Latvijas patērētāju interešu aizstāvji aicina lauksaimniekus, ražotājus un uzņēmējus kopīgi cīnīties par OIK maksājuma atcelšanu
Rīga, 16.marts, LETA. Latvijas patērētāju interešu aizstāvības organizācijas parakstījušas aicinājumu lauksaimniekiem, ražotājiem un uzņēmējiem apvienot spēkus un kopīgi cīnīties par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma atcelšanu, aģentūru LETA informēja Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijā (LPIAA).
Aicinājums parakstīts piektdien LPIAA rīkotā Starptautiskajai Patērētāju dienai veltītā semināra noslēgumā, kura laikā dalībnieki apsprieda OIK sloga mazināšanas iespējas. Aicinājumā akcentēta nepieciešamība dažādām elektroenerģijas patērētāju grupām kopā iestāties pret nepamatoto OIK maksājumu un meklēt visas sabiedrības interesēm atbilstošus risinājumus.
Patērētāju interešu aizstāvju ieskatā zaļās enerģijas atbalsta ideja izmantota, lai radītu mehānismu, kurš darbojas pretēji patērētāju interesēm un kurā vienīgie ieguvēji ir ļoti šaura OIK atļauju saņēmēju grupa. “Valdības centieni šo mehānismu reformēt un OIK slogu patērētāju maksājumos samazināt nav guvuši panākumus. Tieši pretēji – gada sākumā daudzi privātie patērētāji, kā arī lauksaimnieki un dažādu nozaru uzņēmēji saņēma par 30-40%, pat 100% lielākus elektroenerģijas rēķinus,” pausts aicinājumā.
Vienlaikus patērētāju interešu aizstāvji uzsver, ka nepamatoti augsta maksa par elektroenerģiju negatīvi ietekmē gan mājsaimniecību, gan arī visas valsts ekonomiku un atsevišķas tās jomas, līdz ar to saprotamas un atbalstāmas ir gan lauksaimnieku prasības risināt sezonālo elektroenerģijas pieslēgumu problēmu, gan ražotāju bažas par konkurētspējas mazināšanos.
LPIAA valdes priekšsēdētāja Tekla Žabova norādīja, ka katra elektroenerģijas patērētāju grupa – mājsaimniecības, zemnieki, mazie un vidējie uzņēmēji, lielie ražotāji – cīnās vienīgi par savām interesēm, kas neveicina sabalansētu risinājumu meklēšanu, tādējādi saglabājot iespējas vieglas naudas tīkotājiem nepamatoti pelnīt uz visu elektroenerģijas patērētāju rēķina.
“Mums jāapzinās, ka visi esam vienā laivā, tādēļ mēs aicinām arī tādas organizācijas kā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Zemnieku saeima, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija un citas apvienot spēkus, lai mudinātu valdību rīkoties izlēmīgāk un atcelt nepamatoto OIK maksājumu,” sacīja Žabova.
Viņa aģentūrai LETA apstiprināja, ka LPIAA patlaban gatavo arī iesniegumu, ar ko plānots vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kam tiks lūgts izvērtēt, vai ar OIK maksājumu netiek pārkāpts Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Jautājums, kas PTAC būs jāvērtē, ir par to, vai no patērētājiem ir tiesības prasīt maksu par pārvadi un sadali un vēl arī maksu par OIK.
Tāpat LPIAA aicinās PTAC vērtēt, vai Patērētāju tiesību aizsardzības likumu nepārkāpj arī šķērssubsīdijas OIK maksas saņēmējiem, kā arī to, vai OIK pēc būtības varētu būt uzskatāms par nodokli.
Tiesa, kad iesniegums varētu tikt nosūtīts PTAC, Žabova vēl nevarēja pateikt.
Tikmēr semināra laikā viņa skaidroja, ka ik dienu viņa saņem vairākus zvanus no patērētājiem, kas vedina domāt, ka sabiedrībā spriedze saistībā ar OIK maksājumu ir liela. Pēc viņas teiktā, medijos līdz šim ļoti maz ir tikusi pievērsta uzmanība individuālo patērētāju problēmām, proti, lielākoties medijos tiekot runāts par uzņēmumiem, kuriem valsts palielinājusi atbalstu, vai arī par lauksaimnieku grūtībām saistībā ar OIK.
Vairāki iedzīvotāju pārstāvji pauda bažas, ka beigu beigās viss OIK slogs palikšot “uz iedzīvotāju pleciem”, kuri nav ne valsts atbalstu saņemošie energointensīvie uzņēmumi, ne arī lauksaimnieki, kuri šobrīd cīnās par savām interesēm.
Tāpēc LPIAA kā patērētāju interešu aizstāvības pārstāvji aicina visas puses kopīgi domāt par to, kā atcelt OIK maksājumi visiem.
Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Gunārs Valdmanis semināra dalībniekus informēja, ka patlaban no visas elektroenerģijas, kas tiek patērēta Latvijā, OIK maksājumu saņemošās koģenerācijas stacijas saražo ap 20%.
EM pārstāvis atzina, ka OIK maksājums ir “neveiksmīga, kļūdaina apdrošināšanas polise”, taču, atceļot OIK, būtu jāslēdz šīs stacijas. Tā rezultātā pieaugtu elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena. Tāpēc, ka cenas pieaugumu ietekmēs elektroenerģijas apjoma kritums tirgū. Tādējādi iedzīvotāji un citi patērētāji nevis būtu ieguvēji, bet drīzāk zaudētāji.
