Eksperte: Rimšēviča lieta Latvijas reputācijai būtiski nekaitēs, bet būs vajadzīgs laiks situācijas pārvarēšanai
Rīga, 12.marts, LETA. Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča turēšana aizdomās par kukuļņemšanu Latvijas reputācijai kopumā vai pozīcijām Eiropas Savienībā (ES) būtisku kaitējumu nenodarīs, bet būs nepieciešams laiks un papildu pūles, lai tiktu pāri šim gadījumam, intervijā aģentūrai LETA atzina sabiedrisko attiecību aģentūras “Golin” izpilddirektore Eiropā Hortensija Nastase.
“Šis gadījums nav skāris vienkārši kādu baņķieri un kādu banku, bet gan centrālās bankas vadītāju, kura uzdevums ir būt vārtu sargam. Tomēr uz šādiem gadījumiem var raudzīties gan kā uz sliktu, gan labu lietu. Galu galā, ja augsta līmeņa korupcijas lieta nonāk līdz taisnīgai tiesai, tas var kalpot kā pierādījums, ka valstī valda likuma vara,” sacīja Nastase.
Vienlaikus viņa atzina, ka šis gadījums ir piesaistījis plašu starptautisku uzmanību. Piemēram, Rumānijā, kurā dzīvo pati Nastase, divu dienu laikā pēc Rimšēviča aizturēšanas par to ir bijuši aptuveni 35 raksti vai sižeti gan drukātajos medijos, gan interneta vietnēs, gan televīzijās. “Tas ir interesanti, jo parasti vietējā mēroga notikumi Baltijā nesasniedz Austrumeiropas valstis, ja vien tas kaut kādā mērā nav saistīts ar tām,” norādīja aģentūras “Golin” izpilddirektore Eiropā.
Tāpat viņa atzīmēja, ka plašu sabiedrību Eiropā šādas lietas ilgstoši neinteresē. “Taču Eiropas Centrālās bankas, ES amatpersonām tas ir ļoti svarīgi, jo tas, kas notiek vienā ES dalībvalstī, vai nu biznesa, vai reputācijas jomā ietekmē arī visus pārējos. Galu galā ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms, un ES ir ķēde,” pauda sabiedrisko attiecību eksperte.
Arī Rumānijā ir bijuši vairāki nopietni korupcijas skandāli un Nastase minēja, ka ir redzamas arī tipiskas kļūdas, kuras komunikācijā ar sabiedrību tiek pieļautas.
“No to puses, kuri tiek turēti aizdomās, pirmkārt, tie ir mēģinājumi diskreditēt tiesībsargājošās iestādes. Parasti tas tiek darīts, mēģinot attīstīt dažādas sazvērestību teorijas, lai samazinātu apsūdzību svarīgumu. Otrkārt, viņi cenšas novirzīt mediju uzmanību no konkrētajiem korupcijas gadījumiem uz saviem politiskajiem pretiniekiem. Tā ir vienkārša taktika, lai novirzītu sabiedrības uzmanību no korupcijas gadījuma, lai radītu ienaidnieku tēlu. Tad vēl bieži tiek piesaukti ārējie, piemēram, Rietumu spēki, kuri cenšas ietekmēt vietējos notikumus. Savukārt tie, kuri cīnās pret korupciju, pieļauj kļūdu, bieži vien aizstāvot ne tik daudz izmeklēšanas institūcijas, cik konkrētas personas, nostādot tās līderpozīcijās. Līdz ar to mēs abās pusēs redzam tendenci novērst fokusu no lietas uz konkrētiem indivīdiem. Beigās tas noved līdz situācijai, kad ir vārds pret vārdu, un tas ir bīstams slazds,” sacīja Nastase.
Savukārt taujāta, kādai vajadzētu būt pareizai rīcībai, viņa norādīja, ka vēlētos redzēt korupcijā apsūdzēto amatpersonu atkāpšanos no amata izmeklēšanas laikā.
