Emīlija Kozule, LETA
Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas 13.Saeimas vēlēšanās startēs ar atsevišķu sarakstu, piedāvās radikālas valsts pārvaldes reformas, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja JKP valdes priekšsēdētājs un premjera amata kandidāts Jānis Bordāns. JKP mērķis ir Latvijā izveidot mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Lai sasniegtu šo mērķi, JKP ir iecerējusi no pašreizējām 13 ministrijām gada laikā izveidot astoņas ministrijas, bet vēlāk, iespējams, to skaitu vēl vairāk samazināt. Ierēdņu skaitu JKP plāno samazināt par 30% un katra ierēdņa darbu vērtēt atbilstoši viņam izvirzītajai “misijai”.
Cik liela ir izaugusi 2014.gadā dibinātā JKP?
JKP rindās ir 908 biedri, un tā patlaban ir ceturtā lielākā partija Latvijā. Taču politiskais spēks vēlas kļūt vēl lielāks, pārspējot visas citas partijas. Mūsu mērķis ir iesaistīt maksimāli daudz pilsoņu valsts politiskajā dzīvē. Tiek dibinātas arvien jaunas JKP reģionālās nodaļas. Partijas nodaļas darbojas Rīgā, Ķekavā, Ogrē, Limbažos, Smiltenē, Mārupē, Valmierā, Jelgavā, Bauskā, Jēkabpilī, Ventspilī, Talsos, Kuldīgā, Liepājā, Saldū un Balvos.
Mēs neesam izvirzījuši sev formālu mērķi – nodibināt JKP reģionālo organizāciju katrā bijušajā rajona centrā. Piemēram, Zemgalē mums ir centrs Jelgava, kurā darbojas arī JKP biedri no Dobeles un Tukuma koordinatora Haralda Laidiņa vadībā. Līdzīgi ir Latgalē, kur JKP biedru skaits kļūst arvien lielāks, drīz tiks veidots arī reģionālo nodaļu tīkls – vispirms tās sāks darbu lielākajās pilsētās, tādās kā Rēzekne un Daugavpils.
Cik pašvaldībās ir pārstāvēti JKP deputāti?
Jaunā konservatīvā partija ir pārstāvēta Rīgas domē ar deviņiem deputātiem. Rīgas domē JKP ir trešā lielākā frakcija. Talsu domē JKP ir pārstāvēta ar vienu, Saldus domē – ar diviem, Ķekavā, Ķegumā un Limbažos ar trim deputātiem katrā. Alūksnes domē ir divi JKP deputāti un viena deputāte Bauskas pašvaldībā, kuri pārgāja uz mūsu partiju no nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK.
Kā deviņi JKP deputāti, strādājot opozīcijā, jūtas Rīgas domē?
Mēs izmantojam visas parlamentārajā demokrātijā iespējamās opozīcijas rīcības metodes. Vajadzības gadījumā mēs pieprasām sasaukt komiteju un Rīgas domes ārkārtas sēdes, kas reizēm ievelkas vēlu naktī, jo mēs vēlamies rūpīgi izskatīt visus apspriežamos jautājumus. Tiesa, man nav skaidrs, kāpēc deputātus nevar savlaicīgi iepazīstināt ar sēdes darba kārtības jautājumiem, lai darbs ritētu raitāk, kāpēc vajadzības gadījumā ārkārtas sēdē nevar izsludināt pārtraukumu un turpināt to nākamajā dienā. Tiesa, Rīgas domes pozīcija pēc 11 stundu diskusijām Rīgas domes ārkārtas sēdē izvēlējās citu ceļu – grozīt Rīgas domes nolikumu, nosakot, ka deputātam ir tiesības uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus par apspriežamo lēmumprojektu.
Opozīcijas un pozīcijas atšķirīgās pieejas bieži vien virmuļo ap jautājumiem, cik racionāli tiek izmantoti pašvaldības budžeta līdzekļi, kā tiek pārvaldītas pašvaldības kapitālsabiedrības. JKP deputātu lielākie iebildumi bija pret to, ka sociālajām vajadzībām atvēlētie budžeta līdzekļi nereti tiek izlietoti arī pozīcijas reklāmas kampaņām, dekoratīvo lampiņu karināšanai ziemā pilsētas ielās un mazāk tiek domāts par to, kā invalīdiem atvieglot dzīvi, piemēram, nodrošinot viņiem asistentu pakalpojumus. JKP deputāti uzskata, ka Rīgas dome nepietiekami rūpējas par bāreņiem, nepietiekami gādā par audžuģimeņu kustības attīstību. Salīdzinājumam – mazajā Kandavā ir vairāk audžuģimeņu nekā Rīgā.
