Saeimas komisija noraida pēdējos mēģinājumus ietekmēt pāreju uz mācībām latviešu valodā
Rīga, 14.marts, LETA. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien pirms galīgā lasījuma noraidīja pēdējos mēģinājumus ietekmēt pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Deputāti pirms trešā jeb galīgā lasījuma šodien izskatīja likumprojektus par grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz nodrošināt pakāpenisku pāreju uz mācītām latviešu valodā vidusskolā.
Partijas “Saskaņa” deputāti iesniedza virkni priekšlikumu, kas paredz mainīt jau divos lasījumos Saeimā apstiprināto kārtību par pāreju uz mācībām latviešu valodā. Piemēram, deputāte Jeļena Lazareva (S), izskatot priekšlikumus grozījumiem Izglītības likumā, piedāvāja saglabāt esošo valodu proporciju pamatskolā, iestājoties pret valsts valodas proporcijas palielināšanu līdz 80% esošo 60% vietā 7.-9.klasēs.
Tāpat izteikts priekšlikums privātajām izglītības iestādēm ļaut nodrošināt vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē ne tikai valsts valodā, bet arī mazākumtautību valodās – krievu, baltkrievu, poļu, lietuviešu, igauņu, vācu un ebreju.
“Saskaņas” pārstāvjus neapmierināja arī Konsultatīvā padomes mazākumtautību izglītības jautājumos sastāvs, uzsverot, ka tajā neesot pietiekami pārstāvēta sabiedrība. Deputāts Andris Morozovs (S) pat izteica bažas, ka mazākumtautību skolu direktori patiesībā esot Izglītības un zinātnes ministrijas un kopējās sistēmas cilvēki, kā dēļ viņi baidoties izteikt iebildumus ministrijas piedāvājumiem.
IZM pārstāvji skaidroja, ka skolu direktorus ieceļ un apstiprina pašvaldības, savukārt ministrijai nav tiesību no darba atcelt pašvaldību dibināto izglītības iestāžu direktorus.
Lazareva piedāvāja nenoteikt konkrētus reformas termiņus, nosakot, ka grozījumi likumā stātos spēkā vien pēc diviem gadiem pēc Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ievešanas, objektīvu un pietiekošu datu saņemšanas par nepieciešamību un iespējamību ievest izmaiņas mazākumtautību izglītības programmās, ņemot vērā karjeras un nodarbinātības rādītājus.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzsvēra, ka izglītības kvalitātes monitorings norit nepārtraukti.
Komisija gan atbalstīja parlamentārieša Morozova priekšlikumu, ka ne vēlāk kā trīs gadus pēc attiecīgās izglītības reformas īstenošanas Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinās pamatotu, neatkarīgu, uz zinātniskiem pētījumiem balstītu reformas izvērtēšanu par tās ietekmi uz izglītības kvalitāti.
Vispārējās izglītības likuma grozījumos Lazareva piedāvāja noteikt, ka vispārējās un profesionālās vidējās izglītības programmu attiecīgajā virzienā var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu pēc vismaz desmit skolēnu vecāku pieteikuma, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu. Arī šis priekšlikums neguva komisijas atbalstu.
Par likumprojektu virzīšanu trešajam lasījumam nobalsoja septiņi deputāti, bet trīs bija pret.
Iepriekš valdībā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā paredz iekļaut nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.
Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.
Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā,
No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Gadu vēlāk – no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Ņemot vērā, ka kontekstā ar plānoto mācību procesa plānojumu vidusskolā un vispārējās vidējās izglītības mērķi sagatavot jauniešus sekmīgām studijām augstskolā ir paredzēts neturpināt vidusskolas posmā īstenot mazākumtautību izglītības programmas, Izglītības likuma grozījumos attiecīgi paredzēts noteikt, ka 1.-6.klases posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, 7.-9.klases posmā – ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. Attiecībā uz svešvalodu apguvi līdz ar to tiek noteikts, ka svešvalodas apguvē kā starpniekvaloda ir lietojama valsts valoda.
Vienlaikus ir plānots, ka Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības standartu 1.-6.klases posmam tiks noteikti trīs izglītības programmu paraugi mazākumtautību izglītības programmu īstenošanai, kuros, ievērojot likuma nosacījumus, tiks piedāvāti trīs dažādi valsts valodas un mazākumtautības valodu lietojuma proporcijas modeļi un ir paredzēts, ka izglītības iestāde īstenošanai varēs izvēlēties vienu no tiem.
Grozījumi precizē arī procentuālo īpatsvaru no kopējā mazākumtautību izglītības programmu izglītojamo skaita tiem izglītojamajiem, kuru pedagogu darba samaksas finansēšanai var papildus piešķirt valsts budžeta mērķdotāciju, ņemot vērā, ka pēc likuma spēkā stāšanās šajā aprēķinā varēs iekļaut tikai mazākumtautību izglītības programmās pamatizglītības posma izglītojamos.
