Arī Čigāne izstājas no partijas “Kustība “Par!””
Rīga, 3.apr., LETA. Saeimas deputāte Lolita Čigāne arī nolēmusi izstāties no partijas “Kustība “Par!””.
Čigāne aģentūrai LETA apstiprināja, ka nolēma atstāt “Kustību “Par!””. Politiķe pagaidām vēl nav izlēmusi, vai startēs Saeimas vēlēšanās.
Čigāne par savu lēmumu izstāties no “Kustības “Par!”” paziņojusi arī sociālajos tīklos, pievienojot savu skaidrojumu. “Daudzie piesaistītie un iedvesmotie biedri bija galvenais iemesls, kāpēc man pēc “Par!” valdes aicinājuma atstāt “Vienotības” frakciju Saeimā vai arī izstāties no partijas, šī izšķiršanās bija grūta. Esmu ievēlēta Saeimā no “Vienotības” saraksta un apzinos, ka tikai savstarpējā sadarbībā ir iespējams kaut ko panākt, tāpēc tieši šobrīd tālāk šķaidīt “Vienotības” frakciju nebiju gatava,” pauž Čigāne.
Kopš “Par!” izveidošanās Čigānei bija pārliecība, ka tai jābūt plašai centriskai platformai, kur savu vietu varētu atrast gan politikā bijuši, gan jauni cilvēki. “Kustības “Par!” valde un pēc tam kongress nolēma veidot esošajai koalīcijai opozīcijā esošu partiju apvienību ar partijām “Latvijas attīstībai” un “Izaugsme”, atgādina Čigāne. “Par!” kongresā tika iezīmētas jomas, kur “Par!” un “Latvijas attīstība” strādās kopā – Stambulas konvencija, partnerattiecību regulējums, olšūnu ziedošanas jautājumi, apliecinot, ka jaunā apvienība vispirmām kārtām būs sociāli liberāla, norāda politiķe. Tomēr, viņasprāt, šos svarīgos jautājumus bija jāiekļauj plašākā, centriskā politiskā piedāvājumā.
“Un, visbeidzot, izvēlētais galvenais partneris, “Latvijas attīstībai”, protams, nav nekāds “jaunais” spēlētājs Latvijas politikā, to veidojuši iepriekš no dažādām citām partijām aizgājuši politikā sen zināmi cilvēki. “Latvijas attīstībai” ir iestaigātas takas gan medijos, gan daudz naudas. Tas, protams, atrisinās “Par!” problēmu ar regulāras atpazīstamības un dzirdamības nodrošināšanu, tomēr tas jau būs cits “Par!”,” savu lēmumu skaidro Čigāne.
Kā ziņots, deputāts Ints Dālderis izstājies no partijas “Kustība “Par!””. Dālderis bija viens no “Kustības “Par!”” dibinātājiem, kā arī valdes loceklis. Iepriekš “Kustību “Par!”” pameta arī “Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti Aleksejs Loskutovs un Andrejs Judins.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0C6BE933-DEC1-4281-B826-DD04886C7C69/
Pavļuts: Deputātu izstāšanās no “Kustības “Par!”” padara skaidrāku partijas piedāvājumu par jauno politiku
Rīga, 3.apr., LETA. Četru Saeimas deputātu izstāšanās no “Kustības “Par!”” padara skaidrāku partijas piedāvājumu par jauno politiku, aģentūrai LETA sacīja politiskā spēka priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
Vaicāts par to, ka arī “Vienotības” frakcijas deputāte Lolita Čigāne ir nolēmusi atstāt politisko spēku, Pavļuts norādīja, ka līdz ar šo soli ir iestājusies skaidrība, ka četri deputāti, kas iepriekš bija pārstāvēti partijā “Kustība “Par!””, ir izvēlējušies “palikt pie varas un vecās politikas, nevis veidot jauno politiku.
