Itālijā svētdien notiek parlamenta vēlēšanas
Roma, 3.marts, LETA—EUOBSERVER. Itālijā svētdien notiek parlamenta vēlēšanas, kuru iznākums var satricināt visu Eiropas Savienību (ES).
Tikai dažas dienas pirms vēlēšanām to, par ko balsot, vēl nebija izlēmuši 30% itāļu.
Turklāt šogad balsošana pirmo reizi notiek saskaņā ar jauno vēlēšanu kārtību, kurā proporcionālā vēlēšanu sistēma kombinēta ar mažoritārās sistēmas elementiem, kas papildus apgrūtina vēlēšanu rezultātu prognozēšanu.
Tomēr, pamatojoties uz aptauju rezultātiem, kuru publicēšana tika pārtraukta pirms divām nedēļām, iestājoties priekšvēlēšanu “klusuma periodam”, sagaidāms, ka nevienai partijai vai koalīcijai neizdosies iegūt valdības izveidošanai nepieciešamo absolūto vairākumu.
“Itāļi ir nepastāvīgi,” un tas apgrūtina prognožu izdarīšanu, sarunā ar tīmekļa izdevumu “EUobserver” atzīst Boloņas Universitātes politikas zinātnes emeritētais profesors Džanfranko Paskvīno.
Tomēr viņš norāda, ka rezultātu ietekmēs trīs šobrīd itāļiem svarīgākie jautājumi – nelegālā imigrācija, jaunu darbavietu radīšana un līdzšinējā politikas korumpētība.
Pēc tam, kad iekšlietu ministrs Marko Minnīti panāca vienošanos ar Lībijas varasiestādēm, 2017.gadā valstī ieceļojušo nelegālo imigrantu skaits nokrities līdz zemākajam līmenim pēdējo četru gadu laikā, taču vienalga pārsniedza 114 000.
Turklāt pēc vairākus gadus ilgā masīvā nelegālās imigrācijas viļņa, “migrantu jautājums ir tik svarīgs, ka tas maina politisko ainavu, un tam būs izšķiroša ietekme uz vēlēšanām,” atzīst Romas Gvido Karli Brīvās starptautiskās Sociālo studiju universitātes (LUISS )politikas zinātnes fakultātes dekāns EobertoD’Alimonte.
Saskaņā ar aptaujām visvairāk balsu iegūs konservatīvo partiju koalīcija, kurā līdz ar bijušā premjerministra Silvio Berluskoni vadīto centriski labējo partiju “Forza Italia” (“Uz priekšu, Itālija!”) ietilpts pret imigrantiem krasi noskaņotā Ziemeļu līga, nacionāli konservatīvā partija “Fratelli d’Italia” (“Itālijas brāļi”) un kristīgo demokrātru partija “Noi con l’Italia” (“Mēs ar Itāliju”).
Konservatīvie sola vēl vairāk ierobežot nelegālo imigrāciju, slēdzot līgumus arī ar citām Āfrikas valstīm, kā arī aktivizēt valstī jau esošo nelegālo imigrantu izraidīšanu.
Šie solījumi var uzrunāt vēlētājus, jo “itāļi ir satraukti” par masveidīgo nelegālo imigrāciju, atzīst Paskvīno.
Konservatīvo galvenais sāncensis ir populistiskā Pieczvaigžņu kustība (M5S), kas savā kampaņā arī vērsusies pret imigrāciju un sola apturēt nelegālo imigrantu laivas.
Arī līdzšinējā valdošā kreisi centriskā Demokrātiskā partija (PD) sola turpināt slēgt līgumus ar nelegālās imigrācijas tranzītvalstīm un cīnīties pret cilvēku kontrabandistiem. Taču vienlaikus PD pauž gatavību turpināt tā dēvēto cilvēku glābšanu Vidusjūrā, sniegt atbalstu nevalstiskajām organizācijām, kas rūpējas par imigrantiem, un uzņemt Itālijā tos, kas bēg no kariem un vajāšanām savās valstīs.
