Zvērinātu Advokātu padome 1.martā iesniegs FKTK desmit potenciālo banku likvidatoru vārdus
Rīga, 26.febr., LETA. Zvērinātu Advokātu padome (ZAP) 1.martā iesniegs Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) sarakstu ar desmit potenciālajiem banku likvidatoriem, aģentūrai LETA pastāstīja ZAP priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
ZAP reizi gadā marta sākumā FKTK jāiesniedz iespējamo kredītiestādes likvidatora/administratora amata kandidātu sarakstu. Rozenbergs pastāstīja, ka šogad lūgts iesniegt desmit likvidatoru/administratoru vārdus.
Viņš skaidroja, ka ZAP ir aicinājusi kandidātus pieteikties līdz 28.februārim. Līdz pagājušajai piektdienai vairāki to jau bija izdarījuši.
Pretendentus vērtēs speciāla ZAP komisija. Kandidātu izvēlē ZAP locekļa Ivara Gruntes vadītajai komisijai jāņem vērā pretendenta atbilstība Kredītiestāžu likuma prasībām, kas tiek izvirzītas likvidatora amata kandidātiem, kā arī pretendenta pieredze un reputācija, skaidroja Rozenbergs.
Savukārt 1.martā desmit likvidatoru vārdi tiks iesniegti FKTK. Rozenbergs uzsvēra, ka gala lēmums par atbilstošāko kandidātu konkrētai kredītiestādei jāpieņem FKTK, kad tas kļūs nepieciešams. “Mēs FKTK tikai piedāvāsim “rezervistu soliņu”, taču gala lēmums par konkrēta likvidatora virzīšanu apstiprināšanai konkrētai kredītiestādei būs jāpieņem FKTK,” teica Rozenbergs.
Pagājušā gadā FKTK bija lūgusi ZAP atlasīt piecus likvidatoru pretendentus. Toreiz uz piecām vietām bija pieteikusies 35 juristi, norādīja ZAP priekšsēdētājs.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
ECB sestdien paziņoja, ka “ABLV Bank” tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs. ECB paziņojumā teikts, ka “ABLV Bank” un tās meitasbanka Luksemburgā “ABLV Bank Luxembourg” sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.
Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja aģentūrai LETA sestdien uzsvēra, ka lēmums par bankas “ABLV Bank” likvidāciju patlaban nav dienaskārtībā, un tas ir tikai viens no ceļiem, jo aizvien ir iespējami vairāki turpmākās rīcības varianti. “Šajā situācijā, kad “ABLV Bank” ir noguldījumu nepieejamība, ir iespējami vairāki risinājumi. Jā, viens no tiem teorētiski ir likvidācija. Taču nav pamata to izcelt starp citiem risinājumiem,” teica Upleja.
Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sestdien preses konferencē paziņoja, ka “ABLV Bank” likvidēšana ir tikai viens no variantiem. Viņa sacīja, ka “ABLV Bank” darbību uzraugošā ECB nesaka, ka banka būtu jālikvidē, bet norāda, ka “ABLV Bank” nespēj norēķināties ar klientiem. Ministre piebilda, ka ECB vēl būs jāpieņem citi lēmumi.
FKTK vadītājs Pēters Putniņš sestdien uzsvēra, ka “ABLV Bank” liktenis ir atkarīgs no ECB turpmākajiem lēmumiem. Vienlaikus viņš norādīja, ka FKTK vēl neesot saņēmusi ECB lēmumu par to, ka “ABLV Bank” tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs. Līdz ar to Putniņš nevarēja komentēt ECB publiskoto paziņojumu.
Vienlaikus “ABLV Bank” paudusi uzskatu, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
Tāpat vēstīts, ka Finanšu ministrija (FM) rosinājusi Saeimu steidzami izskatīt grozījumus Kredītiestāžu likumā, ar kuriem paredzēts ierobežot banku likvidatoru atlīdzību. Grozījumiem atbalstu jau apliecinājuši koalīcijas partneri.
Ja šādi likuma grozījumi tiks pieņemti, tie varētu attiekties uz “ABLV Bank” gadījumā, ja banka tiktu likvidēta.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E9751653-4DE1-4352-A013-8E4407C3CD1E/
Advokātu padome FKTK ieteiks 10 ‘ABLV Bank’ likvidatoru pretendentus, vēsta TV3
Šonedēļ paredzēta zvērinātu advokātu padomes sapulce, lai lemtu par desmit kandidatūrām, ko ieteikt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) iesniegšanai tiesā apstiprināšanai par potenciālo AS “AVLV Bank” likvidatoru, svētdien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Raidījums min, ka potenciālo kandidātu vidū varētu būt pašreizējais AS “Trasta Komercbanka” administratora palīgs Mārtiņš Bunkus, administrators un advokāts Vigo Krastiņš, Maksātnespējas administratoru asociācijas vadītājs, advokāts Jānis Kumsārs, advokāts Aivars Lošmanis no Vilgerta advokātu biroja un šī paša biroja advokāts Gints Vilgerts. Pretendentu vidū varētu būt arī Raivo Sjademe, advokāts, kurš bieži pārstāvējis ekspolitiķa Andra Šķēles intereses.