Lai gan no vienas puses cilvēciski var saprast, ka “ir grūti šķirties no krēsliem un amatiem un ka negribas nonākt opozīcijā”, tomēr politiskā spēka vadītājs ir vīlies šo parlamentāriešu rīcībā. Vaicāts, vai deputātu aiziešana mazinās politiskā spēka atpazīstamību, Pavļuts atbildēja noraidoši. Viņš vērsa uzmanību, ka kopā ar citiem sociālliberālajiem spēkiem veidos partnerību, kas veicinās informācijas izplatīšanos par partiju apvienību.
Komentējot Čigānes pausto, ka par partiju publiskajā telpā bijis nosacīti mazāk informācijas, politiskā spēka līderis akcentēja, ka nevarot teikt, ka paši parlamentārieši “Kustībai “Par!”” būtu nodrošinājuši īpašu atpazīstamību. Pavļuts pauda izbrīnu, kā šie četri deputāti esot varējuši lolot ilūzijas, ka atpazīstamība būs ātri sasniedzama, un neesot bijuši gatavi, ka būs smagi jāstrādā.
Vaicāts, vai “Kustība “Par!” varētu vēl apsvērt iespēju sadarboties ar “Vienotību” pirms Saeimas vēlēšanām, politiķis akcentēja, ka situācija ir tieši pretēja, jo šie notikumi ir iezīmējuši politiskā spēka atšķirību no “Vienotības” un valdošās koalīcijas. Pavļuts akcentēja, ka nav iespējams reizē veidot jaunu politiku un stutēt esošo koalīciju.
Jau vēstīts, ka Čigāne norādījusi, ka kopš “Par!” izveidošanās viņai bijusi pārliecība, ka tai jābūt plašai centriskai platformai, kur savu vietu varētu atrast gan politikā bijuši, gan jauni cilvēki. “Kustības “Par!” valde un pēc tam kongress nolēma veidot esošajai koalīcijai opozīcijā esošu partiju apvienību ar partijām “Latvijas attīstībai” un “Izaugsme”, atgādināja politiķe. “Par!” kongresā tika iezīmētas jomas, kur “Par!” un “Latvijas attīstība” strādās kopā – Stambulas konvencija, partnerattiecību regulējums, olšūnu ziedošanas jautājumi, apliecinot, ka jaunā apvienība vispirmām kārtām būs sociāli liberāla, norāda deputāte. Tomēr, viņasprāt, šos svarīgos jautājumus bija jāiekļauj plašākā, centriskā politiskā piedāvājumā.
“Un, visbeidzot, izvēlētais galvenais partneris, “Latvijas attīstībai”, protams, nav nekāds “jaunais” spēlētājs Latvijas politikā, to veidojuši iepriekš no dažādām citām partijām aizgājuši politikā sen zināmi cilvēki. “Latvijas attīstībai” ir iestaigātas takas gan medijos, gan daudz naudas. Tas, protams, atrisinās “Par!” problēmu ar regulāras atpazīstamības un dzirdamības nodrošināšanu, tomēr tas jau būs cits “Par!”,” savu lēmumu skaidro Čigāne.
Kā ziņots, deputāts Ints Dālderis izstājies no partijas “Kustība “Par!””. Dālderis bija viens no “Kustības “Par!”” dibinātājiem, kā arī valdes loceklis. Iepriekš “Kustību “Par!”” pameta arī “Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti Aleksejs Loskutovs un Andrejs Judins.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/157E6EA0-3D18-43B4-92FD-4B8BA55CCC10/
Emīlija Kozule, LETA
Judins: Varu noderēt “Vienotībai”
Saeimas deputāts Andrejs Judins, kurš šīs Saeimas laikā ir paspējis pamest divas partijas – gan “Vienotību”, gan arī “Kustību “Par”” – ir gatavs startēt 13.Saeimas vēlēšanās no “Vienotības” saraksta, kuras vadība esot pieļāvusi šādu iespēju. “Domāju, ka mana pieredze var noderēt,” intervijā aģentūrai LETA izteicās Judins, kurš gan neplānojot vēlreiz iestāties “Vienotībā”. Judins nākamajā Saeimā riskus saskata ZZS varas pārmērīgā ekspansijā, tuvinoties “Saskaņai” un izvēršot “saimniekošanas ideoloģiju”, kad “reizēm var rīkoties negodīgi un pēc tam dalīties ar citiem, lai visi būs priecīgi”.
