“Brexit” dod iespēju veidot kopīgu ES drošības politiku

Vāvija: “Brexit” dod iespēju veidot kopīgu ES drošības politiku. Eiropas Savienībai (ES) jāizmanto Lielbritānijas izstāšanās no bloka, lai veidotu kopīgu drošības politiku, trešdien paziņoja Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena.
Londona līdz šim “paralizējusi” centienus veidot ciešāk integrētu drošības politiku, norādīja Leiena, iepazīstinot ar jauno Vācijas aizsardzības stratēģiju.
“Eiropiešiem ir tiesības sagaidīt no ES lielo jautājumu risināšanu,” uzsvēra ministre, piebilstot, ka tagad radusies iespēja to darīt, jo Apvienotā Karaliste, kas “pastāvīgi bloķēja jebko ar Eiropas zīmolu”, nolēmusi no bloka izstāties.
Vienlaikus Leiena pauda Vācijas gatavību uzņemties aktīvāku lomu pasaules politikā.
“Vācija ir globāli stipri iesaistīta valsts, kurai, ņemot vērā tās ekonomisko, politisko un militāro svaru, kā arī pašas ievainojamību, ir pienākums aktīvi palīdzēt veidot pasaules kārtību,” teikts dokumentā, ar kuru iepazīstināja ministre un kuru iepriekš apstiprinājusi kancleres Angelas Merkeles vadītā valdība.
Jaunajā Vācijas aizsardzības stratēģijā norādīts, ka Krievija iesaistījusies “stratēģiskā sāncensībā” ar Rietumiem un, ja Maskava nemainīs kursu, tā “pārskatāmā nākotnē radīs mūsu kontinentā drošības problēmas”.
Dokumentā arī norādīts uz ASV vēlmi, lai tās Eiropas sabiedrotie uzņemtos lielāku lomu drošības uzturēšanā, lai gan ES dalībvalstu armijas, pateicoties finanšu krīzei un iedomām par šķietami miermīlīgu starptautisko vidi, ir novājinātas.
Tajā pašā laikā arvien ciešāk savstarpēji saistītā multipolārā pasaule piedzīvo “nepieredzētas” krīzes un konfliktus, uzsvērts 83 lapaspuses garajā dokumentā.
“Nestabilitātes loks” sniedzas cauri Ziemeļāfrikai, Tuvajiem Austrumiem un Vidusāzijai, taču visnopietnākos “tūlītējos draudus” Vācijai rada liela terorakta iespējamība, norāda dokumenta autori, piebilstot, ka tas prasa dot armijai pilnvaras rīkoties pašas Vācijas teritorijā.
Kā viens no soļiem ciešākai Eiropas drošības politikas integrācijai dokumentā minēta iespēja nākotnē ļaut Bundesvērā dienēt citu ES dalībvalstu pilsoņiem.
Pirms pieciem gadiem Vācijā tika likvidēta obligātā karaklausība, un kopš tā laika Bundesvērs piedzīvo grūtības atrast pietiekami lielu skaitu brīvprātīgo.
Tomēr ideju par citu ES valstu pilsoņu uzņemšanu Vācijas bruņoto spēku dienestā jau noraidījusi militārpersonu arodbiedrība, uzsverot, ka “Vācijas pilsonība mums ir pamatvērtība, un tam tā jāpaliek, jo starp valsti un karavīru pastāv īpaša savstarpēja saikne”.
Neskatoties uz brīvprātīgo trūkumu, stratēģija paredz, ka nākamo septiņu gadu laikā Bundesvēra personālsastāvs jāpalielina par 20 000 vīru.
Dokumentā arī teikts, ka Berlīne spēj tuvākajā laikā sasniegt NATO izvirzīto mērķi un aizsardzībai atvēlēt divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Tas paredz palielināt aizsardzības izdevumus no 36 miljardiem eiro līdz 60 miljardiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/48CB6580-A2C2-44D2-8497-B09178CED99F/