FKTK iesniegs tiesai nākamā bankas likvidatora vai maksātnespējas administratora vārdu. Pašreizējie likumi paredz, ka šis amats būs ļoti ienesīgs. Iesakot tiesai likvidatoru, FKTK vadās pēc kandidatūrām, kuras ieteikusi Zvērinātu advokātu padome un Zvērinātu revidentu asociācija, vēsta raidījums.
“Nekā personīga” noskaidroja, ka Advokātu padome FKTK pirms gada ieteikusi piecus likvidatoru pretendentus Aleksadru Berezinu no advokātu biroja “Berezins un Juraša”, Aldi Saulieti no advokātu biroja “Sjademe un Saulietis”, kā arī advokātus Mareku Diku, Valdi Ulmani un Jāni Bērziņu.
Šonedēļ tiks lemts par jauniem pretendentiem.
Kā atzīmē raidījums, nākamā likvidatora rokās nonāks lielākā nauda, kāda līdz šim bijusi personai, kas likvidē banku. Pērnā gada pārskatā minēts, ka “ABLV Bank” kredītportfelis pārsniedz divus miljardus eiro.
Bankas likvidators saņem procentus no piedzītajiem līdzekļiem. Lai šī persona jau pirmajās darbības stundās nekļūtu par multimiljonāru, finanšu ministre sagatavojusi grozījumus likumā, kas vismaz kaut kā ierobežo likvidatoru ienākumus.
Raidījums atzīmē, ka, pēc aģentūras “Bloomberg” rakstītā, lielākā daļa “ABLV Bank” klientu nāk no Krievijas 43%, otrajā vietā ir Ukraina 21%. Ar Ukrainu saistās kāds savdabīgi darījums. Izrādās, “ABLV Banku” izmantojis ASV prezidenta Donalda Trampa bijušais padomnieks Pols Manafords, kurš apkalpojis arī Ukrainas eksprezidentu Viktoru Janukoviču. Šīs ziņas “Nekā personīga” apstiprinājusi “kāda labi informēta “ABLV Bank” tuvu stāvoša persona”.
Jau ziņots, ka ECB nolēmusi neatjaunot “ABLV Bank” norēķinu iespējas un izplatītajā paziņojumā norāda, ka “ABLV Bank” tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem.
Šī iemesla dēļ Latvijas banku tirgus uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) – naktī uz sestdienu, 24. februāri, ir pieņēmis lēmumu par noguldījumu nepieejamību. Tas nozīmē, ka bankas klientiem tiks nodrošināta likumā garantēto atlīdzību – līdz 100 000 eiro katram klientam – izmaksa par noguldījumiem. Tam kopumā varētu būt nepieciešami 470 miljoni eiro. Tiek solīts, ka to nodrošinās no bankas līdzekļiem, tātad Noguldījumu garantiju fonda nauda vai valsts budžeta līdzekļi tam nebūs nepieciešami.
Kā ziņots, Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners “Delfi TV ar Jāni Domburu”, jautāts, vai Latvijas Bankas izsniegtais aizdevums ir “būtiski vai pat vairākkārt mazāks” nekā tā summa, kas “ABLV Bank” tirgū ir jāiegūst, lai ECB šai kredītiestādei atļautu atsākt darbu, atzina, ka tas ir “ļoti pareizs apgalvojums”.
…Info avots: http://m.delfi.lv/bizness/article.php?id=49783485
Latvija varētu lūgt OECD palīdzību saistībā ar FKTK audita veikšanu
Rīga, 26.febr., LETA. Latvija varētu lūgt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) palīdzību saistībā ar ieceri veikt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) auditu.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes skaidroja, ka Saeima veic FKTK uzraudzību, līdz ar to parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija varētu lemt par šādu risinājumu. Politiķi šodien diskutējuši par mehānismiem, kā to auditu varētu veikt un kādus starptautiskus piesaistīt. Ašeradens atbalsta Finanšu ministrijas (FM) pozīciju, ka jāvēršas pie OECD un jālūdz atbalsts šajā jautājumā.