Kāda patlaban ir jūsu politiskā piederība?
Patlaban esmu bezpartejisks “Vienotības” frakcijas deputāts.
Jūs bijāt viens no redzamākajiem “Vienotības” deputātiem. Kāpēc nolēmāt izstāties no partijas?
Es neizstājos no “Vienotības” frakcijas, līdz ar to manā darbībā parlamentā nekas nemainījās. Partijā “Vienotība” biedriem vienmēr bija iespēja runāt un paust savu viedokli. Tāda iespēja bija arī man, bet mans redzējums par to, kādai jābūt “Vienotībai”, ne vienmēr sakrita ar partijas vadības redzējumu. Iespējams, publiski tas ne vienmēr bija redzams, bet man bija cita vīzija, kā jāveido darbs partijā, kad es vēl pirms Edvarda Smiltēna kandidēju uz “Vienotības” valdes priekšsēdētāja amatu. Es uzskatīju, ka partijā jāveido demokrātiskāka vide. Pienāca brīdis, kad es sapratu, ka situāciju partijā nevaru mainīt. Es redzēju, ka manu viedokli bieži vien neņem vērā. Sapratu, ka ir jārīkojas citādi. Pērnā gada vasarā kopā ar domubiedru grupu nolēmām, ka nevaram turpmāk asociēties ar partiju “Vienotība”, ka ir jāveido cita politiskā partija. Varbūt tāpēc, ka mēs aizgājām, arī partijas biedri, kas sākotnēji bija noskaņoti mazāk skeptiski, saprata, ka “Vienotībai” ir problēmas, ka ir jārīkojas un jādara citādāk. Aiziešana no “Vienotības” nebija patīkamākais mirklis manā dzīvē. Bet mūsu aiziešana daudziem citiem partijas biedriem, kam arī bija šaubas, palīdzēja noformulēt savu viedokli un rīkoties. Izmaiņas, kas notika “Vienotībā”, notika arī pateicoties mūsu rīcībai.
Ar ko jūs saistīja “Kustība “Par””?
Kad mēs aizgājām no “Vienotības”, mēs nolēmām veidot jaunu partiju – “Kustību “Par””. Es to redzēju kā centrisku partiju, kas sadarbosies ar citām politiskajām partijām un pārstāvēs proeiropeiskas vērtības. Bet “Par” valde paziņoja, ka mums, Saeimas deputātiem, ir jāiet prom no “Vienotības” frakcijas un no valdošās koalīcijas. No jauna politiskā spēka loģikas tas ir pareizi, bet es esmu parlamenta deputāts. Prasība aiziet no frakcijas atskanēja laikā, kad valstī radās banku krīze, es nevarēju pieņemt prasību šajā laikā aiziet, “lai būtu skaisti”. Es politikas spektrā sevi redzu centrā. Strādājot parlamentā, es sapratu, ka ir jāspēj sarunāties arī ar tiem politiķiem, kuru viedoklis man nav pieņemams, jo mums visiem mandātu ir iedevuši vēlētāji – Latvijas pilsoņi. Nedomāju, ka kaut ko var sasniegt, ja parlamentā katrs deputāts ieciklēsies savā pozīcijā.
Vai “Kustība “Par”” attaisnoja jūsu cerības?
