Raidījums: Rimšēvičam liegts tikties ar kādreizējo FKTK vadītāju Krūmani un divām ar “Trasta komercbanku” saistītām personām
Rīga, 24.marts, LETA. Kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam liegts tikties ar kādreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnu Krūmani, kā arī likvidējamās “Trasta komercbankas” bijušo valdes locekli Viktoru Ziemeli un kādreizējo akcionāru Igoru Buimisteru, liecina raidījuma “TV3 ziņas” rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), ne Rimšēvičs un viņa advokāts raidījumam nekomentēja šo informāciju.
Krūmane FKTK vadītājas amatā stājās 2008.gada aprīlī, bet amatu pameta 2011.gada novembrī pēc “Latvijas Krājbankas” kraha.
Kā ziņots, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Raidījums “Nekā personīga” iepriekš vēstīja, ka Rimšēviča lietā izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem, un viņu tur aizdomās par kukuļa ņemšanu no “Trasta komercbankas” vadības un akcionāriem.
Tobrīd KNAB izmeklēja tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas “Moduls Rīga” vadītājs un īpašnieks Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām. “Nekā personīga” uzsver, ka KNAB lietas materiālos atrodama saruna, kā Martinsons ar Rimšēviču kārto naudas lietas.
Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēstīja, ka Martinsona, kuram KNAB inkriminē kukuļņemšanas atbalstīšanu, saskaņā ar izmeklēšanas versiju bijusi tāda kā savedēja loma.. Uzņēmējs esot bijis tas, kas palīdzējis nodibināt kontaktu starp Rimšēviču un ar “Trasta komercbankas” cieši saistīto personu vai personām.
Par 2013.gada notikumiem liecības Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei esot uzrakstījuši “Trasta komercbankas” kādreizējais valdes loceklis Ziemelis un kādreizējais akcionārs Buimisters.
Tāpat vēstīts, ka AP publicējusi rakstu, kurā “Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs apgalvoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.
KNAB tikmēr paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/573675EC-9B81-4271-B2E2-D5B5CE944D01/
Latvijas Bankas rīcībā nav informācijas, ka Krūmanei būtu noteikti kādi ierobežojumi darba pienākumu izpildē
Rīga, 3.apr., LETA. Latvijas Bankas rīcībā nav informācijas par to, ka tās Maksājumu sistēmu pārvaldes vadītāja vietniecei Irēnai Krūmanei, kura iepriekš bija Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja, būtu noteikti kādi ierobežojumi darba pienākumu izpildē, aģentūrai LETA atzīmēja centrālajā bankā.
“Krūmane strādā ikdienas režīmā. Mūsu rīcībā nav informācijas, ka viņai būtu noteikti kādi ierobežojumi darba pienākumu izpildē,” pauda Latvijas Bankā.
Iepriekš raidījums “TV3 ziņas”, atsaucoties uz tā rīcībā esošo neoficiālo informāciju, vēstīja, ka kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam liegts tikties ar Krūmani, kā arī likvidējamās “Trasta komercbankas” bijušo valdes locekli Viktoru Ziemeli un kādreizējo akcionāru Igoru Buimisteru. Ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), ne Rimšēvičs un viņa advokāts raidījumam nekomentēja šo informāciju.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts. Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.
Krūmane FKTK priekšsēdētājas amatu ieņēma no 2008.gada 28.aprīļa līdz 2011.gada decembrim, kad Saeima viņu atbrīvoja no amata pamatojoties uz iesniegto atlūgumu. Krūmane atlūgumu iesniedza pēc “Latvijas Krājbankas” darbības apturēšanas.
Savukārt kopš 2012.gada maija Krūmane ir Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes vadītāja vietniece. Viņa pamatā strādā ar Kredītu reģistra jautājumiem, tostarp koordinējot Kredītu reģistra darbības nodrošināšanu un attīstību, sadarbību ar Kredītu reģistra dalībniekiem un to uzraudzības iestādēm. Tāpat Krūmane koordinē Latvijas dalību “AnaCredit” – Eiropas līmeņa kredītu reģistra – projektā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Eiropas Centrālā banka pēc FKTK ierosinājuma no 2016.gada 4.marta anulēja “Trasta komercbankai” izsniegto licenci, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāva nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās. Tāpat tika ņemts vērā FKTK kā Latvijas Noregulējuma iestādes izvērtējums, ka bankai nav iespējams piemērot noregulējumu jeb glābt to sabiedrības interesēs. “Trasta komercbanku” par likvidējamu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina 2016.gada 14.martā. Savukārt 2017.gada 10.martā “Trasta komercbanka” tika pasludināta par maksātnespējīgu un sākta bankas bankrota procedūra.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1A7A0672-C346-433C-B5A1-2C4AFF6E1808/
