Uz Krievijas prezidenta vēlēšanām no Latvijas tiks nosūtīti divi novērotāji
Rīga, 10.marts, LETA. Uz nākamnedēļ gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām no Latvijas tiks nosūtīti divi novērotāji, aģentūrai LETA apstiprināja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Ministrijā norādīja, ka tā uz 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērošanas misijas ietvaros nosūtīs divus īstermiņa novērotājus.
Vienlaikus ĀM skaidroja, ka šo novērotāju sadalījums pa vēlēšanu apgabaliem jeb vietām ir atkarīgs no EDSO, un tas vēl nav zināms.
Jau vēstīts, ka Krievijas prezidenta vēlēšanas plānotas 18.martā un tiek izteiktas prognozes, ka tajās uzvarēs līdzšinējais Krievijas valsts galva Vladimirs Putins.
Atbildot uz Krievijas vēstniecības Latvijā lūgumu saskaņot Krievijas prezidenta vēlēšanu pirmstermiņa izbraukuma balsošanas vietu organizēšanu papildus vēlēšanu iecirkņiem Rīgā, Daugavpilī un Liepājā vēl 12 pilsētās, ĀM janvārī atbalstīja iecirkņu ierīkošanu tikai piecās diplomātiskajās telpās.
Ministrija atbalstījusi to, ka 18.martā Krievijas prezidenta vēlēšanu iecirkņu ierīkošana var notikt visās diplomātiskajās telpās, kas kopumā ir piecas – Krievijas vēstniecība Rīgā, Krievijas vēstniecības konsulārā nodaļa un Krievijas vēstniecības konsulārās nodaļas sociālās nodrošināšanas nodaļa un abi ģenerālkonsulāti Liepājā un Daugavpilī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/328704E4-9F86-410B-A0FC-9A4035A6ECBF/
Putins neplāno grozīt Krievijas konstitūciju, lai paliktu prezidenta amatā pēc 2024.gada
Maskava, 10.marts, LETA–AFP. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš, visticamāk, uzvarēs 18.martā paredzētajās prezidenta vēlēšanās, intervijā ASV telekanālam NBC paziņojis, ka neplāno grozīt konstitūciju, lai amatā paliktu pēc tam, kad 2024.gadā beigsies viņa nākamais termiņš.
Atbildot uz NBC jautājumu, vai viņš plāno amatā palikt neierobežotu termiņu skaitu, Putins noliedza šādus nodomus.
“Es nekad neesmu grozījis konstitūciju. Es to nedarīju un man arī šodien nav tādu plānu,” viņš paziņoja intervijā, kuru sestdien publicējis Kremlis.
Putins noraidīja pieņēmumu, ka nevar atstāt amatu, jo tas viņu pašu apdraudētu.
“Kāpēc jūs domājat, ka pēc manis Krievijā varu pārņems cilvēki, kuri būs gatavi iznīcināt visu, ko es pēdējos gados esmu izdarījis?” jautāja Putins.
Viņš nenoliedza, ka ir domājis par savu iespējamo pēcteci prezidenta amatā.
“Nekad nav par ļaunu domāt, tomēr galu galā tā būs Krievijas tauta, kas to izlems,” sacīja prezidents.
Kritiķi ir norādījuši, ka Putins vēlas amatā palikt uz neierobežotu laiku.
Putins vienmēr ir uzsvēris, ka ievērojot konstitūciju, kas liedz viņam prezidenta amatā atrasties vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.
Putins pirmo reizi prezidenta amatā nokļuva pēc tam, kad no valsts galvas amata daudziem par pārsteigumu 1999.gada Vecgada vakarā atkāpās Boriss Jeļcins.
Amatā Putins pirmo reizi tika ievēlēts 2000.gadā, bet otrā termiņa beigās 2008.gadā viņš varu nodeva savam sabiedrotajam Dmitrijam Medvedevam. Pats Putins tad ieņēma premjera amatu. Tiesa gan, maz kurš šaubījās par to, kam patiesībā pieder vara Kremlī.
2012.gadā Putins atgriezās prezidenta krēslā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/65FD9747-AFE2-4165-8E3A-E11934104743/