“Kustībā “Par”” ir daudz augsti izglītotu, labu cilvēku, daudz kvalificētu ekspertu. Arī partijas programma ir laba. Bet, lai realizētu savu programmu, lai virzītu jautājumus, ko partija uzskata par sev svarīgiem, ir nepieciešams sabiedrības atbalsts. Lai partija varētu realizēt savu programmu, tai ir jābūt pārstāvētai Saeimā. Manu lēmumu par aiziešanu no “Par” ietekmēja tās vadības noliedzošā pozīcija, paziņojums, ka nevar sadarboties ar idejiski tuvo “Vienotību”, jo tā ietilpst valdības koalīcijā. Kā “Par” plāno izpildīt savus solījumus vēlētājiem? Es strādāju Saeimā un esmu līdzatbildīgs par tās lēmumiem. Tāpēc es nedrīkstu pagriezt muguru un neko nedarīt. Politiķiem, kas vēlas kaut ko sasniegt, ir jārunā, jāsadarbojas ar citiem, nevis “skaistiem un tīriem” jāsēž opozīcijā.
Kādas, jūsuprāt, ir “Par” izredzes tikt pārstāvētai 13.Saeimā?
Man ir grūti par to runāt tīri cilvēcīgu iemeslu dēļ. Pērnā gada vasarā man bija ļoti lielas cerības saistībā ar “Kustību “Par””, es iesaistījos tās dibināšanā. Tagad es esmu ārpus šīs partijas, bet tās cilvēki man joprojām ir simpātiski. Es vēlu viņiem vislabākos panākumus nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Vai jūs kandidēsiet 13.Saeimas vēlēšanās?
Es domāju, ka kandidēšu. Runājot ar partijas “Vienotība” vadību, es sapratu, ka viņi varētu mani iekļaut savā deputātu kandidātu sarakstā. Es neplānoju atkal stāties partijā “Vienotība”, bet es turpinu strādāt Saeimā tās frakcijā. “Vienotības” frakcijā es vienmēr varēju balsot pēc sirdsapziņas. No citu frakciju deputātiem pat esmu dzirdējis, ka “Vienotības” frakcija, viņuprāt, ir pārāk demokrātiska, pieļaujot deputātu brīvdomību. Es turpināšu strādāt frakcijā un, iespējams, kandidēšu 13.Saeimas vēlēšanās. Bet tas nav pašmērķis. Es zinu, ka arī ārpus Saeimas ir dzīve. Apsveru iespēju arī strādāt kā juristam. Esmu juridisko tiesību doktors, kas specializējies krimināltiesībās. Es veicu zinātniskos pētījumus, pasniedzu augstskolā krimināltiesības. Man ir ko darīt arī ārpus likumdošanas procesa.
Kāda, jūsuprāt, būs 13.Saeima?
Es strādāju 11. un 12.Saeimā. Kāda bija 11.Saeima, es novērtēju tikai tad, kad tiku ievēlēts pašreizējā Saeimā. Manā skatījumā, 11.Saeima bija labāka, jo deputāti bija vairāk orientēti uz rezultātu. Atsevišķi visi cilvēki ir labi, bet, kad veidojas dažādas kombinācijas, tur ieslēdzas citāda loģika. Es negribu apgalvot, ka 13.Saeima būs sliktāka par pašreizējo, bet ir riski. Es redzu, ka “zaļzemnieki” uzskata, ka viņiem viss ir labi, ka sabiedrības vairākumam viņu rīcība ir pieņemama. Redzams arī tas, ka reizēm var rīkoties negodīgi un pēc tam dalīties ar citiem, tad visi būs priecīgi. Man tāda “saimniekošanas ideoloģija” nav pieņemama. Vislielāko risku es redzu apstāklī, ka eiropeiski orientētas partijas nespēj sadarboties, un šī iemesla dēļ var palikt ārpus 13.Saeimas. Cilvēki, kas balsos par šīm partijām, faktiski nodos savas balsis par tiem politiskajiem spēkiem, kurus viņi vispār negrib redzēt parlamentā. Esmu pārliecināts, ka nākamajā Saeimā ir iespējama sadarbība starp “Saskaņu” un Zaļo un zemnieku (ZZS). Viņi taču jau sadarbojas visu laiku. Šāds sadarbības modelis, manuprāt, sabiedrībai rada lielu risku. Vārdos ZZS šādu sadarbību noliedz, bet tā, manuprāt, ir tikai viņu priekšvēlēšanu retorika. Man tāds sadarbības modelis nav pieņemams, bet tiem vēlētājiem, kas par viņiem balso, iespējams, ir cits viedoklis.
