Tiesībsargs: Pārāk agri skolas rīti palielina veselības riskus un var tikt uzskatīti par bērnu tiesību pārkāpumu

Rīga, 12.marts, LETA. Pārāk agrs izglītības iestāžu darba sākums ievērojumi palielina dažādus veselības riskus skolēniem un var tikt uzskatīts par bērnu tiesību pārkāpumu, vērtējot kādu iesniegumu, secinājis tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsarga ikgadējā ziņojumā Saeimai norādīts, ka aizvadītajā gadā tiesībsargs saņēma iesniegumu, kas saistās ar pārāk agru mācību sākumu skolā. Iesniedzēja norāda, ka viņas meitai, kura ir pusaudžu vecumā un mācās 7.klasē, pirmā mācību stunda sākas plkst.8.20, turklāt reizi nedēļā ir noteikta arī 0.stunda, kura sākas plkst.7.30. Iesniedzēja uzskata, ka tādējādi tiek pārkāptas viņas bērna tiesības uz pilnvērtīgu miegu un veselību.
Patlaban spēkā esošie ārējie normatīvie akti mācību stundu sākuma laiku izglītības iestādēm nenosaka. Skolai ir rīcības brīvība iekšējo normatīvo aktu izstrādē, līdz ar to arī mācību sākuma laika noteikšanā.
Valsts līmenī neregulējot izglītības iestāžu darba laiku, bērnu veselībai tiek nodarīts kaitējums, jo izglītības iestādes var noteikt nesamērīgi agru laiku, kurā bērniem ir jāsāk mācības, pārliecināts tiesībsargs. Iesniedzējas gadījumā viņas bērnam, lai laicīgi paspētu uz izglītības iestādes noteikto 0.stundas sākumu, ir jāceļas plkst.6, bet, lai paspētu uz pirmo stundu, – plkst.6.40.
Jansons uzskata, ka nepieciešamība tik agri celties nenodrošina bērnam iespēju pienācīgi izgulēties, kas savukārt nopietni kaitē viņa veselībai un attīstībai, un tādēļ ir uzskatāms par bērna tiesību pārkāpumu.
Tiesībsargs veica dažādu pieejamo pētījumu par pusaudžu miegu analīzi un secināja, ka pārāk agrs izglītības iestāžu darba sākums skolēniem ievērojumi palielina dažādus veselības riskus. Pasaules Veselības organizācijas rīkotajā 2004.gada Miega un veselības tehniskās sapulces ziņojumā norādīts, ka bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem vidēji ir nepieciešamas desmit miega stundas. Lai arī pusaudžu vecumā (11-18 gadi) bērni nereti zaudē iespēju pilnvērtīgi izgulēties, bioloģiski viņiem saglabājas nepieciešamība gulēt tikpat ilgi kā jaunākā skolas vecuma bērniem.
Ziņojumā apkopoti vairāki klīniskie pētījumi un novērojumi, kuri apliecinot, ka nepietiekams miegs bērnam izraisa nogurumu, grūtības koncentrēties, aizkaitināmību, kā arī grūtības kontrolēt impulsus un emocijas. Dažkārt šāda veida simptomi var atgādināt uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu. Tiesībsargs skaidroja, ka apkopotie pētījumu piemēri norāda arī uz likumsakarībām starp bērna miega paradumiem un mācību rezultātiem – bērni, kuriem ir nepietiekams gulēšanas laiks, uzrāda sliktākus mācību rezultātus nekā bērni, kuriem nav miega traucējumu. Tā, piemēram, skolas vecuma bērniem, kuriem tika samazināts gulēšanas laiks par vienu stundu, pazeminājās koncentrēšanās spējas un ievērojami pazeminājās centrālas nervu sistēmas darbība, norādīja tiesībsargs.
Saskaņā ar ANO Bērnu tiesību konvenciju valsts atzīst ikviena bērna tiesības uz visaugstvērtīgāko pieejamo veselības standartu. ANO Bērnu tiesību komiteja savos konvencijas komentāros norāda, ka bērnu tiesības uz veselību ietver ne tikai laikus veiktus un atbilstošus profilaktiskus un veselību veicinošus pasākumus, bet arī tiesības augt un attīstīties tā, lai sasniegtu savu spēju maksimumu, un dzīvot apstākļos, kuri nodrošina visaugstvērtīgākos veselības standartus, kas tiek īstenoti, ieviešot programmas, kurās galvenā uzmanība pievērsta veselību noteicošajiem faktoriem. Jansons skaidroja, ka visaptveroša pieeja veselībai nozīmē, ka bērnu tiesības uz veselību tiek īstenotas plašākā to pienākumu kontekstā, kas attiecas uz starptautisko cilvēktiesību ievērošanu.
Bērnu tiesību konvencijā savukārt teikts, ka izglītībai jābūt virzītai tā, lai palīdzētu “attīstīt bērna personību, pilnībā izkopt viņa talantus, kā arī garīgās un fiziskās spējas”. ANO Bērnu tiesību komiteja norāda, ka bērnu veselību un attīstību ļoti lielā mērā nosaka vide, kurā viņi dzīvo, tāpēc, lai radītu drošu un atbalstošu vidi, ir jārisina jautājumi, kuri saistīti ar attieksmi un darbībām, kas izpaužas gan pusaudža tiešajā apkārtnē – ģimenē, vienaudžu starpā, skolā un piedāvātajos pakalpojumos, gan arī plašākā vidē, ko cita starpā izveidojusi sabiedrība, valsts un vietējā mēroga politika, un likumdošana.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesībsargs aicina Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju vērtēt iespējas noteikt pamatskolu un vidusskolu audzēkņiem vienotu mācību stundu sākuma pieļaujamo agrāko laiku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/93975F59-F391-4249-BB45-29CE9CCB688E/