Līdzīgu nostāju pauda arī “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš. Viņš uzsvēra, ka nacionālā apvienība neapšauba audita nepieciešamību un uzskata, ka jārod pareizais risinājums OECD piesaistei.
Reizniece-Ozola sestdien, 24.februārī, žurnālistiem pavēstīja, ka aicinās Saeimu kā pārraugu veikt finanšu sektoru uzraugošās iestādes auditu. Viņa norādīja, ka FKTK darbu pēdējo divu gadu laikā atzinīgi novērtē ne tikai pati ministre, bet arī ārvalstu institūcijas, tomēr tas nenozīmējot, ka nozares uzraudzībā neesot problēmu. “Lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā un visiem būtu laba sajūta par FKTK pieņemtajiem lēmumiem, Finanšu ministrija runās ar Saeimu, lai tā iniciē auditu, kas izvērtētu iestādes darba kvalitāti,” teica Reizniece-Ozola.
Arī FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka iniciatīva veikt komisijas auditu, ir atbalstāma. “Mēs tikai atbalstītu šādu iniciatīvu, jo esam par iestādes darba principiem un lēmumiem pārliecināti. Un par sevi kā banku uzraugu jūtamies droši,” viņš sacīja.
Koalīcijas partijas jau nedēļas nogalē pauda atbalstu šādai iecerei.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FC189A1B-9296-4CD8-B36F-4D25D0B8A1EB/
FM parlamentārais sekretārs: FKTK audits sabiedrības interesēs būtu ļoti svarīgs
Rīga, 26.feb., LETA. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) audits sabiedrības interesēs būtu ļoti svarīgs, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS).
“Šāds audits sabiedrības interesēs varētu būtu ļoti svarīgs, jo, piemēram, šobrīd tā informācija, kuru sniedz “ABLV Bank”, tā informācija, kuru sniedz FKTK un tā informācija, kuru sniedz citas puses, nepārklājas. (..) Lai noskaidrotu, kā tad īsti ir bijis, vai nav notikusi kāda piesegšana, šis audits šobrīd būtu ļoti svarīgs,” teica Putra.
Viņš norādīja, ka auditā varētu pārbaudīt FKTK veiktās darbības konkrētās situācijās attiecībā pret “ABLV Bank”.
Pēc Putras teiktā, ministrija varētu lūgt, lai Saeima veic šādu auditu. “Tā varētu būt vai nu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kurā arī es darbojos, vai arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija,” viņš minēja.
Vienlaikus Putra uzsvēra, ka “ABLV Bank” gadījumā tiešu bankas uzraudzību veica Eiropas Centrālā banka (ECB) nevis FKTK, taču FKTK atbildēja par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) gadījumiem.
Vienlaikus finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja, ka FKTK auditu būtu jākoncentrē konkrētā virzienā, lai tas neizvērstos pārmēru plašs. “Būtu prātīgi fokusēt pārbaudes uz konkrētiem jautājumiem, nevis atvērt fronti tik plaši, ka beigās nevarēs tikt galā. Šobrīd nav svarīgas kaut kādu raganu medības, bet ir svarīgi pārbaudīt, cik profesionāli ir strādāts un, vai ir vieta kādiem uzlabojumiem,” viņa teica.
Reizniece-Ozola sestdien, 24.februārī, žurnālistiem pavēstīja, ka aicinās Saeimu kā pārraugu veikt finanšu sektoru uzraugošās iestādes auditu.
Viņa norādīja, ka FKTK darbu pēdējo divu gadu laikā atzinīgi novērtē ne tikai pati ministre, bet arī ārvalstu institūcijas, tomēr tas nenozīmējot, ka nozares uzraudzībā neesot problēmu. “Lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā un visiem būtu laba sajūta par FKTK pieņemtajiem lēmumiem, Finanšu ministrija runās ar Saeimu, lai tā iniciē auditu, kas izvērtētu iestādes darba kvalitāti,” teica Reizniece-Ozola.
Savukārt FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka iniciatīva veikt komisijas auditu, ir atbalstāma. “Mēs tikai atbalstītu šādu iniciatīvu, jo esam par iestādes darba principiem un lēmumiem pārliecināti. Un par sevi kā banku uzraugu jūtamies droši,” viņš sacīja.
Putniņš arī norādīja, ka FKTK rīcība nav bijusi ne subjektīva, ne arī kādā citā veidā ietekmēta – katram pārmetumam pretī ir FKTK stingrs arguments. “Katru mūsu rīcību pamato koleģiāls lēmums un katram lēmumam pamatā ir likums. To es varu droši teikt. Turklāt šādā ārējā izvērtējumā vai pārbaudē, ko veic profesionāļi, vienmēr var rast ko noderīgu vēl efektīvai iestādes darba organizēšanai,” sacīja FKTK vadītājs.