Runājot par pašvaldības kapitālsabiedrībām, tādām kā “Rīgas satiksme”, “Rīgas meži”, JKP frakcija vērš uzmanību, ka to pārvaldībai jābūt caurskatāmai. Rīgas iedzīvotāji ar saviem nodokļiem dotē ļoti pelnošu mežsaimniecības nozari 2,5 miljonu eiro apmērā, bet tajā pašā laikā “Rīgas meži” 750 000 eiro samaksā saviem juristiem par sīkāk neaprakstītiem pakalpojumiem.
Pat ja opozīcija balsojumu rezultātā nepanāk savu izvirzīto prasību izpildi, daudzi Rīgas domes nesaimnieciskie lēmumi paliek nerealizēti. Opozīcijas frakcijās ir daudz pieredzējušu cilvēku, tāpēc es ceru, ka pozīcijas un opozīcijas sadarbība agri vai vēlu uzlabosies, tiks ņemti vērā mūsu ierosinājumi, piemēram, Āgenskalna tirgus rekonstrukcijas sakarā.
Vai JKP startēs 13.Saeimas vēlēšanās?
JKP noteikti startēs nākamajās Saeimas vēlēšanās ar atsevišķu deputātu kandidātu sarakstu. JKP spēks pieaug ar katru mēnesi. Mūsu sarakstā būs daudz jaunu, zinošu un enerģisku cilvēku. Mēs vēlētos ievest politikā arī cilvēkus, kurus plašāka sabiedrība vēl nepazīst. Mūsuprāt, būtu labi, ja parlamentā ienāktu profesionāļi, kuri nezina tā iepriekšējo darba stilu un metodes.
JKP ienākšana politikā “vecajām” partijām, kas patlaban darbojas Saeimā un Rīgas domē, ir likusi strādāt ātrāk, vairāk piedomāt pie reformu pasākumiem savās atbildības nozarēs. Viņas saprot, ka JKP tām min uz papēžiem un iedzīvotāju atbalsta ziņā pat ir apsteigusi tās.
Vai JKP ir saņēmusi piedāvājumu no kādas citas partijas apvienoties vai vismaz veidot kopēju deputātu kandidātu sarakstu uz nākamajām Saeimas vēlēšanām?
Tādi priekšlikumi ir bijuši galvenokārt no grimstošām partijām. Mēs neredzam iemeslu, kāpēc mums būtu jāpieviļ savi vēlētāji, kuri cer uz JKP nostiprināšanos un jaunas politikas izveidošanos valstī. Iespējams, parādīsies vēl kādi priekšlikumi par apvienošanos, bet pagaidām neredzu iemeslu, kāpēc kaut kam tādam būtu jānotiek.
Ko radikālu JKP piedāvās vēlētājiem savā priekšvēlēšanu programmā?
JKP mērķis ir Latvijā izveidot mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Lai sasniegtu šo mērķi, JKP ir iecerējusi no pašreizējām 13 ministrijām gada laikā izveidot astoņas ministrijas, bet vēlāk, iespējams, to skaitu vēl vairāk samazināt. No Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas paredzēts izveidot vienu ministriju – Tieslietu un iekšlietu ministriju, turklāt tieslietu un iekšlietu ministrs vienlaikus pildītu arī vicepremjera amata pienākumus.
Lielas pārmaiņas iecerētas ekonomikas vadības jomā. JKP vēlas izveidot Ekonomiskās attīstības un zemkopības ministriju, kurā tiktu apvienotas pašreizējās Zemkopības, Satiksmes un Ekonomikas ministrijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Labklājības ministriju iecerēts apvienot ar Veselības ministriju.
Kā atsevišķas institūcijas paredzēts saglabāt Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī Kultūras ministriju.
Ierēdņu skaitu JKP plāno samazināt par 30% un katra ierēdņa darbu vērtēt atbilstoši viņam izvirzītajai “misijai”. Iespējams, atsevišķās iestādēs nāksies atlaist visus ierēdņus un pieņemt darbā citus cilvēkus, kā tas ticis izdarīts, piemēram, Gruzijas Ceļu policijā.
JKP ir iecerējusi reformēt arī 11 valsts drošības iestādes, no tām izveidojot trīs. Vislielākā no tām būtu Nacionālais drošības birojs, kurā ietilptu pašreizējais Satversmes aizsardzības birojs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Drošības policija. Darbu turpinātu Valsts policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests.