“Minnīti vienošanās [ar Lībiju] bija racionāla. Viņam izdevās izvairīties no briesmām, ka Itālija pārvēršas siena kaudzē, kurā Līga varētu iemest savu sērkociņu,” norāda LUISS Pārvaldes skolas direktors Serdžio Fabrīni, minot saīsināto Ziemeļu līgas nosaukumu, kuru partija izvēlējusies šī gada kampaņai, lai uzrunātu vēlētājus arī Itālijas dienvidos ārpus sava tradicionālā elektorāta teritorijas.
No tā, kuras partijas veidos nākamo valdību, ir atkarīga arī loma, kuru Itālija turpmāk spēlēs ES.
Itālijas politiskais spektrs ir sašķelts starp tām partijām, kas “atbalsta suverēnās Itālijas vīziju un tām, kas to neatbalsta,” norāda Fabrīni, piebilstot, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā no šīs tēmas politiķi pamatā tomēr izvairījušies.
“Patiesā šķirtne ir starp tiem, kas vēlas Ventotenes Eiropu, un tiem, kas vēlas Višegrādas Eiropu,” uzsver eksperts.
1941.gadā tapušais Ventotenes manifests, kura autors ir itāļu politiķis Altjēro Spinelli, tiek uzskatīts par Eiropas federālisma kustības pamatdokumentu.
Tikmēr tā dēvētā Višegrādas grupa Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija – arvien aktīvāk iestājas par ES dalībvalstu suverenitāti un pieprasa ierobežot Briseles pilnvaras.
Berluskoni šajās vēlēšanās sevi un viņa pārstāvēto koalīciju cenšas pasniegt kā pragmātiskus proeiropeiskus politiķus, un par savu iespējamo premjerministra amata kandidātu viņš izraudzījies pašreizējo Eiropas Parlamenta (EP) prezidentu Antonio Tajāni.
Pašam Berluskoni liegts pretendēt uz publiskiem amatiem, jo 2013.gadā viņš tika notiesāts par izvairīšanos no nodokļiem.
Tomēr viņa partneri konservatīvo koalīcijā tiek pieskaitīti pie Itālijas suverenitātes atbalstītāju partijām, kuru vidū ir arī M5S un daļa galēji kreiso partiju.
Visas šīs partijas, izņemot M5S, kas kampaņas gaitā mainīja savu līdzšinējo nostāju, iestājas pret ES noteiktajiem budžeta deficīta griestiem – trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Fabrīni Ziemeļu līgu pielīdzina Marinas Lepēnas vadītajai Francijas Nacionālajai frontei, un apgalvo, ka partija nav atteikusies no savas kādreizējās vēlmes izstāties no eirozonas.
Viņš brīdina, ka gadījumā, ja pie varas nāks “suverēnisti” Francija un Vācija “pametīs mūs savam liktenim un Itālijai nāksies atkal izdzīvot 2011.gada kritisko pieredzi”, kad visu eirozonu destabilizējusī finanšu krīze noveda pie Berluskoni pēdējās valdības krišanas.
Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers brīdinājis, ka “spēcīga finanšu tirgus reakcija” gaidāma tad, ja vēlēšanas Itāliju atstās bez rīcībspējīgas valdības.
Itālijas ārējais parāds sasniedzis 132% no IKP, un valstij var rasties visnopietnākās problēmas, ja tā nevarēs atrast finanšu tirgū līdzekļus sava parāda refinansēšanai.
Franrīni brīdina, ka šāds scenārijs var kļūt iespējams, ja M5S gūst lielākus panākumus, nekā populistiem prognozējušas aptaujas, un ja partija, pretēji saviem solījumiem neiesaistīties koalīcijās, tomēr sameklē kādu koalīcijas partneri.
Sava 31 gadu vecā jaunā līdera Luidži Di Maio vadībā M5S kļuvusi šķietami mērenāka un atmetusi vēlmi sarīkot referendumu par Itālijas turpmāko dalību eirozonā.
Tomēr Paskvīno norāda uz M5S nepietiekamo politisko pieredzi un brīdina, ka “valsti nevar pārvaldīt, pārsvēršot tautu improvizētos ministros”.
Vislielākās cerības izcīnīt vairākumu ir konservatīvajiem, par kuriem solījuši balsot 38% itāļu.
