ir tikuši pieminēti. Vai pieļaujat, ka viņi varētu stāvēt aiz tā, kas tagad ir noticis un aiz Irinas Maliginas?
N.Saveļjeva: Es uzskatu, ka tādi personāži kā Krieķis un Rebenoks varētu nākt no Lipmana puses, jo agrāk viņi strādāja vai joprojām strādā viņa labā. Es gan to nezinu un apliecināt nevaru, bet varbūt viņi strādā Lipmana kunga interesēs. Tomēr vēlreiz uzsveru, ka apgalvot to es nevaru. Par Savicka kungu es neko nevarēšu pateikt.
Kādas pašlaik ir jūsu iespējas ietekmēt uzņēmuma darbību, izņemot to, ka esat pieprasījušās akcionāru sapulces sasaukšanu?
S.Baldere-Sildedze: Mēs cenšamies izdarīt visu tieši no tiesiskās puses – sasaukt akcionāru sapulci. Kad es vēl biju padomes locekle, tiesu izpildītājs tika lūgts piegādāt “Olainfarm” dokumentus, un viņš netika ielaists “Olainfarm” teritorijā, proti, manā darbavietā. Viņam tika parādīts rīkojums, kurā bija minēts mans, Nikas, Nikas vīra un saistīto personu vārdi, un teikts, ja šie cilvēki tuvojas “Olainfarm” teritorijai, tad ir jāsazinās ar Rebenoku, Krieķi vai Irinas Maliginas kundzi. Uzņēmumā pat netika ielaists tiesu izpildītājs, lai gan tajā laikā es vēl biju padomes locekle. Ja es dotos uz darbavietu, es netiktu ielaista bez sazināšanās ar minētajām personām un to personiska akcepta.
N.Saveļjeva: Te ir arī saklausāma atbilde uz jautājumu, kurš pašlaik pārvalda “Olainfarm” – padome vai valde. Kāpēc vienam padomes loceklim, ierodoties savā darbavietā, būtu jāzvana citiem padomes locekļiem, lūdzot atļauja ienākt? Kāpēc ne valdei?
S.Baldere-Sildedze: Sergejs jau pieminēja Lauri Macijevski, kurš tika pieaicināts valdē iepriekšējās padomes laikā, lai piesaistītu speciālistu, kurš ilgus gadus ir nostrādājis “DNB Bankā”, lai viņš veiktu finanšu situācijas izpēti un iesaistītos darbā ar finanšu lietām un mazākuma akcionāriem. Pēc tam, kad viņš mums darīja zināmu, ka ir vietas, kuras ir problemātiskas, viņš 4.septembra akcionāru sapulcē nekavējoties tika atlaists no darba. Cilvēks, kurš mums paziņoja, kur ir jāveic padziļināta izpēte. Tostarp meitas uzņēmumos, kur ir diezgan liels bardaks. Viņu momentā atlaida no darba.
Es pieļauju, ka jūs šo konfliktu vēlētos izbeigt. Kā pašlaik notiek kontakti starp mantiniecēm – jūs tiešā veidā kontaktējaties ar Irinu Maliginu, tas notiek ar juristu starpniecību?
S.Baldere-Sildedze: Man komunikācijas nav.
N.Saveļjeva: Ja es varētu, tad es izvairītos no jebkādiem konfliktiem, jo tā ir mana māsa. Es arī nesaprotu, kādēļ šāds konflikts vispār bija nepieciešams, jo iepriekš viss bija labi. Mēs visas trīs gājām roku rokā ar kopīgām idejām par uzņēmuma attīstīšanu. Šī konflikta radīšana no māsas puses man ir pilnīgi nesaprotama un nepieņemama. Pēc akcionāru sapulces, kura bija 4.septembrī, Sergejs viņai piezvanīja un viņa neatbildēja. Tā arī viņa ar mums nekomunicē.
Ja tagad notiks akcionāru sapulce, kādus lēmumus jūs redzat un kādas būs attiecības starp akcionāriem?
S.Baldere-Sildedze: Atbilstoši Komerclikumam ir jāsasauc akcionāru sapulce. Mēs jau esam iesnieguši darba kārtību, un tad notiks balsošana.
Trīs mantiniekiem pieder ap 69% no kopējā akciju skaita, tādēļ man gribētos lūgt arī medijus, lai tie vērstos pie mazākuma akcionāriem, kas nebūt nav mazsvarīgi – viņiem pieder 31% “Olainfarm” akciju. Būtu ļoti svarīgi, lai viņi ierastos uz šo akcionāru sapulci, jo arī viņu viedoklis ir ļoti būtisks. Nav runa tikai par mantiniekiem. Neaizmirsīsim to, ka ir arī citi akcionāri un viņu intereses.
Rebenoka kungs arī minēja, ka Irina Maligina savas akcijas negatavojas pārdot. Vai jūs, ja šis konflikts ieilgs, varētu savas akcijas pārdot? Tā teikt, nav akciju, nav arī stresa.
S.Baldere-Sildedze: Nu man stress būs vēl sešus gadus, kamēr mana meita sasniegs 18 gadu vecumu un pilngadību. Visas manas darbības, visi risinājumi, manā gadījumā iet caur Bāriņtiesu. Tā ir valsts institūcija, kurai būs jālūdz atļauja ikvienas darbības gadījumā. Man personīgi tādas vēlmes nav un tādas nebūs arī nākamos sešus gadus.
N.Saveļjeva: Nevienam nav noslēpums, ka testamentā ir rakstīts, ka piecus gadus akcijas pārdot mēs nevaram. Līdz ar to, par ko ir runa?
S.Baldere-Sildedze: Tieši tā. Tas, ko Rebenoka kungs piesauca… Irina bija viens no tuvākajiem cilvēkiem Valērijam Maliginam un tādēļ ir ļoti žēl, ka viņa nerespektē šo tēva pēdējo gribu. Mums te arī nav monarhija un kronis netiek atdots pēc vecuma. Tēvs savu mantu bija novēlējis visiem trīs bērniem un šī griba būtu jārespektē.
“Olainfarm” akciju vērtība pēdējā laikā ir ievērojami kritusies un tas nozīmē arī mantojuma vērtības samazināšanos. Vai prasībā pret tagadējo valdi un padomi jūs paredzat arī kompensācijas prasīšanu gan sev, gan uzņēmumam?
S.Baldere-Sildedze: Tik vienkārši nevar atnākt un pateikt, tu man tik un tik esi parādā. Mūsu valstī, lai kaut ko tādu prasītu, ir jāiziet noteikta juridiska procedūra. Taču vainīgie tiks saukti pie atbildības un tiks pacelti visi šie jautājumi. Tas notiks likumīgā ceļā, pierādot zaudējumus uzņēmumam, visiem akcionāriem – ne tikai mums. Visiem būs jāatbild atbilstoši likumam.
Kādu jūs redzat situācijas atrisinājumu? Tikai caur juristiem un tiesām jeb jūs redzat iespēju arī apsēsties pie galda un visu savā starpā izrunāt?
N.Saveļjeva: Pagaidām par to ir par agru spriest.
S.Baldere-Sildedze: Ir jāiet likumīgais ceļš. “Apvērsumam” uzņēmumā nebija nekāda pamata.
• Publicēta: 20.09.2018 01:18
• Andrejs Mēters, Alise Sņegireva, LETA
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133EFB70-D8BE-E21F-177C-A99E9A0D9CFA/