Tāpat ziņots, ka FKTK naktī uz sestdienu, 24.februāri, nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FB3039DB-E980-4479-AC0F-F325D9BB9983/
Saeima jau šonedēļ varētu pieņemt likumu par bankas likvidatoru atlīdzības ierobežojumiem
Rīga, 26.febr., LETA. Saeima jau šonedēļ varētu pieņemt izmaiņas Kredītiestāžu likumā, kas paredz samazināt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmo bāzi.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes informēja žurnālistus, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šonedēļ izskatīs priekšlikumu par likuma izmaiņām, bet ceturtdien, 1.martā, likums jau tiks grozīts.
Taujāts, vai likuma izmaiņas attieksies arī uz AS “ABLV Bank”, Kučinskis uzsvēra, ka pašlaik nav pieņemts lēmums par bankas likvidāciju.
Koalīcijas partneri apliecināja, ka atbalsta šos likuma grozījumus.
Finanšu ministrija (FM) aģentūru LETA informēja, ka tā rosina grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz samazināt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmo bāzi. Tiek rosināts noteikt to no kopējā apmierināto kreditoru prasījumu apmēra, to samazinot par naudas līdzekļiem likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumiem Latvijas Bankā, brīvi pieejamiem naudas līdzekļiem kredītiestādēs un līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū, un līdzekļiem, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latviju vai ārvalsti.
Tāpat piedāvātie Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem sākt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanu atbilstoši šobrīd spēkā esošajai Kredītiestāžu likuma redakcijai. Tas nozīmē, ka pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem teorētiski kopējais apmierināto kreditoru prasījumu apmērs varētu sasniegt, piemēram, 45%, un likvidatora atlīdzībai būtu jāpiemēro 3% likme. Taču atbilstoši piedāvātajam regulējumam likvidatora atlīdzības aprēķina slieksnis sāktos no 2%, attiecīgi pēc 30% kreditoru prasījumu apmierināšanas – 3%, pēc 60% – 4% un pēc 75% – 5%.
Patlaban no Kredītiestāžu likumā iekļautā regulējuma izriet, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja to veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apmēra. Par pamatu ņem vērā likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apmēru, tostarp finanšu pieejamību kasē, likvīdos finanšu instrumentus, prasības pret Latvijas Banku u.c..
FM uzsvēra, ka likvidatora vai maksātnespējas administratora darbs nav saistīts ar ieguldījumiem saistībā ar viegli realizējamo aktīvu pārdošanu, jo tie jau tāpat ir naudas līdzekļi, kuriem nav piemērojamas būtiskas ar atgūšanu saistītas izmaksas. Tāpat papildus ir jānodrošina citu kredītiestāžu aizsardzība, lai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā un garantētās atlīdzības izmaksas gadījumā maksātnespējīgās kredītiestādes segtajiem noguldījumiem, citām kredītiestādēm netiktu pārmērīgi palielināts iemaksu apmērs noguldījumu garantiju fondā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/04B80E99-5A3B-44F2-9D5F-0A258E4ACB50/
Reizniece-Ozola: Administratoru atlīdzību ierobežojošie likuma grozījumi jāpieņem neatkarīgi no lēmuma par “ABLV Bank” nākotni
Rīga, 26.febr., LETA. Likvidatoru vai maksātnespējas administratoru atlīdzību ierobežojošie grozījumi Kredītiestāžu likumā būtu steidzami jāpieņem neatkarīgi no regulatoru lēmuma par AS “ABLV Bank” nākotni, šodien pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa stāstīja, ka Finanšu ministrija šodien koalīcijas partneriem prezentēs piedāvātos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz ierobežot banku likvidatoru vai maksātnespējas administratoru atlīdzību.
“Cerams, Saeima steidzamības kārtā likuma grozījumus pieņems neatkarīgi no tā, kādi būs tālākie Eiropas Centrālās bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumi attiecībā uz “ABLV Bank” nākotni” atzina Reizniece-Ozola.
Sestdien finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) mediju pārstāvjiem stāstīja, ka, neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā banka vēl nav lēmusi par AS “ABLV Bank” likvidāciju, maksātnespējas procedūras sākšanu vai kādu citu risinājumu, Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz būtiski samazināt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības līmeni, “lai iespējami daudz līdzekļu tiktu novirzīti kreditoriem, nevis kādiem starpniekiem”.