Taču arī konservatīvo valdība ilgtermiņā var izrādīties nestabila, pateicoties pretrunām starp “Forza Italia” un Ziemeļu līgu, uzskata D’Alimonte.
Daļa ekspertu domā, ka pēc vēlēšanām, ja nevienai no nometnēm neizdodas izcīnīt nepieciešamo vairākumu, varētu notikt politisko spēku pārgrupēšanās, kuras rezultātā varētu izveidoties “lielā koalīcija”, kāda kopš 2013 gada atradusies pie varas Vācijā.
“Šādai iespējai priekšroku dotu gan tirgus, gan Eiropas institūcijas,” norāda D’Alimonte.
Tomēr līdz šim šādu iespēju kategoriski noraidījis gan Berluskoni, gan PD līderis Mateo Renci.
Ja tomēr partijām neizdodas vienoties par jaunas valdības izveidi, atliks vienīgi valsts pārvaldi uz laiku uzticēt nacionālās vienotības valdībai līdzšinējā premjera Paolo Džentiloni vadībā un rīkot jaunas vēlēšanas, kas varētu notikt kaut kad gada nogalē.
Vēlēšanu iecirkņi Itālijā savas durvis vērs plkst.7.00 (plkst.8.00 pēc Latvijas laika) un balsošana ilgs līdz plkst. 23.00. Sagaidāms, ka nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti tiks publiskoti īsi pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, bet pirmie neoficiālie rezultāti gaidāmi tikai pēc pusnakts, kamēr oficiālos rezultātus paredzēts paziņot pirmdien ap plkst.14.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133ED4F7-5215-6F70-3D09-BDF65F93A4AF/
Tajāni paziņo, ka būtu gatavs Itālijas premjera amatam
Roma, 2.marts, LETA–DPA. Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Antonio Tajāni ceturtdien paziņoja, ka viņš būtu gatavs kļūt par Itālijas premjerministru, ja Itālijas parlamenta vēlēšanās 4.martā uzvarēs konservatīvie.
Itālijas ekspremjers Silvio Berluskoni ir vairākkārt izteicies, ka viņš izvirzīs premjerministra amatam 64 gadus veco Tajāni, tomēr Tajāni līdz šim bija uzstājis, ka viņš grib saglabāt savu pašreizējo amatu.
“Es pateicos .. Berluskoni par viņa izrādīto cieņu man. Šovakar es viņam pateicu, ka esmu pieejams, lai kalpotu Itālijai,” tviterī rakstīja Tajāni.
Tajāni jaunībā bija monarhists, bet 1994.gadā viņš kopīgi ar Berluskoni dibināja “Forza Italia”, un līdz šim laikam Tajāni palicis par vienu no lojālākajiem Berluskoni līdzgaitniekiem.
Kopš 1994.gada Tajāni bijis EP deputāts, līdz 2008.gadā viņš kļuva par Eiropas Savienības (ES) komisāru.
2014.gadā viņš atkal atgriezās EP, bet 2017.gada janvārī tika ievēlēts par EP prezidentu, kad šo amatu pameta viņa priekštecis Martins Šulcs, lai iesaistītos Vācijas priekšvēlēšanu kampaņā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133ED4E6-7463-2FB5-A4C7-F0130CAF6A5C/
Eiropa cer uz Berluskoni
Neskatoties uz pagājušā gada skaļajiem paziņojumiem, ka populisma vilnis esot pārvarēts, atkal klāt ir kārtējās vēlēšanas, kas izsauc satraukumu visā Eiropā. Šoreiz pie balsošanas urnām dodas itāļi, un, lai cik dīvai tas neliktos, Brisele savas cerības saista ar savulaik nemīlēto Silvio Berluskoni.
Lai gan aptaujas liecina, ka Berluskoni pārstāvētā konservatīvo partiju koalīcija apsteidz gan populistisko Pieczvaigžņu kustību (M5S), gan šobrīd valdošās kreisi centriskās Demokrātiskās partijas (PD) vadīto bloku, labējās partijas, domājams, nespēs iegūt valdības veidošanai nepieciešamo absolūto vairākumu. Turklāt Berluskoni koalīcija nebūt nav tik vienota, lai, pat iegūstot pietiekami daudz balsu, varētu garantēt, ka tās veidotās valdības mūžs būs ilgs.