“Tas tik daudz nav saistīts ar komunikāciju, bet gan ar cilvēka vērtību sistēmu. Ja mēs runājam par labu reputāciju, tad to var būvēt tikai uz vērtībām. Taču, ja starp jūsu personību un vērtībām ir plaisa, tad tā galu galā kļūs redzama. Tādēļ, ja amatpersona ir pārliecināta, ka tās rīcība ir bijusi ētiska, tad tai uz izmeklēšanas laiku vajadzētu atkāpties no amata, skaidri parādot, ka tā tai uzticas, ļauj izmeklēšanai ritēt savu gaitu un nemēģinās tajā nekādā veidā iejaukties. Iemesls, kādēļ visbiežāk cilvēki šādi nerīkojas, ir saistīts ar to, ka tie nevar paziņot, ka visu ir darījuši pareizi. Tādēļ viņiem ir ļoti svarīgi turpināt radīt miglas plīvuru, lai novērstu uzmanību no svarīgiem jautājumiem,” atzina Nastase.
Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata. “[..] Šobrīd es esmu pieņēmis lēmumu, ka es neatkāpšos, jo es neesmu vainīgs. Manu apmelotāju un nomelnotāju mērķis ir, lai es atkāptos, lai es nevarētu sevi aizstāvēt,” iepriekš preses konferencē teica Rimšēvičs.
Pilnu interviju lasiet: http://www.leta.lv/plus/133ED559-FB71-8489-B301-E900473F54EA/
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/327D127D-A74F-4239-B8E0-8AF5C42C8677/
Inguna Ukenābele, LETA
Eksperte: Rimšēviča lieta Latvijas reputācijai būtiski nekaitēs, bet būs vajadzīgs laiks situācijas pārvarēšanai
Fakts, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā, ir kļuvis ne tikai par visapspriestāko jaunumu Latvijā, bet pievērsis arī plašu starptautisko mediju uzmanību. Kā tas var ietekmēt Latvijas reputāciju un kādas tipiskās komunikācijas kļūdas tiek pieļautas korupcijas skandālu izmeklēšanas laikā, intervijā aģentūrai LETA stāsta sabiedrisko attiecību aģentūras “Golin” izpilddirektore Eiropā Hortensija Nastase:
Par Latvijā apspriestāko tēmu pēdējā laikā ir kļuvis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un viņa iespējamā iesaiste kukuļņemšanā. Cik lielā mērā tas ir pamanīts Eiropā? Piemēram, jūs kā Rumānijas iedzīvotāja esat lasījusi par to ziņas?
Saskaitīju, ka 18. un 19.februārī par šo tēmu Rumānijas medijos ir bijuši aptuveni 35 rakstu vai sižetu – gan drukātajos medijos, gan interneta vietnēs, gan TV. Līdz ar to šis notikums ir ienācis arī Rumānijā publiski apspriežamo jautājumu klāstā. Tas ir interesanti, jo parasti vietējā mēroga notikumi Baltijā nesasniedz Austrumeiropas valstis, ja vien tas kaut kādā mērā nav saistīts ar tām.
Par komunikāciju šajā gadījumā. No valsts amatpersonu puses bija pilnīgs klusums visu nedēļas nogali pēc tam, kad Rimšēvičs tika aizturēts, un savu pozīciju tās sāka paust tikai pēc tam. Tā ir uzskatāma par komunikācijas kļūdu?
Nav tādas rokasgrāmatas, kura jums pateiktu priekšā, kā katrā situācijā rīkoties ir pareizi un kā nepareizi. Pirmā mācību stunda, kuru mēs visi apgūstam sabiedriskajās attiecībās, ir veselā saprāta mācību stunda. Tas, ko jūs savā ikdienas dzīvē uzskatiet par saprātīgu rīcību, būs arī saprātīga rīcība, pildot valsts amatpersonas pienākumus.
Protams, ka vissvarīgākais ir komunicēt. Ja jūs aizverat durvis un paziņojat, ka neko nekomentēsiet, visi teiks, ka tā ir kļūda. No otras puses, šāda veida situācijās ļoti svarīgi, lai jums ir skaidra pozīcija un skaidrs vēstījums. Mēs varam pieļaut – un tikai pieļaut -, ka amatpersonām sākumā nebija skaidras pozīcijas un vēstījuma.
