Nevienojas par Rail Baltica trasi

Arnis Kluinis
Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un citas valsts iestādes lika kopā argumentus un ietekmi, lai noraidītu Salacgrīvas pašvaldības prasību pavirzīt uz citu vietu daļu no iecerētās vilcienu Rail Baltica trases šajā novadā.
Strīda būtība ir izvēle starp trasi vairāk pa mežu vai pa laukiem komplektā ar kāpām. Valsts iestādes vienprātīgi aizstāv otro variantu, jo mežs, kurā varētu iebūvēt dzelzceļa trasi, ir ar Natura 2000 zīmolu aizsargāts mežs jeb, precīzāk sakot, daudzveidīga dabas teritorija Vitrupes krastos. Šādas teritorijas aizskaršana būtu jāsaskaņo Briselē, bet tas prasītu nu jau vairs nepieļaujamu kavēšanos pāris gadu garumā, pāris miljonu eiro dažādu teritoriju dabas vērtību izpētei un draudētu ar to, ka Eiropas Savienība nekompensē apmēram 30 miljonu eiro par trases izbūvi posmā pāri Natura 2000 teritorijai; jāprecizē, ka ar to domāts ne vienīgi īsais trases gabaliņš Natura 2000 teritorijā, kas praktiski būtu tikai tilts pāri Vitrupei, bet viss ceļa gabals starp punktiem, kuros sākas vai beidzas ar Eiropas Komisiju saskaņotie trases posmi. Tie, protams, ir valsts iestāžu ierēdņu nostāsti par viņu Briseles kolēģu prasībām, kuras neviens tiešā veidā nav dzirdējis.
Interesenti var mēģināt saprast atšķirības starp trases variantiem, lūkojoties Rail Baltica projekta grupas internetā publicētajās kartēs adresē http://railbaltica.info/parprojektu/kartes/ un tālāk aktivizējot karšu krājuma sadaļu IVN_karte_Salacgriva_Limbazi (2). Valsts iestāžu aizstāvēto variantu uzrāda līnija sarkanā krāsā un burts B, pašvaldības izvēli – līnija zilā krāsā un burts C, bet kā liecība par lielo darbu trases variantu zīmēšanā kartē atstāts arī zaļā krāsā novilktais variants A, ko tagad vairs nepiemin. Lielu skaidrību tur tomēr nevar iegūt, kaut karte ir tādā mērogā, lai dotu vietu arī līnijām, kas iezīmē ap iespējamām trasēm esošo nekustamo īpašumu robežas. Tādējādi radītā aina ir ļoti raiba un izmantojama galvenokārt kā ceļvedis, ja kāds gribētu doties uz Salacgrīvu un pētīt situāciju dabā.
Ar karti nepietiek saprašanai, kurš no trases variantiem apdraud vairāk jaunas un saimniecībā reāli izmantotas ēkas, bet kurš – jau pamestas būves; kurš – vairāk labas zemes un kurš – vairāk sliktas zemes utt. Kopsavilkums ir tāds, ka valsts iestāžu variants apstrīdētajā Rail Baltica posmā aizskar 112 fizisko un juridisko personu īpašumus, bet pašvaldība uzrāda variantu, kā iztikt ar tikai 87 fizisko un juridisko personu īpašumu aizskārumu. Atšķirība nav liela, bet jautājums, vai Rail Baltica būvētāji vispār gribēs un spēs jebkuru aizskārumu kompensēt pienācīgi. Ar to nav domāta tikai īpašumu atpirkšanas cena, bet trases šķērsojumu vietu skaits un to iekārtojums, palīdzība apmainīt zemi vienā trases pusē pret līdzvērtīgu zemi otrā pusē utt.
Priekšstatu par grūtībām paredzēt trasei apkārt dzīvojošo cilvēku interešu faktiskos aizskārumus dod tādas caurbrauktuves zem autostrādes Tīnūži-Koknese, kādas lietus laikā pārvēršas par upēm un jebkurā gadījumā ir par šauru lauksaimniecības tehnikas kustībai.
…Info avots: http://nra.lv/latvija/178917-nevienojas-par-rail-baltica-trasi.htm un
http://m.la.lv/aizstav-dabu-nevis-iedzivotajus/
Salacgrīvas dome nepiekāpjas “Rail Baltica” novietojuma jautājumā, bet piedāvā kompensāciju par “Natura 2000” atņemtajām platībām.
Pēc konsultācijām ar novada deputātiem Salacgrīvas novada dome neredz iemeslu mainīt iepriekš pieņemto lēmumu par “Rail Baltica” trases novietojumu Salacgrīvas novadā un cer uz veiksmīgām sarunām Ministru kabineta (MK) sēdē.
Kā aģentūru LETA informēja Salacgrīvas novada domes Informācijas nodaļas vadītāja Ilga Tiesnese, Salacgrīvas novada dome ir sagatavojusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam un Ministru prezidentam, kurā aicina atbalstīt Salacgrīvas novada intereses.
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (RA) aģentūrai LETA atzina, ka, lai panāktu sev pieņemamu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” maršrutu, kas šķērso pašreiz vides aizsardzības programmā “Natura 2000” iekļautās teritorijas, Salacgrīvas novada dome kā vienu no variantiem nolēmusi piedāvā valdībai “Natura 2000” lieguma teritorijas kompensēšanu ar trīs reizes lielāku teritoriju.
