Starp Latvijas banku klientiem 26 081 ir čaulas kompānija
Rīga, 14.marts, LETA. Starp Latvijas banku klientiem 26 081 ir čaulas kompānija, tostarp divas kompānijas ir ar Latvijas izcelsmi, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.
Viņa arī norādīja, ka čaulas kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā visās Latvijas bankās ir 36,57%, bet čaulas kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā ārvalstu klientu segmentā – 44,5%.
“Šo kompāniju īpatsvaru var skatīt pret kredītapgrozījumu, pret ienākumiem un pret aktīviem. Mēs skatām pret kredītapgrozījumu,” teica Upleja, skaidrojot, ka šis rādītājs uzrāda lielāku īpatsvaru, kā arī patiesāku riska līmeni.
Tāpat Upleja minēja, ka šie dati atspoguļo īpatsvaru no transakciju biznesa, bet tas nav īpatsvars no visu vai ārvalstu klientu noguldījumu kopsummas.
Kopumā Latvijas bankās ir apmēram 2,6 miljoni klientu.
Datos ir ietverti arī “ABLV Bank”, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, klientu kredītapgrozījums.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
Tāpat “FinCEN” minēja, ka “ABLV Bank” biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām – bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.
Arī Latvijas Komercbanku asociācija paziņojusi, ka pilnībā atbalsta to, ka čaulas veidojumu apkalpošana ir būtiski ierobežojama un īpaši kontrolējama.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DABFB411-4904-4F31-9D3C-CF1FA649F089/
Banku vadītāji: Izlēmīga un stingra vēršanās pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu palīdzēs finanšu sektoram atgūt reputāciju
Rīga, 14.marts, LETA. Izlēmīga un stingra vēršanās pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un korupciju nesīs ieguvumus gan Latvijas ekonomikai, gan arī palīdzēs finanšu sektoram atgūt reputāciju, aģentūrai LETA atzina aptaujāto banku vadītāji, vienlaikus atzīstot, ka pārkāpumi noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanas jomā, kādi tiek attiecināti uz daļu Latvijas finanšu sektora, ir lielākais reputācijas kaitējums, kāds sektoram var būt.
Bankas “Citadele” valdes priekšsēdētājs un Latvijas Komercbanku asociācijas padomes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis aģentūrai LETA sacīja, ka ir svarīgi, lai cīņa par augstāko atbilstības standartu ievērošanu un visu veidu finanšu noziegumu stingru apkarošanu regulāri notiktu gan katras bankas, gan arī valsts likumu līmenī.
Viņš arī norādīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija ir iesniegusi valdībai virkni izmaiņu likumos finanšu sektora ilgtspējīgajai attīstībai un finanšu noziegumu apkarošanai, ko ļoti pozitīvi novērtēja ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) pārstāvji, kad četras lielākās ar vietējiem klientiem strādājošās bankas ar tiem iepazīstināja.
“Daudzās valstīs ir noteikumi, kas mazina banku apetīti strādāt ar augsta riska klientiem. Izlēmīga un stingra vēršanās pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un korupciju nesīs ieguvumus gan Latvijas tautsaimniecībai, gan arī palīdzēs Latvijas finanšu sektoram atgūt reputāciju,” teica Beļavskis.
Viņš prognozēja, ka neseno notikumu ietekmē augsta riska klientu īpatsvars Latvijas bankās samazināsies straujāk nekā līdz šim, un augsta riska biznesa segments kļūs par nebūtisku daļu no kopējā banku pakalpojumu klāsta. “Jebkurai bankai pasaulē ir svarīgi regulāri strādāt pie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un atbilstības prasību ievērošanas un procesu stiprināšanas, jo klientu darījumi kļūst arvien globālāki un uz bankām attiecinātās prasības to kontrolei kļūst arvien stingrākas un niansētākas,” pauda Beļavskis.