Ir tāds sakāmvārds, ka nav dūmu bez uguns. Līdz ar to mēs varam pieņemt, ka kaut kur tā uguns bija un šis viss stāsts neradās no zila gaisa. Saviem klientiem mēs vienmēr sakām, ka svarīgi ir būt atklātiem, spēt pamatot savus lēmumus. Nākamie soļi jau sekos tālāk.
Korupcijas skandāli ar zināmu regularitāti uzliesmo arī Rumānijā. Vai jūs saskatāt tipiskās kļūdas, kuras šajos gadījumos savā komunikācijā ar sabiedrību pieļauj amatpersonas?
Rumānijā ir desmit gadu ilga pieredze cīņā ar korupciju, un mums ir arī vairākas bēdīgi slavenas lietas. No otras puses, mēs katru dienu cīnāmies par savām tiesībām, par likumu ievērošanu. Tas nav vienkārši, un pagātnes rēgi joprojām ir dzīvi. Domāju, ka Latvijā ir līdzīgi.
Kas attiecas uz komunikāciju, tad es esmu ievērojusi dažas tipiskās kļūdas. No to puses, kuri tiek turēti aizdomās, pirmkārt, tie ir mēģinājumi diskreditēt tiesībsargājošās iestādes. Parasti tas tiek darīts, mēģinot attīstīt dažādas sazvērestību teorijas, lai samazinātu apsūdzību svarīgumu. Otrkārt, viņi cenšas novirzīt mediju uzmanību no konkrētajiem korupcijas gadījumiem uz saviem politiskajiem pretiniekiem. Tā ir vienkārša taktika, lai novirzītu sabiedrības uzmanību no korupcijas gadījuma, lai radītu ienaidnieku tēlu. Tad vēl bieži tiek piesaukti ārējie, piemēram, Rietumu, spēki, kuri cenšas ietekmēt vietējos notikumus.
Savukārt tie, kuri cīnās pret korupciju, pieļauj kļūdu, bieži vien aizstāvot ne tik daudz izmeklēšanas institūcijas, cik konkrētas personas, nostādot tās līderpozīcijās. Līdz ar to mēs abās pusēs redzam tendenci novērst fokusu no lietas uz konkrētiem indivīdiem. Beigās tas noved līdz situācijai, ka ir vārds pret vārdu, un tas ir bīstams slazds.
Tāpat tipiska kļūda ir nevainības prezumpcijas ignorēšana. Atcerēsimies, ka ir lietas, kurās apsūdzētie tomēr ir atzīti par nevainīgiem. Tāpat ļoti bieži tiek aizmirsts, ka par spriedumu lemj nevis prokurori, bet gan tiesneši, līdz ar to tiesas nozīme tiek samazināta.
Visai daudz no jūsu minētā mēs regulāri redzam arī Latvijā. Kādai rīcībai šādos gadījumos būtu jābūt?
Es tomēr gribētu redzēt drosmīgus soļus no to cilvēku puses, kuri tiek apsūdzēti vai kuri ir iesaistīti korupcijas lietās. Es gribētu redzēt, ka šie cilvēki atkāpjas no amata. Tas sabiedrībai skaidri pateiktu, ka jūs zināt, ko esat darījis, un, ja vainas nav, esat pārliecināts, ka tiksiet attaisnots. Tas tik daudz nav saistīts ar komunikāciju, bet gan ar cilvēka vērtību sistēmu.
Ja mēs runājam par labu reputāciju, tad to var būvēt tikai uz vērtībām. Taču, ja starp jūsu personību un vērtībām ir plaisa, tad tā galu galā kļūs redzama.
Tādēļ, ja amatpersona ir pārliecināta, ka tās rīcība ir bijusi ētiska, tad tai uz izmeklēšanas laiku vajadzētu atkāpties no amata, skaidri parādot, ka tā tai uzticas, ļauj izmeklēšanai ritēt savu gaitu un nemēģinās tajā nekādā veidā iejaukties. Iemesls, kādēļ visbiežāk cilvēki šādi nerīkojas, ir saistīts ar to, ka tie nevar paziņot, ka visu ir darījuši pareizi. Tādēļ viņiem ir ļoti svarīgi turpināt radīt miglas plīvuru, lai novērstu uzmanību no svarīgiem jautājumiem.