Žabova EM pārstāvim sacīja, ka tie, kas pieļāvuši kļūdas, ir jāsauc pie atbildības. “Ir cilvēki, ir uzvārdi, ir darbības – tie jāsauc pie atbildības,” teica Žabova.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Ekonomikas ministrija meklē risinājumus OIK sloga samazināšanai, tostarp ir būtiski samazināts atbalsts TEC-1 un TEC-2 stacijām, kā arī pārbaudītas 39 koģenerācijas stacijas attiecībā uz pārkāpumiem un 21 stacijai atcelta atļauja. Tāpat norit darbs arī pie OIK diferenciācijas.
EM arī piedāvā, ka sezonāli strādājošajiem elektroenerģijas lietotājiem no 1.aprīļa būs iespēja atteikties no pieslēguma uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, atjaunojot to vēlāk par nebūtiskām tehniskām izmaksām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/444141CE-F267-4ECD-8EA1-B59A6266DA59/
Pērn zaļās enerģijas un koģenerācijas atbalstā samaksāti gandrīz 290 miljoni eiro
Rīga, 16.marts, LETA. Pērn zaļās enerģijas un koģenerācijas atbalstā samaksāti gandrīz 290 miljoni eiro, tāpēc ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicinājis izveidot mehānismu, kā likvidēt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus patērētājiem, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Ministrijā norādīja, ka drīz tiks sasniegti OIK sistēmas ierobežošanas iespēju griesti. OIK saistības ir daļēji atpirktas, ir novērsta pārsubsidācija, kā arī tūlīt tiks ieviests precīzs uzraudzības un pārkāpumu novēršanas mehānisms nākotnei. Tomēr vēl arvien zaļās enerģijas un koģenerācijas atbalstā izmaksātās summas ir ievērojamas – 2017.gadā tie ir 289,2 miljoni eiro.
“Ir nepārprotami skaidrs, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis un sabiedrība to nav gatava akceptēt. Esmu jau izteicis aicinājumu veidot augsta līmeņa ekspertu grupu, kuras uzdevums būtu meklēt risinājumus, kā atteikties no vēsturiskās, neefektīvās OIK sistēmas un izveidot tādu, kas atbilst sabiedrības nākotnes interesēm,” uzsvēra Ašeradens.
Kopējā summa, kas 2017.gadā samaksāta elektroenerģijas ražotājiem par obligātā iepirkuma (OI) ietvaros no 403 elektrostacijām iepirkto elektroenerģiju pēc subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieturēšanas, ir 193,6 miljoni eiro.
No šīs summas 51,2 miljoni eiro izmaksāti 94 dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijām ar jaudu līdz četriem megavatiem (MW), 62 miljoni eiro izmaksāti 57 biogāzes elektrostacijām, 52,4 miljoni eiro izmaksāti 55 biomasas elektrostacijām, 13 miljoni eiro izmaksāti 53 vēja elektrostacijām, bet 15 miljoni eiro izmaksāti 144 hidroelektrostacijām ar jaudu līdz pieciem MW.
Tāpat piecām koģenerācijas stacijām 2017.gadā izmaksāta garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto jaudu pēc SEN ieturēšanas 95,6 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā, 90,7 miljoni eiro izmaksāti četrām dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijām, bet 4,9 miljoni eiro izmaksāti vienai biomasas koģenerācijas stacijai.
“Šie OIK miljoni kā iedzīvotāju un uzņēmēju maksājums ir jālikvidē, vienlaikus rodot mehānismu, kādā veidā valstī turpināt attīstīt zaļās enerģijas un atjaunojamo energoresursu ražošanu. Arī Eiropas Savienības enerģētikas politikas veidotāji aizvien skaļāk runā par atteikšanos no pārrobežu aizliegumiem, daudziem un atšķirīgiem atbalsta mehānismiem un tirgu kropļojošām subsīdijām. Zaļās enerģijas ieviešanai ir jāmeklē inovatīvi, efektīvi un tālredzīgi risinājumi, iespējams, uz tirgus principiem balstīti, nevis finansēti no valsts subsīdijām un iedzīvotāju maksājumiem,” uzsvēra Ašeradens.
Detalizēta informācija par komersantiem, kuriem ir piešķirtas tiesības pārdot elektroenerģiju OI ietvaros vai saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu un informācija par komersantiem izmaksātajām summām publicēta EM tīmekļa vietnē sadaļā “Informācija par izdotajiem lēmumiem par elektroenerģijas obligāto iepirkumu”.
Vienlaikus EM atgādina, lai nepieļautu OIK un līdz ar to arī elektroenerģijas cenas strauju kāpumu, EM veikusi virkni darbības, kas jau no šā gada nodrošinājis OIK sloga samazināšanos gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām.
Tā no 2012.gada netiek piešķirtas jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju OI ietvaros, līdz 2017.gadam OIK fiksēts 26,79 eiro par megavatstundu (eiro/MWh) apmērā, kas iekļauts arī vairāku pēdējo gadu valdību deklarācijās, bet no 2018.gada jau paredzēta OIK vidējā līmeņa samazināšanās līdz 25,79 eiro/MWh.
Tāpat ir radīts atbalsta mehānisms energoietilpīgiem apstrādes uzņēmumiem, novērsta elektrostaciju pārkompensācija, nosakot maksimāli pieļaujamo peļņas normu 9% apmērā un par 75% samazināts atbalsts AS “Latvenergo” TEC stacijām;
EM arī īsteno sistemātisku atjaunojamo energoresursu elektrostaciju kontroli, kā rezultātā pēdējos mēnešos 21 elektrostacijai atceltas atļaujas pārdot elektroenerģiju OI ietvaros, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4AEE1100-963F-4A2E-BFC9-CE5E4C2CF7EC/