Viņš norādīja, ka banka “Citadele” savā darbībā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un atbilstības jomās ievēro stingrākas prasības, nekā noteikts Latvijas un Eiropas Savienības likumos, kā arī bankas akcionāri – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un starptautiskie investori pievērš ļoti lielu uzmanību tam, lai banka “Citadele” strādātu atbilstoši augstākajiem atbilstības standartiem un klientu darījumu procedūrām. “Banka “Citadele” atrodas labās pozīcijās, lai atbalstītu Latvijas finanšu sistēmas reputācijas atjaunošanu ar savu pieredzi un augstajiem standartiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un atbilstības jomās,” piebilda Beļavskis.
“SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere aģentūrai LETA sacīja, ka pārkāpumi noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanas jomā, kādi tiek attiecināti uz daļu Latvijas finanšu sektora, ir lielākais reputācijas kaitējums, kāds visam sektoram var būt. “Jo caurspīdīgāks un pārskatāmāks būs banku bizness Latvijā, jo labāk ekonomikai un valstij kopumā. Šos riskus jāvērtē ļoti atbildīgi, un tie ir jāizskauž. Lai tas notiktu, jāmaina attieksme pret šo problēmu un pieeja riska kultūrai kopumā,” viņa teica.
“Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons aģentūrai LETA sacīja, ka ir grūti komentēt izskanējušo apgalvojumu, ka Latvijas bankās joprojām turpinās pārkāpumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. “Grūti komentēt šo apgalvojumu, bet tā izskanēšana noteikti neuzlabo Latvijas finanšu sektora starptautisku reputāciju,” viņš teica.
Savukārt “Swedbank” valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis aģentūrai LETA minēja, ka banka, kā atsevišķs tirgus dalībnieks, nevar komentēt jautājumus, kas attiecas uz visu tirgu vai citiem tirgus dalībniekiem, taču bankas nostāja ir, ka caurspīdīgums un atbilstība ir viennozīmīgi ļoti svarīgi biznesa ilgtspējas faktori.
“Jāuzsver, ka “Swedbank” tā ir prioritāte, kas pēdējo gadu laikā tika īpaši stiprināta. Rūpējoties par zīmola reputāciju, “Swedbank” mērķtiecīgi stiprina savas aktivitātes, kompetences un resursus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novēršanas jomā,” viņš sacīja.
Rubenis arī atzīmēja, ka “Swedbank” fokusējas uz Latvijas klientu apkalpošanu – starptautisko klientu īpatsvars bankas klientu portfelī vēsturiski nekad nav pārsniedzis 1%, bet 2016.gadā “Swedbank” pilnībā pārtrauca pakalpojumu sniegšanu visiem starptautiskajiem klientiem, kuri reģistrēti ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas vai valstīs ar necaurspīdīgu patieso labuma guvēju informāciju, un kuriem nav saiknes ar Latviju.
“Darbs atbilstības augstāko prasību nodrošināšanai, protams, ir nepārtraukts, un mūsdienās tā ir bankas ikdienas biznesa sastāvdaļa. “Swedbank” regulāri aktualizē iekšējās kontroles sistēmas procedūras, lai nodrošinātu atbilstību izmaiņām normatīvajos aktos un aktualitātēm,” pauda Rubenis.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pēc tikšanās ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju žurnālistiem iepriekš pauda, ka ir saņēmusi mājienu, ka Latvijas bankās joprojām ir pārkāpumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. “Latvijas finanšu sektoram tiek pārmests, ka bankas tiek izmantotas tādu līdzekļu pārskaitīšanai, kas saistīti ar sankcijām pakļautām personām, uzņēmumiem vai valstīm, bet minētos faktus ASV partneri vēl nodos Latvijai. Tikšanās laikā tika skaidri norādīts, ka finanšu sektorā joprojām ir problēmas,” sacīja ministre.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A7F6179C-5659-4955-99F0-4C2E46B6A723/