Kādas ir “Vienotības” izredzes nākamajās Saeimas vēlēšanās?
Esmu pārliecināts, ka “Vienotība” būs pārstāvēta 13.Saeimā. Par tās mandātu skaitu man grūti spriest. Strādājot frakcijā, es redzu, ka “Vienotība” ir mainījusies, arī atmosfēra frakcijā ir cita. Deputātu apņēmība kaut ko darīt ir lielāka. Bet jāņem vērā arī tas, ka “Vienotības” zīmogs daudziem cilvēkiem rada ne sevišķi labas asociācijas. Jautājums ir – vai “Vienotība” spēs pierādīt ne tikai saviem biedriem, bet arī vēlētājiem, ka ir mainījusies.
Kāpēc “Vienotība”, būdama varas partija, nonāca līdz izjukšanas slieksnim?
Protams, visvieglāk ir vainot citus, bet arī mēs paši esam vainīgi. Kā valdošajai partijai “Vienotībai” bija visas iespējas aktīvi strādāt politikā. Tas radīja sajūtu, ka viss ir kārtībā, ka vara dod iespēju realizēt partijas programmā definētos mērķus. Bet arī varas partija nedrīkstēja ignorēt signālus, kas bija partijas iekšienē. “Vienotība” bija deklarējusi savas vērtības, bet atsevišķos gadījumos nerīkojās saskaņā ar tām. Tika pieļautas vairākas kļūdas. Tas radīja problēmas ne tikai partijas iekšienē, bet arī sabiedrībā. Ceru, ka sabiedrība spēs novērtēt pārmaiņas “Vienotībā”, kas ir notikušas pēdējā pusgada laikā.
Šajā Saeimā viens no jūsu pamanāmākajiem darbiem bija līdzdalība “oligarhu sarunu” parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā. Vai esat apmierināts ar tās darbības rezultātiem?
Es neizdomāju šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Kad pirmo reizi dzirdēju šo priekšlikumu, es biju skeptiski noskaņots, domāju, ka var atkārtoties iepriekšējo parlamentārās izmeklēšanas komisiju bēdīgā pieredze. Bet, ja deputāti neko nedarītu, sabiedrībai kārtējo reizi tiktu paziņots, ka problēma ir, bet nekas netiks darīts. Man ir dalītas jūtas par “oligarhu sarunu” parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbību. Es cerēju, ka komisija sasniegs vairāk, jo bija visas iespējas. Ja komisija būtu orientēta uz rezultātu, ja visi tās locekļi būtu tajā ieinteresēti, bija iespēja izdarīt vairāk. Es negribu analizēt kolēģu darbu, tikai nākas konstatēt, ka netika sasniegts viss, ko bija iespējams sasniegt. No otras puses, es redzu arī vairākus labumus: sabiedrība pēc komisijas pusgada darba zina vairāk nekā pirms tam. Mēs strādājot uzzinājām vairāk un informējām par to sabiedrību.