FM aģentūru LETA informēja, ka tā rosina grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz samazināt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmo bāzi. Tiek rosināts noteikt to no kopējā apmierināto kreditoru prasījumu apmēra, to samazinot par naudas līdzekļiem likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumiem Latvijas Bankā, brīvi pieejamiem naudas līdzekļiem kredītiestādēs un līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū, un līdzekļiem, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latviju vai ārvalsti.
Tāpat piedāvātie Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem sākt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanu atbilstoši šobrīd spēkā esošajai Kredītiestāžu likuma redakcijai. Tas nozīmē, ka pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem teorētiski kopējais apmierināto kreditoru prasījumu apmērs varētu sasniegt, piemēram, 45%, un likvidatora atlīdzībai būtu jāpiemēro 3% likme. Taču atbilstoši piedāvātajam regulējumam likvidatora atlīdzības aprēķina slieksnis sāktos no 2%, attiecīgi pēc 30% kreditoru prasījumu apmierināšanas – 3%, pēc 60% – 4% un pēc 75% – 5%.
Patlaban no Kredītiestāžu likumā iekļautā regulējuma izriet, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja to veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apmēra. Par pamatu ņem vērā likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apmēru, tostarp finanšu pieejamību kasē, likvīdos finanšu instrumentus, prasības pret Latvijas Banku u.c..
FM uzsvēra, ka likvidatora vai maksātnespējas administratora darbs nav saistīts ar ieguldījumiem saistībā ar viegli realizējamo aktīvu pārdošanu, jo tie jau tāpat ir naudas līdzekļi, kuriem nav piemērojamas būtiskas ar atgūšanu saistītas izmaksas. Tāpat papildus ir jānodrošina citu kredītiestāžu aizsardzība, lai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā un garantētās atlīdzības izmaksas gadījumā maksātnespējīgās kredītiestādes segtajiem noguldījumiem, citām kredītiestādēm netiktu pārmērīgi palielināts iemaksu apmērs noguldījumu garantiju fondā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED025-55CB-7D9F-B9AA-93927E557F59/
Ministre: Jāizvērtē FKTK regulējums finanšu sektora sankciju novērtēšanā
Rīga, 26.febr., LETA. Būtu jāveic audits par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) regulējumu finanšu sektora sankciju novērtēšanā, šodien pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Finanšu ministre valdības pārstāvjus informējusi par aktuālo situāciju finanšu jomā. Mediju pārstāvjiem viņa atzina, ka kopš sestdienas, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja savu lēmumu par AS “ABLV Bank”, situācija finanšu sektorā joprojām ir stabila.
“Situācija pārējās bankās ir stabila, turklāt FKTK turpina novērot situāciju un kontrolē, vai nenotiek izmaiņas banku izejošajos maksājumos, klientu struktūrā utt.,” pauda ministre.
Tāpat FKTK strādā, lai nodrošinātu garantēto noguldījumu izmaksu “ABLV Bank” klientiem. Tas būtu jāsāk darīt no 7.marta, bet FKTK plāno to sākt ātrāk.
Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, viņa aicinās Saeimu kā FKTK pārraugu veikt iestādes auditu, ko varētu uzticēt Saeimas Budžeta un finanšu komisijai, kura šī darba veikšanai varētu piesaistīt neatkarīgus ekspertus, piemēram, starptautisku institūciju vai auditoru.
“Audita veicējam jābūt prasmēm novērtēt atsevišķu specifisku lietu, proti, kā FKTK līdz šim piemērojusi Eiropas Savienībā un ārpus tās esošu atšķirīgu regulējumu sankciju novērtēšanā,” skaidroja finanšu ministre.
Ministre atkārtoja iepriekšējās dienās teikto, ka pagaidām nav objektīvu iemeslu mainīt FKTK vadību. Tajā pašā laikā viņa uzsvēra, ka sabiedrības bažas par FKTK darbu varētu noņemt neatkarīgs iestādes darbības audits.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
Vienlaikus “ABLV Bank” paudusi uzskatu, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED02A-A1B2-6B6A-30F2-7466E9D68BE7/
Reizniece-Ozola: Ieviešot riskanto klientu transakciju nodokli, bankas sakārtotu klientu struktūru
Rīga, 26.feb., LETA. Ieviešot riskanto klientu transakciju nodokli, bankas sakārtotu savu klientu struktūru, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre norādīja, ka Latvijā ir apmēram 10 banku, kurām ir liels ārvalstu klientu skaits, bet atšķirīgs ir risku līmenis, jo ārvalstu klienti ne vienmēr ir slikti, tostarp arī Kanādas, ASV, Spānijas pilsoņi ir nerezidenti.
