Ierobežotas pieejamības dokumenti atklāj, kā Kučinska valdība „pa lēto” pārdeva “Grindeks” akcijas
Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta 2016. gada 26. septembra rīkojums, saskaņā ar kuru par ārkārtīgi zemu cenu tika pārdota valstij piederošā AS Grindeks akciju pakete, joprojām skaitās ierobežotas pieejamības informācija. Taču nu Pietiek rīcībā nonākuši vairāki citi ierobežotas pieejamības dokumenti, kas atklāj, ar kādu pamatojumu tika veikts šis „darījums” un cik „nopietni” aprēķini pirms tā tikuši veikti.
Kučinska un Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena parakstītā Ministru kabineta 2016. gada 26. septembra rīkojuma „Par akciju sabiedrības Grindeks akciju pārdošanas nosacījumiem” publiski pieejamā daļa arī tagad, divus gadus vēlāk, ir ļoti lakoniska:
„Pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 142. panta pirmo daļu, apstiprināt valstij piederošo 219 780 akciju sabiedrības Grindeks akciju pārdošanas nosacījumus (pielikums (ierobežotas pieejamības informācija)).”
Līdz šim skaidri bija zināmas tikai šī rīkojuma sekas: 2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā tika pārdotas visas valstij tobrīd piederošās un Privatizācijas aģentūras turējumā esošās AS Grindeks akcijas, turklāt tās tika pārdotas par ļoti zemu cenu. Lai gan 2016. gadā uzņēmuma akcijas vidējā cena biržā bija virs 5,20 eiro, izsolē tās tika pārdotas par 3,85 eiro gabalā, kopā valstij saņemot 846 tūkstošus eiro.
Oficiālais Ekonomikas ministrijas skaidrojums par šo „darījumu” līdz šim ir bijis ļoti formāls: „Valsts kapitāla daļas tika nodotas atsavināšanai, ņemot vērā iepriekš Ministru kabineta akceptētā Pārresoru koordinācijas centra izstrādātā ziņojuma par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātus.”
Tāpat valsts akciju paketes pārdevēji publiski bija īpaši norādījuši, ka „valsts mērķis šajā situācijā ir izbeigt līdzdalību konkrētos uzņēmumos kā mazākuma akcionāram, kas nozīmē akciju paketes pārdošanu konkrētā brīdī par labāko cenu”.
Savukārt par to, kāpēc akcijas vajadzēja pārdot tieši tobrīd un izvēlēties tik zemu sākumcenu, ir centies klusēt gan Kučinskis, gan Ašeradens. Tagad ierobežotas pieejamības dokumenti par to sniedz lielāku skaidrību.
Kā rāda līdz šim no sabiedrības slēpti Privatizācijas aģentūras valdes lēmumi, tieši Kučinska valdība, tostarp ekonomikas ministrs Ašeradens, ir devusi konkrētus norādījumus par to, kā nosakāma Grindeks akciju sākotnējā vērtība, akciju pārdošanas minimālā cena, pārdošanas metode, pretendentu (pircēju) atlases kārtība, samaksas termiņi un kārtība.
Akciju pārdošanai acīmredzami nav ne meklēts izdevīgāks brīdis, ne veiktas kādas sarežģītākas aplēses. Tā vietā ir vienkārši nolemts akcijas pārdot iespējami ātri, sākumcenu aprēķinot pēc formulas – „80% no vidējās svērtās vienas akcijas cenas biržā divu mēnešu periodā pirms akciju pārdošanas noteikumu apstiprināšanas, bet ne mazāk kā 3,77 euro par vienu akciju”.
Tā nu arī kā Grindeks akciju valsts paketes sākumcena noteikti 3,78 eiro par vienu akciju, un akcijas, kuru vidējā cena 2016. gadā bija 5,20 eiro par akciju, tika pārdotas par būtiski zemāku cenu – 3,85 eiro. Neviena amatpersona atbildību par šo valstij ievērojamus zaudējumus nodarījušo „darījumu” tā arī nav uzņēmusies.
…Info avots: https://www.pietiek.com/raksti/ierobezotas_pieejamibas_dokumenti_atklaj,_ka_kucinska_valdiba_pa_leto_pardeva__grindeks__akcijas
Kirovs Lipmans – AS Grindeks padomes priekšsēdētājs
Ierēdņu un politiķu bezatbildības meistarstiķis
AS Grindeks ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī tā akciju cena biržā ir bijusi pietiekami augsta. 2015. gadā tā svārstījās no 4,9 līdz 7,2 eiro par akciju. 2016. gadā vidējā cena bija 5,20 eiro par akciju, bet pašlaik ir virs septiņiem eiro par akciju.