Es noformulēju savas atsevišķās domas pie gala ziņojuma, norādot, kādas izmaiņas likumos, pēc manām domām, ir nepieciešamas. Saeimas Juridiskā komisija ir sākusi darbu pie diviem likumprojektiem. Deputātiem ir jāizlemj, vai gadījumos, ja ir sabiedrības interese, žurnālisti var lūgt atļauju un iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Juristiem, iespējams, tas nepatiks, jo daudz ērtāk ir dzīvot komfortā un nerunāt par izskatāmajām krimināllietām. Runājot par sabiedrības tiesībām zināt vairāk, krimināllietu materiālu publiskošana ir ļoti svarīgs instruments. Bez parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba tāds priekšlikums nebūtu iespējams. Apkopojot teikto, var secināt, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija varēja izdarīt vairāk, bet tas, kas ir izdarīts, manuprāt, ir vērtējams pozitīvi. Man pašā sākumā bija skaidrs: ja prokuratūra stāsta, ka viss ir kārtībā, lai saglabātu savu tēlu, viņi nebūs gatavi atzīt savas kļūdas. Un tā arī notika. Viņi stāstīja, ka viss ir pareizi izdarīts, cik tas bijis iespējams. Deputāti prokuratūras vietā nevar izvirzīt apsūdzību. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) neizdarīja visu, kas bija iespējams, lai efektīvi izmeklētu krimināllietu. Deputāti var norādīt uz neizdarīto un rosināt izmaiņas likumos, ja tādas ir nepieciešamas, bet nevar veikt izmeklēšanu vai celt apsūdzības prokuratūras vietā.
Vai, jūsuprāt, būtu kaut ko jāmaina likumos, lai padarītu kriminālnoziegumu izmeklēšanu efektīvāku?
Es domāju, ka daudz kas jau ir darīts, piemēram, juristu izglītības pilnveidošanā un kvalifikācijas paaugstināšanā. Likumi var būt ļoti labi, bet tie paši nedzīvo savu dzīvi. Likumi ir instruments, ko personas izmanto. Atkarībā no cilvēku skatu redzespunkta atšķiras arī likumu piemērošana. Runājot par oligarhu sarunām, prokuratūra noformulēja, ka tā ir personu privātā dzīve. Manuprāt, tā nav privātā dzīve. Mēs varam izdarīt grozījumus likumos, bet kārtība pati par sevi neatnāks. Lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai cilvēki domātu par likuma garu, lai viņi nebūtu ieciklēti uz šauru likuma izpratni. Tas bieži traucē.
Vai ir kaut kas jāmaina likumos saistībā ar finanšu jomas skandālu?
Ja runājam par Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimševiča aizturēšanu, likumā ir skaidri jānosaka šīs amatpersonas iecelšanas un atbrīvošanas kārtība, lai nesanāk tā, ka vienu ceturtdienu LB prezidentu ieceļ amatā, nākamajā ceturtdienā – atbrīvo. LB prezidentam ir jābūt likumā garantētai aizsardzībai. Patlaban likumā LB prezidentam ir, manuprāt, pat pārāk liela aizsardzība. Likumā būtu jāparedz, kā rīkoties, ja Saeima vairs neuzticas LB prezidentam. Balsojums bija, no kura redzams, ka parlaments Rimševičam vairs neuzticas. Rimševičs patlaban ir aizdomās turētā, nevis apsūdzētā statusā. Šeit man ir jautājums KNAB: kad lieta tiks nodota kriminālvajāšanai, ja ir pierādījumi un izmeklētājiem nav šaubu par aizdomās turētā vainu?
Banku krīze ir saistīta ar to, kā mūsu bankas attīsta savu biznesu. Ja lielākā daļa bankas klientu ir nerezidenti, ja viņi iesaistās darījumos ar Ziemeļkoreju vai pieļauj nelegālās naudas legalizāciju, ir jāsaprot, ka pienāks brīdis, kad banka šo riskanto biznesu nevarēs turpināt. Banku darbībā daudz ko nosaka to reputācija. Te ir jautājums Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) – cik efektīvi tā kontrolē banku darbību, vai nevajadzētu darīt vairāk? Banku sektors ir ļoti svarīgs Latvijas ekonomikai. Ir svarīgi, lai banku sektors varētu funkcionēt efektīvi un droši.