Reizniece-Ozola arī atzīmēja, ka Latvijā ir plānots ieviest riskanto klientu transakciju nodokli, lai šāda veida bizness kļūtu daudz mazāk pievilcīgs un bankas sakārtotu savu klientu struktūru.
Tāpat ministre atzina, ka līdz šim nav saņemti signāli, ka vēl pret kādu Latvijas banku varētu tikt vērstas sankcijas no ASV puses. “Mēs neesam saņēmuši signālus, ka vēl pret kādu banku varētu tikt vērstas sankcijas no ASV puses, bet es domāju, ka bankas ļoti labi saprot, ja tām vēl šķita, ka ir garāks laiks, lai sakārtotu savu biznesa modeli, tad tagad tas ir jādara ļoti ātri,” pauda Reizniece-Ozola.
Viņa arī piebilda, ka šobrīd nav novērota situācija, kad no Latvijas strauji aizplūstu nauda vai arī, ka būtu vērojama klientu struktūras maiņa.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas banku piesaistīto ārvalstu klientu noguldījumu apmērs pagājušajā gadā samazinās par 12% jeb 1,097 miljardiem eiro un gada beigās veidoja 8,055 miljardus eiro. Savukārt ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars kopējos Latvijas banku piesaistītajos noguldījumos 2017.gada beigās veidoja 39,7%, kas ir pēdējos gados zemākais līmenis.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5F697C85-B418-4CA2-ADDE-B178DBE5FBA8/
Putra: Latvija uzticību var atgūt, bankās krasi samazinot nerezidentu noguldījumu īpatsvaru
Rīga, 26.feb., LETA. Latvija uzticību var atgūt, bankās krasi samazinot nerezidentu noguldījumu īpatsvaru, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS).
“Reputācijas risks ir tāds, kuru materiāli bieži vien ir ļoti grūti novērtēt. Mūsu visu interesēs, protams, ir pēc iespējas ātrāk atjaunot šo uzticību. Iespēju atjaunot uzticību es šobrīd redzu tikai vienā virzienā – bankās krasi samazinot nerezidentu noguldījumu īpatsvaru kopējā noguldījumu portfelī,” teica Putra.
Viņš norādīja, ka nerezidentu noguldījumu īpatsvaru, pēc Finanšu ministrijas paustā, būtu jāsamazina līdz apmēram 20%, kas ļautu Latvijai pietuvoties Eiropas Savienības vidējam līmenim, kā arī dotu iespēju labi akumulēt un kontrolēt šādus noguldījumus.
Tāpat Putra atzina, ka reputāciju Latvijai, visticamāk, neizdosies atgūt vienā dienā, bet tas varētu prasīt vairākus gadus. “Reputācija, protams, netiks atgūta vienas dienas laikā, bet triju gadu laikā, ja nebūs jaunu satricinājumu, tas būs jau vēstures jautājums,” teica FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas banku piesaistīto ārvalstu klientu noguldījumu apmērs pagājušajā gadā samazinās par 12% jeb 1,097 miljardiem eiro un gada beigās veidoja 8,055 miljardus eiro. Savukārt ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars kopējos Latvijas banku piesaistītajos noguldījumos 2017.gada beigās veidoja 39,7%, kas ir pēdējos gados zemākais līmenis.
2016.gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars kopējos Latvijas banku piesaistītajos noguldījumos bija 42,8%, 2015.gada beigās – 53,4%, 2014.gada beigās – 51,7%, 2013.gada beigās – 47,3%, 2012.gada beigās – 48,9%, 2011.gada beigās – 47,2%, bet 2010.gada beigās – 41,6%.
Tāpat ziņots, ka starptautiskā kredītreitingu aģentūra “S&P Global” piektdien, 23.februārī, apstiprināja Latvijas kredītreitingu līdzšinējā “A-” līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējumu.
“S&P Global” veiktais izvērtējums bija ārpuskārtas kredītreitinga novērtējums, kas ir saistīts ar ASV Valsts departamenta publicēto paziņojumu par “ABLV Bank” un sekojošajiem Eiropas Centrālās bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteiktajiem ierobežojumiem bankas darbībai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C0470F7B-E3BC-4DD2-80AF-3FB83885FA07/
Kučinskis: Koalīcijas partneri jau neformāli apstiprinājuši atbalstu banku likvidatoru atlīdzības ierobežošanai
Rīga, 26.febr., LETA. Valdības koalīcijas partneri aizvadītajā nedēļas nogalē jau ir neformāli apstiprinājuši, ka atbalstīs grozījumus Kredītiestāžu likumā, ar kuriem paredzēts ierobežot banku likvidatoru atlīdzību, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pastāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš pastāstīja, ka jau sestdien par šiem likuma grozījumiem runājis gan ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, gan Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (VL-TB/LNNK). “Saeimas priekšsēdētāja jau uzreiz ieslēdza arī zināmu sazināšanos ar koalīcijas Saeimas frakciju vadītājiem, un šobrīd ir pilns apstiprinājums, ka [..] visa koalīcija ir jau neformāli vienojusies,” sacīja Kučinskis.