“Darba nespējīgs parlaments vai neliels centriski labējo vairākums ir divi visticamākie scenāriji,” atzīst konsultāciju uzņēmuma “Teneo” politisko risku nodaļas līdzpriekšsēdētājs Volfanko Pikoli, norādot, ka saskaņā ar pēdējām aplēsēm konservatīvajiem pietrūks nedaudz balsu absolūtā vairākuma nodrošināšanai.
Ņemot vērā šo apstākli, daļa analītiķu prognozē, ka pēc vēlēšanām gaidāma politisko spēku pārgrupēšanās, Berluskoni vadītajai centriski labējai partijai “Forza Italia” (“Uz priekšu, Itālija!”) un PD veidojot tā dēvēto “lielo koalīciju”, kāda kopš 2013.gada atradusies pie varas Vācijā. Tiesa gan, gan Berluskoni, gan PD līderis Meteo Renci šādu iespēju līdz šim kategoriski noraidījuši.
Par iespējamām kompromisa figūrām, kas varētu sēsties premjera krēslā šādas iespējamās “lielās koalīcijas” vadībā, tiek uzskatīts gan pašreizējais valdības vadītājs Paolo Džentiloni, kas, būdams rūdīts kreiso nometnes pārstāvis, tomēr bauda cieņu visā politiskajā spektrā, gan senais Berluskoni līdzgaitnieks un pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Antonio Tajāni.
Tomēr nav pilnībā izslēgts, ka, pateicoties pieaugošajiem pret istablišmentu vērstajiem noskaņojumiem, pie varas nāk MS5 vadīta radikāla valdība, kas satricinātu gan finanšu tirgus, gan Eiropas Savienības (ES) institucionālo kārtību. Trešais scenārijs, kas arī nevienu nepriecē, būtu politiskais strupceļš, no kura izeju varētu rast, vienīgi rīkojot jaunas vēlēšanas, kas varētu notikt kaut kad gada nogalē.
Saskaņā ar Itālijas likumiem pirms vēlēšanām ir noteikts divu nedēļu ilgs “klusuma periods”, kura laikā aizliegts publicēt aptauju rezultātus, taču pēdējie pirms 16.februāra publicētie aptauju rezultāti liecināja, ka par konservatīvajiem gatavojas balsot gandrīz 40% itāļu, bet gan M5S, gan PD vadīto aliansi atbalsta nepilni 30% vēlētāju. Tas liecina, ka itāļi, šķiet, piedevuši Berluskoni un viņš spējis veiksmīgi pārdzīvot gan notiesāšanu 2013.gadā par izvairīšanos no nodokļiem, gan tai sekojošo padzīšanu no parlamenta, gan trīs gadus vēlāk pārciesto sirds operāciju, un tagad ir gatavs ar pilnu sparu atgriezties politikas arēnā.
81 gadu vecais politiķis tagad iedzīvojies jaunā tēlā un pasniedz sevi kā saprātīgu proeiropeisku valstsvīru, pretstatot sevi populistiem M5S rindās, par kuriem īsti nav zināms, ko no tiem gaidīt. Tajā pašā laikā Berluskoni neatturas no vēlētāju ausīm tīkamiem solījumiem pazemināt nodokļus un izraidīt 600 000 nelegālo imigrantu. “Es esmu kā labs vīns. Es ar gadiem kļūstu labāks, un tagad esmu nevainojams,” vienā no savām priekšvēlēšanu runām norādījis ekspremjers.
Tomēr savas politiskās ambīcijas Berluskoni pilnībā realizēt nevar, jo savas sodāmības dēļ nedz premjera krēslā, nedz kādā citā valsts amatā viņš sēsties nedrīkst. Turklāt viņa situāciju papildus apgrūtina domstarpības ar konservatīvo koalīcijā esošās Ziemeļu līgas līderi Mateo Salvīni par attieksmi pret ES un protekcionismu, kā arī par iespējamo nākamo valdības vadītāja kandidatūru.