Kādi būtu jūsu ieteikumi izmeklētājiem par to komunikāciju?
Es ļoti labi saprotu, ka viņiem ir ierobežojumi tam, ko publiski var izpaust izmeklēšanas laikā, tādēļ viņiem gluži vienkārši ir jāseko noteikumiem. Mēs visi to respektējam. Tomēr ir lietas, kuras sabiedrībai var pavēstīt, un to arī vajadzētu darīt.
Visiem šiem cilvēkiem ir skaidri jāapzinās, ka tie strādā sabiedrības labā un tieši sabiedrība ir tos pilnvarojusi šim darbam. Tādēļ tiem sabiedrības priekšā ir pienākums nodrošināt arī visa procesa caurredzamību, ciktāl tas ir iespējams, lai nekaitētu pašai izmeklēšanai. Tādēļ mēs vienmēr izmeklēšanas iestādēm iesakām komunicēt un komunicēt regulāri.
Vienlaikus es, piemēram, Rumānijā esmu pamanījusi, ka dažkārt ar komunikāciju tiek arī
pārspīlēts. Ir jābūt līdzsvaram.
Ko šādi korupcijas gadījumi nozīmē valsts reputācijai?
Korupcijas gadījumi, kuros ir iesaistītas augstas valsts amatpersonas, ik pa laikam tiek atklāti visur pasaulē. Tomēr, ja tie tiek atklāti attīstības valstīs, kādas joprojām ir mūsu zemes, tas var izvērsties par pamatīgu ugunsgrēku. Ja šādi gadījumi atklājas ASV, Lielbritānijā vai kādā citā augstas labklājības valstī, tad parasti tie kļūst par “dienas ziņu”, bet pēc tam nonāk aizmirstībā. Tādēļ diemžēl Centrāleiropa un Austrumeiropa ir pareizā vieta, kur šādiem gadījumiem radīt paliekošu ietekmi.
Tajā pašā laikā gan Baltijas valstīm, gan Rumānijai reputācija ir ļoti svarīga, un es baidos, ka šis jautājums bieži netiek vērtēts pietiekami profesionāli. Bieži vien ne politiķi, ne valstsvīri par to nedomā pietiekami nopietni, pirms rīkojas.
Es nedomāju, ka šis konkrētais gadījums būtiski kaitēs Latvijas reputācijai kopumā vai tās pozīcijām Eiropas Savienībā (ES). Bet pilnīgi noteikti būs nepieciešams laiks un papildu pūles, lai tiktu pāri šim gadījumam. Galu galā šis gadījums nav skāris vienkārši kādu baņķieri un kādu banku, bet gan centrālās bankas vadītāju, kura uzdevums ir būt vārtu sargam.
Tomēr uz šādiem gadījumiem var raudzīties gan kā uz sliktu, gan labu lietu. Galu galā, ja augsta līmeņa korupcijas lieta nonāk līdz taisnīgai tiesai, tas var kalpot kā pierādījums, ka valstī valda likuma vara.
Vai šādi gadījumi kopumā interesē Eiropas sabiedrību jeb tas ir jautājums, par ko uztraucas tikai finanšu aprindas?
Tas satrauc tikai noteiktu sabiedrības daļu, tādēļ var teikt, ka tas ir nišas jautājums. Taču Eiropas Centrālās bankas, ES amatpersonām tas ir ļoti svarīgi, jo tas, kas notiek vienā ES dalībvalstī, vai nu biznesa, vai reputācijas jomā ietekmē arī visus pārējos. Galu galā ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms, un ES ir ķēde.
Cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai Latvijas reputāciju šis gadījums vairs neietekmētu?
To es negribētu prognozēt. Tas ietekmē visas valsts reputāciju, un Latvija finanšu sektorā ir spēcīgākā spēlētāja Baltijā. Tādēļ tas, kas notiek Latvijā, ietekmēs visu reģionu. Tomēr, kamēr vien Latvijā tiek ievēroti likumi un mašīna turas uz ceļa, tas ir tikai laika jautājums, līdz viss sakārtosies.
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133ED559-FB71-8489-B301-E900473F54EA/