Valdības vadītājs uzsvēra, ka pēdējā nedēļā “ABLV Bank” īpašnieki darīja visu, lai izpildītu Eiropas Centrālās bankas (ECB) prasības, un šajā gadījumā valstij pat nebūs jāiedarbina Noguldījumu garantiju fonds, jo visa nauda ir bankā. “Ja kāds pēkšņi atkal sadomājis, ka tas [bankas likvidēšana] būtu iemesls iedzīvoties, tad es šodien pasaku, ka mēs darīsim pilnīgi visu, lai cilvēks, kas tiks izvēlēts [par bankas likvidatoru], atskaitītos par katru darbību,” solīja Kučinskis.
Viņš gan atgādināja, ka pagaidām vēl nav konkrēta ECB lēmuma par “ABLV Bank” tālāko likteni.
Kā ziņots, Finanšu ministrija (FM) rosinās Saeimu steidzami izskatīt grozījumus Kredītiestāžu likumā, ar kuriem paredzēts ierobežot banku likvidatoru atlīdzību, sestdien preses konferencē informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre stāstīja, ka, neskatoties uz to, ka ECB vēl nav lēmusi par AS “ABLV Bank” likvidāciju, maksātnespējas procedūras sākšanu vai kādu citu risinājumu, FM sagatavojusi grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz būtiski samazināt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības līmeni, “lai iespējami daudz līdzekļu tiktu novirzīti kreditoriem, nevis kādiem starpniekiem”.
“Priekšlikums paredz neņemt vērā likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzībā to bankas aktīvu daļu, kas ir viegli realizējam vai kas ir Latvijas Bankas kontā,” sacīja Reizniece-Ozola.
Viņa atgādināja, ka Kredītiestāžu likums tika grozīts 2013.gadā, kad tika likvidēta “Latvijas krājbanka”, strauji palielinot likvidatora atlīdzību. “Es domāju, ka ir pēdējais laiks šo kļūdu labot un noteikt samērīgu atlīdzību, lai nebūtu tā, ka ar vienas bankas potenciālu apturēšanu kāds cilvēks Latvijā var kļūt par bagātāko cilvēku,” sacīja ministre.
Ja šādi likuma grozījumi tiks pieņemti, tie varētu attiekties uz “ABLV Bank” gadījumā, ja banka tiktu likvidēta.
Pēc Kučinska teiktā, minētie likuma grozījumi šodien tiks pārspriesti gan Finanšu sektora uzraudzības padomē, gan Koalīcijas sadarbības padomē.
FM aģentūru LETA informēja, ka tā rosina grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz samazināt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmo bāzi. Tiek rosināts noteikt to no kopējā apmierināto kreditoru prasījumu apmēra, to samazinot par naudas līdzekļiem likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumiem Latvijas Bankā, brīvi pieejamiem naudas līdzekļiem kredītiestādēs un līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū, un līdzekļiem, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latviju vai ārvalsti.
Tāpat piedāvātie Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem sākt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanu atbilstoši šobrīd spēkā esošajai Kredītiestāžu likuma redakcijai. Tas nozīmē, ka pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem teorētiski kopējais apmierināto kreditoru prasījumu apmērs varētu sasniegt, piemēram, 45%, un likvidatora atlīdzībai būtu jāpiemēro 3% likme. Taču atbilstoši piedāvātajam regulējumam likvidatora atlīdzības aprēķina slieksnis sāktos no 2%, attiecīgi pēc 30% kreditoru prasījumu apmierināšanas – 3%, pēc 60% – 4% un pēc 75% – 5%.
Patlaban no Kredītiestāžu likumā iekļautā regulējuma izriet, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja to veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apmēra. Par pamatu ņem vērā likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apmēru, tostarp finanšu pieejamību kasē, likvīdos finanšu instrumentus, prasības pret Latvijas Banku u.c..