Vispārējās izglītības likuma grozījumi nosaka, ka vidusskolas posmā tiek izveidota vienota vispārējās vidējās izglītības programma visām izglītības iestādēm. Tāpat tiek paredzēta iespēja izglītības iestādēm turpināt mācīt mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) iepriekš uzsvēra, ka latviešu valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, tādēļ sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā. Īstenojot pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā, Šadurska ieskatā tiks stiprināta valsts valodas loma Latvijā, arī turpmāk nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību.
Tāpat Šadurskis solīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbildīgi pildīs uzņemtās starptautiskās saistības mazākumtautību izglītības nodrošināšanā un attīstībā, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo finansējumu tām izglītības iestādēm, kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem īsteno mazākumtautību izglītības programmas.
IZM skaidroja, ka pārmaiņu mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi. Jaunais mācību valodas regulējums paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības notiek latviešu valodā, kā arī viņu konkurētspēju darba tirgū.
Ministrija rosinājusi būtiskas pārmaiņas vispārējās izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā, tajā skaitā mazākumtautību skolēniem. Pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs IZM ieskatā sekmēs jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu.
Pērn tika nolemts, ka jau šajā mācību gadā 12.klases centralizētie eksāmeni notiks tikai latviešu valodā.
IZM valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja iepriekš atgādināja, ka Latviešu valodas aģentūras pētījums liecina, ka, lai gan mazākumtautību jauniešiem ir latviešu valodas prasmes, daļai jauniešu tās ir tikai pamatprasmes vai vājā līmenī.
Arāja skaidroja, ka pārmaiņas mācību valodā tiks īstenotas līdztekus jaunā mācību satura ieviešanai, kā arī jau apstiprinātajām izmaiņām valsts pārbaudījumu un centralizēto eksāmenu norises kārtībā.
Arāja uzsvēra, ka pedagogu kompetences pilnveidei un atbalstam būs pieejami vairāki atbalsta pasākumi. No valsts pamatbudžeta 2018.-2020.gadam būs pieejami aptuveni 3,6 miljoni eiro, lai nodrošinātu atbalstu pedagogiem saistībā ar jaunā vispārējās izglītības satura ieviešanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED5A8-4709-B6B8-EF74-7060FC6FF4B6/
Spārītis: Politiķu mīlestības skūpsti izglītībai un zinātnei nepalīdzēs samaksāt universitāšu rēķinus un nodrošināt pētniecisko darbu
Rīga, 14.marts, LETA. Politiķu mīlestības skūpsti izglītībai un zinātnei nevarēs palīdzēt nedz samaksāt universitāšu rēķinus, nedz nodrošināt pētniecisko darbu laboratorijās un institūtos, tāpēc ikvienam nozarē iesaistītajam jāapzinās, ka ar savu pētniecisko darbu un zinātnieka autoritāti viņš ir savas valsts politisko procesu lobētājs un ekonomisko procesu veicinātājs, pārliecināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis.
LZA gadagrāmatas ievadvārdos Spārītis norādīja, ka, tiekot iezvanītai Latvijas valsts dibināšanas simtgadei, mūsu domas saistās ar sava valstiskuma sekmības vērtējumu.
“Nenoliedzami, bez kara un vairāku okupāciju atnestā posta Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības evolūcijas aina šodien izskatītos citādāk, iespējams, daudz tuvāk tikai par gadu agrāk neatkarību ieguvušās Somijas labklājības līmenim, kuras panākumi meklējami reālā nepārtrauktības doktrīnas īstenošanā,” pauda Spārītis.
Viņš uzsvēra, ka, savus svētkus svinot, vienlaikus priecāsimies arī par pārējām pirms 100 gadiem neatkarību ieguvušajām Baltijas valstīm, kuru iedzīvotāju pašapziņa ir tieši proporcionāla valsts ekonomiskajiem panākumiem un sociālajai labklājībai.
Ar cerībām gaidot 2018.gada iespēju piepildīšanos, Spārīša ieskatā ir jāsaprot, ka īstenot var tikai to, kas ar mūsu zinātnes spēkiem ir radīts produkta parauga veidā un ko mūsu valsts industrija spēj pārņemt un ieviest rūpnieciskā ražošanā.
Ja Latvijas rūpniecība ar maziem izņēmumiem tiek balstīta galvenokārt uz tranzīta pakalpojumiem, kokmateriālu eksportu un lauksaimniecības produktu pārstrādi, tad inovāciju potenciāls IT jomā, inženierzinātnēs, farmakoloģijā, medicīnas ārpakalpojumos, robotikā, enerģētikā, viedajās tehnoloģijās un daudzās citās nozarēs spēj piesaistīt citu zemju finansējumu un sniegt ekonomikai daudz vairāk, nekā mūsu industrija spēj absorbēt. Šīs valstiskās tuvredzības, neregulāra un nepietiekama bāzes finansējuma sekas ir konkurētspējīgāko zinātnisko institūtu un pētnieku grupu iniciatīva patstāvīgai stratēģisko investoru meklēšanai ārzemēs, kā arī sekmīgi piemēri zinātnē balstītas uzņēmējdarbības attīstīšanā ārpus Latvijas ekonomiskās zonas, norādīja LZA prezidents.
