Koalīcija vienojusies raiti virzīt grozījumus nerezidentu īpatsvara mazināšanai banku sektorā
Rīga, 12.marts, LETA. Koalīcija vienojusies raiti virzīt nepieciešamos grozījumus nerezidentu īpatsvara mazināšanai banku sektorā.
Kā šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pastāstīja Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, visi koalīcijas partneri pauda atbalstu valdības rosināto likumprojektu virzīšanai Saeimā, kuru mērķis ir padarīt drošāku banku sektoru, tajā skaitā mazinot nerezidentu īpatsvaru šajā jomā.
Politiķi saprot, ka šajā jautājumā rīcībai jābūt ātrai un darbs jāsāk nekavējoties, norādīja Krauze.
Konkrēti likumprojekti šodien vēl netika apspriesti.
Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja vietnieks Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) iepriekš pauda, ka komisija varētu apsvērt iespēju veidot uzraudzības padomi, lai realizētu likumā noteikto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārraudzību un izstrādātu priekšlikumus finanšu sektora jomai.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” norādīja uz plāniem ieviest riskanto klientu transakciju nodokli, kas veicinātu to, ka bankas sakārtotu savu klientu struktūru.
Jau vēstīts, ka Reizniece-Ozola arī paziņojusi, ka Latvija no ASV partneriem saņēmusi mājienu, ka bankas joprojām atmazgā naudu. Ministre pagājušajā nedēļā tikās ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju un puses pārrunāja līdzšinējo sadarbību finanšu sektora attīstībā, gan arī tālāko sadarbību.
Pēc finanšu ministres teiktā, Latvija un ASV bijušas vienisprātis, ka Latvijas bankām ir būtiski jāmazina riskantais nerezidentu apkalpošanas bizness. Sarunās netika runāts par konkrētu laika periodu, kad Latvijai būtu jāatrisina jautājums ar riskanto nerezidentu apkalpošanu, bet ASV lika saprast, ka laika ir maz.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6F83881F-A2E5-45AB-8C23-5E7F355380AD/
Ģenerālprokurors: Latvijā nav finanšu sektora lielumam atbilstoši kontroles mehānismi
Rīga, 12.marts, LETA. Latvijā nav finanšu sektora lielumam atbilstoši kontroles mehānismi, pārliecināts ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” izteicās, ka līdz ar ASV paziņojumiem “sarkanā kartīte ir parādīta valstij kopumā”. “Jautājums, vai atbilstoši finanšu sektora lielumam ir izveidoti kontroles mehānismi. Es teikšu, ka nē,” norādīja Kalnmeiers.
Viņš uzsvēra, ka prokurori neuzrauga banku darbību. Tāpat arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienesta) neveic banku uzraudzību. Tomēr tas saņem ziņojumus no subjektiem, tajā skaitā banku ziņojumi veido aptuveni 65%, sacīja ģenerālprokurors.
Kalnmeiers uzskata, ka Kontroles dienests Viestura Burkāna vadībā ir strādājis atbilstoši savā rīcībā esošajiem resursiem. “Faktiski varam runāt par to, ka adekvāts atbalsts ir saņemts, sākot no pēdējās valdības,” norādīja ģenerālprokurors, piebilstot, ka nepiekrīt apgalvojumam par šo dienestu kā tikai statistikas uzskaites biroju.
Viņš atzīmēja, ka 2017.gadā Kontroles dienests saņēma 18 000 ziņojumus, kamēr tajā strādāja 35 cilvēki, no kuriem trīs bija attaisnotā prombūtnē.
Kalnmeirers arī norādīja, ka Kontroles dienestā, piemēram, jaunākais analītiķis saņem 800 eiro atalgojumu pirms nodokļu nomaksas, bet darījumu analītiķis – 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F03C10F3-ADEC-4512-8DBF-7CAB4025F276/
Putniņš: Latvijas finanšu sektoram pašattīrīšanās ir jāturpina tikpat dinamiskā tempā
Rīga, 12.marts, LETA. Latvijas finanšu sektoram pašattīrīšanās ir jāturpina tikpat dinamiskā tempā kā pēdējos divos gados, aģentūrai LETA atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
“Ir skaidrs, ka iepriekšējos divos gados izveidotā jaunā uzraudzības pieeja – Latvijas finanšu sektora pašattīrīšanās, ir jāturpina un tikpat dinamiskā tempā. Te nav citu iespēju, ja vēlamies veidot pieklājīgāku reputāciju mūsu valsts finanšu sistēmai un nodrošināt, ka iespēju pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) jomā šeit nav,” teica Putniņš.
Jautāts par par konkrētiem uzrauga darba plāniem, FKTK vadītājs uzsvēra: “Nekādu šīs vai citas bankas “aizvēršanas” izpildes grafika nav un nebūs! Visam ir jānotiek likuma ietvaros. Tas gan jāņem vērā, ka turpmāk ļoti cieši raudzīsimies, cik stratēģiski elastīga ir katras bankas pieeja biznesa modeļa maiņai un vai ir pamatots plāns, kā mazināt riskanto ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvaru,” sacīja Putniņš.
Viņš norādīja, ka ir svarīgi arī nepārcensties, proti, visi ārvalstu klienti nav tādi, kas būtu nevēlami Latvijas finanšu sektorā. “Tāpēc formāls samazinājums līdz noteiktam ārvalstu klientu procentam šoreiz nebūs risinājums, tā nav pareizā pieeja, pats svarīgākais ir esošo klientu un viņu darījumu riska līmeņa izvērtējums,” pauda Putniņš.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš žurnālistiem sacīja, ka Latvija no ASV partneriem saņēmusi mājienu, ka bankās joprojām ir pārkāpumi AML jomā.
“Latvijas finanšu sektoram tiek pārmests, ka bankas tiek izmantotas tādu līdzekļu pārskaitīšanai, kas saistīti ar sankcijām pakļautām personām, uzņēmumiem vai valstīm. Bet minētos faktus ASV partneri vēl nodos Latvijai. Tikšanās laikā tika skaidri norādīts, ka finanšu sektorā joprojām ir problēmas,” teica ministre.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E3369BDE-0754-42DD-8D76-C65E6C7138CD/