FM uzsvēra, ka likvidatora vai maksātnespējas administratora darbs nav saistīts ar ieguldījumiem saistībā ar viegli realizējamo aktīvu pārdošanu, jo tie jau tāpat ir naudas līdzekļi, kuriem nav piemērojamas būtiskas ar atgūšanu saistītas izmaksas. Tāpat papildus ir jānodrošina citu kredītiestāžu aizsardzība, lai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā un garantētās atlīdzības izmaksas gadījumā maksātnespējīgās kredītiestādes segtajiem noguldījumiem, citām kredītiestādēm netiktu pārmērīgi palielināts iemaksu apmērs noguldījumu garantiju fondā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/43D5F5D5-1DAF-4844-A668-9862ECD745EC/
Kučinskis: Nākamnedēļ jāvienojas par auditu finanšu sektora uzraugošajās institūcijās
Rīga, 26.febr., LETA. Nākamās nedēļas sākumā ir jāpanāk vienošanās par finanšu sektora uzraugošo institūciju auditu, pirmdien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
“Finanšu ministrijai (FM) šīs nedēļas laikā jāizraugās konsultants, kurš veiks auditu. Šis audits tiks veikts ne tikai Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), bet arī pārējās uzraugošajās institūcijās, piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā,” sacīja premjers.
Kučinskis norādīja, ka jāizvērtē visas uzraugošo institūciju veiktās darbības, vai tās ir bijušas adekvātas katrai konkrētajai situācijai. “Tāpat audits ļaus sameklēt atbildes uz daudziem citiem neatbildētiem jautājumiem par uzraudzības sistēmu kopumā. Ir arī jāpārvērtē, ko tieši lemj Eiropas Centrālā banka (ECB) un kādi lēmumi ir FKTK kompetencē,” skaidroja Kučinskis.
Jautāts, vai pēc audita varētu sekot kādu amatpersonu nomaiņa, Kučinskis sacīja, ka “tāpēc jau audits tiek veikts, lai, pamatojoties uz tā rezultātiem, sekotu kāda statusa maiņa vai amatpersonas maiņa”. Vienlaikus Kučinskis uzsvēra, ka pagaidām viņam nav pamata domāt par kādas uzraugošo institūciju amatpersonas pieļautajām nepilnībām darbā vai pārkāpumiem.
Premjers arī piebilda, ka daudz nopietnāk jāpievēršas darījumu samazināšanai ar šaubīgajiem “čaulas uzņēmumiem”. “Te ir runa nevis par nerezidentiem vispār, bet tieši par šiem “čaulas uzņēmumiem”,” sacīja Kučinskis.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) piebilda, ka audita konsultants tiks izvēlēts, konsultējoties ar Latvijas sadarbības partneriem – Pasaules Banku, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un citiem.
“Mēģināsim auditu veikt pēc iespējas ātrāk, taču svarīga ir kvalitāte, nevis steiga. Taisīt auditu tikai tādēļ, lai “ripotu galvas” nebūtu prātīgi. Jāizvērtē, kā praksē tiek piemērots esošais regulējums, vai ir nepieciešamas kādas likumu izmaiņas. Auditam jāsniedz uzraudzības institūciju sistēmisks vērtējums,” uzsvēra finanšu ministre.
Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, visticamāk, ka audita veikšanu varētu virzīt Saeimas Budžeta un finanšu komisijai, kura šī darba veikšanai varētu piesaistīt neatkarīgus ekspertus, piemēram, starptautisku institūciju vai auditoru.
“Audita veicējam jābūt prasmēm novērtēt atsevišķu specifisku lietu, proti, kā FKTK līdz šim piemērojusi Eiropas Savienībā un ārpus tās esošu atšķirīgu regulējumu sankciju novērtēšanā,” skaidroja finanšu ministre.
Kā ziņots, Reizniece-Ozola sestdien žurnālistiem pavēstīja, ka aicinās Saeimu kā pārraugu veikt finanšu sektoru uzraugošās iestādes auditu. Viņa norādīja, ka FKTK darbu pēdējo divu gadu laikā atzinīgi novērtē ne tikai pati ministre, bet arī ārvalstu institūcijas, tomēr tas nenozīmējot, ka nozares uzraudzībā neesot problēmu. “Lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā un visiem būtu laba sajūta par FKTK pieņemtajiem lēmumiem, Finanšu ministrija runās ar Saeimu, lai tā iniciē auditu, kas izvērtētu iestādes darba kvalitāti,” teica Reizniece-Ozola.
Arī FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka iniciatīva veikt komisijas auditu, ir atbalstāma. “Mēs tikai atbalstītu šādu iniciatīvu, jo esam par iestādes darba principiem un lēmumiem pārliecināti. Un par sevi kā banku uzraugu jūtamies droši,” viņš sacīja.
Koalīcijas partijas jau nedēļas nogalē pauda atbalstu šādai iecerei.
Tāpat vēstīts, ka FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
Vienlaikus “ABLV Bank” paudusi uzskatu, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4E705B8B-CEDE-42A3-BD2A-8F7FE1A57DFA/