Amata ierobežojums ieņemt amatu tikai divus termiņus (kopā desmit gadus) tiktu noteikts ne tikai visām augstākajām valsts amatpersonām, bet arī Valsts kasē, Centrālajā vēlēšanu komisijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, Latvijas Bankas (LB) padomē, Privatizācijas aģentūrā strādājošajiem, kā arī pašvaldību vadītājiem.
Valsts kapitālsabiedrībām JKP plāno izveidot vienotu pārvaldi, kas būtu padota Ministru prezidentam un Valsts kancelejai, bet visas lielākās ostas tiktu pakļautas valsts pārvaldei, tāpat kā tas patlaban ir Igaunijā.
Konkurences padomi iecerēts apvienot ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, bet Privatizācijas valsts aģentūru – likvidēt.
Lai arī ar nokavēšanos, JKP iecerējusi ķerties pie lustrācijas. Partija vēlas bijušajiem Latvijas Kompartijas sekretāriem aizliegt ieņemt amatus valsts pārvaldē, kā arī liegt iespēju kļūt par Saeimas un pašvaldību deputātiem.
Kas būs JKP saraksta līderi 13.Saeimas vēlēšanās?
Patlaban tiek gatavots JKP deputātu kandidātu saraksts un plānota tās priekšvēlēšanu kampaņa. Tiek gatavota JKP priekšvēlēšanu programma un nostāja 13.Saeimas vēlēšanās. JKP rindās ir daudzi profesionāli cilvēki, bet ir jautājums, vai viņi vēlēsies kandidēt nākamajās Saeimas vēlēšanās. Esmu pārliecināts, ka JKP pievienosies vairāki Atmodas laika līderi, cilvēki, kas ir izveidojuši un veiksmīgi vada savus uzņēmumus. Mūsu partijas kodolu veido pārsvarā mazie un vidējie uzņēmēji, kuri savu biznesu izveidojuši paši saviem spēkiem. Tas ir topošais vidusslānis. Šie cilvēki ir neatkarīgi un tāpēc politiski bīstami visiem oligarhiem un baņķieriem. Viņi veido savu politiku, ko nevar nopirkt un ietekmēt. Šie cilvēki patlaban darbojas JKP darba grupās, palīdzot gatavot partijas priekšvēlēšanu programmu, kuru būs gatavi pēc tam arī realizēt gan kā parlamenta deputāti, gan kā departamentu vadītāji vai padomnieki ministrijās.
Vai Bordāns, Juris Jurašs, Juta Strīķe būs nākamajā Saeimā?
Es domāju, ka Bordāns, Jurašs, Strīķe būs nākamajā Saeimā un vadīs valdību. Mēs esam JKP līderi. JKP noteikti startēs nākamajās Saeimas vēlēšanās. Kāds izskatīsies tās deputātu kandidātu saraksts, par to, ņemot vērā konkrēto situāciju sabiedrībā, lems JKP valde un padome.
JKP iezīme bija plašu tautas sapulču rīkošana. Vai esat atteikušies no šīs ieceres?
Pirmā JKP rīkotā tautas sapulce notika pērn13.jūlija vakarā pie Rīgas pils, lai pasniegtu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim manifestu “Ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi” un aicinātu viņu rīkoties. Otrā tautas sapulce 23.augustā Rātslaukumā bija jau ar nedaudz citu pavērsienu. JKP vērsās pie tautas ar aicinājumu sākt rīkoties, centās modināt viņu pašapziņu. Daži aktīvisti bija ierosinājuši sākt akciju “Nebaro oligarhu!”. Cilvēki tika aicināti apzināt uzņēmumus, kuros ir ietekme oligarhiem, un neizmantot to pakalpojumus un preces.
JKP nebija vienīgā šo tautas sapulču rīkotāji. Iesaistījās daudzi aktīvisti, kas nebija mūsu partijas biedri. Piemēram, mācītājs Juris Cālītis bija tas, kas aicināja tautas sapulces rīkot katru mēnesi. JKP uzskata, ka tautas sapulces ir jārīko tad, kad sabiedrībā virmo kāds jautājums, kas nav publiski izdiskutēts. Piemēram, septembrī mēs secinājām, ka nav pārrunāts jautājums par Satversmes darbības nodrošināšanu pilnā apmērā. Satversmes 1.pants nosaka, ka vara Latvijas valstī pieder tautai. Šobrīd varu savās rokās ir koncentrējuši atsevišķi ekonomiskie grupējumi, kas ir pārņēmuši partijas vai paši tās ir dibinājuši, vai nonākuši to vadībā. Līdz ar to valsts vara funkcionē kā atsevišķu ekonomisko grupējumu interešu nodrošinātāja.