Vai Saeimai vajadzētu pārskatīt Imigrācijas likumu, kas ļauj piešķirt uzturēšanās atļaujas Latvijā apmaiņā pret naudas ieguldījumu nekustamajos īpašumos, ražošanā vai bankā?
Strādājot “oligarhu sarunu” parlamentārās izmeklēšanas komisijā, pārliecinājos, ka Imigrācijas likuma grozījumi par uzturēšanās atļauju piešķiršana apmaiņā pret kapitālieguldījumiem Saeimā tika virzīti dažu personu ekonomisku interešu dēļ, tie atspoguļo atsevišķu cilvēku priekšstatus par to, kā var attīstīt biznesu. Kopš pieņemšanas laika šīs likuma normas ir pārskatītas un tās nav tik labvēlīgas, kā sākotnēji tika paredzēts. Es neteiktu, ka mūsu Imigrācijas likums paredz uzturēšanās atļauju tirgošanu. Es uzskatu, ka Latvijai nevajadzētu būt izolētai no pasaules, cilvēkiem ir jādod iespēja pārvietoties, ieguldīt savu naudu tur, kur viņi vēlas. Protams, var diskutēt par to, cik lielam jābūt ieguldījumam Latvijas ekonomikā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, kas dod tiesības bez vīzas pārvietoties visas ES teritorijā. Patlaban prasības ir kļuvušas stingrākas. Valsts institūciju pārstāvji, piedaloties Saeimas komisiju darbā, stāsta, ka pieprasījums pēc uzturēšanās atļaujām apmaiņā pret ieguldījumiem vairs nav tik liels kā sākotnēji. Eiropā ir valstis, kur visai brutālā veidā par noteiktu naudas summu tiek tirgota pilsonība. Tā nedrīkst būt. No otras puses, ja cilvēkam ir vēlme attīstīt Latvijā biznesu, ieguldīt savu naudu, pie tam reāli, nevis fiktīvi, tādiem uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijai jābūt atvērtai. Lai viņi dzīvo šeit, lai viņu bērni mācās latviešu valodu un integrējas sabiedrībā. Ir jāsargās tikai no fiktīvām investīcijām, kas nav pieļaujamas. Pats par sevi fakts, ka ir ārzemnieki, kuri grib dzīvot un strādāt Latvijā, nav problēma. Svarīgi ir, lai valsts varētu kontrolēt migrāciju un nodrošinātu Latvijā dzīvojošo personu integrāciju mūsu sabiedrībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133ED693-092D-836D-792C-7072ED9F8E2C/
Arī tu, Čigāne?!
Saeimas deputāte Lolita Čigāne arī nolēmusi izstāties no partijas “Kustība “Par!””. Čigāne aģentūrai LETA apstiprināja, ka nolēma atstāt “Kustību “Par!””. Politiķe pagaidām vēl nav izlēmusi, vai startēs Saeimas vēlēšanās. Čigāne par savu lēmumu izstāties no “Kustības “Par!”” paziņojusi arī sociālajos tīklos, pievienojot savu skaidrojumu. “Daudzie piesaistītie un iedvesmotie biedri bija galvenais iemesls, kāpēc man pēc “Par!” valdes aicinājuma atstāt “Vienotības” frakciju Saeimā vai arī izstāties no partijas, šī izšķiršanās bija grūta. Esmu ievēlēta Saeimā no “Vienotības” saraksta un apzinos, ka tikai savstarpējā sadarbībā ir iespējams kaut ko panākt, tāpēc tieši šobrīd tālāk šķaidīt “Vienotības” frakciju nebiju gatava,” pauž Čigāne. Kā ziņots, deputāts Ints Dālderis pagājušajā nedēļā izstājies no partijas “Kustība “Par!””. Dālderis bija viens no “Kustības “Par!”” dibinātājiem, kā arī valdes loceklis. Iepriekš “Kustību “Par!”” pameta arī “Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti Aleksejs Loskutovs un Andrejs Judins.
