VID publisko 2604 darba devējus, kuri darbiniekiem maksā minimālo algu vai mazāk
Rīga, 26.febr., LETA. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajā sarakstā ar darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, iekļauti 2604 darba devēji, liecina informācija VID mājaslapā: https://www6.vid.gov.lv/DD
Informācija par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, ir pieejama, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi.
Sarakstā ir iekļauti uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, arodorganizācijas un profesionālās organizācijas, dažādu Latvijā pārstāvēto konfesiju reliģiskās draudzes, individuālie komersanti un individuālie uzņēmumi, kooperatīvās sabiedrības un zemnieku saimniecības, dzīvokļu īpašnieku biedrības, virkne mediju, kā arī citu nozaru uzņēmumi un fiziskās personas – darba devēji.
VID aģentūrai LETA skaidroja, ka, aprēķinot uzņēmuma darbinieku vidējo algu, tiek ņemts vērā darba devēju ziņojumos norādīto darbinieku nostrādāto stundu skaits. Darbinieki, kuriem ir norādīti “0” ienākumi un “0” nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi.
Saskaņā ar “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centra pētījumu “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2016.” otru lielāko ēnu ekonomikas īpatsvara daļu Latvijā 2016.gadā joprojām veido “aplokšņu algas” (40,2%), tas ir, algas daļa, kuru uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts.
VID norādīja, ka no minētā pētījuma izriet, ka mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu uzņēmējdarbībā nekā lielāki un vecāki uzņēmumi, kas atbilst dzīves liecībai par to, ka uzņēmumi izmanto izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai sasniegtu zināmu konkurētspējas slieksni, un ka šī sliekšņa sasniegšana ir būtiska, lai konkurētu attīstītā tirgū.
“Visbeidzot izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un apzinātas rādījumu neuzrādīšanas izplatība Baltijas valstīs ir saistīta ar pieņēmumu par iespēju tikt pieķertam un par sagaidāmo sodu pieķeršanas gadījumā. Tie uzņēmumi, kuru pieņēmums par iespēju tikt pieķertam ir augstāks, sliecas mazāk iesaistīties ēnu uzņēmējdarbībā,” skaidroja VID.
Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Darba likumu minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, darba devēji nereti kā darbinieka oficiālo algu uzrāda valstī noteikto minimālo darba algas apmēru, bet faktiski darbiniekam papildus tiek maksātā atlīdzība, kas netiek oficiāli uzrādīta, proti, “aplokšņu alga”.
Vienlaikus VID norādīja, ka informācijas pieejamība par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā vai mazāks, veicinās darba ņēmēju tiesību aizsardzību, dodot tiem iespēju pirms pieteikšanās konkrētajā darbā izvērtēt darba samaksas atšķirības līdzīgos uzņēmumos, tādējādi izvērtējot visus iespējamos riskus, kas saistīti ar iespējamo darba attiecību nodibināšanu.
Publiski pieejamo informāciju VID aktualizēs katru mēnesī līdz 25.datumam.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/713573EC-6CC0-466C-AFFE-58A6C43AEDB4/
VID publisko 2604 darba devējus, kuri darbiniekiem maksā minimālo algu vai mazāk
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajā sarakstā ar darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, iekļauti 2604 darba devēji, liecina informācija VID mājaslapā. Informācija par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, ir pieejama, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi. Saskaņā ar “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centra pētījumu “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2016.” otru lielāko ēnu ekonomikas īpatsvara daļu Latvijā 2016.gadā joprojām veido “aplokšņu algas” (40,2%), tas ir, algas daļa, kuru uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts. VID norādīja, ka no minētā pētījuma izriet, ka mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu uzņēmējdarbībā nekā lielāki un vecāki uzņēmumi, kas atbilst dzīves liecībai par to, ka uzņēmumi izmanto izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai sasniegtu zināmu konkurētspējas slieksni, un ka šī sliekšņa sasniegšana ir būtiska, lai konkurētu attīstītā tirgū.
Tvitera lietotājs Mežmalis nav sajūsmā par VID rīcību.
Mežmalis I.
@xgts
mazo algu maksātāju saraksta publicēšana, manuprāt, ir nožēlojamākais ko @vid_gov pēdējā laika ir izdomājis!
Mon Feb 26 12:28:29 +0000 2018
Savukārt režisors Reinis Traidās rosina ņemt vērā VID apkopoto sarakstu.
Reinis Traidās
@reinistraidas
Novelkam ekseļa tabulu ar SIA, kas darbiniekiem maksā “minimālo algu vai mazāk”. Pirms kļūstam par klientiem vai sadarbojamies, pārbaudam vai SIA ir sarakstā. Tad padomājam, vai gribam būt par klientu. https://www6.vid.gov.lv/DD
Mon Feb 26 12:38:42 +0000 2018
Ar savu ierosinājumu klajā nāk tvitera lietotāja Daiga Grīnberga.
Daiga Grinberga
@DaigaGrinberga
@vaivarei Varbūt vajadzētu arī goda sarakstu – valsts iestādes, kas labs paraugs uzņēmējiem un maksā vadošajiem speciālistiem algu virs 5 tūkst mēnesī. Ieskaitot valstij tieši/netieši piederošas sabiedrības. Un arodbiedrības utml formējumus.
Mon Feb 26 13:32:09 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/03774b5e-0d3b-4c00-9f13-29bac1109940