Līdz ar to Satversmes 1.pants, mūsuprāt, Latvijā pilnā apjomā nedarbojas. Vainīgi pie tā ir ne tikai ekonomiskie grupējumi, bet arī pati sabiedrība, kas neizprot, ka, zināmā mērā ziedojoties, tā var atgūt savu valsts pamatlikumā deklarēto varu. Vienīgais veids, kā to ir iespējams izdarīt, ir iesaistīties politiskajās partijās. JKP darbā katru mēnesi iesaistās desmitiem cilvēku, kas to ir sapratuši. Tad, kad Latvijā politiskajās partijās būs, līdzīgi kā Somijā, Vācijā, līdz pat desmit procentiem iedzīvotāju, tad mēs varēsim runāt, ka esam pietuvojušies Satversmes pilnīgai izpildei.
Mēs nekad neesam apgalvojuši, ka tautas sapulces būs regulārs pasākums. Ja nobriedīs tautā pieprasījums vēl pēc kādas sapulces, JKP palīdzēs organizēt tādu sapulci. Sapulces notiks, kad laiks paliks siltāks un būs kādi īpaši notikumi, kas, mūsuprāt, būs jāakcentē. JKP patlaban ir tik organizēts spēks, ka esam gatavi nedēļas laikā mobilizēties un organizēt visdažādākos pasākumus, kas ietekmēs esošo varas eliti.
Kā jūs vērtējat Saeimā notikušo “oligarhu sarunu” parlamentāro izmeklēšanu?
Esmu priecīgs, ka JKP cilvēki varēja šo procesu ietekmēt, vismaz tā uzsākšanu. Var teikt, ka tā bija tauta, kas pieprasīja oligarhu lietas izmeklēšanu. No mūsu viedokļa, “oligarhu sarunu” parlamentārās izmeklēšanas mērķis netika sasniegts, bet oligarhu mērķis – ietekmēt parlamentā esošās partijas – tika sasniegts. Viņu mērķis bija formāli izveidot komisiju un nonākt pie situācijas, ka nekāda turpmāka darbība nesekos. Manuprāt, tāds bija komisijas vadītājas Ingunas Sudrabas uzdevums – faktiski neitralizēt tautas prasību uzsākt konkrētu izmeklēšanu, panākt konkrētu amatpersonu atstādināšanu, pat konkrētu iekšlietu struktūru reformēšanu personālsastāva ziņā. Žurnāls “Ir” parlamentārās izmeklēšanas komisiju nodēvēja par plāksteri, bet es to drīzāk nosauktu par vēl vienu naža dūrienu Temīdai mugurā.
Kā jūs vērtējat notikumus ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeijeru, kurš tiekot novērots, viņa dzīvoklis uzlauzts, suns sazāļots?
Ģenerālprokurora Kalnmeijera vājumu es vērtēju kā apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. Viņa paziņojumi izklausās pēc mēģinājuma turpināt kompromitēt cilvēkus, kuri ir traucējuši izzagt valsti, kas ir reāli cīnījušies ar korupciju. Iespējams, tiek gatavotas kārtējās provokācijas, nomelnošanas kampaņa pret JKP cilvēkiem, kas nāks gaismā pirms 13.Saeimas vēlēšanām. Domāju, ka valsts institūciju ne tie labākie darbinieki patlaban ir nobijušies, ka pēc parlamenta vēlēšanām JKP biedri varētu pārņemt tieslietu bloka pārvaldību valstī, un tad patiešām sāksies būtisks pavērsiens.
Pēdējo dienu laikā Latvija iespējami koruptīvas finanšu sektora pārvaldības dēļ piedzīvo graujošu starptautiskās reputācijas kritumu. Kā uz to reaģēja JKP?
Manuprāt, ir sprādzis “augonis”, ko radīja “netīrā” nauda Latvijas ekonomikā un koruptīvā sistēma valsts pārvaldē. Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus, kuri pamatīgi iedragājuši ne tikai Latvijas finanšu sektora, bet visas valsts starptautisko reputāciju, JKP nāca klajā ar prasību nekavējoties veikt pasākumus, lai nomainītu ne tikai LB, bet arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadību, turklāt veikt radikālas reformas šo iestāžu organizācijā un pārraudzībā.