Notikušais nav atstājis vienaldzīgu tvitera lietotāju Dzintru Simpson.
Dzintra Simpson@DzSimpson
@lolita_cigane @KustibaPar Arī tu, Brut?!
Tue Apr 03 06:24:11 +0000 2018
Čigānes rīcībā vīlusies aktrise Madara Melne-Tomsone.
Madara Melne-Tomsone@eberhardin
@lolita_cigane @KustibaPar Ziniet, es vīlos. Nav skaisti visu laiku mainīt komandas.
Tue Apr 03 06:29:47 +0000 2018
Tvitera lietotājs Juris vīlies politiķu rīcībā.
Juris????@SimplemanLv
@lolita_cigane @KustibaPar No to vēlētāju puses, kuri izlems balsot par Vienotību, būtu tikai godīgi, ja strīpos visus staigātājus uz @KustibaPar un atpaka! Tā ir pašlabuma, sev izdevīgu un siltu vietu meklēšana, nevis politika. Ņirgāšanās par vēlētājiem 🙁
Tue Apr 03 07:27:28 +0000 2018
Politiķe norāda, ka lēmums viņai sagādājis grūtības.
Lolita Čigāne@lolita_cigane
@eberhardin @KustibaPar tā ir, tas nebija viegls lēmums.
Tue Apr 03 06:43:59 +0000 2018
Čigānes rīcību komentē žurnālists Ansis Pūpols.
Ansis Pūpols@AnsisPupols
@lolita_cigane @KustibaPar Nu re. Izrādās, ka partiju vajadzēja dibināt, jo bija tā riebīgā Solvita. Nav vairs Solvita, nevajag vairs partiju 🙂
Tue Apr 03 06:21:29 +0000 2018
Par politiskajiem notikumiem spriež žurnāliste Evija Unāma.
Uzvārds@EvijaUnama
@AnsisPupols @lolita_cigane @KustibaPar Līdzjūtība tiem, kas “pavilkās” un steidza atbalstīt ar savu vārdu un skaisti zīmētām vīzijām. Ja mērķis ir graut ticību jaundibinātām kustībām un nostiprināt esošo veco buku apvienības, žetons. Darbs veiksmīgi būs padarīts.
Tue Apr 03 07:12:56 +0000 2018
Nosodošs ir tvitera lietotājs Krists Šukevičs.
Krists Šukevičs@kSukevics
Lai kā man simpatizētu @lolita_cigane kā politiķe/cilvēks/projektu partneris, paziņojums par izstāšanos no @KustibaPar, atstāj “veco laiku” iespaidu- sak, kur lielāka iespējamība tikt ievēlētam, tur iešu. Šādu staigāšanu nekur netur godā.
http://www.lolitacigane.lv/2018/04/par-par.html
Tue Apr 03 07:01:11 +0000 2018
Par partijas “Kustība “Par!”” sastāvu spriež tviterlietotāja Kaija Skujiņa un Vito Vilks.
Kaija Skujiņa@KaijaSkujina
Gaidām, kad PARistus pametīs Viņķele. twitter.com/KaijaSkujina/s…
Tue Apr 03 06:51:40 +0000 2018
Vito Vilks@VitoVilks
@KaijaSkujina es domāju, ka tieši Viņķele ir galvenais iemesls, kāpēc visi pārējie to partiju pamet…
Tue Apr 03 07:18:04 +0000 2018
@VitoVilks Man laikam bija nepareizs priekštats radies, ka Čigāne ar Viņķeli un pārējiem 4iem draudzīgi kopā pameta Vienotību.
Tue Apr 03 07:19:31 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/85fb4ec8-a459-452b-942c-b182fbb9f1fc
