Kredītiestādēm turpmāk Latvijas Bankai būs jāiesniedz arī grupas vērtspapīru ceturkšņa pārskats
Rīga, 15.marts, LETA. Kredītiestādēm turpmāk Latvijas Bankai būs jāiesniedz arī grupas vērtspapīru ceturkšņa pārskats, aģentūrai LET pavēstīja Latvijas Bankā.
Centrālajā bankā informēja, ka Latvijas Bankas padome ceturtdien jaunā redakcijā apstiprināja Vērtspapīru pārskatu sagatavošanas noteikumus, kā arī veica grozījumus Latvijas Bankas 2018.gada 18.janvāra noteikumos Nr. 162 “Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku”.
Tostarp ar Vērtspapīru pārskatu sagatavošanas noteikumu jauno redakciju ieviesta Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2016.gada 2.augusta regula par vērtspapīru turējumu statistiku. Grozījumi veikti, lai nodrošinātu Eiropas centrālo banku sistēmu ar informāciju par to kredītiestāžu grupu vērtspapīru turējumiem, kuras ECB atzinusi par nozīmīgām. Tām būs jāsniedz jauns vērtspapīru pārskats – “Kredītiestādes grupas vērtspapīru ceturkšņa pārskats” ar informāciju par attiecīgās kredītiestādes grupas īpašumā esošo vērtspapīru atlikumu ceturkšņa beigās un to grāmatvedības, risku un uzraudzības rādītājiem.
“Minētie rādītāji nodrošinās iespēju veikt precīzāku monetārās politikas transmisijas mehānisma analīzi, novērtēt Eirosistēmas risku attiecībā pret darījuma partneriem monetārās politikas operācijās, kā arī ļaus veikt detalizētākus kredītriska stresa testus un finanšu stabilitātes analīzi,” skaidroja Latvijas Bankā.
Grozījumi veikti arī “Vērtspapīru ar ISIN kodu mēneša pārskata”, “Vērtspapīru bez ISIN koda mēneša pārskata” un “Kapitāla vērtspapīru mēneša pārskata (atbilstoši monetāro finanšu iestāžu “Mēneša bilances pārskata” 270000. pozīcijai)” sagatavošanas un iesniegšanas prasībās, tostarp ieviesta vērtspapīru turētāju identificēšana individuālā līmenī un mainīta Eiropas Savienības (ES) finanšu iestāžu identificēšanas kārtība. Turpmāk, identificējot ES finanšu iestādi, būs jāizmanto ECB interneta vietnē uzturētajos ES finanšu iestāžu sarakstos norādītie identifikācijas kodi.
Noteikumi stāsies spēkā 2018.gada 1.septembrī. Savukārt pirmie “Kredītiestādes grupas vērtspapīru ceturkšņa pārskata” dati būs jāsniedz līdz 2018.gada 30.oktobrim par situāciju 2018.gada 30.septembrī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/080CCA3F-A13F-4738-92E4-93C780D2CB76/
Latvijas Banka noteikusi automatizēto ārvalstu valūtu maiņas iekārtu izmantošanas regulējumu
Rīga, 15.marts, LETA. Latvijas Bankas padome ceturtdien veikusi grozījumus Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumos, nosakot automatizēto ārvalstu valūtu maiņas iekārtu izmantošanas regulējumu, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.
“Ņemot vērā uzņēmēju priekšlikumus un nozares attīstības tendences, noteikumi papildināti ar iespēju ārvalstu valūtu pirkšanu un pārdošanu veikt, izmantojot automatizētu ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas iekārtu. Noteikumi nosaka prasības šādu iekārtu uzstādīšanai,” skaidroja Latvijas Bankā.
Tāpat papildināti veidi, kādos var veikt samaksu par ārvalstu valūtu pirkšanu vai pārdošanu. Līdz šim noteikumi paredzēja, ka kapitālsabiedrība kā maksāšanas līdzekli drīkst pieņemt tikai skaidro naudu un maksājumu kartes, bet noteikumu grozījumi paredz, ka samaksa var tikt veikta arī ar zibmaksājumu un kredītiestādes iekšējo kredīta pārvedumu.
Noteikumos ietvertas arī papildu normas cīņai ar pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī atvieglots šīs nozares uzņēmumu administratīvais un finansiālais slogs.
Latvijas Banka izsniedz atļaujas (licences) ārvalstu valūtu pirkšanai un pārdošanai. 2017.gada nogalē ar ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu nodarbojās 39 Latvijas Bankas licencētas kapitālsabiedrības 70 vietās Latvijā.
Kopējais pārdotais ārvalstu valūtu apmērs 2017.gadā bija 104,6 miljoni eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/086B1CF4-FAA6-48D9-B16B-9313FB4E5E21/
Komercbanku asociācija apzina esošo situāciju tās biedru bankās saistībā ar ārvalstu klientu apkalpošanu
Rīga, 15.marts, LETA. Latvijas Komercbanku asociācija šobrīd apzina esošo situāciju tās biedru bankās saistībā ar ārvalstu klientu apkalpošanu, aģentūrai LETA atzina asociācijas stratēģiskās komunikācijas vadītāja Kristīne Mennika.
“Šobrīd Latvijas Komercbanku asociācija aktīvi apzina esošo situāciju biedru bankās,” sacīja Mennika.
Tāpat viņa informēja, ka Latvijas Komercbanku asociācija šobrīd aktīvi strādā, lai apkopotu un publicētu informāciju par biedru paveikto, ieviešot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politiku un vadlīnijas.
Vienlaikus, pēc Mennikas teiktā, pārskats par banku paveikto atbilstības jomā tiks apkopots rudenī.
Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš norādīja, ka komisija cieši raudzīsies, cik stratēģiski elastīga ir katras bankas pieeja biznesa modeļa maiņai un vai ir pamatots plāns kā mazināt riskanto ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvaru.
“Svarīgi arī nepārcensties, proti, visi ārvalstu klienti nav tādi, kas būtu nevēlami Latvijas finanšu sektorā. Tāpēc formāls samazinājums līdz noteiktam ārvalstu klientu procentam šoreiz nebūs risinājums. Pats svarīgākais ir esošo klientu un viņu darījumu riska līmeņa izvērtējums,” pauda Putniņš.
Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas finanšu sektora pašattīrīšanās ir jāturpina un tikpat dinamiskā tempā. “Te nav citu iespēju. Tomēr nekādu šīs vai citas bankas aizvēršanas izpildes grafika nav un nebūs. Visam ir jānotiek likuma ietvaros,” uzsvēra Putniņš.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka starp Latvijas banku klientiem 26 081 ir čaulas kompānija, tostarp divas kompānijas ir ar Latvijas izcelsmi. Čaulas kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā visās Latvijas bankās ir 36,57%, bet čaulas kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā ārvalstu klientu segmentā – 44,5%. Kopumā Latvijas bankās ir apmēram 2,6 miljoni klientu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2506C3A8-958C-44BE-ABF4-5930AE050BC6/