JKP uzskata, ka pašlaik Latvija ir nonākusi situācijā, kurā mūsu valsti Eiropas Centrālajā bankā, kur tiek pieņemti lēmumi par miljardiem eiro, pārstāv cilvēki ar apšaubāmu reputāciju. LB vadībā ir cilvēks, kuru KNAB tur aizdomās par iesaistīšanos koruptīvās darbībās, savukārt FKTK vada cilvēks, kurš iepriekš pārstāvējis smagos noziegumos apsūdzēto oligarhu Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”) uzņēmumu “Latvijas kuģniecība” un “Ventbunkers” padomēs, kā arī vadīja LB Juridisko pārvaldi tiešā LB vadītāja pakļautībā. FKTK vadītājs pats atklāti ir norādījis, ka viņu FKTK priekšsēdētāja amatam esot uzrunājis LB prezidents, ar kuru viņš cieši sadarbojoties desmitiem gadu.
Manuprāt, Saeimā nepieciešams pieņemt likuma grozījumus, kas ierobežotu LB termiņu skaitu līdz diviem, līdzīgi, kā tas ir citām augstākā līmeņa valsts amatpersonām. LB gadījumā atsevišķi padomes locekļi savos amatos atrodas jau kopš 1993.gada.
JKP arī uzskata, ka finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) vajadzētu demisionēt, jo viņa nav spējusi novērst ASV Finanšu ministrijas lēmumu, kas ir iznīcinošs Latvijas finanšu sektora reputācijai un pazemojošs Latvijas valdībai.
Kā jūs vērtējat Kučinska valdības darbu kopumā?
Šobrīd tiek deklarēts, ka Kučinska valdībai ir vairākas šķietamas veiksmes. Patlaban ekonomikas apritē ir daudz lielāki līdzekļi, salīdzinot ar agrāko laika posmu. Tiek veiktas izmaiņas nodokļu administrēšanas kārtībā un atsevišķās nozarēs – izglītībā un veselības aprūpē. Pēc manām domām, stāsts par ekonomikas izaugsmi nav nekādā veidā saistīts ar valdības darbu, ekonomikas izaugsme balstās uz iepriekšējā periodā ekonomikā iepludināto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudu. Te es redzu ļoti lielu risku, jo, manuprāt, situācija ir ļoti līdzīga tai, kāda bija pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes. Atkal notiek megaprojektu virzīšana, piemēram, Latvijas dzelzceļa elektrifikācija, kura beigās izrādīsies nevajadzīga, bet tajā būs iepumpēti miljardi eiro. Lai apgūtu ES fondu naudu, tā tiek iepludināta un lielā mērā izšķērdēta būvprojektos, par kuru ilglaicīgu efektivitāti var šaubīties. Tie ir šķietami ekonomiskie panākumi. Ir šaubas par strukturālajām reformām, kas saistītas ar nodokļiem. Tie, kas darbojas biznesā, ieguvumus no nodokļu reformas neredz. Grāmatvedība šobrīd ir pārvērtusies par lielu murgu. Šaubos, vai lielai daļai iedzīvotāju būs reāls labums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferenciācijas, jo lielu daļu nelielā ieguvuma “noēdīs” ar degvielas cenu kāpumu saistītais preču sadārdzinājums, turklāt lielai daļai iedzīvotāju gada beigās būs jāveic nodokļu pārrēķins, un var izrādīties, ka Kučinska valdības izlolotā nodokļu reforma ir kolosāli izgāzies pasākums, kas tiek realizēts ar vienu mērķi – pirms Saeimas vēlēšanām strauji palielināt līdzekļus no nodokļiem budžetā, nedomājot par ilglaicīgām sekām.
Kāda ir JKP attieksme pret Saeimā apspriežamo izglītības reformu un Stambulas konvenciju?
Ņemšanās ap šiem jautājumiem parlamentā ir labs veids, kā abiem politiskajiem spēkiem pirms Saeimas vēlēšanām radikalizēt sabiedrību. Skandināvijā šādus strīdīgus likumprojektus sauc par “sarkanajām siļķēm”, kas palīdz novērst sabiedrības uzmanību no cīņas ar korupciju, krīzes tieslietu jomā, nodokļiem un citiem sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Iespējams, ka tas tiek darīts, lai arī nākamajā Saeimā būtu pārstāvēti tie paši ekonomiskie grupējumi, kas patlaban tik veikli manipulē ar iedzīvotājiem.
Kāda, jūsuprāt, būs 13.Saeima?
Nākamajā Saeimā noteikti būs pārstāvētas JKP, “Saskaņa”, Zaļo un zemnieku savienība. Par pārējām partijām es nevaru galvot.
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133ED528-A8DF-2866-5945-C029B77E3A96/