Viņš gan uzsvēra, ka saistībā ar ekonomikas augšupeju mūsu zemē ir vērojami arī pozitīvi piemēri uzņēmēju un zinātnieku tiešai un nepastarpinātai sadarbībai, konkrētu pasūtījumu izvietošanai zinātniskajos institūtos, kā arī kopīgi projekti jaunu inovatīvu produktu radīšanai un uzlabošanai. Šāda veida darbība un peļņas spējīgāko uzņēmumu ievērojami ziedojumi Latvijas augstskolām konkrētu nozaru attīstības sekmēšanai palielina kopējo zinātnes attīstībai pieejamā finansējuma kopējo apjomu.
Ar cerībām uz “sildošu” efektu mūsu ekonomikai Spārīša ieskatā varētu vērtēt vairākus 2017.gadā pētniecībā un praktisko risinājumu meklējumos iegūtos zinātnes sasniegumus.
Tāpat LZA varot lepoties ar savu komunikatīvo darbību, dažādu akadēmisko apvienību tīklā popularizējot Latvijas zinātnieku sasniegumus un veicinot starptautisko zinātnisko konsorciju un projektu izstrādes grupu veidošanos mūsu un citu zemju zinātnieku un uzņēmēju starpā, sacīja Spārītis. Pēdējos gados ir vērojama izteikta tendence paplašināt sadarbības partneru meklējumu ģeogrāfiju, iekļaujot tajā arī Āzijas valstis.
“Mans pienākums ir brīdināt arī par šī procesa iespējamām negatīvajām sekām Latvijas zinātnes kapacitātei kopumā, veicinot smadzeņu aizplūšanu un nesalīdzināmo ekonomisko mērogu sāncensības apstākļos samierinoties ar niecīgu daļu no iespējamās peļņas inovāciju tirgū,” bažījas Spārītis. Viņš uzsvēra, ka tāpēc jau pastāv partneru izvēles diversifikācijas iespējas, izmantojot Rīgas Tehniskās universitātes noslēgto sadarbības līgumu ar Ģentes kantona Merinas pilsētā Šveicē uzcelto Eiropas Kodolpētniecības centru (CERN), Latvijas Zinātņu akadēmijas noslēgtos starptautiskās sadarbības līgumus ar Eiropas Savienības un Skandināvijas valstīm, Baltkrieviju, Ukrainu, Kaukāza un Centrālāzijas republikām, Taivānas Zinātņu akadēmiju, Japānas Zinātnes padomi, Jinmenas Tehnoloģiju centru un Vuhanas Universitāti Ķīnā un ar vēl vairākām citām perspektīvai sadarbībai atvērtām zemēm.
Spārītis pārliecināts, ka LZA loma arī turpmāk būs pieaugoša – par to liecinot struktūrvienību skaita un to efektivitātes palielināšanās, prasme piesaistīt starptautiskus projektus un finansējumu, veicināt Latvijas zinātniekiem izdevīgu starptautisko sadarbību un popularizēt kā vietējā, tā arī starptautiskā mērogā mūsu zinātnes sasniegumus. Gan paši zinātnieki, gan uzņēmēji vairāk nekā jebkad agrāk apzinās tiešu kontaktu un proaktīvu sadarbības mehānismu izveides nepieciešamību, un šādu attiecību stimulēšanā privātais kapitāls ir gatavs arī ieguldīt līdzekļus, vērtēja LZA vadītājs.
Saskaņā ar Eiropas ekonomiskās un politiskās dzīves tradīcijām zinātņu akadēmiju loma ir sekmēt zinātnes procesu, funkcionējot starp privāto un akadēmisko sektoru, sadarbojoties ar universitātēm, meklējot risinājumus nacionāli un globāli svarīgiem jautājumiem, skaidroja Spārītis.
“Politiķu mīlestības skūpsti izglītībai un zinātnei nevarēs palīdzēt nedz samaksāt universitāšu rēķinus, nedz nodrošināt pētniecisko darbu laboratorijās un institūtos,” brīdināja Spārītis.
“Gan pieredzējušajam akadēmiķu sastāvam, gan kopš Rudens pilnsapulces rekrutētajam akadēmiskajam papildinājumam ir skaidri jāsaprot, ka Zinātņu akadēmija nepastāv viņu dēļ un tās loma nav greznot jauno akadēmiķu CV ar skaistu ierakstu, bet gan ikvienam ir jāapzinās, ka ar savu pētniecisko darbu un zinātnieka autoritāti viņš ir savas valsts politisko procesu lobētājs un ekonomisko procesu veicinātājs,” norādīja LZA prezidents.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/08F5DA49-FF54-4AEF-94F9-B8B2E924F272/
