Latvijā tikai 6% uzņēmumu nodrošina atbalstu darbiniekiem ar bērniem

Rīga, 8.marts, LETA. Latvijā tikai 6% uzņēmumu nodrošina atbalstu darbiniekiem ar bērniem, šodien preses konferencē par projektu darba un ģimenes līdzsvarošanai sacīja Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.
Viņa norādīja, ka Latvijas darba devēju esošā atbalsta darbiniekiem ar bērniem rādītāji ir skumji, un, tā kā tikai 6% uzņēmumu rūpējas par šo darbinieku dzīves aspektu, bija nepieciešams jautājumu aktualizēt.
Helmane sacīja, ka mūsdienās darba devējiem jautājums par palīdzības sniegšanu ģimenes un darba līdzsvarošanai kļūs arvien aktuālāks, un jo īpaši tāpēc, ka darba devējiem arvien biežāk jācīnās par darbinieku noturēšanu.
Pēc Helmanes paustā, uzņēmumiem, kuri rūpēsies par to, lai darbinieks savu darbu un ģimenes dzīvi varētu salāgot, ir arī vairāki citi ieguvumi. Darbiniekam, kuram darba laikā nav jāsatraucas par to, kas notiek ar bērnu, aug produktivitāte un koncentrēšanās spējas.
Tāpat Helmane sacīja, ka uzņēmumi nereti neizprot, kāpēc rūpēšanās par darbiniekiem ar bērniem ir tik nozīmīga, jo vecāki paši iemācījušies salāgot laiku un apguvuši dažādus veidus, kā rūpēties par bērnu, tomēr šajā jautājumā esot svarīgi uzsvērt šī darbinieka dzīves kvalitāti, kā arī bērnu drošību gadījumos, kad vecāki ir spiesti bērnu mājās atstāt vienu ar, piemēram, savu otru vecāko bērnu.
Arī labklājības ministrs Jānis Reirs (V) uzskata, ka mūsdienās arvien aktuālāks kļūst jautājums par darbinieku trūkumu, kā rezultātā tieši palīdzība darba un ģimenes dzīves salāgošanā var būt viens no veidiem, kā piesaistīt darbiniekus.
Ministrs informēja, ka Labklājības ministrija (LM) kopš 2015.gada 1.augusta Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā 2014.-2020.gadam sadarbībā ar Jelgavas, Rīgas un Valmieras pilsētu pašvaldībām un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu īsteno projektu “Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku”.
Projekta mērķis ir attīstīt elastīgus bērnu aprūpes pakalpojumus vecāku, kas strādā nestandarta darba laiku, bērniem, izveidojot ilgtermiņa modeli šo pakalpojumu subsidēšanai un tādējādi veicinot vecāku nodarbinātību un darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.
LM īstenotajā projektā “Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku” tika veikts apjomīgs pētījums, sniedzot subsidētu bērnu uzraudzības pakalpojumu 38 uzņēmumu darbiniekiem, kuri strādā nestandarta darba laiku, ar to kopumā nodrošinot 168 bērnus, kuri tika pieskatīti darba dienu vakaros un naktīs no plkst.18 līdz 8, kā arī brīvdienās, kad vecāki strādāja. Eksperimenta mērķis bija pakāpeniski pāriet uz privāto finansējumu vai valsts un pašvaldības līdzfinansējumu bērnu aprūpes pakalpojumiem nestandarta darba laikā.
Pētījums tika veikts sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu, kas piedalījās atbilstošu darba devēju – uzņēmumu atlasē. LM ar institūtu sadarbojas jau desmit gadus, tostarp kopš 2011.gada vērtējot uzņēmumus pēc noteiktiem kritērijiem iniciatīvas “Ilgtspējas indekss” ietvaros un piešķirot tiem Ģimenei draudzīga komersanta statusu. Statusu saņem uzņēmumi, kas īsteno ģimenei draudzīgu politiku gan savā komercsabiedrībā, gan plašākas sabiedrības kontekstā, piemēram, sniedzot pakalpojumus, nodrošinot atbilstošu vidi. Vienlaikus ir noteikts princips, ka statusu nevar saņemt uzņēmums, kura darbība vai produkcija jebkādā veidā ir bērnam un ģimenei nedraudzīga, piemēram, tabakas izstrādājumi, alkohols, ieroči un citi produkti.
Projektā uzņēmumu vērtēšanas kritēriju loks tika paplašināts, iekļaujot tajā sadaļu par bērnu uzraudzības atbalsta pasākumiem darbiniekiem, kuri strādā nestandarta darba laikā. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, lai šos kritērijus izpildītu, ir jāpievērš lielāka uzmanība tam, kā viņi palīdz darbiniekiem ar bērniem sabalansēt ģimenes dzīves nepieciešamības ar darba pienākumu pildīšanu.
Pētījumā iesaistītā socioloģe, eksperte darba un ģimenes dzīves līdzsvara jautājumos Viola Korpa secinājusi, ka veiktais eksperiments liecina par darba laika un nodarbinātības modeļu daudzveidību un praksi gan uzņēmumu, gan atsevišķu indivīdu līmenī. “Mēs redzam, ka gan Latvijā, gan pasaulē mainās nodarbinātības modeļi, un aizvien lielāka dominance ir tieši nestandarta un netipiskajām nodarbinātības formām, dažādiem no tradicionālās darba dienas ilguma atšķirīgiem darba laika modeļiem. Ir pamats uzskatīt, ka šīs tendences turpināsies. Nepieciešamība saskaņot profesionālās karjeras veidošanu un ģimenes dzīves veidošanu kļūst nozīmīgs izaicinājums lielākajai daļai sabiedrības,” norāda Kropa.
Pēc viņa paustā, pētījumā bija iesaistītas gan ģimenes ar abiem vecākiem, gan tādas, kurās bērnus audzina un aprūpē tikai viens vecāks. Realitātē ļoti problemātiski ir salāgot darbu un ģimenes dzīvi situācijā, kad abi vecāki strādā nestandarta darba laiku, bet visgrūtāk salāgot bērnu pieskatīšanu ar darbu izdodas cilvēkiem, kuri audzina bērnus vieni.
Vienlaikus projekta vadītāja Iveta Baltiņa no LM norāda, ka bērnu uzraudzības problēmjautājums skar ne tikai vecākus ar nestandarta darba laiku, bet ievērojami plašāku ģimeņu loku. “Pētījums pierādīja, ka šis pakalpojums ir pietiekami aktuāls arī vecākiem, kuri nodarbināti tā saucamajā standarta darba laikā, un to bērniem, kuri iet sākumskolā. Proti, daudzās mācību iestādēs pēc mācību stundām nemaz nav pagarināto dienas grupu. Šādos gadījumos vecākiem jau agrā pēcpusdienā jeb teju tikai darbadienas vidū jau jādomā par bērna nogādāšanu mājās vai citā vietā, kur viņš tiks pieskatīts atlikušo dienas daļu, pašu spēkiem vai ar kāda palīdzību, ja vecākiem pašiem nav šādas iespējas,” skaidro projekta vadītāja.
Baltiņa uzskata, ka ar šo projektu noteikti dots impulss pozitīvām izmaiņām. Patlaban norit pēdējo rezultātu apkopošana un vērtēšana projektam, kas, pēc LM paustā, iezīmē būtisku lomu arī uzņēmumu, iestāžu, organizāciju un citu darba devēju darba organizācijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/91EF1A3A-D513-4B3F-97B9-E29F13A21D6B/