2016. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu pārdot valstij piederošās un Privatizācijas aģentūras turējumā esošās 219 780 Grindeks akcijas, kas bija nodotas valsts pensiju speciālajā budžetā.
Izpildot Ministru kabineta rīkojumu, Privatizācijas aģentūra šīs akcijas 2016. gada rudenī pārdeva. Diemžēl par fantastiski zemu cenu – 3,85 eiro par vienu akciju, un valsts saņēma tikai 846 000 eiro. Jāatzīst, ka kopš tā laika es sev reizi pa reizei esmu uzdevis jautājumu – kā gan kaut kas tāds bija iespējams?
Akciju paketes pārdevēji pirms pārdošanas publiski skaidroja, ka «valsts mērķis šajā situācijā ir izbeigt līdzdalību konkrētos uzņēmumos kā mazākuma akcionāram, kas nozīmē akciju paketes pārdošanu konkrētā brīdī par labāko cenu». Taču cena bija nevis labākā, bet, šķiet, vissliktākā iespējamā!
Tas ir patiesi šokējoši, ka akciju pārdošanai nav ne meklēts izdevīgāks brīdis, ne veiktas kādas sarežģītākas aplēses.
Tagad portālā pietiek.com ir publiskota informācija, kas sniedz atbildi uz šo jautājumu. Izrādās, ka Māra Kučinska valdība ir devusi konkrētus norādījumus par to, kā nosakāma pārdodamā akciju sākotnējā vērtība, akciju pārdošanas minimālā cena, pārdošanas metode, pretendentu (pircēju) atlases kārtība, samaksas termiņi un kārtība.
Tas ir patiesi šokējoši, ka akciju pārdošanai nav ne meklēts izdevīgāks brīdis, ne veiktas kādas sarežģītākas aplēses. Izrādās, ir vienkārši nolemts pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no akcijām, sākumcenu aprēķinot pēc formulas «80% no vidējās svērtās vienas akcijas cenas biržā divu mēnešu periodā pirms akciju pārdošanas noteikumu apstiprināšanas, bet ne mazāk kā 3,77 eiro par vienu akciju». Rezultātā sākumcena tika noteikta 3,78 eiro par vienu akciju, bet akcijas pārdotas par 3,85 eiro par akciju.
Skaidrs, ka ierēdņi rīkojās tā, kā bieži vien rīkojas neieinteresēti birokrāti, – saņemts formāls uzdevums, mēs to arī formāli izpildām. Kāds tam visam rezultāts, nav mūsu daļa. Un rezultāts – vai tad pirmo reizi bezrūpīgi notrallināta iedzīvotāju, šoreiz esošo un nākotnes pensionāru, nauda?
Taču joprojām nav saņemta atbilde, kāpēc notiekošais neinteresēja ne ekonomikas ministru, kura paraksts atrodams zem valdības rīkojuma, ne citus koalīcijas politiķus. Piebildīšu, ka neviens par nekompetenci, nolaidību vai citu iemeslu dēļ izdarīto nav sodīts.
Te stāstu varētu arī beigt, ja vien negaidīti nebūtu sekojis turpinājums. Tomēr atradās cilvēki, opozicionāri, kas visu laiku «netaktiski» uzmācās ar jautājumu – kāpēc gan jūs tik nesaimnieciski izrīkojāties ar valsts līdzekļiem? Kaut kas bija jādara, un Privatizācijas aģentūra (PA) izlēma demonstrēt darbības imitāciju, ceļot prasību tiesā… pret mani un manu dēlu.
Līdzīgu prasību pirms PA jau iesniedza kāds mazākuma akcionārs, lieta ir izskatīta divas instancēs, kas abas prasību noraidīja. Taču tas nav apturējis Privatizācijas aģentūru uzturēt tādu pašu nepamatotu prasību, un drīzumā būs redzams, vai Jupiteram (PA) ir atļauts vairāk nekā vērsim (pieminētajam mazākuma akcionāram), vai arī mūsu valstī visi likuma priekšā tomēr ir vienādi.
Jebkurā gadījumā skaidrs ir viens, – notikušais demonstrē augstu bezatbildības līmeni. Taču vēl satraucošāka ir ierēdņu un politiķu uzsāktā prakse pašu sastrādātā sekas mēģināt kompensēt, vēršoties pret privātajiem uzņēmējiem. Pēc visa notikušā to amatpersonu, kas pieņēma lēmumu un īstenoja akciju pārdošanu «pa lēto», priekšvēlēšanu stāsti, cik daudz viņu paveikuši uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, ir vienkārši nožēlojami.
…Info avots: http://www.db.lv/zinas/ierednu-un-politiku-bezatbildibas-meistarstikis-479034