“Mēs nemainām savu viedokli, mēs vēlamies tikt uzklausīti MK, tādēļ gatavojam savus konstruktīvos priekšlikumus, kā atrisināt šo jautājumu, nevis sakām, ka mums nepatīk piedāvātais risinājuma variants un viss. Mēs nenodarbojamies ar šantāžu, bet gan meklējam racionālus risinājumus, kas varētu pasargāt no visiem uzskaitāmajiem riskiem,” uzsvēra Straubergs.
Noteikumi par “Natura 2000” paredz, ja kādu teritoriju izņem no programmas, tad tajā iekļauj trīs reizes lielāku teritoriju. Tāpēc dome piedāvā valdībai akceptēt pašvaldības variantu, kur maršruts šķērso “Natura 2000” teritoriju, taču tā vietā programmā iekļauj citu, turpat netālu esošu teritoriju, kas, pēc vides pētnieku teiktā, esot pat vērtīgāka nekā pašreizējā teritorija.
Straubergs uzskata, ka valsts institūciju pārstāvjiem līdz šim nav bijis vēlmes meklēt iedzīvotājiem pieņemamu risinājumu. Viņš ir pārliecināts, ka pašlaik netiek domāts par sabiedrību, bet gan birokrātiju un formālismu. “Mēs aicinām Valsts prezidentu un Ministru prezidentu atbalstīt Salacgrīvas novada domes, iedzīvotāju darba grupas un ekspertu izstrādāto “Rail Baltica” trases novietojumu C5. Mēs ceram, ka mūs uzklausīs un iedziļināsies problēmā,” norāda Straubergs.
Salacgrīvas novada dome papildus informē, ka šobrīd ir sākta parakstu vākšana, lai aizstāvētu novada attīstībai sapratīgu lēmuma pieņemšanu.
13.jūlijā notikušajās Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvju sarunās par “Rail Baltica” trases novietojumu Salacgrīvā novada argumenti netika sadzirdēti un kompromiss netika atrasts.
Jau vēstīts, ka Salacgrīvas novada domes, SM un VARAM pārstāvji pagājušajā nedēļā pēc diskusijas par “Rail Baltica” trases novietojumu Salacgrīvā katrs palika pie sava viedokļa un kompromiss tā arī netika atrasts.
SM pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso “Natura 2000” teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti “Rail Baltica” trases izpētei atvēlētie četri miljoni eiro. SM valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands skaidroja, ka SM neiestājas ne par vienu, ne otru variantu, bet gan akceptē tādu risinājumu, kas ir reāli ieviešams un dod iespēju virzīt “Rail Baltica” projektu uz priekšu. Kā pasūtītājs SM tādēļ virzīs tikai vienu variantu. Valdības kompetencē esot lemt par tālāko.
Arī VARAM pārstāvji norādīja, ka nav iespējams atbalstīt “Natura 2000” šķērsojošo variantu, jo šis variants pārkāptu esošos normatīvus. VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola uzsvēra, ka C5 variants nav atbalstāms, jo tad ir jāveic papildu pasākumi pārvērtēšanai, kas prasītu pusotru gadu, turklāt nav pārliecības, ka Eiropas Komisija (EK) to apstiprinās. Negatīvs piemērs nesen bijis arī Polijā, būvējot “VIA Baltica”.
Arī Vides pārraudzības valsts biroja pārstāvji norādīja, ka C5 ir strupceļš, jo EK to neakceptēs. Ja grib alternatīvu, tad ir jāveic jauns vides novērtējums. Tas prasīs gan laiku, gan naudu.
Tāpat arī SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” Projekta ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris skaidroja, ka Latvija ir uzņēmusies saistības, vienojoties ar EK par projekta realizēšanas termiņiem, un pirmā posma finansējuma apjoms ap 300 miljoniem eiro jau ir piešķirts. Jau no 2018.gada ir jāsāk trases projektēšana un zemes atsavināšana. Ja tiks meklētas alternatīvas abiem piedāvātajiem variantiem, tiks izjaukts laika grafiks.
Salacgrīvas novada domes pārstāvji savukārt norādīja, ka ieturēs pauzi, konsultēsies ar vides speciālistiem un tad pieņems lēmumu, ko darīt tālāk. Domes priekšsēdētājs Straubergs gan minēja, ka B2-2 variantā tiek bojāta novada ainava, turklāt tiek bremzēta novada saimnieciskā attīstība, jo to, ko var veikt uz lauksaimniecībai atvēlētas zemes, nevar veikt mežu teritorijās.
“RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis secināja, ka abi trases varianti gandrīz vienādi skar lauksaimnieciskās zemes un meža teritorijas. Plānojot trasi, viss esot darīts, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes efektīvu lietošanu arī turpmāk, domājot gan par meliorāciju, gan piekļuvi zemei.
Uzņēmumā “RB Latvija” skaidro, ka variantā, kas Salacgrīvā paredz apiet “Natura 2000” teritoriju, tiks skarti 112 fizisko un juridisko personu īpašumi, savukārt C5 variantā, kas šķērso aizsargājamās dabas teritorijas, – 87 fizisko un juridisko personu īpašumi.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/A81AD5B0-330C-469D-84A8-83BD091C346F/