Tikmēr aptauju veicēji lēš, ka aptuveni trešdaļa no 51 miljonu lielā balsstiesīgo kopskaita vēl nav izlēmusi, par ko balsot. Tādējādi vēlēšanu iznākums vēl nebūt nav izšķirts. Īpaši tas attiecas uz svārstīgajiem Itālijas dienvidu reģioniem, kur M5S var gūt negaidītus panākumus. “PD sadrūp. Cīņa tagad norisinās starp mums un centriski labējiem,” vēl otrdien sarunā ar sabiedrisko radio RAI norādījis 31 gadu vecais M5S kandidāts uz premjerministra amatu Luidži Di Maio, kurš līdz šim ieņēma parlamenta apakšpalātas vicespīkera krēslu.
Di Maio, kas vairāk līdzinās dendijam, pērn Pieczvaigžņu kustības līdera amatā nomainīja tās dibinātāju un savu ārējo pretstatu – bijušo komiķi Bepi Grillo. Viņa vadībā partija kļuvusi šķietami mērenāka un atmetusi ieceri rīkot referendumu par aiziešanu no eirozonas. “Pienācis laiks apsveikt pārmaiņas, jo vairs nav pamata no tām baidīties,” uzsvēris Di Maio, kas sola valdībā atbrīvoties no visām vecajām “sejām, ko esat redzējuši 20 gadus”.
Tajā pašā laikā M5S kritiķi pārmet partijai tās nepietiekamo pieredzi, lai gan tieši šis apstāklis piesaista daudzus tās sekotājus, kuri prasa attīrīt Itāliju no tradicionālajiem politiķiem, kas gadiem ilgi bijuši saistīti korupcijas valgos. Daudzus uzrunā arī “grillīšu” solījumi ieviest valsts subsidētu minimālo garantēto ienākumu.
Vēlētāji aptaujās kā savu lielāko raižu cēloni min ekonomiku un nelegālo imigrāciju, un PD var lepoties ar zināmiem tās vadītās valdības panākumiem abās šajās jomās – tai izdevies sazināt nelegālo imigrantu plūsmu no Lībijas, kā arī izvilkt valsts tautsaimniecību no rekorddziļās lejupslīdes. Tomēr šie panākumi ir visai pieticīgi. Turklāt vēlētāju uzticību neveicina arī partijas iekšējie ķīviņi.
“Vai jūs tagad dzīvojat labāk, vai sliktāk nekā pirms četriem gadiem? Tas ir jautājums, kuru uzdosim” vēlētājiem, februāra sākumā žurnālistiem norādīja Renci, taču itāļi, šķiet, nav gatavi klausīties viņa jautājumos un tā vietā gaida atbildes. Itālijas ekonomika savas izaugsmes tempā joprojām atpaliek no vairuma ES dalībvalstu, un lielākā daļa no Renci piesauktā “miljona jauno darbavietu” ir mazapmaksātas un īslaicīgas. Turklāt daudzi no kreisi noskaņotajiem vēlētājiem pārmetušies pie PD renegātiem, kas pērn no partijas atšķēlās, nodibinot jaunu veidojumu – “Brīvie un līdztiesīgie”.
Dauzi PD rindās uzskatīja, ka Renci pēc pazemojošās sakāves 2016.gada referendumā par viņa ierosinātajiem konstitūcijas grozījumiem, pēc kura viņam nācās pamest premjera amatu, nav īstais vīrs, kam būtu vajadzējis uzņemties partijas vadību arī šajās vēlēšanās. Vai viņiem bijusi taisnība, apliecinās vēlēšanu rezultāti, uz kuriem vairs ilgi nav jāgaida.
Vēlēšanu iecirkņi Itālijā savas durvis vērs plkst.7.00 (plkst.8.00 pēc Latvijas laika) un balsošana ilgs līdz plkst. 23.00. Sagaidāms, ka nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti tiks publiskoti īsi pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, bet pirmie neoficiālie rezultāti gaidāmi tikai pēc pusnakts, kamēr oficiālos rezultātus paredzēts paziņot pirmdien ap plkst.14.
(Avots: DPA.)
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133ED4DE-9151-67D9-C545-97642EE12753/
